Vai vispār kaut ko vairs izmeklēs, jo nauda ir jau konfiscēta un… “visi gali ūdenī”: turpinām pārpublicēt slepenos tiesu nolēmumus par konfiskācijām
PIETIEK18.05.2023.
Komentāri (8)
Iesaki rakstu: 
„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com ir sākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus turpina pārpublicēt pietiek.com.
Kārtējais absurdais tiesas lēmums par bankas kontā esošo naudas līdzekļu atzīšanu par noziedzīgi iegūtu mantu. Kārtējo reizi nauda tiek konfiscēta un ieskaitīta Latvijas valsts budžetā uz “aizdomu pamata” pilnīgi bez jebkādu pierādījumu esamības. Tas vairs nepārsteidz. Bet pārsteidz kaut kas cits – ātrums, kādā process notika. Bet par visu pēc kārtas.
Ir vispārzināms fakts, ka Latvijā Temīda ir ne tikai akla, bet arī lēna kā gliemezis. Tikai ne šoreiz. Finanšu izlūkošanas dienests 2022. gada janvārī sacer ziņojumu par aizdomīgām darbībām viena komersanta bankas kontos. Pēc mēneša tiek ierosināts attiecīgs kriminālprocess par naudas atmazgāšanu, kura varbūt ir, varbūt nav notikusi desmit gadus senā pagātnē. Un nav nozīmes, vai ir notikusi… Tāpat nav nozīmes, vai ir iestājies noilgums šādām iespējamām prettiesiskām darbībām.
Tā paša gada septembrī no atmazgāšanas krimināllietas tiek izdalīts atsevišķs process par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju. Un vēl pēc nepilna mēneša (oktobrī) šo izdalīto lietu Ekonomisko lietu tiesa jau ir izskatījusi pirmajā instancē līdz galam, taisot attiecīgu lēmumu par Latvijas valsts budžeta papildināšanu ar citām personām piederošiem naudas līdzekļiem. Protams, šis tiesas lēmums tiek pārsūdzēts likumā noteiktajā kārtībā, un apgabaltiesa sūdzību izskata vēl pēc dažiem mēnešiem (2023. gada maijā).
Rezultātā nepilna pusotra gada laikā likumsargiem ir “radušās aizdomas” par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, tiek ierosināts attiecīgs process policijā, policija šo lietu rūpīgi un detalizēti izmeklē, pabeidz izmeklēšanu un nodod to tiesai, bet tiesa lietu izskata un pabeidz izskatīšanu divās tiesu instancēs. Un tas viss notiek nepilna pusotra gada laikā… bez pierādījumiem par notikušu noziedzīgu nodarījumu un bez pierādījumiem par to, ka bankas kontā esošā nauda tiešām ir noziedzīgā ceļā iegūta, un bez pierādījumiem par notikušu noziedzīgas mantas legalizāciju. Tikai uz aizdomu pamata, ka kaut kas tur nav īsti caurspīdīgi…
Latvijas tiesu sistēmai pavisam neraksturīgs ātrums, vai ne? Bet ne tikai šis ātrums ir interesants un netipisks. Daudz grūtāk ir saprast, kādā veidā Latvijas Valsts policija plāno izmeklēt krimināllietas “pamatlietu” par naudas mazgāšanu, ja nav zināms, vai tāda mazgāšana vispār ir notikusi, bet ir zināms, ka “aizdomas” par naudas mazgāšanu attiecas uz ārvalstu komersantu, kurš varbūt ir kaut ko kukuļojis no Latvijas visai attālā valstī? Varbūt šīs lietas izskatīšana vispār nav Latvijas tiesībsargu kompetencē un tā nav Latvijas tiesību aizsardzības iestādēm piekritīga? Varbūt tā saucamā pamatlieta ir jau aizvērta, un to neviens nemaz negrasās izmeklēt, jo nauda ir jau konfiscēta, un… “visi gali ūdenī”?
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
