Vairāk nekā desmitā daļa „pareizo mediju” konkursa naudas tiks „Delfu” sērotājiem par „DTR vadītāja” nāvi
PIETIEK02.09.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vairāk nekā desmito daļu no 742 tūkstošiem eiro – nodokļu maksātāju naudas, kas pēdējā konkursā ir atvēlēta „pareizajiem” medijiem un to „pareizajiem” projektiem – anonīmi eksperti nolēmuši piešķirt vienam medijam. Šis medijs ir igauņu īpašniekiem piederošā AS Delfi, kas jau ilgstoši guvusi ievērību ar tās krieviskā satura būtisku atšķirību no latviskā un nupat to apliecinājusi vēlreiz: kamēr latviešu valodā Delfi aizvadītajā nedēļā ziņoja par Doņeckas „promaskavisko bandītu līdera” nogalināšanu, krievu valodā šis pats medijs sēroja par „Doņeckas Tautas Republikas vadītāja bojāeju”.
Kā rāda konkursa rezultāti, uzņēmums Delfi no visiem medijiem ir saņēmis individuāli vislielāko summu - 79 283,53 eiro. Par šo summu AS Delfi ir apņēmusies gan latviešu, gan krievu lasītājiem pastāstīt par pareizo balsošanu Saeimas vēlēšanās, - nauda uzņēmumam piešķirta par „multimediālu analītiskās žurnālistikas ciklu „ Par ko balsot?”. Zīmīgi, ka atšķirībā no iepriekšējā šāda veida konkursa, ko rīkoja Valsts kultūrkapitāla fonds, tagadējais rīkotājs – Aijas Baueres vadītais Sabiedrības integrācijas fonds nav vēlējies atklāt arī uzvarējušos projektus.
Jau iepriekš ir ziņots, ka Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) direktore Aija Bauere un šīs iestādes sekretariāts ir noslepenojuši visus datus par tām personām, kuras nule jaunā konkursā „pareizajiem” medijiem un to „pareizajiem” projektiem ir sadalījušas vairāk nekā 742 tūkstošus eiro no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Turklāt fonda vadība nespēj uzrādīt nekādu dokumentāciju, kas apliecinātu, ka šiem datiem patiešām oficiāli būtu piešķirts ierobežotas pieejamības informācijas statuss.
Pēc iepriekšējā šāda veida „mediju piebarošanas” konkursa, ko rīkoja Valsts kultūrkapitāla fonds, izrādījās, ka vairāki piesaistītie eksperti ir tiešā vai netiešā interešu konflikta situācijā, kas viņiem nebija traucējis atbalstīt medijus, no kuriem tie pārskatāmā pagātnē bija saņēmuši dažāda veida atalgojumu.
Iespējams, tieši tāpēc, lai šajā konkursā izvairītos no šādas nepatīkamas publicitātes, Sabiedrības integrācijas fonda direktore Bauere ir pieņēmusi lēmumu noslepenot visas ziņas par pieaicinātajiem ekspertiem un konkrētā finansējuma piešķīrējiem.
„Šāds informācijas statuss noteikts, lai mazinātu iespējamos korupcijas riskus projektu vērtēšanas procesā, kā arī, lai mazinātu vērtētāju personiskās drošības risku,” – šādi fonds pamato šo lēmumu, ar kuru gandrīz trīsceturtdaļmiljonu eiro valsts naudas ir sadalījušas pilnīgi anonīmas personas pēc citu anonīmu personu vērtējuma.
Baueres ieskatā papildus tam „informācija par projektu vērtēšanas ekspertiem (vārdi, uzvārdi, gūtā pieredze un kvalifikācija, utml.) ir fiziskas personas dati”. Gan neminot nevienu konkrētu dokumentu, fonda vadība arī apgalvo, ka „ārējos un SIF iekšējos normatīvajos aktos noteiktais” ļaujot noteikt, ka „informācija par projektu iesniegumu vērtēšanas ekspertiem un vērtēšanas komisijas personālsastāvu ir ierobežotas pieejamības informācija”.
