Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaimiņi igauņi jau 1999. gada rudens pusē sāka vīpsnāt par kaimiņvalsts jaunās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas „sievišķo kaisli pēc luksusa”, kā to publikācijā nodēvēja laikraksts Eesti Päevaleht, - taču Vaira Vīķe-Freiberga to nelikās manām. Pietiek turpina publicēt apgādā Atēna pirms dažiem gadiem iznākušo L. Lapsas, I. Saatčianes un K. Jančevskas grāmatu Va(i)ras virtuve. Šodien - otrās nodaļas noslēguma daļa.

Incidents ar "neatbilstīgo" un "atbilstīgo" viesnīcu pasūtīšanu Amerikā nekādā veidā netraucēja V. Vīķei-Freibergai publiski atgādināt, ka starp Jupiteru un vērsi ir liela starpība: jau nākamā gada februārī viņa publiski paziņoja, ka valdības ēkas pagrabā ierīkotais atpūtas komplekss gan esot kaut kas „pusceļā starp Karakallas pirtīm un Teksasas meitumājas instalācijām”.

Kādreizējā „dienesta dzīvokļa, ministra algas un mašīnas” vietā jau nākamajās dienās un nedēļās pēc stāšanās amatā radās arī citas „atbilstīgas” prasības, taču to piepildīšanā tik nepatīkami incidenti negadījās. Kad 1998. gada novembrī pirmās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (ar visu ķēdi) tika piešķirts tobrīdējam Valsts prezidentam G. Ulmanim, aizejošais valsts galva tika diezgan pamatīgi kritizēts, - sabiedrībā un to pašu inteliģentu vidū atradās daudzi, kuri uzskatīja, ka prezidentam viņa pilnvaru laikā ordeni piešķirt nudien nevajadzētu.

V. Vīķe-Freiberga savu programmu šajā jomā īstenoja savdabīgi, toties efektīvi: jau nepilnas divas nedēļas pēc ievēlēšanas viņa paziņoja, ka, no vienas puses, „izklausās mazliet dīvaini, ka, cilvēkam stājoties amatā, tiek piešķirts ordenis, jo tradicionāli tas tiek pasniegts par mūža darbu”, taču tai pašā laikā „varbūt mums visiem ir jāliek galvas kopā un jādibina protokolārais ordenis Latvijā”.

Saeimā šis signāls tika uztverts precīzi, un nekādi asumi nebija vajadzīgi: jau 20. jūlijā V. Vīķe-Freiberga varēja izsludināt likuma grozījumus, kuri arī viņai faktiski ar atpakaļejošu datumu paredzēja I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni līdz ar stāšanos amatā – un sabiedrība šoreiz lāga pat neiepīkstējās, savukārt doma par protokolāro ordeni no Valsts prezidentes dienas kārtības ātri vien pagaisa.

Bija vajadzīgi vēl daži jaunās Valsts prezidentes nopelniem „atbilstīgi sīkumi”. Viena no jau 1999. gadā radītajām idejām bija godasardzes atjaunošana pie Rīgas pils („Tā bija prezidentes iniciatīva, ka būtu jauki atjaunot, ja nemaldos, šādu tradīciju,” atzīst M. Bondars); nekavējoties pēc stāšanās amatā sekoja balle Rundāles pilī, par kuru jaunā prezidente nespēja noturēties, publiski neieminējusies, ka „prezidenta pieņemšana solās būt grandioza”; tāpat jau tā paša 1999. gada septembrī V. Vīķes-Freibergas kanceleja no valsts budžeta pieprasīja papildu 90 tūkstošus latu jaunas ložu necaurlaidīgas automašīnas iegādei.

Kaimiņi igauņi jau tā paša 1999. gada rudens pusē sāka vīpsnāt par kaimiņvalsts jaunās prezidentes „sievišķo kaisli pēc luksusa”, kā to publikācijā nodēvēja laikraksts Eesti Päevaleht. Igauņu avīze pieminēja gan Ņujorkas viesnīcu, kas G. Ulmanim bijusi laba diezgan, bet V. Vīķei-Freibergai vairs neesot bijusi piemērota, gan to, kā prezidentes kanceleja pārsimt kilometru braucienam pasūtījusi speciālu lidmašīnu, gan kāroto bruņuauto, gan vēlmi vēl pastiprināt Valsts prezidentes apsardzi, kaut V.Vīķe-Freiberga jau tā esot visrūpīgāk apsargātā valsts galva Baltijas valstīs.

