Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

"Visu savu algu burtiski izdevu, lai, lai sevi varētu sakopt un prezentēt pēc iespējas... nu, pievilcīgā un korektā veidā. Jā! Un tas man dārgi maksājis," pēc savas prezidentūras beigām apgalvoja Vaira Vīķe-Freiberga. Bet vai tā patiešām bija? Pietiek turpina publicēt apgādā Atēna pirms dažiem gadiem iznākušo L. Lapsas, I. Saatčianes un K. Jančevskas grāmatu Va(i)ras virtuve.

Skaitļi ir ļoti izteiksmīgi. 2002. gads: pakalpojumi kopumā sniegti par 6618 latiem, kas ir vairāk nekā desmitā daļa no visa SIA ULU apgrozījuma, – vidēji par 550 latiem mēnesī (strādājošā vidējā samaksa Latvijā 2002. gada janvārī saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem bija 160 latu mēnesī). 2003. gads: pakalpojumi kopumā sniegti par 7221 latu – vidēji par 600 latiem mēnesī. 2004. gads: pakalpojumi kopumā sniegti par 7511 latiem – vidēji par 625 latiem mēnesī. 2005. gads: pakalpojumi kopumā sniegti par 6947 latiem – vidēji par 578 latiem mēnesī. 2006. gads: pakalpojumi kopumā sniegti par 8144 latiem – vidēji par 678 latiem mēnesī. 2007. gada pirmais pusgads: pakalpojumi kopumā sniegti par 4325 latiem – vidēji par 720 latiem mēnesī.

Īsi sakot, viena lieta ir skaļi izteikumi – tādi kā Latvijas Radio, kur jau pēc prezidentūras beigām V. Vīķe-Freiberga uz jautājumu, vai viņa bijusi dārga prezidente, skaļi un skaidri atbildēja: „Sev dārga, jā! Es biju dārga pati pret sevi, tāpēc, ka es... Visu savu algu burtiski izdevu, lai, lai sevi varētu sakopt un prezentēt pēc iespējas... nu, pievilcīgā un korektā veidā. Jā! Un tas man dārgi maksājis, un man ir tagad pilns skapis ar drēbēm, kuras es līdz mūža lai... beigām droši vien nenovalkāšu, un man varbūt vajadzēs viņas likt uz eBay, uz izsoli, uz izpārdošanu, lai es savus līdzekļus, ieguldītos līdzekļus atgūtu. Tas man bija dārgi personīgi. Ne jau valstij tas bija dārgi, - man!”

Drēbju izmaksas Valsts prezidenta kancelejas tāmēs tiešām nav atrodami, toties V. Vīķes-Freibergas frizūra vien pēdējos piecarpus viņas prezidentūras gados nevis viņai, bet tieši valstij un nodokļu maksātājiem kopā izmaksāja nepilnu 41 tūkstoti latu (neskaitot frizieres un stilistes līdzbraukāšanu uz ārzemēm), uz ko, salīdzinot šo tiešām iespaidīgo summu ar jaunā prezidenta nenozīmīgajiem tēriņiem, zīmīgi norāda „vīrs kā ozols”. Un tāpat viņš puslīdz īsi un skaidri iezīmē, uz ko no prasītās informācijas es varētu cerēt. Par to, kā no kancelejas līdzekļiem barojušies V. Vīķes-Freibergas oficiālie biogrāfi, citi „domubiedri” un izdevēji – visticamākais, jā. Par ārvalstu vizīšu izmaksām – arī jā. Par visiem iepirkumiem – tiem pašiem, kas V. Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā tika uzskatīti par kancelejas komercnoslēpumu – arī. Par prezidentes mīklaino tikšanos Alpos ar Vladimiru Putinu un par Triju Zvaigžņu ordeņa reizēm dīvaino piešķiršanu – esot jāskatās.

