Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau diezgan drīz pēc prezidentūras sākuma Vairai Vīķei-Freibergai pilnīgi un galīgi nebija saprotams, par ko īsti atsevišķie „nelabvēļi” uztraucas, jo viņai kā valsts galvai un cilvēkam „ar nopelniem” taču viss prasītais vienkārši pienākas, - un kā gan kāds to var nesaprast? Pietiek turpina publicēt apgādā Atēna pirms dažiem gadiem iznākušo L. Lapsas, I. Saatčianes un K. Jančevskas grāmatu Va(i)ras virtuve. Šodien - ceturtās nodaļas sākums.

Pie Valsts prezidenta pilnvaru pildīšanas Vaira Vīķe-Freiberga 1999. gada 8. jūlijā stājās ar vienreizēju un fantastisku tautas uzticēšanās avansu, - neko tādu sociologi neatminas visos deviņdesmitajos gados. Viņai „gāja cauri” tas, ko ne mediji, ne politiķi, ne sabiedrība nebūtu pieļāvuši nevienai citai no valsts augstākajām amatpersonām.

Spilgti tas parādījās saistībā ar prezidentūras pirmā pusgada nosacītajām ķibelēm – govs nobraukšanu Lietuvā, pēc kuras V. Vīķe-Freiberga pat ļoti īsu attālumu pārvarēšanai sāka izmantot privātlidmašīnu (atminaties Lietuvas privātlidojuma izmaksas?), vēlmi pēc 90 tūkstošu latu bruņotā auto un tobrīd pretrunīgajām ziņām par superdārgo viesnīcu Ņujorkā. Tikai atsevišķi mediji atļāvās uz prezidentes vēlmēm reaģēt kritiski, - toties nesalīdzināmi skaļāka bija „tautas balss”, kam visas šīs vēlmes šķita pilnīgi loģiskas, savukārt kritizētāji – acīmredzami tumsas spēku pārstāvji.

Viena lieta – „profesionālie pielīdēji”. Tā, piemēram, Ausma Cimdiņa savā oficiālajā V. Vīķes-Freibergas biogrāfijā šajos notikumos un atsevišķo kritiski noskaņoto mediju pārstāvju nostājā saskatīja tikai „pret prezidentūras institūciju pēkšņi vērstu taupības akciju”, kuras mērķis bijis skaidrs – „iebaidīt prezidenti un atturēt viņu no patstāvīga sprieduma un rīcības. Sak, mums te pieder vara un teikšana, un, ja kāds mēģinās spuroties pretī, mēs pataisīsim viņu melnu un maziņu. Tā, ka pat suns no viņa rokas vairs maizi neņems”.

Pieglaimības ziņā A. Cimdiņu vēl pārspēja dzejnieks Māris Čaklais, kurš V.Vīķei-Freibergai adresētajos aicinājumos uz kaut jel kādu pieticību un taupību savā prezidentes dzīvesgājumam veltītajā grāmatā saskatīja tikai vēlmi ierobežot Valsts prezidentes cēlos nodomus un pilnībā attaisnoja jau tobrīd spilgti parādījušos prezidentes īpatnību – norobežoties no netīkamām tēmām un jautājumiem: „Tā kā žurnālistus interesējis viens vienīgs jautājums, tad pēc tam, kad prezidente atbildējusi uz jautājumu par viesnīcu, viņa, pametusi žurnālistus, iegājusi lidostas teritorijā. Tā vēsta paši žurnālisti. Un pareizi darīja, ka iegāja. Ja žurnālistus tik vien kā viesnīca interesē, tad viņi būtībā nav gatavi savam darbam.”

Pretstatā tumšajiem un neizglītotajiem spēkiem „štata pielīdēji” norādīja uz, teiksim, viesnīcas izvēles „lietas apstākļus apjēdzošiem cilvēkiem” – piemēram, kādu pensionāri: „Klausoties pa radio, kā apspriež mūsu prezidentes drošas, labas bruņumašīnas, pils remonta, augstākai sabiedrībai atbilstoša viesnīcas numura, apkalpojošā personāla, man ir ļoti neērti par tiem žurnālistiem, kas to dara. Vai tiešām viņi nesaprot, ka, lai ko sasniegtu augstākajā līmenī, vispirms šim cilvēkam, kas to dara ir jājūtas drošībā, sakoptam, apkoptam, jo visus spēkus viņa atdod Latvijas labumam. (..) Prezidentes automašīna veca, bojājas, bet jaunai bruņumašīnai valdība naudu nedod, izskatās, ka mērķtiecīgi grib Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu izolēt no tautas...”

