Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

"Visu savu algu burtiski izdevu, lai, lai sevi varētu sakopt un prezentēt pēc iespējas... nu, pievilcīgā un korektā veidā. Jā! Un tas man dārgi maksājis," pēc savas prezidentūras beigām apgalvoja Vaira Vīķe-Freiberga. Bet vai tā patiešām bija? Pietiek turpina publicēt apgādā Atēna pirms dažiem gadiem iznākušo L. Lapsas, I. Saatčianes un K. Jančevskas grāmatu Va(i)ras virtuve.

Skaitļi ir ļoti izteiksmīgi. 2002. gads: pakalpojumi kopumā sniegti par 6618 latiem, kas ir vairāk nekā desmitā daļa no visa SIA ULU apgrozījuma, – vidēji par 550 latiem mēnesī (strādājošā vidējā samaksa Latvijā 2002. gada janvārī saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem bija 160 latu mēnesī). 2003. gads: pakalpojumi kopumā sniegti par 7221 latu – vidēji par 600 latiem mēnesī. 2004. gads: pakalpojumi kopumā sniegti par 7511 latiem – vidēji par 625 latiem mēnesī. 2005. gads: pakalpojumi kopumā sniegti par 6947 latiem – vidēji par 578 latiem mēnesī. 2006. gads: pakalpojumi kopumā sniegti par 8144 latiem – vidēji par 678 latiem mēnesī. 2007. gada pirmais pusgads: pakalpojumi kopumā sniegti par 4325 latiem – vidēji par 720 latiem mēnesī.

Īsi sakot, viena lieta ir skaļi izteikumi – tādi kā Latvijas Radio, kur jau pēc prezidentūras beigām V. Vīķe-Freiberga uz jautājumu, vai viņa bijusi dārga prezidente, skaļi un skaidri atbildēja: „Sev dārga, jā! Es biju dārga pati pret sevi, tāpēc, ka es... Visu savu algu burtiski izdevu, lai, lai sevi varētu sakopt un prezentēt pēc iespējas... nu, pievilcīgā un korektā veidā. Jā! Un tas man dārgi maksājis, un man ir tagad pilns skapis ar drēbēm, kuras es līdz mūža lai... beigām droši vien nenovalkāšu, un man varbūt vajadzēs viņas likt uz eBay, uz izsoli, uz izpārdošanu, lai es savus līdzekļus, ieguldītos līdzekļus atgūtu. Tas man bija dārgi personīgi. Ne jau valstij tas bija dārgi, - man!”

Drēbju izmaksas Valsts prezidenta kancelejas tāmēs tiešām nav atrodami, toties V. Vīķes-Freibergas frizūra vien pēdējos piecarpus viņas prezidentūras gados nevis viņai, bet tieši valstij un nodokļu maksātājiem kopā izmaksāja nepilnu 41 tūkstoti latu (neskaitot frizieres un stilistes līdzbraukāšanu uz ārzemēm), uz ko, salīdzinot šo tiešām iespaidīgo summu ar jaunā prezidenta nenozīmīgajiem tēriņiem, zīmīgi norāda „vīrs kā ozols”. Un tāpat viņš puslīdz īsi un skaidri iezīmē, uz ko no prasītās informācijas es varētu cerēt. Par to, kā no kancelejas līdzekļiem barojušies V. Vīķes-Freibergas oficiālie biogrāfi, citi „domubiedri” un izdevēji – visticamākais, jā. Par ārvalstu vizīšu izmaksām – arī jā. Par visiem iepirkumiem – tiem pašiem, kas V. Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā tika uzskatīti par kancelejas komercnoslēpumu – arī. Par prezidentes mīklaino tikšanos Alpos ar Vladimiru Putinu un par Triju Zvaigžņu ordeņa reizēm dīvaino piešķiršanu – esot jāskatās.

Ar vārdu sakot, šķiramies ar draudzīgiem un daudzsološiem vārdiem par drīzu sazināšanos. Bet tad... tad kaut kas notiek. Kaut kas, ko precīzi neviens neizskaidro, bet kas arī tāpat ir pietiekami skaidrs. Īpaši pēc tam, kad saņemu īsu telefonzvanu, kurā „vīrs kā ozols” lakoniski, gandrīz vai raudulīgā balsī paziņo: „Viņa uzspieda uz mūsējo. Man ļoti žēl, bet norunas nav spēkā. Ceru, kas tas mums neliks sastopoties pāriet uz ielas pretējo pusi.” Un... kopš šī brīža uz visiem iesniegumiem V. Zatlera kanceleja sāk centīgi atrakstīties.