Ar vārdu sakot, šķiramies ar draudzīgiem un daudzsološiem vārdiem par drīzu sazināšanos. Bet tad... tad kaut kas notiek. Kaut kas, ko precīzi neviens neizskaidro, bet kas arī tāpat ir pietiekami skaidrs. Īpaši pēc tam, kad saņemu īsu telefonzvanu, kurā „vīrs kā ozols” lakoniski, gandrīz vai raudulīgā balsī paziņo: „Viņa uzspieda uz mūsējo. Man ļoti žēl, bet norunas nav spēkā. Ceru, kas tas mums neliks sastopoties pāriet uz ielas pretējo pusi.” Un... kopš šī brīža uz visiem iesniegumiem V. Zatlera kanceleja sāk centīgi atrakstīties.

Tā un tā – šādas un vēl arī šādas informācijas tai nemaz neesot (kaut „vīrs kā ozols” apgalvojis ko pilnīgi citu), bet vēl cita – it īpaši tā, kas saistīta ar V. Vīķes-Freibergas personiskajiem tēriņiem uz nodokļu maksātāju rēķina – neesot sniedzama, jo, izsakoties Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieka Ērika Ozola vārdiem, „iestāde var atteikties izpildīt informācijas pieprasījumu vai tā izpildes nosacījumus, ja informācijas pieprasījums vai tā izpildes nosacījumi nav samērojami ar iestādes rīcībā esošajiem resursiem, proti, informācijas pieprasījuma vai tā izpildes nosacījumu izpildes rezultātā ir apdraudēts iestādes darbs vai citu personu tiesības”.

Ja godīgi, šis ir viens no smagākajiem brīžiem visā grāmatas tapšanas gaitā, - informācija, uz kuru tik ļoti bijis cerēts, pēkšņi izrādās nepieejama. Vēl vairāk – neoficiāls avots kancelejā pavēsta, ka tai pašā laikā, kad V. Zatlera līdzgaitnieki visiem spēkiem novilcinājuši pieprasītās informācijas (par prezidentes tēriņiem, vizīšu izmaksām utt.) izsniegšanu, visa V. Vīķes-Freibergas prezidentūras dokumentācija drudžainā ātrumā nodota Valsts arhīvam. Šīs neoficiālās ziņas pēc laiciņa apstiprina arī V. Zatlera kancelejas visnotaļ oficiālā atbilde:

„Atbildot uz Jūsu 2008. gada 24. septembrī, kā arī 2. oktobrī Valsts prezidenta kancelejā saņemtajiem iesniegumiem ar lūgumu sniegt informāciju par Valsts prezidenta kancelejas darbību laikā no 1999. gada līdz 2007. gadam, tai skaitā informāciju par visiem šajā laika posmā veiktajiem iepirkumiem, katras šajā laikā notikušas Valsts prezidenta ārvalsts vizītes izdevumiem un citiem jautājumiem, informējam, ka visi dokumenti, kas attiecas uz Valsts prezidenta kancelejas darbību augstāk norādītajā laika posmā (Vairas Vīķes-Freibergas pilnvaru termiņš) kā Valsts prezidenta kancelejas arhīva fonds ir nodoti glabāšanai Latvijas Valsts arhīvā, pamatojoties uz likuma „Par arhīviem” 9. panta prasībām.” (Savukārt vēl pēc laika versiju par „viņas” spiedienu apliecina kancelejas kategoriskā atteikšanās dot atļauju iepazīties ar Valsts arhīvā nodotajiem V. Vīķes-Freibergas pilnvaru laika dokumentiem.)

Taču... kādi brīnumi: faktiski vienlaikus ar šo atbildi savā pastkastītē saņemu nezināmu, kaut aptuveni nojaušamu labvēļu sūtītu iespaidīgu datu apjomu, kas pēc sīkākas izpētes izrādās liela daļa no prasītā. Ja precīzāk – informācija par visiem V. Vīķes-Freibergas kancelejas oficiālajiem izdevumiem 2002.-2007. gadā (neskaitot tos no sabiedrības īpaši cītīgi slēptos miljonus, kas Valsts prezidentei tika nodoti no aizsardzības budžeta) – tiem pašiem, kas viņas prezidentūras laikā tika uzskatīti par sabiedrībai nekādi neizpaužamu komercnoslēpumu.

