Iesaki rakstu: 
Īstenībā nekā grūta te nav. Būt idiotam ir apmēram tāpat kā būt mirušam, - apkārt visi raud un brēc, bet tu neko nejūti. Jo esi miris vai idiots. Grieķu izpratnē vārds “idiots” apzīmēja no sabiedrības atrautu, atsevišķu būtni, kas bija disfunkcionāla un bieži arī morāli defektīva. Mūsdienās par idiotu sauc garīgi atpalikušu būtni, medicīniski tas ir oligofrēnijas paveids, bet sadzīviski tā dēvē cilvēkus, kas nespēj pat īstermiņā prognozēt savas rīcības sekas un nodara postu vai rada apdraudējumu pārējiem.
Bet īsts, konsekvents idiots ir tas, kurš neredz cēloņu un seku likumsakarības, nespēj saistīt tās ar savas darbības rezultātiem. Kā, piemēram, ES Trešās energopaketes autori. Ir jauki radīt avangardiskas domu konstrukcijas, akumulēt milzu naudu, lai pārbaudītu savas teorijas, izšķērdēt miljardus, pārmest visu pasākumu uz neko ļaunu neparedzošu nodokļu maksātāju pleciem. Tad savu idiotisko darbību seku slēpšanai sākt radīt jaunas ideoloģiskas dogmas un pat terminoloģiju kā, piemēram, “enerģētiskā nabadzība”.
Kā gan varēja rasties “enerģētiskā nabadzība”, kas definēta kā nepieciešamība savas minimālās enerģētiskās vajadzības nodrošināšanai tērēt vairāk nekā 10% no saviem ienākumiem? Kā tas bija iespējams mūsu tehnoloģiski attīstītajā sabiedrībā?
Liberālās ekonomikas ideju krahs.
Liberālisms kopumā cieš no absolūtas teorijas un prakses nesaskaņas, it īpaši savas pastāvēšanas pēdējos 10 gados. Nekad vēl cilvēka pamattiesības un elementārās brīvības nav apdraudētas tik ļoti kā neoliberāļu nedalītas kundzības ērā. Kognitīvā disonanse ir laikmeta zīme. Ja esi abortu piekritēja, tad tavs ķermenis ir tava izvēle. Ja gribi nogriezt sev olas, lai tavi nākošie bērni nekļūtu par idiotiem un nepapildinātu “Zaļās brīvības” hunveibinu rindas, tad karogs rokā!
Bet atsegt pleciņu ir tavs pienākums! Tad tavs ķermenis gan vairs nav tavs. Tad pēkšņi liberāļu praktizētais sociālais darvinisms vairs nestrādā? Atļaujiet man mierīgi izslimot un pat nomirt, jo nomirstot es samazināšu ekoloģisko slodzi uz planētu. Tā nedrīkst! Tā jau katrs drīz sāks darīt, ko grib, saka liberāļi. Bet te kā vecā anekdotē sanāk neatbilstība! Neinteresē mūs Jūsu neatbilstība, jo mēs dzīvojam uzvarējušas neoliberālās paradigmas ietvaros, kas praksē nozīmē liberāļu diktatūru.
Jau šobrīd 10% eiropiešu ir grūtības maksāt savus rēķinus, tie ir 50 miljoni cilvēku, kuru dzīves kļuvušas nožēlojamas “zaļās pārejas” dēļ. Iebrauzējiet oficiālo Stefan Bouzarovski - Buzar pētījumu par enerģētisko nabadzību, - tai ir pakļautas 50% Latvijas mājsaimniecību!!! Kungi, kāds tur vairs vīruss? Tikai jautājums. Šie 50 miljoni izvēlējās savu nabadzību vēlēšanu ceļā? Pilnīgi brīvās, nemanipulētās demokrātiskās vēlēšanās viņi izvēlējās ēst mazāk, lai varētu apkurināt savas mājas? Vai tomēr viņi gribēja ko citu, bet sanāca kā vienmēr?
Pie kā noved atteikšanās no ekonomikas regulēšanas?
Kāpēc par “enerģētisko nabadzību” neko nedzirdēja PSRS laikos un joprojām neko nedzird Āzijā? Tāpēc, ka idioti un profāni līdz augstiem un atbildīgiem amatiem tur nenonāca un joprojām nenonāk. Tāpēc, ka energoapgāde nebija un nav bizness. Gluži kā ūdensapgāde, policija un armija.
Tikai neoliberālā ekonomiskā doktrīna paredz par preci pārvērst visu. Gan energoapgādi, gan medicīnu, gan izglītību. Pēdējo punktu var labi saprast, jo idiotu atražošana ir svēta lieta, turklāt, konsekventi realizējot uzstādījumu, šie idioti būs slimi un salstoši.
Idioti valsts drošības struktūrās.
Jāsecina, ka visas ES nacionālā drošība arī šobrīd atrodas idiotu kontrolē. Runājot par Latviju, valsts drošības struktūrām vajadzēja sakustēties, jau ieviešot OIK un piekrītot sadalīt „Latvijas Gāzi” un „Latvenergo”. Specdienestus taču māca prognozēt, veikt ekonomisko analīzi, pasūtīt pētījumus? Jo visa 3. energopakete ir bumba zem Eiropas pamatiem, ko palikuši labākajā gadījumā neglābjami idioti vai arī klaji nodevēji un diversanti.