Tā un tā – šādas un vēl arī šādas informācijas tai nemaz neesot (kaut „vīrs kā ozols” apgalvojis ko pilnīgi citu), bet vēl cita – it īpaši tā, kas saistīta ar V. Vīķes-Freibergas personiskajiem tēriņiem uz nodokļu maksātāju rēķina – neesot sniedzama, jo, izsakoties Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieka Ērika Ozola vārdiem, „iestāde var atteikties izpildīt informācijas pieprasījumu vai tā izpildes nosacījumus, ja informācijas pieprasījums vai tā izpildes nosacījumi nav samērojami ar iestādes rīcībā esošajiem resursiem, proti, informācijas pieprasījuma vai tā izpildes nosacījumu izpildes rezultātā ir apdraudēts iestādes darbs vai citu personu tiesības”.

Ja godīgi, šis ir viens no smagākajiem brīžiem visā grāmatas tapšanas gaitā, - informācija, uz kuru tik ļoti bijis cerēts, pēkšņi izrādās nepieejama. Vēl vairāk – neoficiāls avots kancelejā pavēsta, ka tai pašā laikā, kad V. Zatlera līdzgaitnieki visiem spēkiem novilcinājuši pieprasītās informācijas (par prezidentes tēriņiem, vizīšu izmaksām utt.) izsniegšanu, visa V. Vīķes-Freibergas prezidentūras dokumentācija drudžainā ātrumā nodota Valsts arhīvam. Šīs neoficiālās ziņas pēc laiciņa apstiprina arī V. Zatlera kancelejas visnotaļ oficiālā atbilde:

„Atbildot uz Jūsu 2008. gada 24. septembrī, kā arī 2. oktobrī Valsts prezidenta kancelejā saņemtajiem iesniegumiem ar lūgumu sniegt informāciju par Valsts prezidenta kancelejas darbību laikā no 1999. gada līdz 2007. gadam, tai skaitā informāciju par visiem šajā laika posmā veiktajiem iepirkumiem, katras šajā laikā notikušas Valsts prezidenta ārvalsts vizītes izdevumiem un citiem jautājumiem, informējam, ka visi dokumenti, kas attiecas uz Valsts prezidenta kancelejas darbību augstāk norādītajā laika posmā (Vairas Vīķes-Freibergas pilnvaru termiņš) kā Valsts prezidenta kancelejas arhīva fonds ir nodoti glabāšanai Latvijas Valsts arhīvā, pamatojoties uz likuma „Par arhīviem” 9. panta prasībām.” (Savukārt vēl pēc laika versiju par „viņas” spiedienu apliecina kancelejas kategoriskā atteikšanās dot atļauju iepazīties ar Valsts arhīvā nodotajiem V. Vīķes-Freibergas pilnvaru laika dokumentiem.)

Taču... kādi brīnumi: faktiski vienlaikus ar šo atbildi savā pastkastītē saņemu nezināmu, kaut aptuveni nojaušamu labvēļu sūtītu iespaidīgu datu apjomu, kas pēc sīkākas izpētes izrādās liela daļa no prasītā. Ja precīzāk – informācija par visiem V. Vīķes-Freibergas kancelejas oficiālajiem izdevumiem 2002.-2007. gadā (neskaitot tos no sabiedrības īpaši cītīgi slēptos miljonus, kas Valsts prezidentei tika nodoti no aizsardzības budžeta) – tiem pašiem, kas viņas prezidentūras laikā tika uzskatīti par sabiedrībai nekādi neizpaužamu komercnoslēpumu.

Datu apjoms izrādās milzīgs (pilnā apmērā – izņemot vienīgi algu un nodokļu maksājumus – īpaši aizrautīgi un zinātgriboši ļaudis var iepazīties šai grāmatai pievienotajā datu diskā), - un jau drīz sāk kļūt skaidrs, kāpēc šie dati bijušajai Valsts prezidentei un viņas svītai šķita tik neizpaužami. Īsi sakot, nauda ir tērēta visneiedomājamākajām lietām. Spriežot pēc šiem datiem, budžeta līdzekļi enerģiski tērēti gan gultas veļas un pirtslietu veikalos, gan dizaineru un interjeristu pakalpojumiem, gan mākslas galerijās un juvelierizstrādājumu salonos, tautastērpu centrā un alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības uzņēmumā, dārza tehnikas un reklāmas kompānijās, un vēl, vēl, vēl. Nauda maksāta pat medijiem un Evaņģēliski luteriskās baznīcas konsistorijai.

