Vainojama Adventes svecīte vai tomēr dzēruma smēķēšana gultā?
Pietiek lasītājs03.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir apbrīnojami noskatīties, kā faktiski visi Latvijas mediji bez mazākās veselā saprāta izmantošanas atkārto viņiem pamesto „pīli” par to, kā nabaga kristīgi noskaņotais Saeimas deputāts, Ziemassvētkus gaidot, jau laikus iededzis svecīti, uz mirkli to piemirsis un tad varonīgi cīnījies ar liesmām, gūstot desmitās daļas ķermeņa apdegumu.
Agri vai vēlu patiesība, protams, nāks gaismā – vai nu pats klauns nespēs pārdomāti sameloties arī turpmāk, vai nu vienkārši piedzersies un izpļāpāsies, bet varbūt arī kāds ugunsdzēsējs uzskatīs par nepieciešamu sabiedrībai tomēr atklāt, cik nepieļaujami un bīstami ir dzērumā smēķēt gultā.
Šā vai tā, ir tikai laika jautājums, kad atklāsies, ka aprobežotais politiskais aktieris tikai laimīgas nejaušības dēļ dzīvs nesadega, jo pārdzēries bija sadomājis gultā uzsmēķēt un aizmidzis.
Rezultātā bojā gandrīz gāja ne tikai pats klauns, bet arī dzīvoklī bijusī viņa „pasija”, kura bija kārtīgi saindējusies ar dūmiem. Paldies ugunsdzēsējiem, kuri šajā situācijā izšķīrās par durvju uzlaušanu, - pretējā gadījumā būtu viens ar garantiju apdedzis līķis, bet otrs – kā nu sanāktu.
Morāle ir viena – smēķēšana vispār ir kaitīga, bet smēķēšana dzērumā gultā – gandrīz ar garantiju nāvējoša. Savukārt meliem – meliem parasti ir īsas kājas.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