Uz ātru roku tika sameklēta arī kārtējā parakstītāju – „intelektuāļu grupa”, kas jau tā paša 1999. gada 30. septembrī nāca klajā ar jaunu atklāto vēstuli „Kam traucē Valsts prezidente?” – no mūsdienu viedokļa pietiekami interesantu dokumentu, lai to publicētu pilnībā:

Vairas Vīķes-Freibergas ievēlēšanu par Latvijas Valsts prezidenti Latvijas sabiedrība uzņēma ar sajūsmu un cerību - kā iespēju jaunā, augstākā morālā un intelektuālā līmenī veidot un piepildīt Latvijas valstiskuma ideālus.

Vairas Vīķes-Freibergas līdzšinējais devums latviešu kultūrā, plašāk - gara satversmē, modernas nacionālas domas būtiskā tālākattīstībā, zinātnieces starptautiskais prestižs utt. ir neapšaubāmi priekšnoteikumi, lai Latvijas Valsts prezidente kļūtu par daudzu Latvijai vitāli nozīmīgu procesu ierosinātāju, impulsētāju un katalizatoru.

Diemžēl jau kopš ievēlēšanas brīža, kad savas nepiepildītās ambīcijas brutāli un necienīgi demonstrēja tie politiķi, kuri sevi uzskatīja par zaudētājiem, blakus neviltotam plašas sabiedrības priekam, - Latvijas masu saziņas līdzekļu lielākā daļā sāka parādīties nīgri, negribīgi prezidentes pirmo aktivitāšu atspoguļojumi. Laika gaitā arvien vairāk kļūst redzams, ka seklie sensāciju medījumi (govs uz Lietuvas ceļa, iegādājamās automašīnas marka un cena, prezidentes viesnīcas kategorija, friziere utt.) nav tikai atsevišķu žurnālistu privātas „dzeltēšanas” problēmas.

Laikā, kad viena no valsts prioritātēm ir Latvijas uzņemšana Eiropas Savienībā, Latvijas Valsts prezidentes runu ANO Ģenerālajā asamblejā publicē divi vien izdevumi - Lauku Avīze un Latvijas Vēstnesis. Tādām prezidentes nozīmīgām aktivitātēm kā tikšanās ar Kofi Annanu, Madelēnu Olbraitu, Zbigņevu Bžezinski un citām pasaules politikā ietekmīgām personībām mūsu masu saziņas līdzekļi nevelta ne laiku, ne vietu, toties azartiski turpina viesnīcas un frizieres „problēmas” iztirzājumus.

Tādējādi Valsts prezidenta institūcijai, tās darbībai, lomai, jēgai un saknei ar sabiedrību tiek uztiepta zema līmeņa sadzīviska pseidoproblemātika. Tas degradē Valsts prezidenta institūciju kā tādu. (Šai kontekstā vērtējami arī sensacionālie „atklājumi” par kādreizējo Valsts prezidentu Kārli Ulmani.)

Motīvus varam tikai minēt - aizvainoto zaudētāju revanšs? Bailes, ka prezidente patiešām būtiski spēs ietekmēt sociālos un nacionālos procesus valstī? Varas konkurence? Apzināta Latvijas valstiskuma traumēšana? Jebkurā gadījumā mūs satrauc pret Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu izvērstā tenkošanas un izkropļotās informācijas kampaņa. Mēs uzskatām to par necienīgu un kaitīgu Latvijas valsts prestižam un attīstībai. Kā Latvijas valsts pilsoņus mūs pazemo jebkura vulgaritāte attieksmē pret Latvijas augstāko amatpersonu, it īpaši tādēļ, ka ar V. Vīķi-Freibergu mēs ne tikai gribam, bet arī varam vienīgi lepoties.”

