Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Vainīga ir valdība, energoresursu cenas, nodokļi un viss pārējais, tikai ne mūsu alkatība!

Noris Krūzītis, Rimi un Maxima biznesa interešu aizstāvis*
14.08.2023.
Komentāri (39)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pārtikas cenu kāpums skar katru no mums, un laikā, kad pārtikas cenas augušas straujāk nekā ienākumi, spriedze sabiedrībā diemžēl ir likumsakarīgas sekas. Taču, lai kā arī kāds vēlētos atrast vieglas receptes sarežģītu jautājumu risināšanai, pārtikas cenu kāpumā vainot tikai tirgotājus ir ne vien nekorekti, bet arī neproduktīvi.

Valdībai ir jāatzīst kļūdas, nespējot apturēt energoresursu cenu kāpuma izraisīto inflācijas lavīnu, kas vēl joprojām iespaido pārtikas cenas un iedzīvotāju rocību. Ir jāmobilizē spēki, lai nepieļautu šo kļūdu atkārtošanos, vienlaikus sākot risināt arī būtiskus Latvijas konkurētspējas jautājumus – darbaspēka un energoresursu izmaksas, ražojošo uzņēmumu izaugsmes veicināšanu un visā Eiropas Savienībā praktizētos nodokļu risinājumus uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam.

Pārtikas cenas – tikai aisberga virsotne

Apgalvojums, ka tikai tirgotāji ir atbildīgi par produktu cenu kāpumu un tāpēc tieši tirgotāju atbildība ir inflācijas radīto seku dzēšana, ir klajš populisms. Pārtikas cenas veikalos ir aisberga redzamā daļa ļoti apjomīgiem procesiem – sākot no govs kādā Latgales pļavā vai kviešiem Zemgales laukā, līdz pārstrādes uzņēmumu produktivitātes jautājumiem, energoresursu cenām un nodokļu politikai. Pieaugot izmaksām katrā no šiem posmiem, kāpa arī pārtikas cenas, šokējot ik vienu. Jā, arī mūs – pārtikas tirgotājus.

Tas bija pagājušā gada septembris, kad tirgotāji, saņemot elektrības rēķinus, bija teju “zem ūdens”. Ne tikai tirgotāji, bet arī viņu piegādāji kļuva par milzīgā energoresursu cenu kāpuma upuriem. Tirgotāji tika pārpludināti ar ražotāju pieprasījumiem celt produktu cenas.

Kopš krīzes brīža tirgotāji ir strādājuši “sarkanajā režīmā”, lai dažādos veidos mazinātu savas izmaksas – veikali ir palikuši tumšāki, ziemā arī vēsāki, savukārt vasarā kondicionieri strādā taupības režīmā. Protams, aukstuma vitrīnas izslēgt nevaram.

Lai kā arī runātu par tirgotāju “apetīti“, 2022. gada peļņa pēc publiskotajiem gada pārskatiem liecina, ka izmaksu kāpumu lielā mērā tirgotāji ir iznesuši uz saviem pleciem. Lielāko tirgotāju neto peļņa ir samazinājusies, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, un ir tikai 2–3% robežās.

Uzņēmējdarbības vides izaicinājumus valdība risina pārāk gausi

Tāpat kā nevar apendicīta pacientu izārstēt ar galvassāpju tabletēm, arī gadiem uzkrātos Latvijas ekonomikas izaicinājumus nevar atrisināt, uzbrūkot mazumtirgotājiem. Cenas veikalu plauktos ir tiešā veidā saistītas ar valdības pieņemtajiem un nepieņemtajiem lēmumiem, un Latvijas uzņēmēji saskaras ar daudziem jo daudziem konkurētspēju mazinošiem jautājumiem. Joprojām tikai diskutējam par nesamērīgajiem darbaspēka nodokļiem, darbnespējas regulējumu un kopējām ar nodarbinātību saistītajām izmaksām, kuras nav konkurētspējīgas pat salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm.

Jau gadiem nevaram sakārtot pat tādu šķietami viegli risināmu, taču tirgotājiem ļoti svarīgu jautājumu – kases sistēmu un kases aparātu bezjēdzīgo sertificēšanu pie jebkurām izmaiņām, kas izmaksā tūkstošiem eiro un nepamatoti bremzē tehniskos jaunievedumus. Diskusijām par energoefektivitātes atbalsta pasākumu pilnveidošanu būtu jārezultējas konkrētās normatīvo aktu izmaiņās. Neizskaidrojamu iemeslu dēļ atbalsts tirdzniecības nozarei atšķirībā no visām pārējām nozarēm joprojām nav pieejams.

Energokrīzes atbalss

Lēmumpieņēmēju nespēja operatīvi un gudri reaģēt uz energoresursu cenu kāpumu bruģēja ceļu uz nesamērīgu inflācijas kāpumu. Kamēr tirgotāju peļņas rādītāji strauji krita, piemēram, valstij piederošais Latvenergo, kura milzīgos rēķinus maksāja gan privātpersonas, gan uzņēmēji, 2022. gadā sasniedza savu rekordpeļņu. Tā pieauga 2,6 reizes, sasniedzot 183,4 miljonus eiro. Latvijas Gāze bija vēl “sekmīgāka” un neto peļņu palielināja 12,1 reizi. Latvenergo superpeļņa skaidri parāda, ka valdībai bija plašākas manevru iespējas energoresursu cenu negatīvās ietekmes mazināšanai, kas bremzētu cenu kāpumu gan ražotāju, gan tirgotāju pusē un rezultētos zemākās pārtikas cenās pircējiem.

