Vai zinājāt, ka „Rīgas Siltums” pats sev pārdod sadārdzinātu siltumu un slēpti pelna miljonus?
Andris Kulbergs14.11.2025.
Komentāri (43)
Iesaki rakstu: 
Jūs, iespējams, jau būsiet dzirdējuši par t.s. “konkurenci” Rīgas labajā krastā, kur darbojas vairākas šķeldas katlumājas. Tās pelna neadekvāti lielu peļņu — līdz pat 23–45% rentabilitātei — kontrolētā tirgū, kas faktiski nav brīvs. Lielākā daļa šo privāto katlumāju ziemas sezonā piegādā siltumu “Rīgas Siltumam” par maksimālo iespējamo cenu – 77 €/MWh, kas ir gandrīz identiska SPRK apstiprinātajam „Latvenergo” tarifa griestam.
Kopējā šo piecu neatkarīgo siltuma ražotāju katlumāju jauda ir 178 MW, taču lielākā no tām – 96 MW šķeldas stacija – pieder pašam “Rīgas Siltumam” (RS) caur 100% piederošu meitasuzņēmumu SIA “Rīgas Bio Enerģija” (RBE).
Tātad RS pats sev pārdod siltumu caur savu meitasuzņēmumu – par 77 €/MWh. Tajā pašā laikā kreisajā Daugavas krastā, kur nav “konkurences tirgus”, tas pats RS siltumu saražo par 54 €/MWh. Abas katlumājas ir gandrīz identiskas, tikai viena strādā “konkurences” apstākļos, otra – savā tīklā bez starpniekiem.
Kā tas iespējams? Kā var būt, ka labajā krastā RS no sevis pērk siltumu par 77 €/MWh, bet kreisajā krastā to pašu saražo par 54 €/MWh?
Atbilde – pašizmaksa tiek mākslīgi palielināta, lai saglabātu peļņu meitas uzņēmumā un piesegtu zaudējumus mātes sabiedrībā.
Pēc “Rīgas Bio Enerģijas” (RBE) finanšu pārskatiem uzņēmums 2023. gadā guvis 1,3 miljonu € peļņu jeb 32,6% rentabilitāti. Bez šīs peļņas RS pamatdarbība būtu ar ievērojamiem zaudējumiem. Tātad RS pats sev pārdod sadārdzinātu siltumu, lai bilancē parādītos pozitīvs rezultāts.
Turklāt RBE siltuma jauda ir 54% no visa labā krasta neatkarīgo šķeldas katlumāju siltuma jaudas, tātad RS pats ir dominējošais tirgus spēlētājs, kas diktē nosacījumus pats sev un slēpti sadārdzina siltuma tarifu visiem rīdziniekiem.
Kam tas maksā? Rezultātā Rīgas iedzīvotāji ik gadu pārmaksā miljonus eiro. Saskaņā ar aprēķiniem un RS publiskos tarifus rīdzinieki pārmaksā aptuveni 97 miljonus € gadā vairāk nekā Viļņas iedzīvotāji par identisku siltumenerģijas patēriņu.
Ko darīt? Rīdziniekiem ir vajadzīgs atvērts un godīgs siltuma tirgus, kur siltuma iepirkumi notiek bez slēptiem limitiem un protekcionisma.
Nav svarīgi, kas ražo, – svarīgi, kurš spēj nodrošināt vislētāko un efektīvāko siltumu.
Ja es vadītu šo uzņēmumu, tad RS tiktu piemērota caurspīdīga pārvaldība un iepirkumu sistēma, gada laikā es tarifu varētu samazināt no 83 €/MWh līdz 60 €/MWh, un trīs gadu laikā Rīgā varētu būt zemākais siltuma tarifs Baltijā.
Tas ir reāli izdarāms – nepieciešama tikai griba un profesionāla pārvaldība.
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