No iepriekšējās vēstules parakstītājiem gan bija izdevies sameklēt tikai dažus, toties vietā bija nācis jauns līdzjutēju pulks – parakstījuši šo „rokas nost!” aicinājumu bija tas pats M. Čaklais un M. Zālīte, kā rakstnieks Valdis Rūmnieks, Mākslinieku savienības pārstāve Vija Dzintare, komponiste Ilona Breģe, valodniece Aina Blinkena, arhitekte Ausma Skujiņa, dizainere Vīva Ieviņa, Dizaineru savienības priekšsēdētāja Inguna Lauce, komponists Romualds Kalsons, kinorežisors Jānis Streičs, gleznotāja Džemma Skulme, kordiriģents Imants Kokars, rakstnieks Roalds Dobrovenskis; rakstnieks Vitauts Ļūdēns, profesore Janīna Kursīte, sabiedriskais darbinieks Mārtiņš Štauvers, rakstnieks Zigmunds Skujiņš, dzejniece Ludmila Azarova un fotomākslinieks Gunārs Binde.

Taču tieši šajā brīdī vispārējā inteliģences entuziasmā pirmoreiz parādījās zināms skepses plankums, - pēc zināmas iekšējas ecēšanās intelektuāļi tomēr izlēma no vēstules sākotnējā teksta izmest šādu īpaši asu fragmentu, kurš rezultātā tā arī netika publicēts: „Pārzinot mūsu jaunās žurnālistikas grūto tapšanas procesu, gri­bam aicināt: attopieties, netīrajā spēlē tikko iesaistītie! Kopā ar katra žurnālista tekstiem arī Jūsu katra žurnālista vārds un uzvārds paliek drukāts laikraksta lappusēs, arī Jūsu radiobalss vai TV veidols paliek iecirsts godā vai negodā! Protams, naivi būtu aicināt tos, kuri, pārde­vušies struktūrām un grupējumiem, - pa daļai vakardienas intelek­tuāļi - dodas pretī savai degradācijai... Viskaitīgāk tas ir visupirms pašiem pret sevi. Necienīt valsti, ne­cienīt savas valsts Prezidentu - tā ir necieņa katram pret sevi. Kas traucē saprast tik elementāras patiesības? Cik laika un rūgtas piere­dzes vēl vajadzīgs?”

Cik zināms no kāda tolaik ar Valsts prezidenta kanceleju cieši saistīta cilvēka, vēstule, protams, netapa bez Rīgas pils iemītnieku un „viņas” zināšanas. (Pati V. Vīķe-Freiberga vēstules publicēšanai sekojošā intervijā Rīgas Laikam par to izteicās visnotaļ atzinīgi: „Šī vēstule sauca atpakaļ pie realitātes. Manuprāt, tas nebija domāts tā, ka nedrīkst neko sliktu teikt vai oponēt prezidentei, tas bija aicinājums būt objektīviem, nefantazēt.”) Taču tieši pēc asā fragmenta (uz kuru „viņa” it kā uzstājusi īpaši) izņemšanas no vēstules teksta kancelejā nobriedusi „no augšas” akceptēta pārliecība: viena lieta ir „sabiedriskie aizstāvji”, taču to pacietība un iztapība var nebūt bezgalīga.

Pieminētais cilvēks zina stāstīt, ka jau šajā laikā Valsts prezidentei pilnīgi un galīgi neesot bijis saprotams, par ko īsti atsevišķie „nelabvēļi” uztraucas, jo viņai kā valsts galvai un cilvēkam „ar nopelniem” taču viss prasītais vienkārši pienākas, - un kā gan kāds to var nesaprast? Šo skatījumu faktiski apliecina arī V. Vīķes-Freibergas gadu vēlāk A. Cimdiņai teiktais:

„Es nebiju prognozējusi tādu attieksmi pret sevi, sevišķi no preses puses. Presē tika iepludināta dezinformācija, un es tajā manīju pret sevi vērstu ļaunu nolūku. Es pamata tomēr esmu loģisks un racionāls cilvēks, un mani pārsteidza, cik tas bija neloģiski, bez jebkādas cēloņsakarības un motivācijas. Tai brīdi es vēl neko nebiju paguvusi izdarīt un līdz ar to nevarēju būt izcīnījusi sev ienaidniekus vai pretiniekus.

Es varētu saprast vai prognozēt es esmu izsludinājusi vai neizsludinājusi kādu likumu vai pieņēmusi kādu lēmumu, kas vienam vai otram varētu neizbēgami nepatikt, un tam seko zināma reakcija. Mani pārsteidza tieši šī nemotivētība un mēģinājumi nomelnot prezidenta tēlu un personību, pie tam izman­tojot dezinformāciju. Es nevarēju saskatīt, kādēļ tas tiek darīts un kam no tā rodas kāds labums. To es nesaprotu vēl šodien...”

