Vai zinājāt, ka „Rīgas Siltums” pats sev pārdod sadārdzinātu siltumu un slēpti pelna miljonus?
Andris Kulbergs14.11.2025.
Komentāri (43)
Iesaki rakstu: 
Jūs, iespējams, jau būsiet dzirdējuši par t.s. “konkurenci” Rīgas labajā krastā, kur darbojas vairākas šķeldas katlumājas. Tās pelna neadekvāti lielu peļņu — līdz pat 23–45% rentabilitātei — kontrolētā tirgū, kas faktiski nav brīvs. Lielākā daļa šo privāto katlumāju ziemas sezonā piegādā siltumu “Rīgas Siltumam” par maksimālo iespējamo cenu – 77 €/MWh, kas ir gandrīz identiska SPRK apstiprinātajam „Latvenergo” tarifa griestam.
Kopējā šo piecu neatkarīgo siltuma ražotāju katlumāju jauda ir 178 MW, taču lielākā no tām – 96 MW šķeldas stacija – pieder pašam “Rīgas Siltumam” (RS) caur 100% piederošu meitasuzņēmumu SIA “Rīgas Bio Enerģija” (RBE).
Tātad RS pats sev pārdod siltumu caur savu meitasuzņēmumu – par 77 €/MWh. Tajā pašā laikā kreisajā Daugavas krastā, kur nav “konkurences tirgus”, tas pats RS siltumu saražo par 54 €/MWh. Abas katlumājas ir gandrīz identiskas, tikai viena strādā “konkurences” apstākļos, otra – savā tīklā bez starpniekiem.
Kā tas iespējams? Kā var būt, ka labajā krastā RS no sevis pērk siltumu par 77 €/MWh, bet kreisajā krastā to pašu saražo par 54 €/MWh?
Atbilde – pašizmaksa tiek mākslīgi palielināta, lai saglabātu peļņu meitas uzņēmumā un piesegtu zaudējumus mātes sabiedrībā.
Pēc “Rīgas Bio Enerģijas” (RBE) finanšu pārskatiem uzņēmums 2023. gadā guvis 1,3 miljonu € peļņu jeb 32,6% rentabilitāti. Bez šīs peļņas RS pamatdarbība būtu ar ievērojamiem zaudējumiem. Tātad RS pats sev pārdod sadārdzinātu siltumu, lai bilancē parādītos pozitīvs rezultāts.
Turklāt RBE siltuma jauda ir 54% no visa labā krasta neatkarīgo šķeldas katlumāju siltuma jaudas, tātad RS pats ir dominējošais tirgus spēlētājs, kas diktē nosacījumus pats sev un slēpti sadārdzina siltuma tarifu visiem rīdziniekiem.
Kam tas maksā? Rezultātā Rīgas iedzīvotāji ik gadu pārmaksā miljonus eiro. Saskaņā ar aprēķiniem un RS publiskos tarifus rīdzinieki pārmaksā aptuveni 97 miljonus € gadā vairāk nekā Viļņas iedzīvotāji par identisku siltumenerģijas patēriņu.
Ko darīt? Rīdziniekiem ir vajadzīgs atvērts un godīgs siltuma tirgus, kur siltuma iepirkumi notiek bez slēptiem limitiem un protekcionisma.
Nav svarīgi, kas ražo, – svarīgi, kurš spēj nodrošināt vislētāko un efektīvāko siltumu.
Ja es vadītu šo uzņēmumu, tad RS tiktu piemērota caurspīdīga pārvaldība un iepirkumu sistēma, gada laikā es tarifu varētu samazināt no 83 €/MWh līdz 60 €/MWh, un trīs gadu laikā Rīgā varētu būt zemākais siltuma tarifs Baltijā.
Tas ir reāli izdarāms – nepieciešama tikai griba un profesionāla pārvaldība.
Seko mums 
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
