Vairāk nekā trīs ceturtdaļas no prokuratūras izvirzītajām apsūdzībām Lembergam ir izrādījušās nepamatotas
Māris Grudulis*07.10.2023.
Komentāri (60)
Iesaki rakstu: 
Apelācijas instances tiesas spriedums ir jāskata kontekstā ar visām celtajām apsūdzībām. Būtiski ir norādīt, ka Aivaram Lembergam ir celtas apsūdzības par 40 noziedzīgiem nodarījumiem. Tātad faktiski 40 apsūdzības. Pirmās instances tiesa Aivaru Lembergu attaisnoja 21 apsūdzībā. Apelācijas instance šim lēmumam pievienojās un atstāja to spēkā. Papildus tam, apelācijas instance Aivaru Lembergu attaisnoja vēl 10 apsūdzībās. Tātad kopumā Aivars Lembergs ir attaisnots 31 apsūdzībā, kas ir vairāk nekā 3/4 no viņam inkriminētajām apsūdzībām.
Minētā sakarā ir jājautā, cik ilgu laiku no padsmit gadus ilgstošās tiesvedības ir aizņēmusi tieši šo 31 nepamatoto apsūdzību uzturēšana? Protams, neviens jau neskaita, cik valstij tas ir izmaksājis. Jau pirmajā instancē aizstāvība norādīja uz to, ka prokurori nepamatoti vilcina procesu, uzturot acīmredzami nepamatotas apsūdzības, nepilda viņiem likumā noteikto pienākumu atteikties no nepamatotām apsūdzībām. Apelācijas instances tiesas spriedums tikai kārtējo reizi apstiprina prokuroru rīcības nepamatotību un nelikumību, procesa nepamatotu novilcināšanu.
Attiecībā par apelācijas instances sprieduma notiesājošo daļu būtu nekorekti izteikt jebkādus komentārus, kamēr nav saņemts pilns sprieduma teksts. Laikā, kad tiesa raksta sprieduma motīvus, jebkādi advokāta vai prokurora publiski komentāri būtu iejaukšanās tiesas spriešanā un tiesas ietekmēšana.
Līdz ar to aizstāvība var sniegt viedokli par to notiesājošā sprieduma daļu, kas pilnajā spriedumā vairs nemainīsies. Tā ir sadaļa par tā saucamo “legalizēšanu”, kur tiesa atstāja spēkā pirmās instances tiesas spriedumu, kurš acīmredzami neatbilst Kriminālprocesa likuma prasībām par to, kādam ir jābūt tiesas spriedumam.
Aizstāvība jau savā apelācijas sūdzībā norādīja uz acīmredzamām neatbilstībām un nepilnībām, to, ka spriedumā ir pārkopēta apsūdzība, nevis sniegts pierādītā noziedzīgā nodarījuma apraksts. Turklāt prokurors tiesā neminēja nevienu pretargumentu apelācijas sūdzībai, tātad nepildīja apsūdzības uzturēšanas pienākumu un apsūdzību nemaz nepierādīja. Tomēr tiesa ir atstājusi spēkā pirmās instances tiesas spriedumu, kurš ir acīmredzami neatbilstošs likumības un pamatojuma prasībām, par ko arī tiks iesniegta kasācijas sūdzība.
Tāpat saīsinātajā spriedumā ir redzamas dažas visnotaļ “interesantas” atziņas. Piemēram, tiesa ir lēmusi konfiscēt “it kā” arestēto mantu – dažādu ārvalstu kompāniju akcijas, par kurām to glabātājs – Rudofs Meroni ir tiesai paziņojis, ka tās viņam nekad nav tikušas nodotas glabāšanā, tātad nemaz nav arestētas. Tāpat tiesa ir lēmusi konfiscēt “patiesā labuma guvēja tiesības”, kuras nemaz nepastāv nedz juridiski, nedz faktiski. Līdz ar to tiesas lēmums paredz konfiscēt neiespējamo – to, kas nemaz nepastāv un ko nav iespējams konfiscēt.
Turklāt ir konfiscēta arī tāda manta, kas pieder trešajām personām, kuras nemaz netika pieaicinātas šajā kriminālprocesā, tādējādi radot pamatu sprieduma atcelšanai un lietas atkārtotai skatīšanai, visticamāk, atkal no pirmās instances. Līdz ar to jau tagad ir prognozējams, ka šis process turpināsies bezgalīgi, pārsniedzot visus saprātīgos tiesvedības termiņus.
* Aivara Lemberga aizstāvis, zvērināts advokāts
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