Ja palūkojamies kaut vai uz 2003. gada izdevumiem, mēs te atrodam patiešām brīnumu lietas: SIA Sporta stils par „pamatlīdzekļiem” – 749 lati, Auzera juvelieru mākslas koledžai „par dekoriem” – 1080 latu, SIA Džordano par vēl citu dekoru – 700 latu, SIA Salons ITA par satelītiekārtu - 1844 lati, tautas tērpu centram Senā klēts – 242 lati, salonam Māksla – vairāk nekā trīs tūkstoši latu vairākos maksājumos, akciju sabiedrībai Lauku Avīze – 1000 latu, par ziediem gada laikā iztērēti vairāk nekā 19 tūkstoši latu („Viņai bija īpašas prasības ziedu ziņā, - kas nu bija, tas bija,” atzīst jau pieminētais cilvēks no Valsts prezidenta kancelejas bijušo darbinieku vidus), tūkstoši latu tērēti gan trauku tirgotājiem, gan viesnīcām tepat Latvijā (ieskaitot Radisson SAS), gan reklāmas kompānijām; V. Vīķes-Freibergas kanceleja patērējusies pat vannu kompānijā PAA un uzņēmumā ar visu izsakošo nosaukumu Pirts pasaule.

Taču, iespējams, visiespaidīgākie bijuši V. Vīķes-Freibergas un viņas svītas tēriņi sabiedriskās ēdināšanas iestādēs.

Labu ēdienu mīlēja arī V. Vīķes-Freibergas priekšgājējs prezidenta postenī – Guntis Ulmanis, taču šī viņam acīmredzami nebija īpaša aizraušanās. Ja paanalizējam Valsts prezidenta kancelejas 1999. gada pirmā pusgada – G. Ulmaņa prezidentūras izskaņas – gastronomiskos tēriņus, te varam atrast tikai dažus vērā ņemamus rēķinus: nepilni četri simti iztērēti pie vīnu tirgotājiem, piecarpus tūkstoši – zivju restorānā Skonto (no kuriem 5115 lati, spriežot pēc rēķinu datumiem, – dažas dienas pirms prezidentūras beigām), vēl aptuveni 2300 latu – restorānā Vincents. Un arī V. Vīķe-Freiberga prezidentūras pirmajā pusgadā šajā ziņā bija vairāk nekā atturīga: pamatīgi tika patukšoti tikai vīnu piegādātāju krājumi (kopā vismaz seši rēķini par trīsarpus tūkstošiem latu) un vēl nepilni četri simti tajos pašos Skonto un Vincentā.

Taču jau uz pirmā prezidentūras gada beigām kļuva skaidrs, ka Māras Zālītes atmiņas par austerēm, ar kurām restorānā Kanādā viņu sensenos laikos mielojis Freibergu pāris, nav nekāds izdomājums vai pārspīlējums. Šajā ziņā prezidente vēlējās to labāko – un to arī saņēma.

„Kopš atvēršanas 1994. gadā restorāns Vincents ir kļuvis par iecienītāko mērķi visiem, kas augstu vērtē labu ēdienu un izsmalcinātus vīnus. Vincents atrodas vienā no Rīgas gleznainākajām vietām - jūgendstila arhitektūras piesātinātajā bulvāru lokā. Bagātīgus un mūžīgi mainīgus virtuves meistardarbus uzbur šefpavārs Mārtiņš Rītiņš. Visam fonā - mūsdienīgs interjera dizains. (..) Savos ēdienos Mārtiņš izmanto vienīgi labākos, attiecīgajai sezonai raksturīgus, Latvijas zemnieku īpaši Mārtiņa virtuvei audzētus produktus. Vai tie būtu tradicionālie angļu fish & chips, izsmalcinātākie itāļu ēdieni vai arī japāņu suši - Vincenta ēdienkarte mainās ik nedēļu un ir gards ceļojums kulinārijas pasaulē.”

