
Vai viegli izkrāpt naudu no Kultūrkapitāla fonda ar fiktīviem projektiem?
Pietiek lasītājs10.06.2025.
Komentāri (28)
Jau pirms kāda laika aprakstīju savu pārsteigumu un izbrīnu par kādas it kā senās mūzikas “apvienības” Concerto Rīga t.s. “koncertciklu” no veseliem 3 koncertiem, kas tika dāsni atbalstīts no Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) ar 4000 EUR piešķīrumu. Pirmais un pēdējais no koncertiem tiek organizēts mūzikas veikalā, pagrabiņā, kas varētu maksimāli ietilpināt kādus 25 klausītājus.
Spriežot pēc Biļešu paradīzē pieejamās informācijas, biļetes tirdzniecībā tika ievietotas pat mazāk, laikam iepriekšējās neveiksmīgās pieredzes dēļ. Concerto Riga līdz šim bija noticis tikai viens t.s. debijas (!) koncerts Bauskā, kuru arī atbalstīja VKKF ar 3000 EUR lielu piešķīrumu, pēc kāda klausītāja atsauksmes publikas skaits tikai nedaudz pārsniedzis mūziķu skaitu (4).
Jau iesniedzēja iepriekšējā pieredze un sasniegumi (organizācija dibināta 2024.g rudenī) vien liek apšaubīt VKKF lēmumu pamatotību par šādu piešķīrumu, jo ir acīmredzams, ka iesniedzēja darbība nesaistās ar ilglaicīgu profesionāli augstvērtīgu darbību, kā arī citiem kritērijiem, kas liktu šādu projektu ietilpināt īpaši augstvērtīgu māksliniecisku norišu sarakstā. Tātad šādai labvēlībai pamatā ir kādi citi, ar māksliniecisko līmeni un projekta aktualitāti nesaistīti kritēriji?
Analizējot pārējos divus koncertus no t.s. “koncertcikla”, var atrast kaut nedaudz informācijas tikai par vienu no tiem, ansambli Aeldmusic. Tas, kā var noprast, ir dažu Valsts akadēmiskā kora (VAK) “Latvija” pamatsastāvā nodarbināto dziedātāju brīvā brīža projekts sadarbībā ar dažiem ukraiņu mūziķiem, kas arī nodarbināti turpat, VAK Latvija sastāvā. Ansamblis pievērš uzmanību ukraiņu mūzikas tēmai, jau sniedzis dažus koncertus iepriekšējos gados.
Turpretī ansamblis Echo Barocco vienkārši neeksistē…. Par tādu ziņas nav atrodamas nekur, un var droši teikt, ka šāds ansamblis nav eksistējis projekta iesniegšanas brīdī un VKKF ekspertu komisija, iespējams, ir tikusi maldināta ar nepatiesām ziņām no iesniedzēja puses.
Un dažas dienas pirms šī koncerta parādās cita afiša, kurā nav ne miņas ne ziņas par kādu Concerto Rīga, nedz arī koncertciklu. un arī izrādās, ka nav nekāda ansambļa Echo Barocco. Izrādās, ka šim koncertam ir pavisam citi organizatori, kas nekādi nav saistīti ar Concerto Rīga, un koncerts, iespējams, fiktīvi ievietots “koncertciklā”, varbūt pat bez saskaņošanas, lai tikai varētu uzpūst tāmi un pieprasīt lielāku naudas apjomu. Rodas pamatots jautājums, vai VKKF eksperti izliekas neredzam šādas mahinācijas un nepatiesas informācijas sniegšanu vai tas ir kāds politisks lēmums?
Veicot nelielu izmeklēšanu, ātri var noskaidrot, ka koncerta galvenā persona ir JVLMA bakalaura studente, kurai tas, izrādās, ir diplomeksāmens baroka vijoles spēlē! Diplomeksāmeniem un studiju procesa nodrošināšanai jau ir valsts piešķirtie budžeta līdzekļi, un prasīt papildu līdzekļus VKKF, lai saņemtu samaksu no valsts dubultā apmērā, ir vismaz neētiski.
Un pastāv iespēja, ka arī Concerto Rīga jau notikušais pirmais koncerts ir daļa no JVLMA studiju procesa, iespējams, ka vēl viens eksāmens, šoreiz citā, ansambļa priekšmetā, jo arī šajā koncertā piedalās šī pati studente un akadēmijas docētāji, kuriem arī šīs darba stundas jau ir apmaksātas, turklāt visa mācību gada garumā. Melot un neuzrādīt nedz VKKF, nedz koncertu potencionālajiem apmeklētājiem patiesu informāciju (uz pasākuma afišām un publiski pieejamā informācijā nav ne mazākās norādes par JVLMA eksāmenu norisi).
Daudzi lieliski, profesionāli, aizraujoši mākslinieciski projekti ir tikuši noraidīti ar norādi, ka iesniegtais projekts ir mazāk aktuāls citu projektu starpā. Tad vai mums ir jāsaprot, ka turpmāk VKKF prioritātes ir atbalstīt studiju darba norises, kas trešo personu un organizāciju iesniegtas ar apzināti sagrozītu, noklusētu un melīgu informāciju? Vai tas ir saskaņā ar Vienotības un Progresīvo partiju kopējām nostādnēm, vai arī dalām naudu savējiem, neskatoties ne uz ko? Vai JVLMA vadība ir informēta, ka akadēmijas pedagogi izmanto JVLMA studiju procesu savu personiskajam labumam, lietojot valsts jau apmaksātu pasākumu savu personīgo līdzekļu uzkrāšanai?





Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.