Bija tikai viena nelaime – visām šīm jaunās Valsts prezidentes nopelniem un statusam „atbilstīgajām” lietām bija nepieciešami pietiekami nopietni finanšu līdzekļi. Un ar tiem bija paknapi. Finanšu līdzekļi Valsts prezidenta kancelejai valsts budžetā bija apstiprināti jau krietni iepriekš, - un neko lieli nudien nebija: 1999. gadā Valsts prezidenta kancelejai bija paredzēti kopumā 904 tūkstoši latu, turklāt gada pirmajos piecos mēnešos vēl iepriekšējā prezidenta pilnvaru laikā no tiem bija iztērēts jau gandrīz 51 procents (tiesa, tīrais nieks, salīdzinot ar situāciju astoņus gadus vēlāk, kad pēc V. Vīķes-Freibergas un viņas svītas aiziešanas kancelejas budžets tika atstāts vienkārši katastrofālā stāvoklī, - taču kurš nu to varēja paredzēt tālajā 1999. gadā).

Gadu pēc gada sīvā cīņā par „atbilstīgā līmeņa” nodrošinājumu valsts galvai šo summu gan izdevās palielināt un palielināt, līdz 2005. gadā Valsts prezidenta kancelejas budžets jau bija faktiski dubultots. Taču arī ar to nepietika ne visām ārvalstu vizītēm „atbilstīgā līmenī”, ne prezidentes iecienītajai privātlidmašīnu izmantošanai pat niecīgiem pārbraucieniem, ne citiem nepieciešamiem un valsts galvas statusam atbilstošiem tēriņiem. Pat iecerētās bruņu automašīnas vietā no valsts izdevās saņemt tikai 50 tūkstošus latu, ar ko pietika vien parasta (kaut pilnīgi jauna) sudrabaina Mercedes S 500 iegādei.

Ir gan publiski izteikts viedoklis, ka runas par V. Vīķes-Freibergas aizraušanos ar privātlidmašīnu izmantošanu esot tikai nepamatotas baumas. Te skaidrību var ieviest daži sausi skaitļi – dati par Valsts prezidenta kancelejas tēriņiem šādiem pakalpojumiem. Uzreiz pēc ievēlēšanas, 1999. gada otrajā pusē V. Vīķe-Freiberga vēl pārsvarā braukāja ar reisu lidmašīnām, piemēram, aptuveni 6600 latu tika samaksāti Finnair, mazākas summas – vēl pāris aviokompānijām, savukārt privātlidmašīna tika izmantota diezgan pieticīgi: novembrī un decembrī tobrīdējai Parex līzinga filiālei VIP Aviation par tās pakalpojumiem tika samaksāti tikai nedaudz vairāk kā septiņi tūkstoši latu.

2001. gadā mēs jau redzam principiāli citu ainu. Lufthansa no kancelejas gan saņēma aptuveni 12 tūkstošus latu, taču tas bija tīrais sīkums, salīdzinot ar privātlidojumu izmaksām. Lidojums uz Lietuvu (!) ar VIP Avia lidaparātu izmaksāja 2250 latu, uz Austriju – vairāk nekā 10 tūkstošus latu (nav ziņu, vai šis ir rēķins par lidojumu uz pērienu, ko V. Vīķe-Freiberga saņēma no Krievijas prezidenta – bet par to vēlāk), vēl citi – kopumā nepilnus 19 tūkstošus. Un vēl jau bija arī aviokompānijas Latčarter pakalpojumi – kopā par aptuveni 16 tūkstošiem latu. 2002. gadā lidojumi ar VIP Avia privātlidmašīnu izmaksāja jau vairāk nekā 50 tūkstošus, Latčarter – vairāk nekā 106 tūkstošus latu, tūrisma aģentūras Via Rīga pakalpojumi – vairāk nekā 40 tūkstošus latu. 2002. gadā par lidostas Rīga VIP pakalpojumiem vien tika samaksāti vairāk nekā trīs tūkstoši.