Datu apjoms izrādās milzīgs (pilnā apmērā – izņemot vienīgi algu un nodokļu maksājumus – īpaši aizrautīgi un zinātgriboši ļaudis var iepazīties šai grāmatai pievienotajā datu diskā), - un jau drīz sāk kļūt skaidrs, kāpēc šie dati bijušajai Valsts prezidentei un viņas svītai šķita tik neizpaužami. Īsi sakot, nauda ir tērēta visneiedomājamākajām lietām. Spriežot pēc šiem datiem, budžeta līdzekļi enerģiski tērēti gan gultas veļas un pirtslietu veikalos, gan dizaineru un interjeristu pakalpojumiem, gan mākslas galerijās un juvelierizstrādājumu salonos, tautastērpu centrā un alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības uzņēmumā, dārza tehnikas un reklāmas kompānijās, un vēl, vēl, vēl. Nauda maksāta pat medijiem un Evaņģēliski luteriskās baznīcas konsistorijai.

Ja palūkojamies kaut vai uz 2003. gada izdevumiem, mēs te atrodam patiešām brīnumu lietas: SIA Sporta stils par „pamatlīdzekļiem” – 749 lati, Auzera juvelieru mākslas koledžai „par dekoriem” – 1080 latu, SIA Džordano par vēl citu dekoru – 700 latu, SIA Salons ITA par satelītiekārtu - 1844 lati, tautas tērpu centram Senā klēts – 242 lati, salonam Māksla – vairāk nekā trīs tūkstoši latu vairākos maksājumos, akciju sabiedrībai Lauku Avīze – 1000 latu, par ziediem gada laikā iztērēti vairāk nekā 19 tūkstoši latu („Viņai bija īpašas prasības ziedu ziņā, - kas nu bija, tas bija,” atzīst jau pieminētais cilvēks no Valsts prezidenta kancelejas bijušo darbinieku vidus), tūkstoši latu tērēti gan trauku tirgotājiem, gan viesnīcām tepat Latvijā (ieskaitot Radisson SAS), gan reklāmas kompānijām; V. Vīķes-Freibergas kanceleja patērējusies pat vannu kompānijā PAA un uzņēmumā ar visu izsakošo nosaukumu Pirts pasaule.

Taču, iespējams, visiespaidīgākie bijuši V. Vīķes-Freibergas un viņas svītas tēriņi sabiedriskās ēdināšanas iestādēs.

Labu ēdienu mīlēja arī V. Vīķes-Freibergas priekšgājējs prezidenta postenī – Guntis Ulmanis, taču šī viņam acīmredzami nebija īpaša aizraušanās. Ja paanalizējam Valsts prezidenta kancelejas 1999. gada pirmā pusgada – G. Ulmaņa prezidentūras izskaņas – gastronomiskos tēriņus, te varam atrast tikai dažus vērā ņemamus rēķinus: nepilni četri simti iztērēti pie vīnu tirgotājiem, piecarpus tūkstoši – zivju restorānā Skonto (no kuriem 5115 lati, spriežot pēc rēķinu datumiem, – dažas dienas pirms prezidentūras beigām), vēl aptuveni 2300 latu – restorānā Vincents. Un arī V. Vīķe-Freiberga prezidentūras pirmajā pusgadā šajā ziņā bija vairāk nekā atturīga: pamatīgi tika patukšoti tikai vīnu piegādātāju krājumi (kopā vismaz seši rēķini par trīsarpus tūkstošiem latu) un vēl nepilni četri simti tajos pašos Skonto un Vincentā.

