Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau diezgan drīz pēc prezidentūras sākuma Vairai Vīķei-Freibergai pilnīgi un galīgi nebija saprotams, par ko īsti atsevišķie „nelabvēļi” uztraucas, jo viņai kā valsts galvai un cilvēkam „ar nopelniem” taču viss prasītais vienkārši pienākas, - un kā gan kāds to var nesaprast? Pietiek turpina publicēt apgādā Atēna pirms dažiem gadiem iznākušo L. Lapsas, I. Saatčianes un K. Jančevskas grāmatu Va(i)ras virtuve. Šodien - ceturtās nodaļas sākums.

Pie Valsts prezidenta pilnvaru pildīšanas Vaira Vīķe-Freiberga 1999. gada 8. jūlijā stājās ar vienreizēju un fantastisku tautas uzticēšanās avansu, - neko tādu sociologi neatminas visos deviņdesmitajos gados. Viņai „gāja cauri” tas, ko ne mediji, ne politiķi, ne sabiedrība nebūtu pieļāvuši nevienai citai no valsts augstākajām amatpersonām.

Spilgti tas parādījās saistībā ar prezidentūras pirmā pusgada nosacītajām ķibelēm – govs nobraukšanu Lietuvā, pēc kuras V. Vīķe-Freiberga pat ļoti īsu attālumu pārvarēšanai sāka izmantot privātlidmašīnu (atminaties Lietuvas privātlidojuma izmaksas?), vēlmi pēc 90 tūkstošu latu bruņotā auto un tobrīd pretrunīgajām ziņām par superdārgo viesnīcu Ņujorkā. Tikai atsevišķi mediji atļāvās uz prezidentes vēlmēm reaģēt kritiski, - toties nesalīdzināmi skaļāka bija „tautas balss”, kam visas šīs vēlmes šķita pilnīgi loģiskas, savukārt kritizētāji – acīmredzami tumsas spēku pārstāvji.

Viena lieta – „profesionālie pielīdēji”. Tā, piemēram, Ausma Cimdiņa savā oficiālajā V. Vīķes-Freibergas biogrāfijā šajos notikumos un atsevišķo kritiski noskaņoto mediju pārstāvju nostājā saskatīja tikai „pret prezidentūras institūciju pēkšņi vērstu taupības akciju”, kuras mērķis bijis skaidrs – „iebaidīt prezidenti un atturēt viņu no patstāvīga sprieduma un rīcības. Sak, mums te pieder vara un teikšana, un, ja kāds mēģinās spuroties pretī, mēs pataisīsim viņu melnu un maziņu. Tā, ka pat suns no viņa rokas vairs maizi neņems”.

Pieglaimības ziņā A. Cimdiņu vēl pārspēja dzejnieks Māris Čaklais, kurš V.Vīķei-Freibergai adresētajos aicinājumos uz kaut jel kādu pieticību un taupību savā prezidentes dzīvesgājumam veltītajā grāmatā saskatīja tikai vēlmi ierobežot Valsts prezidentes cēlos nodomus un pilnībā attaisnoja jau tobrīd spilgti parādījušos prezidentes īpatnību – norobežoties no netīkamām tēmām un jautājumiem: „Tā kā žurnālistus interesējis viens vienīgs jautājums, tad pēc tam, kad prezidente atbildējusi uz jautājumu par viesnīcu, viņa, pametusi žurnālistus, iegājusi lidostas teritorijā. Tā vēsta paši žurnālisti. Un pareizi darīja, ka iegāja. Ja žurnālistus tik vien kā viesnīca interesē, tad viņi būtībā nav gatavi savam darbam.”

Pretstatā tumšajiem un neizglītotajiem spēkiem „štata pielīdēji” norādīja uz, teiksim, viesnīcas izvēles „lietas apstākļus apjēdzošiem cilvēkiem” – piemēram, kādu pensionāri: „Klausoties pa radio, kā apspriež mūsu prezidentes drošas, labas bruņumašīnas, pils remonta, augstākai sabiedrībai atbilstoša viesnīcas numura, apkalpojošā personāla, man ir ļoti neērti par tiem žurnālistiem, kas to dara. Vai tiešām viņi nesaprot, ka, lai ko sasniegtu augstākajā līmenī, vispirms šim cilvēkam, kas to dara ir jājūtas drošībā, sakoptam, apkoptam, jo visus spēkus viņa atdod Latvijas labumam. (..) Prezidentes automašīna veca, bojājas, bet jaunai bruņumašīnai valdība naudu nedod, izskatās, ka mērķtiecīgi grib Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu izolēt no tautas...”

