Iesaki rakstu: 
Īstenībā nekā grūta te nav. Būt idiotam ir apmēram tāpat kā būt mirušam, - apkārt visi raud un brēc, bet tu neko nejūti. Jo esi miris vai idiots. Grieķu izpratnē vārds “idiots” apzīmēja no sabiedrības atrautu, atsevišķu būtni, kas bija disfunkcionāla un bieži arī morāli defektīva. Mūsdienās par idiotu sauc garīgi atpalikušu būtni, medicīniski tas ir oligofrēnijas paveids, bet sadzīviski tā dēvē cilvēkus, kas nespēj pat īstermiņā prognozēt savas rīcības sekas un nodara postu vai rada apdraudējumu pārējiem.
Bet īsts, konsekvents idiots ir tas, kurš neredz cēloņu un seku likumsakarības, nespēj saistīt tās ar savas darbības rezultātiem. Kā, piemēram, ES Trešās energopaketes autori. Ir jauki radīt avangardiskas domu konstrukcijas, akumulēt milzu naudu, lai pārbaudītu savas teorijas, izšķērdēt miljardus, pārmest visu pasākumu uz neko ļaunu neparedzošu nodokļu maksātāju pleciem. Tad savu idiotisko darbību seku slēpšanai sākt radīt jaunas ideoloģiskas dogmas un pat terminoloģiju kā, piemēram, “enerģētiskā nabadzība”.
Kā gan varēja rasties “enerģētiskā nabadzība”, kas definēta kā nepieciešamība savas minimālās enerģētiskās vajadzības nodrošināšanai tērēt vairāk nekā 10% no saviem ienākumiem? Kā tas bija iespējams mūsu tehnoloģiski attīstītajā sabiedrībā?
Liberālās ekonomikas ideju krahs.
Liberālisms kopumā cieš no absolūtas teorijas un prakses nesaskaņas, it īpaši savas pastāvēšanas pēdējos 10 gados. Nekad vēl cilvēka pamattiesības un elementārās brīvības nav apdraudētas tik ļoti kā neoliberāļu nedalītas kundzības ērā. Kognitīvā disonanse ir laikmeta zīme. Ja esi abortu piekritēja, tad tavs ķermenis ir tava izvēle. Ja gribi nogriezt sev olas, lai tavi nākošie bērni nekļūtu par idiotiem un nepapildinātu “Zaļās brīvības” hunveibinu rindas, tad karogs rokā!
Bet atsegt pleciņu ir tavs pienākums! Tad tavs ķermenis gan vairs nav tavs. Tad pēkšņi liberāļu praktizētais sociālais darvinisms vairs nestrādā? Atļaujiet man mierīgi izslimot un pat nomirt, jo nomirstot es samazināšu ekoloģisko slodzi uz planētu. Tā nedrīkst! Tā jau katrs drīz sāks darīt, ko grib, saka liberāļi. Bet te kā vecā anekdotē sanāk neatbilstība! Neinteresē mūs Jūsu neatbilstība, jo mēs dzīvojam uzvarējušas neoliberālās paradigmas ietvaros, kas praksē nozīmē liberāļu diktatūru.
Jau šobrīd 10% eiropiešu ir grūtības maksāt savus rēķinus, tie ir 50 miljoni cilvēku, kuru dzīves kļuvušas nožēlojamas “zaļās pārejas” dēļ. Iebrauzējiet oficiālo Stefan Bouzarovski - Buzar pētījumu par enerģētisko nabadzību, - tai ir pakļautas 50% Latvijas mājsaimniecību!!! Kungi, kāds tur vairs vīruss? Tikai jautājums. Šie 50 miljoni izvēlējās savu nabadzību vēlēšanu ceļā? Pilnīgi brīvās, nemanipulētās demokrātiskās vēlēšanās viņi izvēlējās ēst mazāk, lai varētu apkurināt savas mājas? Vai tomēr viņi gribēja ko citu, bet sanāca kā vienmēr?
Pie kā noved atteikšanās no ekonomikas regulēšanas?
Kāpēc par “enerģētisko nabadzību” neko nedzirdēja PSRS laikos un joprojām neko nedzird Āzijā? Tāpēc, ka idioti un profāni līdz augstiem un atbildīgiem amatiem tur nenonāca un joprojām nenonāk. Tāpēc, ka energoapgāde nebija un nav bizness. Gluži kā ūdensapgāde, policija un armija.
Tikai neoliberālā ekonomiskā doktrīna paredz par preci pārvērst visu. Gan energoapgādi, gan medicīnu, gan izglītību. Pēdējo punktu var labi saprast, jo idiotu atražošana ir svēta lieta, turklāt, konsekventi realizējot uzstādījumu, šie idioti būs slimi un salstoši.
Idioti valsts drošības struktūrās.
Jāsecina, ka visas ES nacionālā drošība arī šobrīd atrodas idiotu kontrolē. Runājot par Latviju, valsts drošības struktūrām vajadzēja sakustēties, jau ieviešot OIK un piekrītot sadalīt „Latvijas Gāzi” un „Latvenergo”. Specdienestus taču māca prognozēt, veikt ekonomisko analīzi, pasūtīt pētījumus? Jo visa 3. energopakete ir bumba zem Eiropas pamatiem, ko palikuši labākajā gadījumā neglābjami idioti vai arī klaji nodevēji un diversanti.