Taču jau uz pirmā prezidentūras gada beigām kļuva skaidrs, ka Māras Zālītes atmiņas par austerēm, ar kurām restorānā Kanādā viņu sensenos laikos mielojis Freibergu pāris, nav nekāds izdomājums vai pārspīlējums. Šajā ziņā prezidente vēlējās to labāko – un to arī saņēma.

„Kopš atvēršanas 1994. gadā restorāns Vincents ir kļuvis par iecienītāko mērķi visiem, kas augstu vērtē labu ēdienu un izsmalcinātus vīnus. Vincents atrodas vienā no Rīgas gleznainākajām vietām - jūgendstila arhitektūras piesātinātajā bulvāru lokā. Bagātīgus un mūžīgi mainīgus virtuves meistardarbus uzbur šefpavārs Mārtiņš Rītiņš. Visam fonā - mūsdienīgs interjera dizains. (..) Savos ēdienos Mārtiņš izmanto vienīgi labākos, attiecīgajai sezonai raksturīgus, Latvijas zemnieku īpaši Mārtiņa virtuvei audzētus produktus. Vai tie būtu tradicionālie angļu fish & chips, izsmalcinātākie itāļu ēdieni vai arī japāņu suši - Vincenta ēdienkarte mainās ik nedēļu un ir gards ceļojums kulinārijas pasaulē.”

Tā šo „īsto gardēžu paradīzi un pateicīgu medību lauku tiem, kas tīko vaigā redzēt pasaulē atzītas slavenības,” raksturo restorāna saimnieki. Tiek norādīts, ka „Vincenta viesu grāmatā meklējami ASV prezidenta Džordža V. Buša, prinču Čārlza un Endrū, Pako Rabanes, Pjēra Kardēna, Mstislava Rastropoviča, Montserratas Kabaljē, Maijas Pļiseckas, Ņikitas Mihalkova, Hosē Karrerasa, Eltona Džona un daudzu citu prominenču autogrāfi”, taču kautrīgi nav norādīts, ka šo „īsto gardēžu paradīzi”, kā tagad kļūst skaidrs no V. Vīķes-Freibergas tēriņu reģistriem, lielu savas prezidentūras daļu bija iecienījusi arī mūsu bijusī prezidente. Iecienījusi apjomīgi un aizrautīgi – turklāt, kā saprotams, ne jau uz sava personiskā rēķina.

Jau 2000. gadā Vincentā tika noēsti un nodzerti kopumā aptuveni 6700 latu, bet Skonto zivju restorānā – vairāk nekā 22,6 tūkstoši latu. 2001. gadā no Vincenta jau tika saņemti vidēji trīs rēķini mēnesī – kopā par gandrīz 20 tūkstošiem latu, bet no Skonto pusotrs desmits rēķinu par nepilniem desmit tūkstošiem; kancelejā bija pamanītas arī Nomedas (Salas kafejnīcu tīkls) kūciņas – par tām tika samaksāti pagaidām vēl tikai nieka deviņi simti latu; parādījās arī ēdinātājs Kuso – arī aptuveni pusotrs desmits rēķins par 16,5 tūkstošiem latu. 2002. gadā apetīte vēl pieauga: Vincentā tika notērēti jau 38 tūkstoši latu (vidēji pa vienam rēķinam katru nedēļu), Salas kūciņās – 4,6 tūkstoši latu, bet par Kuso pakalpojumiem tika samaksāti 34,5 tūkstoši. Turklāt augošos apjomos patērējamajam ēdamajam un dzeramajam bija vajadzīgi arī trauki un citi piederumi – un kompānijai Arkolat 2001. gadā tika samaksāti gandrīz pieci tūkstoši.

Tā nu apjomīgā ieturēšanās diezgan ātri pārvērtās par pamatīgām dzīrēm, un šī laikam ir tā reize, kad apjomīgas tabulas un vienmuļi skaitļi var būt gana izteiksmīgi. 

Turpinājums sekos.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...