Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau diezgan drīz pēc prezidentūras sākuma Vairai Vīķei-Freibergai pilnīgi un galīgi nebija saprotams, par ko īsti atsevišķie „nelabvēļi” uztraucas, jo viņai kā valsts galvai un cilvēkam „ar nopelniem” taču viss prasītais vienkārši pienākas, - un kā gan kāds to var nesaprast? Pietiek turpina publicēt apgādā Atēna pirms dažiem gadiem iznākušo L. Lapsas, I. Saatčianes un K. Jančevskas grāmatu Va(i)ras virtuve. Šodien - ceturtās nodaļas sākums.

Pie Valsts prezidenta pilnvaru pildīšanas Vaira Vīķe-Freiberga 1999. gada 8. jūlijā stājās ar vienreizēju un fantastisku tautas uzticēšanās avansu, - neko tādu sociologi neatminas visos deviņdesmitajos gados. Viņai „gāja cauri” tas, ko ne mediji, ne politiķi, ne sabiedrība nebūtu pieļāvuši nevienai citai no valsts augstākajām amatpersonām.

Spilgti tas parādījās saistībā ar prezidentūras pirmā pusgada nosacītajām ķibelēm – govs nobraukšanu Lietuvā, pēc kuras V. Vīķe-Freiberga pat ļoti īsu attālumu pārvarēšanai sāka izmantot privātlidmašīnu (atminaties Lietuvas privātlidojuma izmaksas?), vēlmi pēc 90 tūkstošu latu bruņotā auto un tobrīd pretrunīgajām ziņām par superdārgo viesnīcu Ņujorkā. Tikai atsevišķi mediji atļāvās uz prezidentes vēlmēm reaģēt kritiski, - toties nesalīdzināmi skaļāka bija „tautas balss”, kam visas šīs vēlmes šķita pilnīgi loģiskas, savukārt kritizētāji – acīmredzami tumsas spēku pārstāvji.

Viena lieta – „profesionālie pielīdēji”. Tā, piemēram, Ausma Cimdiņa savā oficiālajā V. Vīķes-Freibergas biogrāfijā šajos notikumos un atsevišķo kritiski noskaņoto mediju pārstāvju nostājā saskatīja tikai „pret prezidentūras institūciju pēkšņi vērstu taupības akciju”, kuras mērķis bijis skaidrs – „iebaidīt prezidenti un atturēt viņu no patstāvīga sprieduma un rīcības. Sak, mums te pieder vara un teikšana, un, ja kāds mēģinās spuroties pretī, mēs pataisīsim viņu melnu un maziņu. Tā, ka pat suns no viņa rokas vairs maizi neņems”.

Pieglaimības ziņā A. Cimdiņu vēl pārspēja dzejnieks Māris Čaklais, kurš V.Vīķei-Freibergai adresētajos aicinājumos uz kaut jel kādu pieticību un taupību savā prezidentes dzīvesgājumam veltītajā grāmatā saskatīja tikai vēlmi ierobežot Valsts prezidentes cēlos nodomus un pilnībā attaisnoja jau tobrīd spilgti parādījušos prezidentes īpatnību – norobežoties no netīkamām tēmām un jautājumiem: „Tā kā žurnālistus interesējis viens vienīgs jautājums, tad pēc tam, kad prezidente atbildējusi uz jautājumu par viesnīcu, viņa, pametusi žurnālistus, iegājusi lidostas teritorijā. Tā vēsta paši žurnālisti. Un pareizi darīja, ka iegāja. Ja žurnālistus tik vien kā viesnīca interesē, tad viņi būtībā nav gatavi savam darbam.”

Pretstatā tumšajiem un neizglītotajiem spēkiem „štata pielīdēji” norādīja uz, teiksim, viesnīcas izvēles „lietas apstākļus apjēdzošiem cilvēkiem” – piemēram, kādu pensionāri: „Klausoties pa radio, kā apspriež mūsu prezidentes drošas, labas bruņumašīnas, pils remonta, augstākai sabiedrībai atbilstoša viesnīcas numura, apkalpojošā personāla, man ir ļoti neērti par tiem žurnālistiem, kas to dara. Vai tiešām viņi nesaprot, ka, lai ko sasniegtu augstākajā līmenī, vispirms šim cilvēkam, kas to dara ir jājūtas drošībā, sakoptam, apkoptam, jo visus spēkus viņa atdod Latvijas labumam. (..) Prezidentes automašīna veca, bojājas, bet jaunai bruņumašīnai valdība naudu nedod, izskatās, ka mērķtiecīgi grib Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu izolēt no tautas...”

