Vairākiem tūkstošiem rīdzinieku vienkārši ir paticis, ka viņus izdrāž
Guntars Vītols15.06.2025.
Komentāri (54)
Iesaki rakstu: 
Vēlējos atklāt savas privātās dzīves aizkulises. Nekādu nestandarta tieksmju man nav līdz šim nav bijis, bet dzīvē viss ir pirmo reizi. Vēlēšanu iespaidā kaut kas mainījies, pakalpojums ieinteresēja!
Bargā kundze ir tāds cilvēciskas mijiedarbības formāts, kur tevi par tavu paša naudu kāda cita persona sit, pazemo un sprauž sazin ko sazin kur un nezin kāpēc.
Šo pakalpojumu sniedz privāti, bet daļai nav problēmu to darīt pilnīgi atklāti. Vuajērisma piesitiens.
Publiski tas notiek politiskajā telpā. Pieņemsim, ka ir kaut kāda partija, jebkāda. Nu un vēlētājs balso par sev tuvu tēmu - vieniem tas ir nebeidzams veiksmes stāsts, citi grib stabiņus, citi autostāvvietu.
Bet katras partijas sarakstos taču ir kandidāti, tos tad vēlētājs pluso un mīnuso. Nepatīkamo strīpo, patīkamo paceļ uz augšu. Vispatīkamākie uzbrauc patīkamības augšpusē.
Parunāsim par tiem.
Piemēram, Rīgas Attīstības komitejas vadītāja no Vienotības Andersone. Kā vienu no galvenajiem padarītajiem darbiem kampaņā pati uzsvēra, ka četros gados nav darījusi neko. To viņa apstiprināja ar atziņu, ka šo gadu laikā izdomājusi nomainīt miskastes, un vajagot vēl četrus, lai domātu tālāk (miskastes vēl nav uzstādītas). Pati akcentēja nepadarīto, akcentējot galveno.
Par jaunas miskastes iegādi neviens cilvēks balli nerīko. Balli rīko tad, ja dzīvesbiedrs aizgājis pirkt miskasti, bet pa ceļam nospēlējis vienrocī uzkrājumu mājas iegādei. Tad gan rīko balli. Sekas ir slimnīca vai vismaz šķiršanās un atlikuma dalīšana ar niknu advokātu iesaisti. Šajā ziņā var uzteikt Andersones kundzi - pamats ballei bija, neuzstādītās miskastes izrādījās iepirktas par zelta dālderiem, un kā vienmēr nav zināms, kur tie palika.
Nu un par šādu te komplektu kandidāte algā saņēmusi zili zaļus tūkstošus no nodokļu maksātāju naudas.
Un ko Jūs domājat? Andersones kundzi ievēlēja atkal. Ievēlēja kā? Pateicoties 2400 plusiem, tātad attiecīgie vēlētāji zināja un īpaši novērtēja. Tautas kalpa pakalpojumu. Bez tiem plusiem viņa ne tuvu nebūtu ievēlēta.
Pēc fakta tika balsots par bargās kundzes sniegumu. Tu samaksā par to, ka tevi izsekso sadomazohistiskā formātā.
Līdzīgs gadījums bija ar Lindu Ozolu, kura bija atbildīga par patvertnēm. Furors bija liels, tika izziņots, ka patvertnes pieejamas, bet tad izrādījās, ka tādu nemaz īsti nav, to izsludināto tūkstošu vietā labi, ja uz kādas puslīdz derīgas telpas uzlīmēta šilte. Telpu apskate arī visur nebija iespējama, jo atslēgu atrašanās vieta pasludināta par valsts noslēpumu. Savukārt par evakuācijas perspektīvām Linda pateica, ka esot izskaitīti autobusi (tur Rīgas Satiksmes grāmatvede atsūtīja excel tabulu), kuri vedīs sazin kur, un diez vai vedīs vispār. Par šo bargās kundzes pakalpojumu 3000 plusu.
Lūgums atsaukties tos, kuri lika šos plusus un paskaidrot pakalpojuma burvību. Es nedomāju radus, draugus, kolēģus, kuriem ir pilnīgāks priekšstats par šiem labajiem cilvēkiem, bet tiem, kur par šādu sniegumu novērtēja deputātes, balsoties tīri publiskajā telpā pieejamā informācijā. Viņu pašu pašreklāmās. Tūkstošiem plusu nerodas no draugu paziņu loka.
Un vai beigās nav tā, ka nav jau svarīgi, kāds ir politspēku piedāvājums, kurā vēlētājam simpatizējošā pozīcijā tie atrodas, bet tas, ka mums vienkārši patīk, ka mūs izdrāž. Tas tad izskaidrotu pilnīgi visu mūsu veiksmes stāstu.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