Ar vārdu sakot, apetīte auga strauji un apjomīgi. Ko bija darīt? Kaut ko vajadzēja izdomāt. Un kaut kas arī tika izdomāts – shēma, kā formāli likumīgi V. Vīķei-Freibergai saglabāt šķietami puslīdz pieticīgus Valsts prezidenta kancelejas ikgadējo publiski redzamo tēriņu apmērus, bet vienlaikus, izsakoties nepieklājīgās igauņu avīzes vārdiem, apmierināt V. Vīķes-Freibergas „sievišķo kaisli pēc luksusa” uz valsts rēķina, vai, runājot viņas pašas vārdiem, nodrošināt „prezidentes, ne viesnīcnieces” statusam un nopelniem atbilstošu izdevumu un komforta līmeni.

Šo shēmu izstrādāt palīdzēja apjausma, ka Valsts prezidente taču saskaņā ar likumdošanu ir arī bruņoto spēku pavēlniece, no kā loģiski izriet – aizsardzības budžeta sastādītājiem būtu pat ne tiesības, bet vienkārši pienākums kādu miljonu vai pāris ik gadu atvēlēt pavēlnieces vajadzībām – braucieniem, transportam utml. Cita lieta – ka shēmas iedvesmotājiem (nav droši zināms, vai to vidū bijusi pati V. Vīķe-Freiberga vai viņas svītas pārstāvji) nekavējoties bija skaidrs – sabiedrībai par šo „mazo papildfinansējumu” nudien neko nevajadzētu zināt. No neoficiāliem avotiem prezidenta kancelejā dzirdēts, ka uz šādu pastiprinātu slepenību uzstājusi tieši V. Vīķe-Freiberga.

Rezultātā vēl 2008. gadā, ķeroties pie noskaidrošanas, cik miljoni tad kopumā V. Vīķes-Freibergas prezidentūras gados aizplūduši valsts galvas vajadzībām, sabiedrībai to pat nenojaušot, nācās saskarties ar amatpersonu ārkārtīgu negribīgumu atklāt pat to, kas saskaņā ar likumdošanu nu nekādi nevarēja tikt slēpts.

Pirmām kārtām jau Valsts kancelejas direktorei Guntai Veismanei tika pieprasīts izsniegt kopijas no visiem Ministru kabineta vai Ministru prezidenta rīkojumiem, kuri laikā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. augustam izdoti saistībā ar konkrēta finanšu resursu apjoma piešķiršanu Valsts prezidenta kancelejai no Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļiem. Savukārt, ja kādi no minētajiem datiem būtu atzīti par ierobežotas pieejamības informāciju, par katru šādu gadījumu G. Veismanei tika lūgts sniegt informāciju, kura amatpersona, kad un uz kāda pamata pieņēmusi lēmumu par ierobežotas pieejamības informācijas statusa noteikšanu konkrētajiem datiem.

Valsts galvenā ierēdne glābiņu atrada valsts noslēpuma likumdošanā, toties Aizsardzības ministrija pēc ilgstošas taujāšanas nespēja atrast variantu, kā neatzīt, ka jau kopš 2002. gada vismaz reizi gadā ir slēgusi līgumu ar Valsts prezidenta kanceleju, reglamentējot no Aizsardzības ministrijas resursiem „Valsts prezidenta darbības nodrošināšanai” piešķiramo budžeta līdzekļu izmantošanu. Oficiālais skaidrojums skanēja šādi:

„Valsts prezidenta kancelejai finansējuma piešķiršanas mērķis ir Valsts prezidenta kā Nacionālo bruņoto spēku augstākā vadoņa darbības nodrošinājums. Katrā konkrētā finanšu gadā Ministru kabinets lemj par konkrēto finanšu resursu apjomu, kas ir piešķirams šim mērķim.

Balstoties uz Ministru kabineta lēmumu, Aizsardzības ministrija katru gadu slēdz vienošanos ar Valsts prezidenta kanceleju, kurā Valsts prezidenta kancelejai tiek uzdots par pienākumu nodrošināt Valsts prezidenta darbību, finanšu resursu administratīvo vadību un izlietojumu saskaņā ar Ministru kabinetā noteikto mērķi, kā arī nodrošināt valsts budžeta grāmatvedības uzskaites sistēmu un noteikumu ievērošanu atbilstoši spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem un veikt analītisko uzskaiti par vienošanās izpildi.

Aizsardzības ministrijas uzdevumos ietilpst nodrošināt finanšu līdzekļu vadību budžeta programmas „Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” ietvaros ar Valsts prezidenta kancelejas starpniecību un nodrošināt Valsts prezidenta kancelejai konta atvēršanu Latvijas Republikas Valsts Kasē, kā arī apstiprināt finansēšanas plānu.

Finansējums Valsts prezidenta kancelejai tiek piešķirts saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam programmas „Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” ietvaros. Minētās programmas izlietojumu nosaka Ministru kabinets, balstoties uz Valsts prezidenta kancelejas un citu iestāžu finanšu resursu pieprasījumiem. (..)

Ņemot vērā augstāk minēto kārtību, Aizsardzības ministrija neveic analītisko uzskaiti par piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu valsts prezidenta konkrētiem braucieniem un vizītēm, kā arī nevar nodrošināt augstāk minēto lietvedības dokumentu kopiju izsniegšanu.”

Tātad – īsi sakot, Aizsardzības ministrija oficiāli atzina, ka vismaz reizi gadā pieņem lēmumu par ievērojama finansējuma nodošanu Valsts prezidentes vajadzībām, turklāt nekādi neuzskaita šo līdzekļu izmantojumu. Turklāt, kā pēcāk izrietēja no ministrijas paskaidrojumiem administratīvajai tiesai, Ministru kabineta rīkojumi par katru konkrētu finansējuma piešķiršanas gadījumu esot klasificēti saskaņā ar valsts noslēpuma objektu sarakstu un līdz ar to - neizpaužami.

Balstoties uz līdzīgu loģiku, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Eduards Stiprais centīgi izvairījās no konkrētu dokumentu nodošanas atklātībā, taču beigu beigās argumentus šīs informācijas un slēgto līgumu tālākai slēpšanai vairs nespēja sameklēt Aizsardzības ministrija. Tad arī izrādījās, ka laikā no 2002. līdz 2008. gadam V. Vīķes-Freibergas kanceleja ar Aizsardzības ministriju ir slēgusi kopumā divus desmitus vienošanos un līgumu par papildu valsts finanšu resursu paslepenu piešķiršanu prezidentes aizvien augošajām vajadzībām.

Pirmais no šiem dokumentiem, kas V. Vīķei-Freibergai paslepus nodrošināja jau tobrīd pietiekami iespaidīgu summu – gandrīz 120 tūkstošus latu -, ir pietiekami interesants, lai citētu tā būtiskākās sastāvdaļas. Un tātad „Līgums par Valsts prezidentes vizīšu uz NATO valstīm un NATO valstu uzņemšanas vizīšu sagatavošanu, veikšanu un finansēšanu 2002.gadā” paredz:

„Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija, turpmāk - AM, tās valsts sekretāra E. Rinkēviča personā, kas darbojas, pamatojoties uz 2001. gada 4. septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 392 „Aizsardzības ministrijas nolikums”, no vienas puses, un Latvijas Valsts prezidenta kanceleja, turpmāk - Kanceleja, tās vadītāja vietnieka J. Ruško personā, kas darbojas pamatojoties uz 1995. g. 2. novembra LR Saeimas likumu „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”, no otras puses,

pamatojoties uz 2001. gada 27. decembra Ministru kabineta sēdes protokola Nr. 62 § 54 „Par programmu „Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO”” [šis paragrāfs ir konfidenciāls līdz pat šai baltai dienai – kā informē Ministru kabinetā, konfidencialitātes statuss tam līdz 2011. gadam pagarināts, pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas 2007. gada 29. maija pieprasījumu],

apzinoties nepieciešamību noteikt kārtību, kādā tiek īstenota budžeta programmā „Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” 2002.gadam plānotā summa ar Kancelejas starpniecību, vienojas par sekojošo (..):

2.1. AM uzdod un Kanceleja sagatavo, veic un apmaksā Valsts prezidentes vizīšu izdevumus Ls 174 300,00 apjomā.

2.2. Valsts prezidentes vizīšu sagatavošanu, veikšanu un apmaksu Kanceleja veic, apgūstot 2002. gada budžeta programmā „Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” plānotos līdzekļus un kārtojot uzskaiti un atskaiti par šo līdzekļu izlietojumu.

3.1. Kanceleja nodrošina Valsts prezidentes vizīšu sagatavošanu, veikšanu un izdevumu apmaksu 2002. gadā pilnīgu administratīvo, tehnisko un finansu vadību saskaņā ar Līgumu, 2001.gada 27.decembra Ministru kabineta sēdes protokolu Nr. 62 § 54 „Par programmu „Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO”, kā arī likumiem un citiem tiesību aktiem.

3.2. Kanceleja nepieciešamo iepirkuma procedūru īstenošanu un līgumu slēgšanu veic saskaņā ar likumu „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”, kā arī citiem likumiem un tiesību aktiem.

3.3. Kanceleja divdesmit piecu dienu laikā pēc valsts iepirkuma pārskata perioda beigām (seši mēneši, deviņi mēneši un viens gads) iesniedz AM pārskatus par valsts iepirkumu Valsts prezidentes vizīšu sagatavošanai un veikšanai saskaņā ar likumos un citos tiesību aktos noteikto kārtību.

3.4. Kanceleja ir pilnā mērā atbildīga par saistībām, ko tā uzņēmusies slēdzot iepirkuma līgumus Valsts prezidentes vizīšu sagatavošanai un veikšanai.

3.5. Katru mēnesi līdz 18. datumam Līguma darbības laikā Kanceleja iesniedz finansēšanas plāna grozījumus, ja tāds nepieciešams. (..)

3.7. Ik mēnesi līdz 5.datumam Līguma darbības laikā, ja līdzekļi nav apgūti atbilstoši finansēšanas plānam, Kanceleja rakstiski sniedz motivētu paskaidrojumu AM FN par līdzekļu neapgūšanas iemesliem. (..)

3.11. Pēc AM rakstiska pieprasījuma Kanceleja nekavējoties sniedz informāciju, kas saistīta ar Valsts prezidentes vizīšu sagatavošanu, veikšanu un izdevumu apmaksu 2002. gadā.

3.12. Kanceleja pilnībā atbild par Valsts prezidentes vizīšu sagatavošanu, veikšanu un izdevumu apmaksu, kā arī izdevumu izlietojuma kontroli atbilstoši Valsts prezidentes vizīšu sagatavošanas, veikšanas un apmaksas darbu plānam, Līgumam, likumiem un citiem tiesību aktiem.

3.13. Līdz 2003. gada 25. janvārim Kanceleja iesniedz AM pārskatu par Līguma darbības laikā veiktajām Valsts prezidentes vizītēm, norādot attiecīgo vizīti, termiņus, kopējo finansējumu un visu izdevumu tāmi.”

Šo līgumu papildināja arī speciāla vienošanās, saskaņā ar kuru V. Vīķes-Freibergas vajadzībām atvēlētā summa ar vienu rokas vēzienu tika vairāk nekā divkāršota – to pašu E. Rinkēviča un J. Ruško parakstītais dokuments lakoniski un skaidri paredzēja: „1. Izdarīt šādu grozījumu Līguma 2.1 .punktā: 1.1. aizstāt vārdus „Ls 174 300,00” ar vārdiem „Ls 369 300,00”.”

