Iesaki rakstu: 
It kā nebūtu gana ar nedēļu iepriekš pieņemtu lēmumu traģikomisku atcelšanu, veselības ministres partija iečivinājusi:
„Mīļie Latvijas iedzīvotāji! Tuvākajās nedēļās pieaugs ik dienas testēto Latvijas cilvēku skaits. Tas nozīmē, ka pieaugs arī ik dienas konstatētais inficēto cilvēku skaits. Iespējams, daudzus tas satrauks vai darīs pamatoti bažīgus. Lūdzu, atceramies, ka tas ir jāvērtē, salīdzinot Covid-19 pozitīvi testēto īpatsvaru ar testu kopējo skaitu. Mēs katrs varam palīdzēt inficēto skaitu samazināt, pašiem stingri ievērojot noteikumus un par tiem atgādinot citiem. Savukārt valdības uzdevums ir efektīvi kontrolēt noteikumu ievērošanu un, tikpat svarīgi, pilnvērtīgi un savlaicīgi atbalstīt to skartos cilvēkus. Kopā mēs to varam!”
To, ka atklāto slimnieku skaits aug, jo aug testu skaits, līdz šim biju dzirdējis no sērgas nopietnības noliedzējiem. Ne vella! Vīruss ir eksponenciāla parādība un, epidēmijai plešoties, neizbēgami apsteidz testēšanu, kas nav eksponenciāla. Grafikā tas izskatās tā (skat. attēlu).
Bet veselības ministres partija pūš pīlītes, ka slimnieku skaits turpinās augt, toties pozitīvu testu īpatsvars būs [gandrīz] nemainīgs. Vēlreiz ne vella! Sakarība ir cita: ja epidēmijai ļauj plesties, īpatsvars aug; ja pret sērgu vēršas tik stipri, ka tā sarūk, arī īpatsvars rūk.
Bet, jā, saprotu — negribas atzīt, ka aplama ir pašu izvēle polītisku apsvērumu dēļ (kalpošana atvērtu robežu un mirkļa ērtību ideoloģijai) nepietiekami cīnīties pret Ķīnas vīrusu, kas novedusi Latviju līdz pašreizējam stāvoklim un nu jau vairāk nekā divsimt cilvēku bojāejai, kuŗi būtu varējuši vēl gadiem dzīvot. Līdz tam, ka pašiem jāatzīst visai drūmas tuvākās nākotnes prognozes un jācenšas maldināt sabiedrību par to cēloni.
Nesaprotu vien, kā šīs pīlītes vēl nav lupatu lēveŗos izķidājuši citkārt naskie meluziņu un dezinformācijas atmaskotāji. Ak, nē, saprotu tomēr gan: savējie drīkst.
Pārpublicēts no ritvars.wordpress.com
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