Latvijas gadījumā šiem “orgāniem” vajadzēja prognozēt, kas notiks ar Latvijas eksportspēju un eksporta produktu pašizmaksu, ja būtiski kāps enerģijas izmaksu īpatsvars gatavajā produkcijā. Jau „Latvenergo” un „Latvijas Gāzes” sadalīšana radīja absurdu un nevajadzīgu cenu kāpumu. Kāds sāka celt trauksmi? Protams, ne.
Arī tagad visi turpina izlikties, ka viss kārtībā. “Mēs nokompensēsim!” No kā, kungi? Atkal aizņemoties? Vai pārdodot orgānos ekoteroristus no “Zaļās brīvības”?
Kamēr zaļo neprāšu pulciņš zem vējdzirnavu spārniem domā, kā novērst pašu radīto sociālo katastrofu, tikmēr gāzes plūsmas akurāti pārceļo uz Dienvidaustrumāziju, kur par nez kādām energopaketēm neviens nav dzirdējis. Un Eiropas mietpilsoņa izbrīnu var saprast, kā gan aziāti var šīs cenas pacelt. Pavisam vienkārši, par spota jab biržas cenām tiek pārdoti tikai ārpuskontraktu virsnormas sūtījumi, kas sastāda ne vairāk kā 10% tirgus. Pārējā gāze tiek piegādāta ilgtermiņu kontraktu ietvaros, kas noslēgti ar ASV, Kataru un Krieviju, kuri svārstās 300 USD robežās par 1000 m3.
Kas ir noticis Eiropas enerģētikā?
Izgāzies kārtējais neoliberāļu sauklis par to, ka tirgus neredzamā roka visu sakārtos un, jo vairāk piegādātāju, jo zemāka cena. Bet kā vienmēr fanātiski ideoloģiski uzstādījumi saduras ar skarbo realitāti - Eiropa ir lieljaudas patērētājs, un sašķidrinātā gāze nebūt nav risinājums. Eiropa bija un būs atkarīga no viena piegādātāja – „Gazprom”, kuram tagad atņemtas tiesības tirgot. Ar to nodarbojas neskaitāms daudzums Eiropas gāzes oligarhu kontrolētu firmu, kuras interesējas tikai par peļņu, bet nevis par valsts drošību vai eksporta konkurētspēju. Un tieši šo starpnieku firmu mahinācijas ir novedušas pie situācijas, kad par 200 USD piegādātā gāze pēkšņi maksā 2000 USD. Jo ir taču oglekļa nodevas, sertifikāti, apnozares birokrātija, kas arī ir jābaro.
Bet tumsonīgā trešā pasaule, kas spītīgi pieturas pie veselā saprāta diktētajiem racionālajiem apsvērumiem, saglabā gāzes cenas cietas un zemas - lai pelna tie, kas valstī ienes valūtu. Proti, eksportētāji, kas pilnīgi noteikt ienes valstij 100x vairāk nodokļu nekā blēdīgie gāzes spekulanti, kuru ofšoru darījumus izkontrolēt nav iespējams.
Cenu kāpums Latvijā - nolaidība vai noziegums?
Gāzes gadījumā tas vairāk izskatās pēc nozieguma, jo Inčukalna gāzes krātuve vienmēr, visās sarunās ir bijusi labs arguments. Atzars no Inčukalna reversā iet uz Pēterburgu, no tā atkarīga laba pilsētas daļa. Dabūt fiksētu kontraktu no Krievijas joprojām ir vieglāk par vieglu. Bet tas nav noticis. Būtu vajadzīga sīka, publiska izmeklēšana par notikušo un absolūti bargs sods vainīgajiem. Jāpārskata valsts apgāde ar gāzi līdz pat iespējai atkal apvienot visas struktūras vienā valsts uzņēmumā, kas samazinātu vadības izmaksas un ļautu kontrolēt procesu.
Elektroenerģijas piegādei ir jābūt nepārtrauktai, lētai un apolitiskai. Elektrībai nav partijas piederība,s un Latvijas eksportētājiem tās cena jāparedz 10 gadus uz priekšu, kas nebūt nav neiespējami. Tikai gan ne ar „Nordpool”, bet ar veco labo baltkrievu AES.
Tas, kas ir noticis ar Latvijas enerģētiku kopumā, ir noziegums, kura autori ir neoliberālo dogmu akli izpildītāji.
Tas ir nebijušu apmēru valsts drošības apdraudējums, kur alkatība un sekošana politiskajā prioritātēm ir novedusi pie kraha vairumu mājsaimniecību un nodarījusi neaptveramu kaitējumu Latvijas uzņēmējiem.
Notikušajam ir jātiek rūpīgi izmeklētam un jāsaprot, ka, ņemot vērā katastrofas mērogus, ar politisko atbildību var nepietikt!
P.S. Par zaļās afēras ideoloģisko nodrošinājumu rūpējas ekoteroristu grupējumi zem NVO izkārtnēm. Šobrīd redzamākais ir “Zaļā brīvība”. Aicinu bloķēt, banot un likuma ietvaros presēt šo organizāciju, gan arī atsevišķus zaļos idiotus un viņu soctīklus.
Seko mums 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
