Vai Zāļu valsts aģentūra nodarbojas ar dezinformāciju?
Jāzeps Baško juniors04.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rakstu saistībā ar portālā Delfi.lv 3. augusta rakstā «Covid-19 vakcīnas nav eksperimentālas, uzsver ZVA»1 paustajiem apgalvojumiem. Raksta noformējums liedz skaidri vērtēt, kuri no apgalvojumiem ir tieši Zāļu valsts aģentūras (ZVA) un kuri ir Delfi.lv žurnālistu veikums. Ja šis raksts ir precīza ZVA paziņojumu pārstāstīšana, tad es vēlos norādīt, ka ZVA nodarbojas ar dezinformāciju. Nosūtu šo vēstuli arī Veselības ministrijai un Delfi.lv redakcijai. Šī vēstule ir elektroniski parakstīta un es sagaidu atbildi uz to no abām valsts iestādēm.
Vai par ZVA apgalvojumu uzskatāma raksta 5. rindkopa, kurā teikts:
Jāpiebilst, ka atsevišķas valstis, piemēram, ASV un Lielbritānija, 2020. gada nogalē izsniedza ārkārtas atļauju Covid-19 vakcīnu lietošanai uz laiku, savukārt ES EZA izvēlējās citu daudz stingrāku rīcību - Covid-19 vakcīnu reģistrāciju ar nosacījumiem. Tā ir viena no reģistrācijas pamatprocedūrām, un tajā nav atkāpju no ierastajām reģistrācijas prasībām. Līdz ar to ES Covid-19 vakcīnām nav izsniegta ārkārtas atļauja, un šīs vakcīnas nav eksperimentālas.
Pirmkārt, šo atļauju latviski sauc par tirdzniecības atļauju ar nosacījumiem. Angliski tās sauc conditional marketing authorisation. ZVA tās ne pirmo reizi savā komunikācijā sauc par "reģistrāciju ar nosacījumiem" pretēji gan Eiropas komisijas regulā Nr. 507/2006 2 lietotajam apzīmējumam, gan visu šobrīd Latvijā lietošanai apstiprināto Covid-19 vakcīnu zāļu aprakstos lietotajam.
Otrkārt, šīs atļaujas tiek dotas uz laiku nevis kā var nojaust no augstāk minētajā rindkopā lasāmā. Regulas (9) punktā ir norādīts:
Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 726/2004 tirdzniecības atļaujas ar nosacījumiem ir derīgas vienu gadu un ir atjaunojamas.
Par šo atļauju termiņu ir lasāms arī jau minētajos zāļu aprakstos 3 4 5 6 .
Treškārt, šīs atļaujas tiek dotas ar atkāpēm no "ierastajām reģistrācijas prasībām". Regulas 4. pantā var lasīt par prasībām atļaujas piešķiršanai:
Tirdzniecības atļauju ar nosacījumiem var piešķirt, ja Komiteja konstatē, ka, lai gan trūkst pilnīgu klīnisko datu par zāļu drošību un efektivitāti, ir izpildītas visas sekojošās prasības:...
Neuzskatu šeit par nepieciešamu atkārtot visu regulas tekstu, bet tur var ļoti skaidri lasīt (arī 2. pantā), ka šīs atļaujas netiek piešķirtas "kā ierasts".
Ceturtkārt, rakstā tiek tendenciozi pasniegts pašreiz notiekošo pētījumu statuss. Klīniskie pētījumi, uz kuru pamata ir piešķirtas tirdzniecības atļaujas, vēl turpinās. Pfizer-BioNTech Comirnaty vakcīnas klīniskā pētījuma 6 mēnešu drošības un efektivitātes novērojumu rezultāti tika priekšpublicēti tikai 28. jūlijā 7 . Šis nav vienkārši kaut kāds pētījums — šis ir pētījums, uz kura pamata ir piešķirta tirdzniecības atļauja. Par to var pārliecināties Comirnaty vakcīnas zāļu aprakstā [1] [2] [3] [4] [5] [6] .
Plašāk par šo te komunikācijas problēmu esmu rakstījis portālā Telos.lv 14. jūlijā publicētajā rakstā "Par vakcīnām" 8 . Lūdzu izvērtēt ZVA vai Delfi.lv atbildību šīs dezinformācijas izplatīšanā un šīs dezinformācijas izplatīšanā iesaistīto amatpersonu atbilstību amatam. Šāda, atbildīgās iestādes realizēta dezinformācija veicina sabiedrības neuzticēšanos oficiālajai informācijai un tā rezultātā Veselības ministrija nevar rēķināties ar sabiedrības līdzdalību sabiedrības veselības nodrošināšanā.
1. «Covid-19 vakcīnas nav eksperimentālas, uzsver ZVA», Delfi.lv, 03.08.2021., https://www.delfi.lv/news/national/politics/covid-19 -vakcinas-nav-eksperimentalas-uzsver-zva.d?id=53453315 apmeklēts 04.08.2021. pulksten 13.01
2. KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 507/2006, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32006R0507&from=L V ^
3. Zāļu apraksts latviešu valodā Janssen (Johnson & Johnson) vakcīnai: https://www.ema.europa.eu/en/documents/product-information/covid-19-vaccine-janssen-epar-product-informationJv.pdf
4. Zāļu apraksts latviešu valodā Vaxzevria, AstraZeneca jeb Oksfordas vakcīnai: https://www.ema.europa.eu/en/documents/produc t-information/vaxzevria-previously-covid-19-vaccine-astrazeneca-epar-product-information_lv.pdf
5. Zāļu apraksts latviešu valodā Moderna vakcīnai: https://ec.europa.eu/health/documents/community-register/2021/20210106150 575/anx_150575_lv.pdf
6. Zāļu apraksts latviešu valodā: Comirnaty (Pfizer-BioNTech) vakcīnai: https://www.ema.europa.eu/en/documents/product-information/comirnaty-epar-product-information_lv.pdf
7. Six Month Safety and Efficacy of the BNT162b2 mRNA COVID-19 Vaccine, https://www.medrxiv.org/content/10.1101/2021.07.28 .21261159v1.full.pdf
8. Jāzeps Baško juniors, Par vakcīnām, Telos.lv, 14.07.2021., https://telos.lv/par-vakcinam/
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