Uz ātru roku tika sameklēta arī kārtējā parakstītāju – „intelektuāļu grupa”, kas jau tā paša 1999. gada 30. septembrī nāca klajā ar jaunu atklāto vēstuli „Kam traucē Valsts prezidente?” – no mūsdienu viedokļa pietiekami interesantu dokumentu, lai to publicētu pilnībā:

Vairas Vīķes-Freibergas ievēlēšanu par Latvijas Valsts prezidenti Latvijas sabiedrība uzņēma ar sajūsmu un cerību - kā iespēju jaunā, augstākā morālā un intelektuālā līmenī veidot un piepildīt Latvijas valstiskuma ideālus.

Vairas Vīķes-Freibergas līdzšinējais devums latviešu kultūrā, plašāk - gara satversmē, modernas nacionālas domas būtiskā tālākattīstībā, zinātnieces starptautiskais prestižs utt. ir neapšaubāmi priekšnoteikumi, lai Latvijas Valsts prezidente kļūtu par daudzu Latvijai vitāli nozīmīgu procesu ierosinātāju, impulsētāju un katalizatoru.

Diemžēl jau kopš ievēlēšanas brīža, kad savas nepiepildītās ambīcijas brutāli un necienīgi demonstrēja tie politiķi, kuri sevi uzskatīja par zaudētājiem, blakus neviltotam plašas sabiedrības priekam, - Latvijas masu saziņas līdzekļu lielākā daļā sāka parādīties nīgri, negribīgi prezidentes pirmo aktivitāšu atspoguļojumi. Laika gaitā arvien vairāk kļūst redzams, ka seklie sensāciju medījumi (govs uz Lietuvas ceļa, iegādājamās automašīnas marka un cena, prezidentes viesnīcas kategorija, friziere utt.) nav tikai atsevišķu žurnālistu privātas „dzeltēšanas” problēmas.

Laikā, kad viena no valsts prioritātēm ir Latvijas uzņemšana Eiropas Savienībā, Latvijas Valsts prezidentes runu ANO Ģenerālajā asamblejā publicē divi vien izdevumi - Lauku Avīze un Latvijas Vēstnesis. Tādām prezidentes nozīmīgām aktivitātēm kā tikšanās ar Kofi Annanu, Madelēnu Olbraitu, Zbigņevu Bžezinski un citām pasaules politikā ietekmīgām personībām mūsu masu saziņas līdzekļi nevelta ne laiku, ne vietu, toties azartiski turpina viesnīcas un frizieres „problēmas” iztirzājumus.

Tādējādi Valsts prezidenta institūcijai, tās darbībai, lomai, jēgai un saknei ar sabiedrību tiek uztiepta zema līmeņa sadzīviska pseidoproblemātika. Tas degradē Valsts prezidenta institūciju kā tādu. (Šai kontekstā vērtējami arī sensacionālie „atklājumi” par kādreizējo Valsts prezidentu Kārli Ulmani.)

Motīvus varam tikai minēt - aizvainoto zaudētāju revanšs? Bailes, ka prezidente patiešām būtiski spēs ietekmēt sociālos un nacionālos procesus valstī? Varas konkurence? Apzināta Latvijas valstiskuma traumēšana? Jebkurā gadījumā mūs satrauc pret Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu izvērstā tenkošanas un izkropļotās informācijas kampaņa. Mēs uzskatām to par necienīgu un kaitīgu Latvijas valsts prestižam un attīstībai. Kā Latvijas valsts pilsoņus mūs pazemo jebkura vulgaritāte attieksmē pret Latvijas augstāko amatpersonu, it īpaši tādēļ, ka ar V. Vīķi-Freibergu mēs ne tikai gribam, bet arī varam vienīgi lepoties.”

No iepriekšējās vēstules parakstītājiem gan bija izdevies sameklēt tikai dažus, toties vietā bija nācis jauns līdzjutēju pulks – parakstījuši šo „rokas nost!” aicinājumu bija tas pats M. Čaklais un M. Zālīte, kā rakstnieks Valdis Rūmnieks, Mākslinieku savienības pārstāve Vija Dzintare, komponiste Ilona Breģe, valodniece Aina Blinkena, arhitekte Ausma Skujiņa, dizainere Vīva Ieviņa, Dizaineru savienības priekšsēdētāja Inguna Lauce, komponists Romualds Kalsons, kinorežisors Jānis Streičs, gleznotāja Džemma Skulme, kordiriģents Imants Kokars, rakstnieks Roalds Dobrovenskis; rakstnieks Vitauts Ļūdēns, profesore Janīna Kursīte, sabiedriskais darbinieks Mārtiņš Štauvers, rakstnieks Zigmunds Skujiņš, dzejniece Ludmila Azarova un fotomākslinieks Gunārs Binde.

Taču tieši šajā brīdī vispārējā inteliģences entuziasmā pirmoreiz parādījās zināms skepses plankums, - pēc zināmas iekšējas ecēšanās intelektuāļi tomēr izlēma no vēstules sākotnējā teksta izmest šādu īpaši asu fragmentu, kurš rezultātā tā arī netika publicēts: „Pārzinot mūsu jaunās žurnālistikas grūto tapšanas procesu, gri­bam aicināt: attopieties, netīrajā spēlē tikko iesaistītie! Kopā ar katra žurnālista tekstiem arī Jūsu katra žurnālista vārds un uzvārds paliek drukāts laikraksta lappusēs, arī Jūsu radiobalss vai TV veidols paliek iecirsts godā vai negodā! Protams, naivi būtu aicināt tos, kuri, pārde­vušies struktūrām un grupējumiem, - pa daļai vakardienas intelek­tuāļi - dodas pretī savai degradācijai... Viskaitīgāk tas ir visupirms pašiem pret sevi. Necienīt valsti, ne­cienīt savas valsts Prezidentu - tā ir necieņa katram pret sevi. Kas traucē saprast tik elementāras patiesības? Cik laika un rūgtas piere­dzes vēl vajadzīgs?”

Cik zināms no kāda tolaik ar Valsts prezidenta kanceleju cieši saistīta cilvēka, vēstule, protams, netapa bez Rīgas pils iemītnieku un „viņas” zināšanas. (Pati V. Vīķe-Freiberga vēstules publicēšanai sekojošā intervijā Rīgas Laikam par to izteicās visnotaļ atzinīgi: „Šī vēstule sauca atpakaļ pie realitātes. Manuprāt, tas nebija domāts tā, ka nedrīkst neko sliktu teikt vai oponēt prezidentei, tas bija aicinājums būt objektīviem, nefantazēt.”) Taču tieši pēc asā fragmenta (uz kuru „viņa” it kā uzstājusi īpaši) izņemšanas no vēstules teksta kancelejā nobriedusi „no augšas” akceptēta pārliecība: viena lieta ir „sabiedriskie aizstāvji”, taču to pacietība un iztapība var nebūt bezgalīga.

Pieminētais cilvēks zina stāstīt, ka jau šajā laikā Valsts prezidentei pilnīgi un galīgi neesot bijis saprotams, par ko īsti atsevišķie „nelabvēļi” uztraucas, jo viņai kā valsts galvai un cilvēkam „ar nopelniem” taču viss prasītais vienkārši pienākas, - un kā gan kāds to var nesaprast? Šo skatījumu faktiski apliecina arī V. Vīķes-Freibergas gadu vēlāk A. Cimdiņai teiktais:

„Es nebiju prognozējusi tādu attieksmi pret sevi, sevišķi no preses puses. Presē tika iepludināta dezinformācija, un es tajā manīju pret sevi vērstu ļaunu nolūku. Es pamata tomēr esmu loģisks un racionāls cilvēks, un mani pārsteidza, cik tas bija neloģiski, bez jebkādas cēloņsakarības un motivācijas. Tai brīdi es vēl neko nebiju paguvusi izdarīt un līdz ar to nevarēju būt izcīnījusi sev ienaidniekus vai pretiniekus.

Es varētu saprast vai prognozēt es esmu izsludinājusi vai neizsludinājusi kādu likumu vai pieņēmusi kādu lēmumu, kas vienam vai otram varētu neizbēgami nepatikt, un tam seko zināma reakcija. Mani pārsteidza tieši šī nemotivētība un mēģinājumi nomelnot prezidenta tēlu un personību, pie tam izman­tojot dezinformāciju. Es nevarēju saskatīt, kādēļ tas tiek darīts un kam no tā rodas kāds labums. To es nesaprotu vēl šodien...”

Toties ko citu jaunā prezidente saprata izcili labi: lai turpmāk izvairītos no nevajadzīgiem incidentiem un „nemotivētiem mēģinājumiem nomelnot prezidenta tēlu un personību, pie tam izman­tojot dezinformāciju”, nepieciešama komanda, kas simtprocentīgi sastāv no pareiziem cilvēkiem – ne tik daudz kompetentiem un ar iniciatīvu apveltītiem, cik uzticamiem, izpildīgiem un nerunīgiem. („Padomniekiem bija jāpienes ūdens un kafija. Viņas pieņēmums bija, ka gudram cilvēkam nevajag padomnieku. Kaut kādus skeletus piespēlēja Ārlietu ministrija, bet viņa pati to ietina savā mērcē. Ja mēs viņai jautātu, viņa teiktu, ka visas savas runas pati rakstīja,” rezignēti saka ekspolitiķis Jānis Jurkāns.)

Oficiāli, protams, tika runāts par kompetenci un zināšanām. „Ceru, ka pārejas posmā Ulmaņa kunga kancelejas darbinieki vēl turpinās strādāt un mēs varēsim sastrādāties. Esmu nolēmusi ar šī jautājuma risinājumu nesteigties, bet darīt to ar apdomu, soli pa solim. (..) Es centīšos meklēt un atrast kompetentus un zinošus ļaudis, arī tādus, kuri ir gatavi ar mani sastrādāties, kuriem to ļauj viņu karjera. Protams, galvenokārt tie būs Latvijā dzīvojoši ļaudis, bet arī Rietumos pazīstu daudzus, kas jau ilgus gadus visu savu brīvo laiku bez atlīdzības ir ziedojuši Latvijai, tās lietām. Kāpēc lai es tagad atteiktos no šādu cilvēku palīdzības? Bet galvenais, protams, būs viņu kompetences līmenis,” savā pirmajā preses konferencē 1999. gada 28. jūnijā paziņoja V. Vīķe-Freiberga.

„Kad stājos amatā, man bija divas iespējas. Viena: turpināt strādāt ar komandu, kas Prezidenta kancelejā jau bija. Teicu, ka esmu ar mieru to darīt. Ir gan kāda interesanta lieta: neesmu vēl sastapusi nevienu cilvēku Latvijā, par kuru citiem nebūtu kas slikts sakāms. Vel meklēju tādu - kā Diogens ar laternu,” prezidente apgalvoja intervijā avīzes Ziemeļlatvija pārstāvim, nākamajam Saeimas deputātam Ventam Krauklim.

Tomēr reāli viss notika citādi, - jau jaunais kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars tika izvēlēts no uzticamu cilvēku loka. „Bondaru viņa paņēma darbā tajā laikā, viņai bija ļoti labas attiecības ar Bondara māti un tēvu, jo viņi bija universitātē strādājuši, Latvijas Universitātē, un viņi bija pirmie, kuriem bija vēl komunistu laikos, varētu teikt, tos datorus no ārzemēm prezidente bija sūtījusi sakarā ar dainām, lai apstrādātu tās dainas, un ieviestu visu to. Prezidentei vīrs ir datorspeciālists, un tā nu tie bija vieni no pirmajiem datoriem, kas parādījās,” stāsta kāds izbijis kancelejas darbinieks. To atzīst arī pats M. Bondars.

- Vai jūsu tēvs sāka strādāt ar Vairu Vīķi-Freibergu, kad viņa pārcēlās uz Latviju?

- Tas bija deviņdesmito gadu sākumā saistībā ar Saules dainām. Tas bija projekts, kur tika kompjuterizētas Saules dainas un analizētas.

- Un jūs iepazināties jau tajos laikos?

- Nu, es pazinu. Mums nebija darba attiecību. Es zināju Vairu Vīķi-Freibergu, kā viņa izskatās, un es zināju, kā viņu sauc. Tāpat kā es jūs zinu pēc skata un arī pēc vārda, bet tas nav tā kā ar Daci, ar kuru esam nostrādājuši kopā jau deviņus gadus.

- Vai viņa mēdza viesoties jūsu ģimenē?

- Viņa ir bijusi pie tēva uz laukiem, ja nemaldos, kādas pāris reizes. Viņi draudzējās. Viņa pazina arī manu mammu. Tēvs un mamma nedzīvo kopā, bet mammu pazina tādēļ, ka viņa strādā Botāniskajā dārzā un prezidente ir liela puķu stādu cienītāja. Viņa, protams, Botāniskajā dārzā ir bijusi arī pirms tam. Tā kā mamma bija atbildīga par visa tā skaistuma izrādīšanu, viņa, protams, pazina arī Vairu Vīķi-Freibergu...

„Kad amatu atstāja Ulmaņa kungs, daudzi kancelejas darbinieki labprātīgi aizgāja, jo bija strādājuši komandā. Mums vajadzēja meklēt citus darbiniekus,” vēlāk M. Bondars klāstīja Latvijas Avīzei. Patiesībā gan šī aiziešana labprātīga gan bija ļoti nosacīta: virknei kancelejas darbinieku skaidri tika paziņots, ka viņiem nu būtu laiks iet, - vēlams, bez nevajadzīga trokšņa. „Pēc būtības katram padomniekam ir jāsaprot, ka tajā brīdī, kad viņam pasaka „paldies” aizkulisēs, viņam šis „paldies” ir jāsaprot. Viņš nedrīkst teikt – a-a, es tagad iešu uz tiesu. Nē, nu, protams, ka viņš drīkst, bet tad ir vienkārši nākošajam darba devējam ir jāizdara secinājums, it sevišķi politiskā laukā, ka cilvēks nesaprot. Tas ir uzticības darbs, tas nav savādāk. Pils ir pils!” – tagad M. Bondars ir krietni atklātāks.

Tieši šādi principi darbinieku atlasē ļoti ātri kļuva par noteicošajiem, - šajā ziņā M. Bondars baudīja gandrīz pilnīgu prezidentes uzticību un atbalstu. Medijiem tika skaidri paziņots, ka Valsts prezidenta kancelejas darbinieku saraksts ir noslēpums un „netiek izsniegts nevienam”, savukārt darbinieku atlases principi tai pašai Latvijas Avīzei tika paskaidroti ar vārdiem – cilvēki tiek meklēti un pieņemti darbā „pēc vajadzības”. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

FotoPietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas gaitu[2][3][4]. 
Lasīt visu...

21

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

FotoVai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs cittautietis? Vai latviešiem patiks, ka Valsts prezidents ir ļoti nekaunīgs un aprobežots ebrejs, no kura jau sen ir novērsusies ebreju tauta un kurš tagad, lai tiktu ievēlēts, demonstrē šausmīgu sava etnosa necieņu? Latvijā vēl nav bijis tik nekaunīgs un nelietīgs Valsts prezidenta kandidāts. Vai latvieši protestēs?
Lasīt visu...

21

Latvija gaida nākamo vadoni

FotoEsošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu, jo ir skaidrs, ka Saeimā trūkst balsu viņa ievēlēšanai.
Lasīt visu...

12

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

FotoRīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa kultūras ēku galvaspilsētā radās vēl padomju laikos, 80.gados. Toreiz projekts tika apturēts naudas trūkuma un nestabilās politiskās situācijas dēļ.
Lasīt visu...

21

Nacionālā ideja un identitāte

FotoŠo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai no iekšas, bet arī no malas. Man bija nepieciešamas dažas dienas pārdomām.
Lasīt visu...

21

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

FotoEdvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas tiesas apelācijas spriedums liecina par pašreizējā "Latvijas dzelzceļa" vadītāja "augstajiem" biznesa un reputācijas standartiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kas nogāja greizi Tālim Linkaitam

Gan citi JKP politiķi, gan pats Tālis Linkaits valdības veidošanas procesā ne tikai neslēpa, ka viņu galvenais uzdevums ir apturēt dzelzceļa...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa un „Uzvaras” svinības

Kā jau bija gaidāms, Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa kļūst arvien redzamāka, ko nosaka arī partiju aģitēšanas laiku izmantošana televīzijā...

Foto

Mēs ļoti labprāt šautu arī migrējošās zosis pavasarī, ja vien mums to atļautu

1. Juridiskais pamatojums. Gan Medību likums, kurā ir pilnībā pārņemtas direktīvas prasības par...

Foto

Virknē Ventspils ostas kompāniju šobrīd ir ļoti vājš menedžments, ko vada starptautiskais blēdis Ostaps Benders jeb Rūdolfs Meroni...

Ventspils brīvostas mājas lapā publicēta vērā ņemama intervija...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 2. Jocīgā laime

2019.gada 1.aprīlī Latvijā izveidojās it kā jocīga situācija. Turklāt situācijas jocīgums netika apzināti izraisīts atbilstoši pirmā aprīļa, Lielās Joku dienas,...

Foto

Aptiekas nav bodītes ar farmaceitu kā kasieri pie lodziņa

Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāplašina, neaprobežojoties tikai ar...

Foto

Par paranormālās dzīvesziņas pārņemto pasaules daļu

Kad Saeima pārtikas iepakojumā aizliegs izmantot plastmasu ar bisfenolu A, vienīgais arguments skolas bērnu apgādāšanai tieši ar "Memory Water" ūdeni,...

Foto

Latvijas dzelzceļa sistēma pārmaiņu priekšvakarā

Dzelzceļš – tā nav tikai infrastruktūra, vagoni un kravas. Lai dzelzceļš veiksmīgi darbotos, ir jābūt cilvēkam; ir jābūt interesei, enerģijai un...

Foto

Tik labi kā vēl nekad

Valsts prezidenta kampaņas iesākumā tika paziņots, ka "Latvijas iedzīvotāji pašreiz dzīvo tik labi kā vēl nekad". Kad varas aprindas pauž kārtējo...

Foto

Būs atkal draudzenes, klasesbiedri, mīļākās vai vēl nezin kas attiecīgajos amatos

Vienotības valdība ir ķērusies pie finanšu sektora kapitālā remonta. Un loģiski rodas jautājums – kāpēc ir...

Foto

Lai valsts piedzīvotu uzplaukumu, nepieciešama sadarbība ar Dievišķo

Ļoti cienījamās un godājamās valsts amatpersonas, valdības pārstāvji, ministri, dievkalpojuma dalībnieki, visi tie, kas tajā piedalās ar televīzijas...

Foto

Novērtēsim, ka varam tagad svinēt mūsu valsts brīvību pie baltiem galdautiem

Šogad atzīmējam simtgadi mūsu armijai, kas dzima kaujās par Latvijas brīvību laikā, kas bija izšķirošs...

Foto

Patofobijas vietējais dizains

Fobiju sarakstu nepieciešams papildināt. To ir pelnījusi latviešu varas inteliģence. Tās darbībā ir uzkrītoši konstatējama etniski specifiska fobija – īpaša tipa paniskas bailes,...

Foto

Mediji savās rīcības iespējās kļūst arvien brīvāki

Nedēļas sākumā jaunās valdības apstiprināšanā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) iestājās pret mediju darba nopēlumu, uzvelkot džemperi ar...

Foto

Pirmās 100 dienas

Pirmajās 100 dienās paveiktais Satiksmes ministrijā: sabiedriskā transporta maršrutu tīkla konkursa sagatavošanā esam tikuši līdz koncepcijas prezentācijai Sabiedriskā transporta padomē, ar mērķi maijā...

Foto

Mana tauta, visa pasaule tevi muļķo, uzticies man un dzer superūdeni par uzskrūvētu cenu

“Memory water” dibinātājam Jānim Pļaviņam nepietiek, ka cilvēki maksā eiro par litru...

Foto

Es esmu drošs, ka tauta nostāsies manā pusē un šis process tikai pieņemas spēkā, un tautas spēks ir neapturams

Vēlos detalizēti informēt par Satversmes aizsardzības biroja...

Foto

Satiksmes ministram riebjas popularitāte?

Interesanti, ar ko dižu un svarīgu sevi ikdienā nodarbina Tālis Linkaits? Ar kādu veikumu viņš varētu mums atskaitīties par savām pirmajām 100...