Vienīgais, kas tiek atklāts, ir – „visu projektu iesniegumu atbilstību konkursa nolikumā ietvertajiem atbilstības un kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vērtēja SIF padomes apstiprināta projektu iesniegumu vērtēšanas komisija, kura sastāv no četriem augstskolu pārstāvjiem, iekļaujot reģionālo augstskolu pārstāvjus, kurās ir komunikāciju (mediju) programmas (iegūstot sociālo zinātņu grādu (bakalaura vai maģistra) komunikācijas vai mediju studijās), un sešiem valsts pārvaldes institūciju pārstāvjiem, no kuriem divus deleģē Kultūras ministrija, divus Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, vienu Valsts reģionālās attīstības aģentūra un vienu SIF.
Tumšu ēnu pār ekspertu izvēli met arī fakts, ka vēl pēc pieteikumu konkursa izsludināšanas eksperti vēl nebija izraudzīti. Toreiz SIF vadība ierobežotas pieejamības informācijas statusu pat nepieminēja un tā vietā apgalvoja, ka „projektu konkursu gadījumā tiek piemērota šāda prakse” – vispirms izsludināt un tikai pēc tam izveidot vērtēšanas komisiju.
Pašlaik SIF ir paziņojis, ka, „izprotot interesi un vēlmi iepazīties ar programmas “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” iesniegto projektu vērtēšanas procesu, esam uzrunājuši projektu vērtēšanas komisijas locekļus ar lūgumu sniegt Sabiedrības integrācijas fondam rakstisku atļauju publiskot informāciju, kas saistīta ar personas datiem”.
SIF ikdienas vadība arī mēģina novelt atbildību uz fona padomi, skaidrojot, ka „vērtēšanu komisijas eksperti veic projektu izvērtēšanu atbilstoši konkursa nolikumā iekļautajiem vērtēšanas kritērijiem un sniedz Sabiedrības integrācijas fonda padomei apstiprināšanai rekomendējamo projektu sarakstu. Lēmumu par projektu apstiprināšanu un noraidīšanu pieņem Sabiedrības integrācijas fonda padome”.
Savā ziņā tā ir taisnība, jo valsts līdzekļu sadalītāju noslepenošana ir notikusi daudzu augstu valsts amatpersonu deguna priekšā un, iespējams, ar viņu piekrišanu.SIF padomes sastāvs pašlaik ir šāds:
Padomes priekšsēdētājs
1. Andris Rāviņš Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvis, Jelgavas pilsētas Domes priekšsēdētājs
Padomes locekļi
2. Edgars Rinkēvičs ārlietu ministrs
3. Dace Melbārde kultūras ministre
4. Kaspars Gerhards vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
5. Dzintars Rasnačs tieslietu ministrs
6. Jānis Reirs labklājības ministrs
7. Kārlis Šadurskis izglītības un zinātnes ministrs
8. Brigita Dreiže Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāve, Liepājas pilsētas Domes eksperte NVO un sabiedrības integrācijas lietās
9. Hardijs Vents Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes loceklis, Pārgaujas novada Domes priekšsēdētājs
10. Janīna Jalinska Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāve, Daugavpils novada Domes priekšsēdētāja
11. Raimonds Čudars Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes loceklis, Salaspils novada Domes priekšsēdētājs
12. Jolanta Eihentāle biedrības "Veselības un sociālais serviss "Artemīda"" valdes priekšsēdētāja
13. Kristaps Grasis biedrības "Eiropas latviešu apvienība" prezidija priekšsēdis
14. Renāte Prancāne biedrības "KIM?" valdes priekšsēdētāja
15. Inese Siliņa biedrības "Kurzemes NVO atbalsta centrs" valdes priekšsēdētāja
16. Daiga Zaķe biedrības "Izglītības iniciatīvu centrs" direktore
17. Kristīne Jaunzeme Valsts prezidenta pārstāve, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece
Seko mums 
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
Godātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses. 
Paldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