Šādi līgumi un vienošanās regulāri tika slēgti arī visus turpmākos gadus – un jau tā lielās summas tika vēl palielinātas. 2003. gadā Valsts prezidentes kā Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieces darbības nodrošinājumam tika atvēlēti 358 tūkstoši latu, bet 2004. gadā – 352 tūkstoši latu, kas vēlāk tika palielināti līdz 587 tūkstošiem un vēl pēc tam – līdz 642 tūkstošiem latu. 2005. gadā pirmoreiz tika pārsniegta miljona robeža: sākotnēji V. Vīķes-Freibergas vajadzībām tika piešķirti 642 tūkstoši latu, taču jau drīz summa tika palielināta līdz 842 tūkstošiem, bet vēlāk – līdz 1,14 miljoniem latu.

2006. gadā līgumā, kas nu jau saucās vienkārši „Līgums par Valsts prezidentes darbības nodrošinājumu”, bija minēti 700 tūkstoši latu, kas vēlāk tika palielināti līdz 972 tūkstošiem, - un tiem vēl varēja pieskaitīt V. Vīķes-Freibergas kancelejai tāpat no aizsardzības budžeta līdzekļiem slepus piešķirtos 814 tūkstošus latu „Valsts prezidenta darbības nodrošināšanai, tajā skaitā darbiem, kas saistīti ar NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes nodrošināšanu”. (Salīdzinājumam – oficiālais Valsts prezidentes darbības nodrošinājums 2006. gadā bija 1,58 miljoni latu.)

Gadu vēlāk atvēlētā summa, lai papildus Valsts prezidenta kancelejas budžetam paslepus „nodrošinātu Valsts prezidenta kā Nacionālo bruņoto spēku augstākā vadoņa darbību”, jau atkal pārsniedza miljona robežu, sasniedzot 1,1 miljonu latu, savukārt 2008. gadā atvēlētos 735 tūkstošus latu vēl papildināja 200 tūkstoši, kas oficiāli bija paredzēti „Valsts prezidenta darbības nodrošināšanai Latvijas Republikas 90. gadadienas svinību ietvaros”, kaut ņemta šī nauda tika no tiem pašiem nodokļu maksātāju līdzekļiem – budžeta programmas „Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO”.

Papildus tam no aizsardzības budžeta visus šos gadus dāsni tika apmaksātas arī V. Vīķes-Freibergas kancelejas papildvajadzības: tā, piemēram, 2004. gadā par 24 tūkstošiem latu tika uzstādītas „drošības iekārtas Valsts prezidentes uzturēšanās objektos”, 2005. gadā datortīkla izveide izmaksāja vairāk nekā 69 tūkstošus latu, bet 2007. gadā aizsardzības budžets apmaksāja speciālas apspriežu telpas izbūvi prezidentes vajadzībām par 105 tūkstošiem latu un vēl citas īpaši aizsargātas telpas par 131 tūkstoti latu.

Sākotnēji papildu izmaksas tika skaidrotas ar nepieciešamību visā plašajā pasaulē virzīt Latvijas iestāšanos ES un jo īpaši NATO. Taču... pēc iestāšanās šajās organizācijās finansējums nekļuva mazāks; tieši otrādi – tā palielinājums uzskatāmi rāda, ka Valsts prezidentes nopelniem un statusam „atbilstīgā līmeņa” nodrošināšanai nepieciešamās summas tikai pieauga, un rezultātā no aizsardzības budžeta līdzekļi bez mazākā mulsuma tika ņemti lietām, kam ar valsts aizsardzību un drošību vairs nebija ne mazākā sakara.