Foto

Ikšķiles novada pašvaldība aptauju organizē likumu ietvaros un to arī sarīkos

Ikšķiles novada pašvaldības domes lēmums organizēt Ikšķiles novada pašvaldības (Pašvaldība) administratīvās teritorijas iedzīvotāju aptauju ar...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 1. Pamatbūtība

Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”. Tautas garīgā bojāeja notiek precīzi saskaņā ar zinātniskajā literatūrā apkopoto cilvēces vēsturisko pieredzi . Pagātnē garīgi...

Foto

Puņķu valdība

Mēs varam sajūsmā spiegt par premjerministra angļu valodas zināšanām, kas tiešām ir lieliskas, taču mums jābūt godīgiem: valdība Latvijā šobrīd ir sastiķēta ar puņķiem....

Foto

Zāļu valsts aģentūrai nebija likumīgu šķēršļu zāles „Rigvir” nepārreģistrēt

Zāļu valsts aģentūra (turpmāk – Aģentūra) sniedz informāciju par Aģentūras un tās Zāļu reģistrācijas komisijas veikto darbu...

Foto

Smiekli nevietā

Pirms nedēļas Pietiek iepazīstināja ar manu piedāvājumu Valsts prezidenta amatam, kurš bija publicēts rubrikā "Pietiek nopietnības". Komentāros izraisījās diskusija, kurā jautrības bija maz. Izvirzījās nopietni, Latvijai...

Foto

Dzirkstele

Maz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis, uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu, vēršoties pie žurnālistiem,...

Foto

Vēstījums 2019. gada Lieldienās

Kristus ir augšāmcēlies! Priecīgas Lieldienas! Jau divtūkstoš gadus mēs cits citu šādi sveicam. Kad kaut ko dara tik ilgi, var iezagties pierastība,...

Foto

Latvijā valsts apmaksā par trešdaļu mazāk inovatīvo medikamentu nekā Lietuvā un Igaunijā

Latvijā pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem būtiski atpaliek no pārējām Baltijas...

Foto

Nacionālais suicīds

2019.gada 15.aprīlī viena latviešu tautas daļa tika iepriecināta ar šādu ziņu: “Koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojušās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam...

Foto

Par mūslaiku šucmanietēm un par Rimšēviču

Šucmaņi – oficiāli sardzes dienests – Otrā pasaules kara laikā bija tāda pretīga kolaboracionistu pasuga, kuras pārstāvjus vācieši sūtīja uz...

Foto

Kad Bordāns vēl uztraucās nevis par bezkompromisa tiesiskumu, bet par to, kurš viņu paņems uz vēlēšanām...

Klausoties, kā tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns vietā un nevietā...

Foto

Palīdzība...

2009. gada marta nogalē ASV ekonomisko palīdzību Centrālamerikas valstīm – Salvadoras Republikai (República de El Salvador), Gvatemalas Republikai (República de Guatemala) un Hondurasai (Honduras). Kāpēc?...

Foto

Piedāvājums Latvijas prezidenta amatam

Esmu piedāvājis savu kandidatūru Latvijas Valsts prezidenta amatam. Par šo faktu esmu saņēmis apstiprinājumu no Saeimas Pieprasījumu komisijas 2019.gada 11.aprīlī. Savu programmu http://www.societyandnature.org/lpp.pdf esmu...

Foto

Ansis Pūpols: Meroni atzīstams par oligarhu

Beidzot kāds to pateicis skaļi — Ventspils kriminālprocesu «arestētās mantas glabātājs» Rūdolfs Meroni atbilst visām trim klasiskajām oligarhijas pazīmēm: ietekme...

Foto

Jūrmalas opozīcijas deputāts Grūba izmanto skolēnu vecāku sapulci savās politiskajās interesēs

Otrdien, 9. aprīlī, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā notika informatīva vecāku sapulce, kurā kā vecāks piedalījās arī...

Foto

Alvis, Žeņa un Vova. Tiem, kas man Pārdaugavā sārtu krāva

Tas nebūs gari. Bet sākumā daži skaidrojumi par manis pieminētajiem tēliem virsrakstā....

Foto

Teikumi aplaužas

Publiskās telpas viedokļos par Egila Levita izredzēm tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā teikumi gludi, bet kaut kā neizbēgami aplaužas ar loģiski izrietošiem “bet”....

Foto

Televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas

Ja kādu interesē, man arī ir, ko teikt LTV un NEPLP sakarā....