Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Runājot par tiesiskumu kā valsts attīstības fundamentu, pirmais, kas nāk prātā, ir neatkarīga tiesu vara. Pēc nesenajiem tieslietu ministra komentāriem tā saucamajā Magoņa lietā Tieslietu padome pieņēma rezolūciju, aicinot amatpersonas nekritizēt spriedumus, pirms tie ir pieejami, kā arī respektēt tiesu varu. Padomes locekļi arī norādīja, ka pretējā gadījumā amatpersonas izteikumus tiesas var uztvert kā politisku ietekmēšanu.Vaira Vīķe-Freiberga vairs nav valsts amatpersona, tomēr uzskatu, ka vismaz ētiskai izvērtēšanai būtu jānodod šīs personas izteikumus Satversmes tiesas svinīgajā sēdē 4. februārī 2, vērtējot tos kā centienus ietekmēt Satversmes tiesas veidoto lēmumu saistībā ar ierosināto lietu par Stambulas konvencijas atbilstību vai neatbilstību LR satversmei.  

Kā zināms, Satversmes tiesa šobrīd izskata ierosināto lietu par Stambulas konvencijas atbilstību vai neatbilstību valsts pamatlikumam.3 Bijusī valsts prezidente ir cilvēks ar joprojām diezgan ietekmīgu statusu, un valsts nodrošina viņai kā bijušajai tās pārstāvei savas privilēģijas, piemēram, glaunu auto un mājvietu.

Svinīgajā sēdē viņa kupli pārstāvētajam Satversmes tiesas sastāvam izteica savu personīgo viedokli par nepieciešamību ratificēt Stambulas konvenciju, jo kāds Eiropā esot janvārī izteicies, ka ar nepacietību to gaida, Latvija esot to 6 valstu vidū, kas konvenciju nav ratificējušas.

Manuprāt, tas bija tiešs norādījums Satversmes tiesai, ka Stambulas konvencijas iespējamā neatbilstība Latvijas Republikas Satversmei nekādā ziņā nevarētu būt pamats, lai to neratificētu, tātad Satversmes tiesas spriedumam šajā lietā jābūt viennozīmīgam.  

Otra lieta, kas skar svarīgu sarkano līniju jautājumu, ir Freibergas kundzes  runā paustais Baznīcas un valsts šķirtības jautājums, kur jaušama neizpratne par to, un tam var būt arī tālejošas negatīvas sekas. Bijusī prezidente žēlojās par reliģisko konfesiju dogmām un, viņasprāt, dzimumu nevienlīdzību reliģiskajās konfesijās, kur sieviete neesot vīrietim līdzvērtīga cilvēcīga būtne, ja jau tai neesot iespēja kalpot Dievam tai pašā veidā kā vīrietim.

Ja skatās uz to sastāvu, kas piedalījās minētajā sēdē, tad tie nebūt nebija kādu reliģisko konfesiju pārstāvji, kuriem to varētu adresēt teoloģiskas diskusijas ietvaros, - tās bija valsts augstākās amatpersonas un tiesnešu kolēģija, tātad šādas it kā problēmas aktualizēšanu šajā uzrunā var traktēt kā mēģinājumu valstiski ietekmēt Baznīcas iekšējās lietas.

Mums neviena no lielākajām konfesijām nav ar līdzīgu valsts baznīcas statusu kā anglikāņu baznīca, lai tai kāds no augšas kaut ko diktētu. Kā zināms, anglikāņu baznīcas pirmsākumi ir saistīti ar Anglijas baznīcu, kas radās 1538. gadā, kad Anglijas Karalistes karalis Henrijs VIII ar speciālu aktu noteica sevi par Anglijas Baznīcas galvu Romas pāvesta vietā. Kopš tā laika formālais Anglijas baznīcas valdnieks ir Anglijas Karalistes monarhs. 

Valsts un Baznīcas šķirtība nenozīmē, ka tās pārstāvji kā valsts pilsoņi un kā pilsoņu kopīgu interešu grupas pārstāvji nevar izteikties par norisēm sabiedrībā tāpat, kā to dara daudzu, bieži vien ārvalsts finansējumu ieguvušu nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuru gadījumā neviens neklaigā, ka valsts taču ir šķirta no NVO (jau šo organizāciju nosaukumā tas ir pieminēts), cilvēki apvienojas arī partijās, sabiedriskā labuma organizācijās utt. – to visu sauc par pilsonisko sabiedrību, tātad sabiedrību, kura realizē savas pilsoņu tiesības.

