Vairāk nekā trīs ceturtdaļas no prokuratūras izvirzītajām apsūdzībām Lembergam ir izrādījušās nepamatotas
Māris Grudulis*07.10.2023.
Komentāri (60)
Iesaki rakstu: 
Apelācijas instances tiesas spriedums ir jāskata kontekstā ar visām celtajām apsūdzībām. Būtiski ir norādīt, ka Aivaram Lembergam ir celtas apsūdzības par 40 noziedzīgiem nodarījumiem. Tātad faktiski 40 apsūdzības. Pirmās instances tiesa Aivaru Lembergu attaisnoja 21 apsūdzībā. Apelācijas instance šim lēmumam pievienojās un atstāja to spēkā. Papildus tam, apelācijas instance Aivaru Lembergu attaisnoja vēl 10 apsūdzībās. Tātad kopumā Aivars Lembergs ir attaisnots 31 apsūdzībā, kas ir vairāk nekā 3/4 no viņam inkriminētajām apsūdzībām.
Minētā sakarā ir jājautā, cik ilgu laiku no padsmit gadus ilgstošās tiesvedības ir aizņēmusi tieši šo 31 nepamatoto apsūdzību uzturēšana? Protams, neviens jau neskaita, cik valstij tas ir izmaksājis. Jau pirmajā instancē aizstāvība norādīja uz to, ka prokurori nepamatoti vilcina procesu, uzturot acīmredzami nepamatotas apsūdzības, nepilda viņiem likumā noteikto pienākumu atteikties no nepamatotām apsūdzībām. Apelācijas instances tiesas spriedums tikai kārtējo reizi apstiprina prokuroru rīcības nepamatotību un nelikumību, procesa nepamatotu novilcināšanu.
Attiecībā par apelācijas instances sprieduma notiesājošo daļu būtu nekorekti izteikt jebkādus komentārus, kamēr nav saņemts pilns sprieduma teksts. Laikā, kad tiesa raksta sprieduma motīvus, jebkādi advokāta vai prokurora publiski komentāri būtu iejaukšanās tiesas spriešanā un tiesas ietekmēšana.
Līdz ar to aizstāvība var sniegt viedokli par to notiesājošā sprieduma daļu, kas pilnajā spriedumā vairs nemainīsies. Tā ir sadaļa par tā saucamo “legalizēšanu”, kur tiesa atstāja spēkā pirmās instances tiesas spriedumu, kurš acīmredzami neatbilst Kriminālprocesa likuma prasībām par to, kādam ir jābūt tiesas spriedumam.
Aizstāvība jau savā apelācijas sūdzībā norādīja uz acīmredzamām neatbilstībām un nepilnībām, to, ka spriedumā ir pārkopēta apsūdzība, nevis sniegts pierādītā noziedzīgā nodarījuma apraksts. Turklāt prokurors tiesā neminēja nevienu pretargumentu apelācijas sūdzībai, tātad nepildīja apsūdzības uzturēšanas pienākumu un apsūdzību nemaz nepierādīja. Tomēr tiesa ir atstājusi spēkā pirmās instances tiesas spriedumu, kurš ir acīmredzami neatbilstošs likumības un pamatojuma prasībām, par ko arī tiks iesniegta kasācijas sūdzība.
Tāpat saīsinātajā spriedumā ir redzamas dažas visnotaļ “interesantas” atziņas. Piemēram, tiesa ir lēmusi konfiscēt “it kā” arestēto mantu – dažādu ārvalstu kompāniju akcijas, par kurām to glabātājs – Rudofs Meroni ir tiesai paziņojis, ka tās viņam nekad nav tikušas nodotas glabāšanā, tātad nemaz nav arestētas. Tāpat tiesa ir lēmusi konfiscēt “patiesā labuma guvēja tiesības”, kuras nemaz nepastāv nedz juridiski, nedz faktiski. Līdz ar to tiesas lēmums paredz konfiscēt neiespējamo – to, kas nemaz nepastāv un ko nav iespējams konfiscēt.
Turklāt ir konfiscēta arī tāda manta, kas pieder trešajām personām, kuras nemaz netika pieaicinātas šajā kriminālprocesā, tādējādi radot pamatu sprieduma atcelšanai un lietas atkārtotai skatīšanai, visticamāk, atkal no pirmās instances. Līdz ar to jau tagad ir prognozējams, ka šis process turpināsies bezgalīgi, pārsniedzot visus saprātīgos tiesvedības termiņus.
* Aivara Lemberga aizstāvis, zvērināts advokāts
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