Toties ko citu jaunā prezidente saprata izcili labi: lai turpmāk izvairītos no nevajadzīgiem incidentiem un „nemotivētiem mēģinājumiem nomelnot prezidenta tēlu un personību, pie tam izman­tojot dezinformāciju”, nepieciešama komanda, kas simtprocentīgi sastāv no pareiziem cilvēkiem – ne tik daudz kompetentiem un ar iniciatīvu apveltītiem, cik uzticamiem, izpildīgiem un nerunīgiem. („Padomniekiem bija jāpienes ūdens un kafija. Viņas pieņēmums bija, ka gudram cilvēkam nevajag padomnieku. Kaut kādus skeletus piespēlēja Ārlietu ministrija, bet viņa pati to ietina savā mērcē. Ja mēs viņai jautātu, viņa teiktu, ka visas savas runas pati rakstīja,” rezignēti saka ekspolitiķis Jānis Jurkāns.)

Oficiāli, protams, tika runāts par kompetenci un zināšanām. „Ceru, ka pārejas posmā Ulmaņa kunga kancelejas darbinieki vēl turpinās strādāt un mēs varēsim sastrādāties. Esmu nolēmusi ar šī jautājuma risinājumu nesteigties, bet darīt to ar apdomu, soli pa solim. (..) Es centīšos meklēt un atrast kompetentus un zinošus ļaudis, arī tādus, kuri ir gatavi ar mani sastrādāties, kuriem to ļauj viņu karjera. Protams, galvenokārt tie būs Latvijā dzīvojoši ļaudis, bet arī Rietumos pazīstu daudzus, kas jau ilgus gadus visu savu brīvo laiku bez atlīdzības ir ziedojuši Latvijai, tās lietām. Kāpēc lai es tagad atteiktos no šādu cilvēku palīdzības? Bet galvenais, protams, būs viņu kompetences līmenis,” savā pirmajā preses konferencē 1999. gada 28. jūnijā paziņoja V. Vīķe-Freiberga.

„Kad stājos amatā, man bija divas iespējas. Viena: turpināt strādāt ar komandu, kas Prezidenta kancelejā jau bija. Teicu, ka esmu ar mieru to darīt. Ir gan kāda interesanta lieta: neesmu vēl sastapusi nevienu cilvēku Latvijā, par kuru citiem nebūtu kas slikts sakāms. Vel meklēju tādu - kā Diogens ar laternu,” prezidente apgalvoja intervijā avīzes Ziemeļlatvija pārstāvim, nākamajam Saeimas deputātam Ventam Krauklim.

Tomēr reāli viss notika citādi, - jau jaunais kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars tika izvēlēts no uzticamu cilvēku loka. „Bondaru viņa paņēma darbā tajā laikā, viņai bija ļoti labas attiecības ar Bondara māti un tēvu, jo viņi bija universitātē strādājuši, Latvijas Universitātē, un viņi bija pirmie, kuriem bija vēl komunistu laikos, varētu teikt, tos datorus no ārzemēm prezidente bija sūtījusi sakarā ar dainām, lai apstrādātu tās dainas, un ieviestu visu to. Prezidentei vīrs ir datorspeciālists, un tā nu tie bija vieni no pirmajiem datoriem, kas parādījās,” stāsta kāds izbijis kancelejas darbinieks. To atzīst arī pats M. Bondars.

- Vai jūsu tēvs sāka strādāt ar Vairu Vīķi-Freibergu, kad viņa pārcēlās uz Latviju?

- Tas bija deviņdesmito gadu sākumā saistībā ar Saules dainām. Tas bija projekts, kur tika kompjuterizētas Saules dainas un analizētas.

- Un jūs iepazināties jau tajos laikos?

- Nu, es pazinu. Mums nebija darba attiecību. Es zināju Vairu Vīķi-Freibergu, kā viņa izskatās, un es zināju, kā viņu sauc. Tāpat kā es jūs zinu pēc skata un arī pēc vārda, bet tas nav tā kā ar Daci, ar kuru esam nostrādājuši kopā jau deviņus gadus.

- Vai viņa mēdza viesoties jūsu ģimenē?

- Viņa ir bijusi pie tēva uz laukiem, ja nemaldos, kādas pāris reizes. Viņi draudzējās. Viņa pazina arī manu mammu. Tēvs un mamma nedzīvo kopā, bet mammu pazina tādēļ, ka viņa strādā Botāniskajā dārzā un prezidente ir liela puķu stādu cienītāja. Viņa, protams, Botāniskajā dārzā ir bijusi arī pirms tam. Tā kā mamma bija atbildīga par visa tā skaistuma izrādīšanu, viņa, protams, pazina arī Vairu Vīķi-Freibergu...

