Vaidavas izpostīšanu finansējusī Nordea atsaucas uz saviem vides standartiem, bet nespēj tos izskaidrot

Uzņēmēja Alda Stūriškas nopirktā SIA Patina pagājušā gada beigās, ieķīlājot Nordea bankā vairākus zemesgabalus Alsviķos, šajā kredītiestādē saņēmusi 713 346 latu lielu aizdevumu HES celtniecībai. Līdz ar to Nordea banka kļuvusi par galveno, faktiski vienīgo Vaidavas upes un nārsta vietu izpostīšanas finansētāju. Vaidava ir iekļauta Latvijas aizsargājamo upju sarakstā, un tajā nārstojošām alatām aizsardzība ir noteikta ar Eiropas Bernes konvenciju. Toties mazo hidroelektrostaciju būve un ekspluatācija Latvijā ir īpaši izdevīga, jo valsts garantē no tām iepirkumu par dubultu tarifu, līdz ar to par Stūriškas uzņēmuma un Nordea bank peļņu netieši maksās visi Latvijas elektroenerģijas patērētāji.

Pirmdien Nordea bankas Latvijas filiāle atteicās komentēt šo projektu, taču apgalvoja, ka esot pievienojusies starptautiskiem standartiem vides jomā un ikdienas darbā, lai identificētu potenciālos vides riskus, izmantojot starptautisku standartu vides risku novērtēšanai - ERAT (Environmental Risk Assessment Tool). Taču otrdien banka nevēlējās paskaidrot ne to, kādiem tieši standartiem un kādā formā tā pievienojusies, ne to, kā tieši tās pieminētais ERAT standarts izmantots konkrētā bankas finansētā projekta vides risku novērtēšanā.

Tā vietā bankas preses pārstāve apgalvoja, ka kredītiestāde esot „noraizējusies par radušos situāciju saistībā ar uzņēmumu Patina un Karvas hidroelektrostacijas būvniecību”, taču pati nekādus soļus negatavojoties spert, tā vietā „sagaidot” aktīvu rīcību no atbildīgajām iestādēm, lai izvērtētu radušos situāciju. Ir vai nu jākliedē izteiktie pārmetumi, vai kļūdainu lēmumu gadījumā valsts iestādēm tie ir jālabo un jāuzņemas pilna atbildība par pieļautajām kļūdām”.

Savukārt saistībā ar bankas it kā ievērotajiem vides standartiem bankas pārstāve atbildēja tikai to, ka, „izvērtējot finansējuma piešķiršanu korporatīvajiem klientiem, mēs analizējam dažādus riskus, tai skaitā projekta ietekmi uz apkārtējo vidi”.

Taču no Nordea pārstāves oficiālā skaidrojuma izrietēja, ka pretēji iepriekš teiktajam par bankas pašas vides standartiem tā šajā gadījumā paļāvusies tikai uz Latvijas valsts institūciju apliecinājumiem: „Ņemot vērā nozares specifiku, šajā gadījumā īpaši skrupulozi pieprasījām dažādu valsts institūciju atļaujas un atzinumus, kas apliecina projekta ilgtspēju un to, vai tas nerada kaitējumu dabai un apkārtējai videi. LR Vides ministrija ir akceptējusi projekta būvniecību, ko apliecina tās piešķirtais līdzfinansējums HES būvniecībai no ES fondu līdzekļiem.”

Nordea bankas pārstāve arī norādīja, ka jau pagājušā gada nogalē Ekonomikas ministrija garantējusi jaunceļamajai HES un tās saimniekam un kreditētājai peļņas iespējas, piešķirot „tiesības pārdot obligātā iepirkuma ietvaros elektroenerģiju, kas saražota Karvas HES, izmantojot atjaunojamos energoresursus”.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars uz viņam uzdotajiem jautājumiem saistībā ar Karvas HES otrdien neatbildēja, savukārt viņa preses padomniece Elīna Bīviņa norādīja, ka pretēji bankas apgalvojumam 2010. gadā nekādi lēmumi attiecībā uz Karvas HES Ekonomikas neesot pieņemti. Savukārt par 2009. gadā pieņemto lēmumu skaidrojums esot šāds:

„Ekonomikas ministrija informē, ka SIA Patina tiesības pārdot HES saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros piešķirtas 2009.gada 14.oktobrī, pamatojoties uz 2009.gada 24.februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.198 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību”.

Pieņemot lēmumu par tiesību piešķiršanu pārdot HES saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un ievērojot MK Noteikumu Nr.198 prasības, tika vērtēts, vai SIA Patina  iesniegumam ir pievienots Reģionālās vides pārvaldes atzinums, ka iecerētais projekts atbilst Ministru kabineta 2002.gada 15.janvāra noteikumi Nr.27 “Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus”.

Ministru kabineta 2002.gada 15.janvāra noteikumi Nr.27 “Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus” nosaka upes un upju posmus, uz kuriem hidroelektrostaciju būvniecība un atjaunošana ir aizliegta. Šo noteikumu 2.punkts nosaka izņēmumus, uz kuriem neattiecas šo noteikumu 1.punkts. Noteikumu teksts: http://likumi.lv/doc.php?id=58603.

SIA Patina iesniegumam bija pievienoti Madonas Reģionālās vides pārvaldes izsniegti Tehniskie noteikumi Karvas HES uz Vaidavas upes rekonstrukcijas projektam, tādējādi apliecinot, ka SIA Patina ir viena no tām sabiedrībām, uz kurām neattiecas 15.01.2002 MK noteikumos nr.27. iekļautais aizliegums atjaunot uz Vaidavas upes esošu hidroelektrostaciju.

Ņemot vērā SIA Patina iesniegtos dokumentus, t.sk.  Madonas Reģionālās vides pārvaldes izsniegtos Tehniskos noteikumus Karvas HES uz Vaidavas upes rekonstrukcijas projektam, Ekonomikas ministrija pieņēma lēmumu par tiesību piešķiršanu pārdot HES saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Jāatzīmē, ka komersantam pēc obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanas ir svarīgi ievērot MK noteikumos 198. noteiktos darbu termiņus, lai šīs tiesības varētu sāk izmantot.

EM nav tiesību un kompetences vērtēt Reģionālās vides pārvaldes atzinumā norādīto atbilstību Noteikumiem Nr.27, un, ja ir izsniegti tehniskie noteikumi, tad secināms, ka Karvas HES ir atzīstams par atbilstošu Noteikumiem Nr.27.

Lēmums par tiesību piešķiršanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros sagatavots saskaņā ar EM iekšējo kārtību, to vīzējuši lēmuma sagatavotājs, Enerģētikas departamenta vadītājs, atbildīgās nodaļas vadītājs, Juridiskā departamenta vadītājs, valsts sekretārs un valsts sekretāra vietniece, lēmumu parakstījis ekonomikas ministrs.

Akcentējot, ka EM nav tiesību apstrīdēt citu valsts iestāžu izsniegtos tehniskos noteikumus un atzinumus, ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka, iespējams, ne visi citu ministriju, piemēram, Zemkopības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju pakļautībā esošie atbildīgie dienesti, izsniedzot atļaujas un saskaņojot Karvas HES būvniecību, ir rīkojušies godprātīgi un objektīvi, izvērtējot projekta ietekmi uz vidi un atbilstību sabiedrības interesēm.”

Foto no copeslietas.lv

Novērtē šo rakstu: