Vainojami ir paši vakcinējamie un visi citi, bet mūsu eksperimenti norit lieliski
Daniels Pavļuts, veselības ministrs04.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lielo vakcinācijas centru iedarbināšana Lieldienu brīvdienās no sākta gala ir bijusi iecerēta kā eksperiments, lai pābaudītu tehnisko gatavību un lai četrās brīvdienās nebūtu mazi vakcinēto skaitļi, kad Latvijā ir daudz vakcīnu. Šī ir pirmā reize, kad Latvijā ir tik daudz vakcīnu.·
No tehniskā viedokļa viss kārtībā - centri ir labā gatavībā, strādā raiti un spēj vakcinēt daudz vairāk. Diemžēl saskārāmies ar neparedzēti zemu atsaucību, uzrunājot vakcinējamos - brīvdienu un bažu par konkrēto vakcīnu dēļ. Palika neizmantotas jaudas, tā ir jauna situācija.
Pieņēmām lēmumu izsūtīt papildu uzaicinājumus vairākām esošām grupām, kā arī atvērt jaunas - vakar slimu bērnu ģimenes locekļu un smagi slimo aprūpētāju apakšgrupas, kā arī no šodienas lielo 60+ senioru grupu. Aicinājām 70+ pieteikties pa tiešo vakcinācijas centros.
Radās problēma tai 1/3 hroniski saslimušo, kuriem tomēr vajadzīgi nosūtījumi e-veselībā no ģimenes vai ārstējošā ārsta. Ļoti atvainojamies! To varēsim izlabot uzreiz pēc svētkiem - daļa centru turpinās darbu pēc Lieldienām, uzaicinājumi paliek spēkā.
Vienlaikus, līdz ar daudzu jaunu aicinājumu nosūtīšanu un jaunu grupu atvēršanu par pudeles kaklu kļuva zvanu centru jauda brīvdienās, ar ko līdz šim nebijām sastapušies. To līdz nākamajam lielajam piegāžu pīķim atrisināsim.
Aicinājumiem veidot brīvo rindu atsauksimies, tomēr vadītā veidā. Radīt nekontrolētu pulcēšanos, jucekli un epidemioloģiskos riskus nedrīkstam, tāpat nedrīkst ignorēt prioritāro grupu situāciju iepretim cilvēkiem ar daudz mazāku saslimšanas risku.
Vienosimies ar pašvaldības policiju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kā tuvākajās dienās organizēt kontrolētu eksperimentu "brīvās rindas" pieejai kādā no centriem, saglabājot prioritāro grupu pieeju, nodrošinot sabiedrisko kārtību un neradot epidemioloģiskos riskus.
Paldies visiem, kas ir spraigi strādājuši šajās Lieldienu brīvdienās - mediķiem, zemessargiem un karavīriem, pašvaldību darbiniekiem, brīvprātīgajiem un visiem vakcinēties gribētājiem. Katrs kvalitatīvi jauns vakcinācijas posms nāk ar saviem izaicinājumiem, tos atrisināsim.
Un visbeidzot - no otrdienas vakcināciju atsāks vakcinācijas pamata jauda - 600+ vakcinācijas punkti (ģimenes ārsti un medicīnas iestādes). Viņiem nogādātas ap 40 000 vakcīnu devu atbilstoši pasūtījumiem. Vakcinācija turpināsies.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