„Kad amatu atstāja Ulmaņa kungs, daudzi kancelejas darbinieki labprātīgi aizgāja, jo bija strādājuši komandā. Mums vajadzēja meklēt citus darbiniekus,” vēlāk M. Bondars klāstīja Latvijas Avīzei. Patiesībā gan šī aiziešana labprātīga gan bija ļoti nosacīta: virknei kancelejas darbinieku skaidri tika paziņots, ka viņiem nu būtu laiks iet, - vēlams, bez nevajadzīga trokšņa. „Pēc būtības katram padomniekam ir jāsaprot, ka tajā brīdī, kad viņam pasaka „paldies” aizkulisēs, viņam šis „paldies” ir jāsaprot. Viņš nedrīkst teikt – a-a, es tagad iešu uz tiesu. Nē, nu, protams, ka viņš drīkst, bet tad ir vienkārši nākošajam darba devējam ir jāizdara secinājums, it sevišķi politiskā laukā, ka cilvēks nesaprot. Tas ir uzticības darbs, tas nav savādāk. Pils ir pils!” – tagad M. Bondars ir krietni atklātāks.

Tieši šādi principi darbinieku atlasē ļoti ātri kļuva par noteicošajiem, - šajā ziņā M. Bondars baudīja gandrīz pilnīgu prezidentes uzticību un atbalstu. Medijiem tika skaidri paziņots, ka Valsts prezidenta kancelejas darbinieku saraksts ir noslēpums un „netiek izsniegts nevienam”, savukārt darbinieku atlases principi tai pašai Latvijas Avīzei tika paskaidroti ar vārdiem – cilvēki tiek meklēti un pieņemti darbā „pēc vajadzības”. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

FotoUz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis (baņķieris). Burvis bija vienīgais, kas prata radīt naudu no gaisa, viņš to radīja, lai aizdotu tiem Valdniekiem, kas Burvi spēja pārliecināt, ka viņi spēs naudu ar procentiem atdot noteiktā laikā. Tā Burvis izgudroja naudu, pār kuru valdīja Valdnieki, savstarpēji norēķinoties ar citiem Valdniekiem.
Lasīt visu...

21

Signāls

FotoVai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes. Bailes tikt izsēdinātiem no transporta, bailes tikt administratīvi sodītiem. Tās ir bailes no varas.
Lasīt visu...

21

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

FotoReāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem simptomiem vai komplikācijām. Manā paziņu lokā viena persona ir mirusi, viena atrodas karantīnā. Tā nav nekāda izklaide izslimot šo “zarazu”.
Lasīt visu...

21

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

FotoŠogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām”, un 5 gadi, kopš Labklājības ministrija īsteno Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētu projektu deinstucionalizācijas (DI) jomā. Un kāpēc par šo nozīmīgo tēmu runāju tieši tagad, jo 10. oktobrī visā pasaulē tika atzīmēta Pasaules Garīgās veselības diena.
Lasīt visu...

12

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

FotoTātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt, kurus ne. Bet cik daudz ir to pasaules valstu, kuras būtu tik ļoti okupantu pārpildītas kā Latvija? Lūk, tas ir jautājums.
Lasīt visu...

21

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

FotoViena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību , kas ir īpaši būtiski attiecībā uz mazaizsargātajām personu grupām. Tādēļ par vienu no prioritātēm savā darbībā tiesībsargs jau vairākus gadus izvirza personu ar īpašām vajadzībām tiesību aizsardzību. Starptautisko cilvēktiesību mērogā par vienu no pamatdokumentiem ir atzīstama Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, kura Latvijā stājās spēkā 2010.gada 31.martā. Saskaņā ar likuma „Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām” 2. pantā noteikto šīs konvencijas ieviešanu Latvijā koordinē Labklājības ministrija, bet tās īstenošanu pārrauga Tiesībsarga birojs.
Lasīt visu...

12

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

FotoVai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es strādāju reanimācijā ar īpaši smagiem pacientiem, kuriem ir uzstādīta C19 infekcijas diagnoze, ļauj man atbildēt uz pirmo jautājumu "Jā!"?
Lasīt visu...