Un te ir jautājums politiķiem – vai tiešām valsts atbalsta politika, lai mazinātu energoresursu kāpuma negatīvo ietekmi, ir bijusi veiksmīga? Un vai ir tapis, piemēram, atbalsta plāns uzņēmējiem, kas krīzes brīdī noslēguši līgumus par elektroenerģijas piegādi ar nesamērīgi augstu fiksēto cenu? Tieši energokrīzes augstākajā punktā fiksētās elektrības cenas joprojām paaugstina uzņēmumu izdevumus.

Tirgot lēti vai vietējos?

Latvijas pārtikas ražotāju konkurētspējas un efektivitātes izaicinājumi ir cieši saistīti ar iespējām mazināt pārtikas inflāciju. Šobrīd veidojas situācija, kurā veikalu tīkliem uzturēt vietējo ražotāju piedāvājumu savos plauktos izmaksā ļoti dārgi, un ir jāizdara nepopulāras izvēles starp lētāku sortimentu vai lielāku vietējo produktu klāstu. Piemēram, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas biedri informē, ka šī gada pēdējos mēnešos ir saņēmuši pavisam nelielu pamatcenas samazinājuma pieprasījumu skaitu, joprojām tirgotāji turpina saņemt informāciju no piegādātājiem par produktu pamatcenas paaugstināšanu.

Pārmetumus par augstākām cenām galvenokārt saņem veikalu tīkli, kuriem ir plašs vietējo produktu piedāvājums, nevis veikali, kas pārsvarā tirgo Lietuvas un Polijas u.c. valstu ražotāju preces. Tirgot lētākas svešzemju preces, kopējās situācijas uzlabošanai izliekot plauktos pāris iecienītus vietējos produktus, izrādījusies veiksmīga stratēģija – var demonstrēt zemāku cenu līmeni un izvairīties no politiķu un vietējo ražotāju uzbrukumiem.

Var skaidri redzēt Zemkopības ministrijas politisko spiedienu, nonievājot  tirgotājus, kas vienmēr bijuši lojāli vietējai produkcijai. Vienlaicīgi par maz tiek runāts par Latvijas ražotāju konkurētspēju un valdības instrumentiem, lai to stiprinātu – piemēram, valdība varētu veicināt ražotāju konsolidēšanos, lai ne tikai dārzeņu kooperatīvi, bet arī, piemēram, piena pārstrādātāji varētu stiprināt savas pozīcijas un pietuvoties Lietuvas konkurentu efektivitātes rādītājiem. Tā vietā vēlme veikalu plauktos redzēt tikai Latvijas preces pāraug pārprastā vietējo preču protekcionismā, ko pieprasa daļa ražotāju un kam ir politisks atbalsts. Diemžēl šāda “ņemšanās” vietējā tirgū, necenšoties līdzināties un konkurēt ar līdzīgiem uzņēmumiem Lietuvā un Igaunijā, nerisina vietējo ražotāju konkurētspējas izaicinājumus pēc būtības.

Gribam kā Eiropā, bet negribam viņu PVN

Tikpat nozīmīgs ir jautājums par nodokļu politikas ietekmi uz pārtikas cenām veikalu plauktos, tieši tā bieži vien ir par pamatu pārtikas cenu atšķirībām ar citām valstīm. Darbaspēka nodokļi, akcīzes nodokļu politika dažādām preču grupām būtiski ietekmē preču gala cenu, taču to politika veidojama izsvērti un ilgtermiņā.

Savukārt PVN samazināšana pārtikai ir viens no instrumentiem, kā ļoti strauji mazināt izdevumu slogu mājsaimniecībām. To ļoti labi parāda Polijas piemērs. Tur 2022. gada sākumā valdība PVN pārtikas produktiem noteica robežās no 0 līdz 5%, bet degvielai to samazināja no 23% uz 8%. Attiecīgie lēmumi panāca cenu un inflācijas kritumu. Šī soļa blakusefekts, kas apliecina pircēju ieguvumu, ir straujš Polijas pircēju-tūristu skaita kritums Lietuvas mazumtirgotāju veikalos Polijas pierobežā.

Polija nav izņēmums. Kamēr Latvijas valdība kategoriski noraida PVN samazināšanu pārtikai, Vācijā PVN pārtikas precēm ir 7%, Luksemburgā – 3%, Kipra un Spānija pamata pārtikas produktiem – kā maizei, olām, pienam u.c. – PVN līdz šā gada beigām atcēlusi pavisam.

Latvijā ir viens no viszemākajām maksātspējas līmeņiem ES, tādējādi pēc kredītu, komunālo maksājumu izmaksām, arvien mazāk naudas ģimeņu budžetā paliek pārtikai, bērnu izglītībai. Saprotams, ka brīžiem ir vieglāk maldināt sabiedrību, stāstot par 300% uzcenojuma politiku pārtikas pamatproduktiem, nevis intensīvi strādāt pie Latvijas cilvēku labklājības vairošanas un sociālā sloga mazināšanas. Aizbildināšanās, ka PVN samazinājums nenonāks līdz pircējiem, nav pamatota. Kad Latvija ieviesa eiro vai kad augļiem un dārzeņiem PVN tika samazināts no 21% uz 5%, tirgotāji un ražotāji ļoti uzskatāmi demonstrēja spēju novadīt PVN samazinājumu līdz pircējiem, iesniedzot detalizētas atskaites arī Ekonomikas un Zemkopības ministrijai.

Protams, var turpināt demonizēt vienu nozari, vainojot to visās ar pārtikas inflāciju saistītajās problēmās. Taču tas ir greizs skatījums, kas drīzāk darbojas politiskai uzmanības novēršanai, nevis mazina nevienlīdzību, kuru pašlaik izjūt Latvijas iedzīvotāji.

* formāli Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors

Novērtē šo rakstu:

20
54

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...