Vai Zāļu valsts aģentūra nodarbojas ar dezinformāciju?
Jāzeps Baško juniors04.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rakstu saistībā ar portālā Delfi.lv 3. augusta rakstā «Covid-19 vakcīnas nav eksperimentālas, uzsver ZVA»1 paustajiem apgalvojumiem. Raksta noformējums liedz skaidri vērtēt, kuri no apgalvojumiem ir tieši Zāļu valsts aģentūras (ZVA) un kuri ir Delfi.lv žurnālistu veikums. Ja šis raksts ir precīza ZVA paziņojumu pārstāstīšana, tad es vēlos norādīt, ka ZVA nodarbojas ar dezinformāciju. Nosūtu šo vēstuli arī Veselības ministrijai un Delfi.lv redakcijai. Šī vēstule ir elektroniski parakstīta un es sagaidu atbildi uz to no abām valsts iestādēm.
Vai par ZVA apgalvojumu uzskatāma raksta 5. rindkopa, kurā teikts:
Jāpiebilst, ka atsevišķas valstis, piemēram, ASV un Lielbritānija, 2020. gada nogalē izsniedza ārkārtas atļauju Covid-19 vakcīnu lietošanai uz laiku, savukārt ES EZA izvēlējās citu daudz stingrāku rīcību - Covid-19 vakcīnu reģistrāciju ar nosacījumiem. Tā ir viena no reģistrācijas pamatprocedūrām, un tajā nav atkāpju no ierastajām reģistrācijas prasībām. Līdz ar to ES Covid-19 vakcīnām nav izsniegta ārkārtas atļauja, un šīs vakcīnas nav eksperimentālas.
Pirmkārt, šo atļauju latviski sauc par tirdzniecības atļauju ar nosacījumiem. Angliski tās sauc conditional marketing authorisation. ZVA tās ne pirmo reizi savā komunikācijā sauc par "reģistrāciju ar nosacījumiem" pretēji gan Eiropas komisijas regulā Nr. 507/2006 2 lietotajam apzīmējumam, gan visu šobrīd Latvijā lietošanai apstiprināto Covid-19 vakcīnu zāļu aprakstos lietotajam.
Otrkārt, šīs atļaujas tiek dotas uz laiku nevis kā var nojaust no augstāk minētajā rindkopā lasāmā. Regulas (9) punktā ir norādīts:
Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 726/2004 tirdzniecības atļaujas ar nosacījumiem ir derīgas vienu gadu un ir atjaunojamas.
Par šo atļauju termiņu ir lasāms arī jau minētajos zāļu aprakstos 3 4 5 6 .
Treškārt, šīs atļaujas tiek dotas ar atkāpēm no "ierastajām reģistrācijas prasībām". Regulas 4. pantā var lasīt par prasībām atļaujas piešķiršanai:
Tirdzniecības atļauju ar nosacījumiem var piešķirt, ja Komiteja konstatē, ka, lai gan trūkst pilnīgu klīnisko datu par zāļu drošību un efektivitāti, ir izpildītas visas sekojošās prasības:...
Neuzskatu šeit par nepieciešamu atkārtot visu regulas tekstu, bet tur var ļoti skaidri lasīt (arī 2. pantā), ka šīs atļaujas netiek piešķirtas "kā ierasts".
Ceturtkārt, rakstā tiek tendenciozi pasniegts pašreiz notiekošo pētījumu statuss. Klīniskie pētījumi, uz kuru pamata ir piešķirtas tirdzniecības atļaujas, vēl turpinās. Pfizer-BioNTech Comirnaty vakcīnas klīniskā pētījuma 6 mēnešu drošības un efektivitātes novērojumu rezultāti tika priekšpublicēti tikai 28. jūlijā 7 . Šis nav vienkārši kaut kāds pētījums — šis ir pētījums, uz kura pamata ir piešķirta tirdzniecības atļauja. Par to var pārliecināties Comirnaty vakcīnas zāļu aprakstā [1] [2] [3] [4] [5] [6] .
Plašāk par šo te komunikācijas problēmu esmu rakstījis portālā Telos.lv 14. jūlijā publicētajā rakstā "Par vakcīnām" 8 . Lūdzu izvērtēt ZVA vai Delfi.lv atbildību šīs dezinformācijas izplatīšanā un šīs dezinformācijas izplatīšanā iesaistīto amatpersonu atbilstību amatam. Šāda, atbildīgās iestādes realizēta dezinformācija veicina sabiedrības neuzticēšanos oficiālajai informācijai un tā rezultātā Veselības ministrija nevar rēķināties ar sabiedrības līdzdalību sabiedrības veselības nodrošināšanā.
1. «Covid-19 vakcīnas nav eksperimentālas, uzsver ZVA», Delfi.lv, 03.08.2021., https://www.delfi.lv/news/national/politics/covid-19 -vakcinas-nav-eksperimentalas-uzsver-zva.d?id=53453315 apmeklēts 04.08.2021. pulksten 13.01
2. KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 507/2006, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32006R0507&from=L V ^
3. Zāļu apraksts latviešu valodā Janssen (Johnson & Johnson) vakcīnai: https://www.ema.europa.eu/en/documents/product-information/covid-19-vaccine-janssen-epar-product-informationJv.pdf
4. Zāļu apraksts latviešu valodā Vaxzevria, AstraZeneca jeb Oksfordas vakcīnai: https://www.ema.europa.eu/en/documents/produc t-information/vaxzevria-previously-covid-19-vaccine-astrazeneca-epar-product-information_lv.pdf
5. Zāļu apraksts latviešu valodā Moderna vakcīnai: https://ec.europa.eu/health/documents/community-register/2021/20210106150 575/anx_150575_lv.pdf
6. Zāļu apraksts latviešu valodā: Comirnaty (Pfizer-BioNTech) vakcīnai: https://www.ema.europa.eu/en/documents/product-information/comirnaty-epar-product-information_lv.pdf
7. Six Month Safety and Efficacy of the BNT162b2 mRNA COVID-19 Vaccine, https://www.medrxiv.org/content/10.1101/2021.07.28 .21261159v1.full.pdf
8. Jāzeps Baško juniors, Par vakcīnām, Telos.lv, 14.07.2021., https://telos.lv/par-vakcinam/
Seko mums 
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