Gluži otrādi, valsts un baznīcas šķirtība nozīmē, ka Baznīca var tikt pasargāta no valsts patvaļas attiecībā uz to, - kā mēs redzējām visus padomju laikus, kad Baznīcas ēkas pēc pirmās iegribas varēja pārvērst par noliktavām, Baznīcas kalpotājus izvēlēt no valsts varai pielaidīgāko vidus, nevēlamos labākajā gadījumā aizsūtot kalpot uz provinci vai, kā tas notika Anglijā, – ja Baznīcas kanoni man kā valdniekam neļauj apņemt kārtējo sievu, mainīšu Baznīcu, nevis savu nevaldāmo seksualitāti. Pat padomju laikos ar visām represijām vara necentās mainīt baznīcu kanonus pēc sava laika  uzstādījumiem.

Kā zināms, daudzas kristiešu konfesijas par mācītājām neizvēlas sievietes, respektējot vīrieša kā Kristus tēla lomu liturģijā, kas neizslēdz to kalpojumu citās jomās kā evanģēlistēm, misionārēm, katehēžu un dažādu kursu vadītājām, pastorālajām konsultantēm un tā tālāk. Tiek ievērots sieviešu un vīriešu atšķirīgais aicinājums un misija Baznīcas ietvaros. 

Jēzus Kristus par apustuļiem aicināja vīriešus, tomēr tieši kristietība piešķīra un atjaunoja sievietes cieņu, padarot to par  “līdzvērtīgu cilvēcīgu būtni vīrietim”, jo sieviete,  Jaunava Marija, dzemdēja dēlu Jēzu Kristu - Mesiju, Pasaules pestītāju, tātad tieši sievietei kristietība piešķīra milzīgu lomu cilvēces pestīšanas vēsturē.

Kristietība atjaunoja cilvēka cieņu kā prostitūtām un pagrimušām sievietēm (atceramies, kā Jēzus Kristus neļāva nomētāt ar akmeņiem), tā laulībā esošajām - apustulis Pāvils norāda, ka vīriešiem par tām jārūpējas kā par savu miesu. 6 

Katru gadu 15. augustā Aglonā pulcējas tūkstošiem cilvēku, lai svinētu tieši sievietes, Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus, atzīmējot viņas svarīgo lomu pestīšanas vēsturē. Svētkus apmeklēja arī Vaira Vīķe-Freiberga kā sava laika prezidente. 7

Domāju, ka Freibergas vēstījums, minot reliģiskas konfesijas, bija adresēts tieši kristīgajām konfesijām, jo tās pārstāv  lielākās konfesijas Latvijā. Nez kāpēc neviens neprasa, lai citās reliģijās beidzot taču ieviestu rabīnes un sievietes mullas.

Saprotams, ka mūsdienās kristietību katrs vēlas pārtaisīt par sev ērtu reliģiju, kura skrien līdzi katram cilvēces untumam. Kā, piemēram, rozenkreici, kuru “inkarnētais” dibinātājs uzskatīja, ka, sākot no 20. gadsimta, katrs dzīvos ar savu Jēzus Kristus redzēšanu un kādi dokumenti nemaz nebūs vajadzīgi8 (iespējams domāta Bībele, kurā paustais tomēr šos “kristīgi ezotēriskos mistiķus” spētu nedaudz koriģēt, ja redzējumi neatbilst patiesībai, pat fiziskā pasaulē ir mirāžas, kuras izkropļo realitāti, un kāpēc lai tā nebūtu arī garīgajā pasaulē).

Freiberga runā asi vērsās pret konservatīviem strāvojumiem kā cilvēku tiesību noliedzējiem, vispārinot to uz visu cilvēces attīstības gaitu, aizmirstot, ka, lielā mērā tieši pateicoties šī flanga pārstāvim Baltajā namā Džordžam H. V. Bušam, Latvija atguva neatkarību. ASV prezidents nospēlēja svarīgu lomu, atturot Padomju Savienību no intensīvas represīvās varas realizācijas Baltijas teritorijā, kaut tai bija visas iespējas to darīt. Tātad jaundibinātā, demokrātiskā valstī iedzīvotajiem daudz lielākā mērā radās iespēja realizēt savas cilvēktiesības.