Latvijas gadījumā šiem “orgāniem” vajadzēja prognozēt, kas notiks ar Latvijas eksportspēju un eksporta produktu pašizmaksu, ja būtiski kāps enerģijas izmaksu īpatsvars gatavajā produkcijā. Jau „Latvenergo” un „Latvijas Gāzes” sadalīšana radīja absurdu un nevajadzīgu cenu kāpumu. Kāds sāka celt trauksmi? Protams, ne.
Arī tagad visi turpina izlikties, ka viss kārtībā. “Mēs nokompensēsim!” No kā, kungi? Atkal aizņemoties? Vai pārdodot orgānos ekoteroristus no “Zaļās brīvības”?
Kamēr zaļo neprāšu pulciņš zem vējdzirnavu spārniem domā, kā novērst pašu radīto sociālo katastrofu, tikmēr gāzes plūsmas akurāti pārceļo uz Dienvidaustrumāziju, kur par nez kādām energopaketēm neviens nav dzirdējis. Un Eiropas mietpilsoņa izbrīnu var saprast, kā gan aziāti var šīs cenas pacelt. Pavisam vienkārši, par spota jab biržas cenām tiek pārdoti tikai ārpuskontraktu virsnormas sūtījumi, kas sastāda ne vairāk kā 10% tirgus. Pārējā gāze tiek piegādāta ilgtermiņu kontraktu ietvaros, kas noslēgti ar ASV, Kataru un Krieviju, kuri svārstās 300 USD robežās par 1000 m3.
Kas ir noticis Eiropas enerģētikā?
Izgāzies kārtējais neoliberāļu sauklis par to, ka tirgus neredzamā roka visu sakārtos un, jo vairāk piegādātāju, jo zemāka cena. Bet kā vienmēr fanātiski ideoloģiski uzstādījumi saduras ar skarbo realitāti - Eiropa ir lieljaudas patērētājs, un sašķidrinātā gāze nebūt nav risinājums. Eiropa bija un būs atkarīga no viena piegādātāja – „Gazprom”, kuram tagad atņemtas tiesības tirgot. Ar to nodarbojas neskaitāms daudzums Eiropas gāzes oligarhu kontrolētu firmu, kuras interesējas tikai par peļņu, bet nevis par valsts drošību vai eksporta konkurētspēju. Un tieši šo starpnieku firmu mahinācijas ir novedušas pie situācijas, kad par 200 USD piegādātā gāze pēkšņi maksā 2000 USD. Jo ir taču oglekļa nodevas, sertifikāti, apnozares birokrātija, kas arī ir jābaro.
Bet tumsonīgā trešā pasaule, kas spītīgi pieturas pie veselā saprāta diktētajiem racionālajiem apsvērumiem, saglabā gāzes cenas cietas un zemas - lai pelna tie, kas valstī ienes valūtu. Proti, eksportētāji, kas pilnīgi noteikt ienes valstij 100x vairāk nodokļu nekā blēdīgie gāzes spekulanti, kuru ofšoru darījumus izkontrolēt nav iespējams.
Cenu kāpums Latvijā - nolaidība vai noziegums?
Gāzes gadījumā tas vairāk izskatās pēc nozieguma, jo Inčukalna gāzes krātuve vienmēr, visās sarunās ir bijusi labs arguments. Atzars no Inčukalna reversā iet uz Pēterburgu, no tā atkarīga laba pilsētas daļa. Dabūt fiksētu kontraktu no Krievijas joprojām ir vieglāk par vieglu. Bet tas nav noticis. Būtu vajadzīga sīka, publiska izmeklēšana par notikušo un absolūti bargs sods vainīgajiem. Jāpārskata valsts apgāde ar gāzi līdz pat iespējai atkal apvienot visas struktūras vienā valsts uzņēmumā, kas samazinātu vadības izmaksas un ļautu kontrolēt procesu.
Elektroenerģijas piegādei ir jābūt nepārtrauktai, lētai un apolitiskai. Elektrībai nav partijas piederība,s un Latvijas eksportētājiem tās cena jāparedz 10 gadus uz priekšu, kas nebūt nav neiespējami. Tikai gan ne ar „Nordpool”, bet ar veco labo baltkrievu AES.
Tas, kas ir noticis ar Latvijas enerģētiku kopumā, ir noziegums, kura autori ir neoliberālo dogmu akli izpildītāji.
Tas ir nebijušu apmēru valsts drošības apdraudējums, kur alkatība un sekošana politiskajā prioritātēm ir novedusi pie kraha vairumu mājsaimniecību un nodarījusi neaptveramu kaitējumu Latvijas uzņēmējiem.
Notikušajam ir jātiek rūpīgi izmeklētam un jāsaprot, ka, ņemot vērā katastrofas mērogus, ar politisko atbildību var nepietikt!
P.S. Par zaļās afēras ideoloģisko nodrošinājumu rūpējas ekoteroristu grupējumi zem NVO izkārtnēm. Šobrīd redzamākais ir “Zaļā brīvība”. Aicinu bloķēt, banot un likuma ietvaros presēt šo organizāciju, gan arī atsevišķus zaļos idiotus un viņu soctīklus.
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