Uz ātru roku tika sameklēta arī kārtējā parakstītāju – „intelektuāļu grupa”, kas jau tā paša 1999. gada 30. septembrī nāca klajā ar jaunu atklāto vēstuli „Kam traucē Valsts prezidente?” – no mūsdienu viedokļa pietiekami interesantu dokumentu, lai to publicētu pilnībā:

Vairas Vīķes-Freibergas ievēlēšanu par Latvijas Valsts prezidenti Latvijas sabiedrība uzņēma ar sajūsmu un cerību - kā iespēju jaunā, augstākā morālā un intelektuālā līmenī veidot un piepildīt Latvijas valstiskuma ideālus.

Vairas Vīķes-Freibergas līdzšinējais devums latviešu kultūrā, plašāk - gara satversmē, modernas nacionālas domas būtiskā tālākattīstībā, zinātnieces starptautiskais prestižs utt. ir neapšaubāmi priekšnoteikumi, lai Latvijas Valsts prezidente kļūtu par daudzu Latvijai vitāli nozīmīgu procesu ierosinātāju, impulsētāju un katalizatoru.

Diemžēl jau kopš ievēlēšanas brīža, kad savas nepiepildītās ambīcijas brutāli un necienīgi demonstrēja tie politiķi, kuri sevi uzskatīja par zaudētājiem, blakus neviltotam plašas sabiedrības priekam, - Latvijas masu saziņas līdzekļu lielākā daļā sāka parādīties nīgri, negribīgi prezidentes pirmo aktivitāšu atspoguļojumi. Laika gaitā arvien vairāk kļūst redzams, ka seklie sensāciju medījumi (govs uz Lietuvas ceļa, iegādājamās automašīnas marka un cena, prezidentes viesnīcas kategorija, friziere utt.) nav tikai atsevišķu žurnālistu privātas „dzeltēšanas” problēmas.

Laikā, kad viena no valsts prioritātēm ir Latvijas uzņemšana Eiropas Savienībā, Latvijas Valsts prezidentes runu ANO Ģenerālajā asamblejā publicē divi vien izdevumi - Lauku Avīze un Latvijas Vēstnesis. Tādām prezidentes nozīmīgām aktivitātēm kā tikšanās ar Kofi Annanu, Madelēnu Olbraitu, Zbigņevu Bžezinski un citām pasaules politikā ietekmīgām personībām mūsu masu saziņas līdzekļi nevelta ne laiku, ne vietu, toties azartiski turpina viesnīcas un frizieres „problēmas” iztirzājumus.

Tādējādi Valsts prezidenta institūcijai, tās darbībai, lomai, jēgai un saknei ar sabiedrību tiek uztiepta zema līmeņa sadzīviska pseidoproblemātika. Tas degradē Valsts prezidenta institūciju kā tādu. (Šai kontekstā vērtējami arī sensacionālie „atklājumi” par kādreizējo Valsts prezidentu Kārli Ulmani.)

Motīvus varam tikai minēt - aizvainoto zaudētāju revanšs? Bailes, ka prezidente patiešām būtiski spēs ietekmēt sociālos un nacionālos procesus valstī? Varas konkurence? Apzināta Latvijas valstiskuma traumēšana? Jebkurā gadījumā mūs satrauc pret Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu izvērstā tenkošanas un izkropļotās informācijas kampaņa. Mēs uzskatām to par necienīgu un kaitīgu Latvijas valsts prestižam un attīstībai. Kā Latvijas valsts pilsoņus mūs pazemo jebkura vulgaritāte attieksmē pret Latvijas augstāko amatpersonu, it īpaši tādēļ, ka ar V. Vīķi-Freibergu mēs ne tikai gribam, bet arī varam vienīgi lepoties.”