Savas prezidentūras laikā viņai nebija iebildumu uzturēt ļoti siltas attiecības ar konservatīvās partijas pārstāvi, republikāņu prezidentu Džordžu V. Bušu junioru, kura laikā Latvija arī ieguva drošības garantijas, saņemot uzaicinājumu un iestājoties NATO.

Savukārt nekritiski tiek slavināti radikāli liberālie strāvojumi, kā arī to iespaidā veiktā Franču revolūcija, kuras “apgaismotie” varoņi viens otru un arī veselu pilsētu kvartālu iedzīvotājus noslīcināja asins pirtīs, – kāda tur pieminētā sirdsapziņas brīvība, mirsti par to, kas tu esi. Un pēcāk diktators Napoleons pārstaigāja pusi Eiropas, represīvi uzspiežot tai savu dienas kārtību, līdz to piebremzēja aukstās Krievijas stepes.

Pēcāk laikam jau apgaismības ideāli tika realizēti, Francijai veicot teroru un izdedzinātās zemes taktiku pakļautajā musulmaņu Alžīrijā un attīstot uz apspiestās pamatnācijas rēķina koloniālos sapņus Indoķīnā.

Runas turpinājumā V. Vīķe-Freiberga izteicās par kādiem “trešās šķiras” pilsoņiem. Domājams, ka lektore vērsa uzmanību uz patlaban aso diskusiju Latvijā saistībā ar viendzimumu pāru tiesībām, kad Satversmes tiesā bija rosināta lieta, lai piešķirtu “tēva” atvaļinājumu pieteikuma iesniedzējas partnerei, un prasība tika apmierināta.

Satversmes tiesas tiesnesis Aldis Laviņš atsevišķajās domās šajā lietā norādīja, ka viendzimuma partneru ģimenes juridiskas atzīšanas tiesiskā regulējuma formu un saturu nav noteikti stingri juridiskie standarti, kas uzliktu valstij pienākumu rīkoties konkrētā veidā. Tādējādi tas, kad un tieši kādā veidā viendzimuma partneru ģimenēm jābūt nodrošinātai juridiskajai aizsardzībai, ir nevis juridisks, bet gan likumdevēja tiesībpolitiskas izšķiršanās jautājums.9  

Tātad minētās it kā tiesības nav kāds pašsaprotams Eiropas standarts, kā mums visu laiku grib kāds iestāstīt, bet valsts iedzīvotāju un to pārstāvju izšķiršanās jautājums, un to var attiecināt arī uz paternitātes atvaļinājuma piešķiršanu vai nepiešķiršanu partnerei.

Šajā saasinātajā diskusijā ir jaušama manipulācija ar tiesību subjektiem. Ja skatāmies no bērnu pozīcijām, tad viendzimumu attiecībās tieši viņi tiek padarīti par trešās klases pilsoņiem. Nu kurš gribēs pieaugt un uzskatīt sevi par kādu no surogātmātes radušos, jēdzieniski sanāk, ka “surogātu”, kuram bijuši divi tēvi, turklāt ar joprojām dzīvu esošu māti, kura būs viņu pēc 9 mēnešu iznēsāšanas ietirgojusi, un viņš nebūs to redzējis visu savu bērnību, visticamāk, arī visu dzīvi. Vai arī mākslīgajā apaugļošanā ieņemts bērns it kā divām sievietēm, kur apzināti jau iesākumā liegta tēva klātbūtne, kura nepieciešama personības izaugsmē.

Jā, dzīvē gadās, ka bērni paliek bez abiem vecākiem, bet tā nav bijusi jau sākotnējā iecere. Valsts ar likumdošanu var veicināt vai neveicināt šādu ekscesu rašanos, nevis pieņemt par pašsaprotamu katru sociālajā realitātē balstītu fenomenu. Bērni nav cilvēktiesības, kad katram, kurš kustas, pienākas bērns, - bērniem kā personām ir cilvēktiesības! Pamatā jāņem vērā bērnu tiesības, nevis kāda pieaugušā untumi, piemēram, diviem vīriešiem mākslīgi ģenerēt daudzbērnu ģimeni, kā tas nereti redzams tik daudz piesauktajā “progresīvajā Eiropā”.