Tā šo „īsto gardēžu paradīzi un pateicīgu medību lauku tiem, kas tīko vaigā redzēt pasaulē atzītas slavenības,” raksturo restorāna saimnieki. Tiek norādīts, ka „Vincenta viesu grāmatā meklējami ASV prezidenta Džordža V. Buša, prinču Čārlza un Endrū, Pako Rabanes, Pjēra Kardēna, Mstislava Rastropoviča, Montserratas Kabaljē, Maijas Pļiseckas, Ņikitas Mihalkova, Hosē Karrerasa, Eltona Džona un daudzu citu prominenču autogrāfi”, taču kautrīgi nav norādīts, ka šo „īsto gardēžu paradīzi”, kā tagad kļūst skaidrs no V. Vīķes-Freibergas tēriņu reģistriem, lielu savas prezidentūras daļu bija iecienījusi arī mūsu bijusī prezidente. Iecienījusi apjomīgi un aizrautīgi – turklāt, kā saprotams, ne jau uz sava personiskā rēķina.

Jau 2000. gadā Vincentā tika noēsti un nodzerti kopumā aptuveni 6700 latu, bet Skonto zivju restorānā – vairāk nekā 22,6 tūkstoši latu. 2001. gadā no Vincenta jau tika saņemti vidēji trīs rēķini mēnesī – kopā par gandrīz 20 tūkstošiem latu, bet no Skonto pusotrs desmits rēķinu par nepilniem desmit tūkstošiem; kancelejā bija pamanītas arī Nomedas (Salas kafejnīcu tīkls) kūciņas – par tām tika samaksāti pagaidām vēl tikai nieka deviņi simti latu; parādījās arī ēdinātājs Kuso – arī aptuveni pusotrs desmits rēķins par 16,5 tūkstošiem latu. 2002. gadā apetīte vēl pieauga: Vincentā tika notērēti jau 38 tūkstoši latu (vidēji pa vienam rēķinam katru nedēļu), Salas kūciņās – 4,6 tūkstoši latu, bet par Kuso pakalpojumiem tika samaksāti 34,5 tūkstoši. Turklāt augošos apjomos patērējamajam ēdamajam un dzeramajam bija vajadzīgi arī trauki un citi piederumi – un kompānijai Arkolat 2001. gadā tika samaksāti gandrīz pieci tūkstoši.

Tā nu apjomīgā ieturēšanās diezgan ātri pārvērtās par pamatīgām dzīrēm, un šī laikam ir tā reize, kad apjomīgas tabulas un vienmuļi skaitļi var būt gana izteiksmīgi. 

Turpinājums sekos.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

FotoTālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc vairumam iedzīvotāju pieļaujams dot zemākas kvalitātes izglītību.
Lasīt visu...

15

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

FotoValsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), simboliski atzīmējot vienu gadu kopš prezidenta stāšanās amatā. Valsts prezidents ar LNB pārstāvjiem pārrunāja humanitāro zinātņu un digitālās jomas nozīmi Latvijas kā modernas valsts stiprināšanā.
Lasīt visu...

21

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

FotoPasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem. Viens no visredzamākajiem – Staļins. Tomēr tagad viņam ir uzradies nopietns konkurents. Tiesa, ne jau paveikto darbu ziņā, tur nu Staļinu neviens nepārspēs, nu, pēc apjoma noteikti. Tad kurš ir šis “izredzētais”?
Lasīt visu...

21

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

FotoVispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un piepušķotas - tādas palikušas sirmā vīra atmiņā. Kurš būtu domājis, ka kāds Lapsa pēc 30 gadiem cilās 90. gadu intervijas?
Lasīt visu...

21

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

FotoValsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums.
Lasīt visu...

6

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

FotoValsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā ir nodokļu maksātāju loma un rīcība. Likumsakarīgi, ka nodokļu nomaksas apjoms ir atkarīgs no tā, cik efektīva ir VID sadarbība ar nodokļu maksātājiem. Uzticēšanās ir svarīgs šīs sadarbības priekšnoteikums.
Lasīt visu...

12

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

FotoVien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā šī. Un tas ir saprotams – PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) laiki tik ļoti atšķiras un kontrastē ar mūsdienām, ka neatstāj vienaldzīgu gandrīz nevienu. Īpaši, ņemot vērā, ka tā nav tik sena pagātne un vēl ir daudz cilvēku, kuri “toreiz” ir dzīvojuši.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...

Foto

Muļķība vai pasūtījums?

Sliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai...

Foto

Prezidents un Drāma

Katra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet...

Foto

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com...

Foto

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas...

Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...