No iepriekšējās vēstules parakstītājiem gan bija izdevies sameklēt tikai dažus, toties vietā bija nācis jauns līdzjutēju pulks – parakstījuši šo „rokas nost!” aicinājumu bija tas pats M. Čaklais un M. Zālīte, kā rakstnieks Valdis Rūmnieks, Mākslinieku savienības pārstāve Vija Dzintare, komponiste Ilona Breģe, valodniece Aina Blinkena, arhitekte Ausma Skujiņa, dizainere Vīva Ieviņa, Dizaineru savienības priekšsēdētāja Inguna Lauce, komponists Romualds Kalsons, kinorežisors Jānis Streičs, gleznotāja Džemma Skulme, kordiriģents Imants Kokars, rakstnieks Roalds Dobrovenskis; rakstnieks Vitauts Ļūdēns, profesore Janīna Kursīte, sabiedriskais darbinieks Mārtiņš Štauvers, rakstnieks Zigmunds Skujiņš, dzejniece Ludmila Azarova un fotomākslinieks Gunārs Binde.

Taču tieši šajā brīdī vispārējā inteliģences entuziasmā pirmoreiz parādījās zināms skepses plankums, - pēc zināmas iekšējas ecēšanās intelektuāļi tomēr izlēma no vēstules sākotnējā teksta izmest šādu īpaši asu fragmentu, kurš rezultātā tā arī netika publicēts: „Pārzinot mūsu jaunās žurnālistikas grūto tapšanas procesu, gri­bam aicināt: attopieties, netīrajā spēlē tikko iesaistītie! Kopā ar katra žurnālista tekstiem arī Jūsu katra žurnālista vārds un uzvārds paliek drukāts laikraksta lappusēs, arī Jūsu radiobalss vai TV veidols paliek iecirsts godā vai negodā! Protams, naivi būtu aicināt tos, kuri, pārde­vušies struktūrām un grupējumiem, - pa daļai vakardienas intelek­tuāļi - dodas pretī savai degradācijai... Viskaitīgāk tas ir visupirms pašiem pret sevi. Necienīt valsti, ne­cienīt savas valsts Prezidentu - tā ir necieņa katram pret sevi. Kas traucē saprast tik elementāras patiesības? Cik laika un rūgtas piere­dzes vēl vajadzīgs?”

Cik zināms no kāda tolaik ar Valsts prezidenta kanceleju cieši saistīta cilvēka, vēstule, protams, netapa bez Rīgas pils iemītnieku un „viņas” zināšanas. (Pati V. Vīķe-Freiberga vēstules publicēšanai sekojošā intervijā Rīgas Laikam par to izteicās visnotaļ atzinīgi: „Šī vēstule sauca atpakaļ pie realitātes. Manuprāt, tas nebija domāts tā, ka nedrīkst neko sliktu teikt vai oponēt prezidentei, tas bija aicinājums būt objektīviem, nefantazēt.”) Taču tieši pēc asā fragmenta (uz kuru „viņa” it kā uzstājusi īpaši) izņemšanas no vēstules teksta kancelejā nobriedusi „no augšas” akceptēta pārliecība: viena lieta ir „sabiedriskie aizstāvji”, taču to pacietība un iztapība var nebūt bezgalīga.

Pieminētais cilvēks zina stāstīt, ka jau šajā laikā Valsts prezidentei pilnīgi un galīgi neesot bijis saprotams, par ko īsti atsevišķie „nelabvēļi” uztraucas, jo viņai kā valsts galvai un cilvēkam „ar nopelniem” taču viss prasītais vienkārši pienākas, - un kā gan kāds to var nesaprast? Šo skatījumu faktiski apliecina arī V. Vīķes-Freibergas gadu vēlāk A. Cimdiņai teiktais:

„Es nebiju prognozējusi tādu attieksmi pret sevi, sevišķi no preses puses. Presē tika iepludināta dezinformācija, un es tajā manīju pret sevi vērstu ļaunu nolūku. Es pamata tomēr esmu loģisks un racionāls cilvēks, un mani pārsteidza, cik tas bija neloģiski, bez jebkādas cēloņsakarības un motivācijas. Tai brīdi es vēl neko nebiju paguvusi izdarīt un līdz ar to nevarēju būt izcīnījusi sev ienaidniekus vai pretiniekus.

Es varētu saprast vai prognozēt es esmu izsludinājusi vai neizsludinājusi kādu likumu vai pieņēmusi kādu lēmumu, kas vienam vai otram varētu neizbēgami nepatikt, un tam seko zināma reakcija. Mani pārsteidza tieši šī nemotivētība un mēģinājumi nomelnot prezidenta tēlu un personību, pie tam izman­tojot dezinformāciju. Es nevarēju saskatīt, kādēļ tas tiek darīts un kam no tā rodas kāds labums. To es nesaprotu vēl šodien...”

Toties ko citu jaunā prezidente saprata izcili labi: lai turpmāk izvairītos no nevajadzīgiem incidentiem un „nemotivētiem mēģinājumiem nomelnot prezidenta tēlu un personību, pie tam izman­tojot dezinformāciju”, nepieciešama komanda, kas simtprocentīgi sastāv no pareiziem cilvēkiem – ne tik daudz kompetentiem un ar iniciatīvu apveltītiem, cik uzticamiem, izpildīgiem un nerunīgiem. („Padomniekiem bija jāpienes ūdens un kafija. Viņas pieņēmums bija, ka gudram cilvēkam nevajag padomnieku. Kaut kādus skeletus piespēlēja Ārlietu ministrija, bet viņa pati to ietina savā mērcē. Ja mēs viņai jautātu, viņa teiktu, ka visas savas runas pati rakstīja,” rezignēti saka ekspolitiķis Jānis Jurkāns.)

Oficiāli, protams, tika runāts par kompetenci un zināšanām. „Ceru, ka pārejas posmā Ulmaņa kunga kancelejas darbinieki vēl turpinās strādāt un mēs varēsim sastrādāties. Esmu nolēmusi ar šī jautājuma risinājumu nesteigties, bet darīt to ar apdomu, soli pa solim. (..) Es centīšos meklēt un atrast kompetentus un zinošus ļaudis, arī tādus, kuri ir gatavi ar mani sastrādāties, kuriem to ļauj viņu karjera. Protams, galvenokārt tie būs Latvijā dzīvojoši ļaudis, bet arī Rietumos pazīstu daudzus, kas jau ilgus gadus visu savu brīvo laiku bez atlīdzības ir ziedojuši Latvijai, tās lietām. Kāpēc lai es tagad atteiktos no šādu cilvēku palīdzības? Bet galvenais, protams, būs viņu kompetences līmenis,” savā pirmajā preses konferencē 1999. gada 28. jūnijā paziņoja V. Vīķe-Freiberga.

„Kad stājos amatā, man bija divas iespējas. Viena: turpināt strādāt ar komandu, kas Prezidenta kancelejā jau bija. Teicu, ka esmu ar mieru to darīt. Ir gan kāda interesanta lieta: neesmu vēl sastapusi nevienu cilvēku Latvijā, par kuru citiem nebūtu kas slikts sakāms. Vel meklēju tādu - kā Diogens ar laternu,” prezidente apgalvoja intervijā avīzes Ziemeļlatvija pārstāvim, nākamajam Saeimas deputātam Ventam Krauklim.

Tomēr reāli viss notika citādi, - jau jaunais kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars tika izvēlēts no uzticamu cilvēku loka. „Bondaru viņa paņēma darbā tajā laikā, viņai bija ļoti labas attiecības ar Bondara māti un tēvu, jo viņi bija universitātē strādājuši, Latvijas Universitātē, un viņi bija pirmie, kuriem bija vēl komunistu laikos, varētu teikt, tos datorus no ārzemēm prezidente bija sūtījusi sakarā ar dainām, lai apstrādātu tās dainas, un ieviestu visu to. Prezidentei vīrs ir datorspeciālists, un tā nu tie bija vieni no pirmajiem datoriem, kas parādījās,” stāsta kāds izbijis kancelejas darbinieks. To atzīst arī pats M. Bondars.

- Vai jūsu tēvs sāka strādāt ar Vairu Vīķi-Freibergu, kad viņa pārcēlās uz Latviju?

- Tas bija deviņdesmito gadu sākumā saistībā ar Saules dainām. Tas bija projekts, kur tika kompjuterizētas Saules dainas un analizētas.

- Un jūs iepazināties jau tajos laikos?

- Nu, es pazinu. Mums nebija darba attiecību. Es zināju Vairu Vīķi-Freibergu, kā viņa izskatās, un es zināju, kā viņu sauc. Tāpat kā es jūs zinu pēc skata un arī pēc vārda, bet tas nav tā kā ar Daci, ar kuru esam nostrādājuši kopā jau deviņus gadus.

- Vai viņa mēdza viesoties jūsu ģimenē?

- Viņa ir bijusi pie tēva uz laukiem, ja nemaldos, kādas pāris reizes. Viņi draudzējās. Viņa pazina arī manu mammu. Tēvs un mamma nedzīvo kopā, bet mammu pazina tādēļ, ka viņa strādā Botāniskajā dārzā un prezidente ir liela puķu stādu cienītāja. Viņa, protams, Botāniskajā dārzā ir bijusi arī pirms tam. Tā kā mamma bija atbildīga par visa tā skaistuma izrādīšanu, viņa, protams, pazina arī Vairu Vīķi-Freibergu...

„Kad amatu atstāja Ulmaņa kungs, daudzi kancelejas darbinieki labprātīgi aizgāja, jo bija strādājuši komandā. Mums vajadzēja meklēt citus darbiniekus,” vēlāk M. Bondars klāstīja Latvijas Avīzei. Patiesībā gan šī aiziešana labprātīga gan bija ļoti nosacīta: virknei kancelejas darbinieku skaidri tika paziņots, ka viņiem nu būtu laiks iet, - vēlams, bez nevajadzīga trokšņa. „Pēc būtības katram padomniekam ir jāsaprot, ka tajā brīdī, kad viņam pasaka „paldies” aizkulisēs, viņam šis „paldies” ir jāsaprot. Viņš nedrīkst teikt – a-a, es tagad iešu uz tiesu. Nē, nu, protams, ka viņš drīkst, bet tad ir vienkārši nākošajam darba devējam ir jāizdara secinājums, it sevišķi politiskā laukā, ka cilvēks nesaprot. Tas ir uzticības darbs, tas nav savādāk. Pils ir pils!” – tagad M. Bondars ir krietni atklātāks.

Tieši šādi principi darbinieku atlasē ļoti ātri kļuva par noteicošajiem, - šajā ziņā M. Bondars baudīja gandrīz pilnīgu prezidentes uzticību un atbalstu. Medijiem tika skaidri paziņots, ka Valsts prezidenta kancelejas darbinieku saraksts ir noslēpums un „netiek izsniegts nevienam”, savukārt darbinieku atlases principi tai pašai Latvijas Avīzei tika paskaidroti ar vārdiem – cilvēki tiek meklēti un pieņemti darbā „pēc vajadzības”. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

FotoMorāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants tā dēvēja vispārēju obligātu, mūžīgu un nemainīgu tikumisko likumu. Tas ir jāievēro ikvienam cilvēkam neatkarīgi no apstākļiem. Kategoriskais imperatīvs ir iespējams arī nacionāli politiskajā sfērā. Piemēram, latviešu nacionāli politiskajā sfērā. Faktiski tas cilvēku apziņā un dzīves praksē ir ne vien iespējams, bet vitāli vajadzīgs kā konstruktīvs un kompetents morālais uzstādījums un orientieris nacionāli politiskajos risinājumos.
Lasīt visu...

15

Pieteikšanās par vainīgu

FotoGodātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo «vairāk tā nedarīšu», jo toreiz, pirms nu jau vairāk kā 15 gadiem, biju pārliecināts gan par notiekošā unikālo ārprātu, gan par savu pienākumu to apņirgt visiem spēkiem. Izrādījās, ka salīdzinājumā ar mūsdienu politiskās komunikācijas standartiem tā laika notikumi bija ieturētas mērenības paraugs.
Lasīt visu...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...