12

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

FotoKaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie plānveida ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi, vēl joprojām rindas uz tiem var pārsniegt pat 9 mēnešus. Daļēji šo situāciju sekmēja pilnīga ambulatoro iestāžu slēgšana uz trim nedēļām šī gada aprīlī, bet situāciju iespaidoja arī hroniskais ārstu trūkums pilnīgi visās Latvijas medicīnas iestādēs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...

Foto

Kam kalpo Latvijas žurnālistikas vaļi?

Es gaidīju pirmdienu. Man no prāta neiziet skaitlis 200. Līdzīgi kā Berlīnē “30 tūkstoši” un Roberta Kenedija Jr. publicētie foto, kurus...

Foto

Cerams, šī vēstule par iespējamiem nodarījumiem autoriem nonāks pie adresāta: atklāta vēstule Latvijas Republikas kultūras ministram

Rakstu Jums kā vienkāršam cilvēkam, negribu vērsties pie amatpersonas uzslāņojumiem....

Foto

Viendzimumu attiecību regulējums – postmodernās un vecās Eiropas sadursme

Ceturtdien LTV raidījumā "Šodienas jautājums" tika apspriesta klasisko un viendzimuma partnerattiecību problemātika. Politiķu un žurnālistes diskusijā parādījās...

Foto

Prātojums par uzvaru cīņā pret noziedzību un netīrību

Regresīvos vecos laikos bija tāds populārs jociņš par kādas vārdā nesauktas kopienas pārstāvi, kurš mēģinājis atradināt savu ķēvi...

Foto

Vakcinēšanās - glābiņš vai spriedums?

Šī gada 1.oktobrī stājies spēkā 29.septembrī pieņemts lēmums, kurš attiecas uz lielu sabiedrības daļu, bet perspektīvā - uz mums visiem. Lēmums...

Foto

Par maratonu un Covid19

Godātie Veselības ministrijas, SPKC, Rīgas domes, Rīgas satiksmes, AirBaltic un lidostas Rīga darbinieki! Mediķiem un transporta darbiniekiem šis ir bijis īsts baigais gads. Visu cieņu “frontlainiešiem” un...

Foto

Citu valstu mediji pārņem Latvijas informatīvo telpu

Bez atbilstoša valsts atbalsta komercmedijiem vietējā satura ražošanai 2021.gadā Latvijas informatīvo telpu pārņems Krievijas politiskajām interesēm atbilstošs saturs. Citu...

Foto

Atklātā vēstule par Zemgales vienīgā atkritumu apsaimniekošanas poligona “Brakšķi” saglabāšanu tautsaimniecības interesēs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Makrona nepārliecinošā spēle ar Krieviju: ieradies nomierināt Baltiju, viņš to it nemaz neizdarīja

“Ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem” — šis britu sakāmvārds nāca...

Foto

Atkritumu poligoni kā nacionālās drošības jautājums, jeb Kāpēc likvidēt Zemgales vienīgo atkritumu apsaimniekošanas poligonu ir riskanti

Ir publiskots VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Tiesiskums ieviests, tagad mūs interesē lielveikali

Lai veicinātu plašāku Latvijas izcelsmes produkcijas īpatsvaru mazumtirdzniecības lielveikalu ķēdēs, Jauno konservatīvo Saeimas deputāti šodien tikās ar "Maxima Latvija" pārstāvjiem....

Foto

Vai tiešām iemeslu pietrūkst, lai izietu ielās?

Ir daļa cilvēku, kuri joprojām nesaprot, kas ir iemesls, lai 10.oktobrī izietu ielās. Nesaprot, jo ir pierasts neko nedarīt...

Foto

Saucēja balss tuksnesī

Žurnālista Bojāra raidījumā “Aizliegtais paņemiens” par Jencīša draudzi “Kristus pasaule” parādīja, cik viegli cilvēki ir psiholoģiski manipulējami, pakļaujami. Un šī nav vienīgā sekta,...

Foto

Farss ar baltkrievu IT kompāniju „uzņemšanu”

"Kapitālā remonta" sakarā pirmais mani tā pamatīgi sasmīdināja premjers KK. Viņš bija "norijis" LIAA jaunā vadoņa naivi izmesto "ēsmu" par...

Foto

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

Es pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju...

Foto

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

Koronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu...

Foto

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par...

Foto

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

Vēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video,...

Foto

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

Vērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no...

Foto

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

Šodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju...

Foto

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

Saistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot...

Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...