Bērni nav kāds, līdzībās runājot, “vaislas lopu metiens”. Pat, adoptējot suņus no patversmes, mēs domājam, vai tiem būs piemēroti apstākļi mūsu miteklī. Arī lektores kritiski pieminētā Baznīcas pārstāvju argumentācija nebūt nebalstās kādā viņas nosodītā dogmatikā, bet saprātīgos argumentos, rūpējoties par lielāko cilvēka labumu un cieņu.10

Ja skatāmies uz trešās šķiras pilsoņiem, tad par tādiem pamazām kļūst konservatīvo viedokļu paudēji, kurus ar dažādām metodēm cenšas izspiest, piemēram, no akadēmiskās vides, kā tas visticamāk ir bijis Harija Tumana gadījumā.11

Nekorekti no Freibergas puses savā runā bija arī nozākāt Polijas un Ungārijas politisko izšķiršanos par populistiskiem izlēcieniem. To realizētā politika ir attiecīgo valstu iedzīvotāju izvēlētā suverēnā rīcības brīvība. Tāpat kā Stambulas konvencijas ratificēšanas vai neratificēšanas jautājums, kas ir nevis kādas Eiropas ideoloģiskā strāvojuma pārstāvētās grupas vēlmju diktāts, bet valstiskā izšķiršanās par tādu vai savādāku politisko kursu savas valsts pilsoņu interesēs.

Eiropas vienotību grauj nevis tas, ka ir šādas valstis (kuras nebūt nerunā par polexit vai hungexit), bet gan tas, ka suverēnām valstīm agresīvi tiek uzspiesta radikālu strāvojumu dienas kārtība, nerēķinoties ar katras valsts iedzīvotāju izvēlēm, jā, arī konservatīvām. Eiropas Savieniba radusies no tirdzniecības ūnijas, paliksim pie tā.

 1. Arī pēc tiesnešu kritikas ministrs nenožēlo savus izteikumus par spriedumu Magoņa lietā https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ari-pec-tiesnesu-kritikas-ministrs-nenozelo-savus-izteikumus-par-spriedumu-magona-lieta.a390890/

2. Satversmes tiesas svinīgā sēde. Svinīgās sēdes goda viešņas – Vairas Vīķes-Freibergas uzruna https://www.youtube.com/watch?v=BTHvB3D6NNE

3. Ierosināta lieta par Stambulas konvencijas atbilstību Satversmei https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/ierosinata-lieta-par-stambulas-konvencijas-atbilstibu-satversmei/

4. Anglikāņu sadraudzība https://lv.wikipedia.org/wiki/Anglik%C4%81%C5%86u_sadraudz%C4%ABba

5. “Sieviešu jautājums” kristīgā draudzē https://www.laikmetazimes.lv/2020/07/23/%E2%80%9Csieviesu-jautajums%E2%80%9D-kristiga-draudze/

6. PĀVILA VĒSTULE EFEZIEŠIEM 5. nodaļa http://www.bibelesbiedriba.lv/latviesu-bibele/pavilaefeziesiem/Efezgr5.htm

7. Svētkus Aglonā apmeklēs arī prezidente https://www.delfi.lv/news/national/politics/svetkus-aglona-apmekles-ari-prezidente.d?id=3699933

8. Ezotēriskā kristietība. Kristiāna Rozenkreicera misija. http://web.archive.org/web/20090402124417/http://www.rozenkreicers.lv/index_files/Page408.htm

9. Satversmes tiesas tiesneša Alda Laviņa atsevišķās domas lietā Nr. 2019-33-01 "Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam" https://likumi.lv/ta/id/320152-satversmes-tiesas-tiesnesa-alda-lavina-atseviskas-domas-lieta-nr-2019-33-01-par-darba-likuma-155-panta-pirmas-dalas-atbilstibu

10. Reliģisko konfesiju vadītāji aicina nostiprināt Satversmē laulības un ģimenes izpratni   https://katolis.lv/2020/12/religisko-konfesiju-vaditaji-aicina-nostiprinat-satversme-laulibas-un-gimenes-izpratni/?fbclid=IwAR2mcImgIHk5BxjK4owevpdncQJGwiah72Xwl2bzBGSFVPeqyp5wSiooOk8

11. Vai Kultūras akadēmijas feministes dejos kailas?   https://neatkariga.nra.lv/komentari/elita-veidemane/338528-vai-kulturas-akademijas-feministes-dejos-kailas

Novērtē šo rakstu:

127
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...