Lai šī sistēma sekmīgi funkcionētu gadiem ilgi, protams, bija nepieciešams atstrādāt dažādus sīkumus, - vispirms jau atkratīties no nepieciešamības atbildēt uz neērtiem jautājumiem. No neoficiāliem avotiem bijušo prezidenta kancelejas darbinieku vidū dzirdēts, ka pašai V. Vīķei-Freibergai ienākusi prātā lieliska doma – kāpēc gan nepasludināt Valsts prezidenta kanceleju par īpašu struktūru, kurai nav kuram katram jāsniedz skaidrojumi par savām finanšu lietām? Kancelejas darbinieki padomāja – un atrada risinājumu, kurš portālā Delfi 2002. gada pavasarī tika detalizēti aprakstīts publikācijā ar virsrakstu „Uzņēmums „Valsts prezidentes kanceleja” un tā komercnoslēpumi”:

„Domājams, ka vēl tagad Andris Šķēle atceras šo to no kritikas straumes, kas pār trīskārtējo premjeru savulaik gāzās saistībā ar viņa ideju par valsti, kura esot jāvada kā uzņēmums. Šī daudzlamātā, kaut arī varbūt ne tik sliktā ideja patiesībā nav mirusi, bet gan paklusām ir sagrozīta, pārtaisīta un nu tiek sekmīgi īstenota.

Šā gada janvāra sākumā es nosūtīju Valsts prezidenta kancelejas vadītājam Mārtiņam Bondaram vēstuli, aicinot viņu sniegt pilnīgu informāciju par visiem kancelejas 2001. gada izdevumiem, kuri pārsnieguši desmit latu apmēru, – kam šī nauda tikusi, uz kāda pamata, kura amatpersona pieņēmusi lēmumu, utt. (..) Vai jūs tiešām neinteresē, kā Valsts prezidenta kanceleja tērē nodokļu maksātāju, tātad, piedodiet par banalitāti, arī jūsu naudu, kas turklāt nebūt nav tik maza – pērn kancelejas tēriņi pārsniedza 1,17 miljonus latu...

Un tātad – vesels mēnesis pagāja, līdz kancelejas vadība izpētīja Latvijas Republikā spēkā esošos likumdošanas aktus un sniedza šāda satura atbildi: „Likuma „Par grāmatvedību” 4. pants nosaka, ka „grāmatvedībā par komercnoslēpumu nav uzskatāma informācija un dati, kas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem iekļaujami uzņēmuma pārskatos. Visa pārējā uzņēmuma grāmatvedībā esošā informācija uzskatāma par komercnoslēpumu un ir pieejama vienīgi revīzijām, nodokļu administrācijai nodokļu aprēķināšanas pareizības pārbaudei, kā arī citām valsts institūcijām likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos”.”

Kāds absurds, jūs teiksiet – Valsts prezidenta kanceleju, valsts iestādi nodēvēt par uzņēmumu? (..) Taču arī LR Ģenerālprokuratūra, pārbaudījusi Valsts prezidenta kancelejas atbildi, izdarīja līdzīgu secinājumu: "Latvijas Valsts prezidenta kancelejas vadītāja p.i. J. Ruško sniegto atbildi, kurā norādīta informācija, kas iekļaujama uzņēmuma pārskatos, un nav norādīta informācija, kas saskaņā ar likumu ir atzīstama par komercnoslēpumu, uzskatu par pamatotu.”

Tātad – arī Ģenerālprokuratūra atzīst, ka saskaņā ar Latvijas likumdošanu valsts iestāde, kas tiek finansēta no valsts budžeta, ir uzņēmums ar saviem komercnoslēpumiem. Un te nu tiešām rodas viela pārdomām.

Visvienkāršākais, protams, būtu paņirgāties par to, kādi gan varētu būt Vairas Vīķes–Freibergas komercnoslēpumi, vai uz ātru roku sameklēt piemērotus Valsts prezidentes citātus un aši apsūdzēt nabadzīti liekulībā, nedemokrātismā un citos nāves grēkos.

Patiesībā jau tālu nav jāmeklē – atcerēsimies, kā vēl pirms nepilnām pāris nedēļām prezidente Latvijas radio jau ierasti asi un principiāli izteicās gan par Latvijas Televīzijas vadību – viņai neesot zināms, cik „racionāli viņi apsaimnieko savu, kā varētu teikt, uzņēmumu”, gan par nevarīgo korupcijas apkarošanu – valsts galva „teiktu, ka vistiešākā un skaidrākā atbilde ir, ka trūkst gribas to darīt”. Sak, ko te daudz valsts galva daudz runā, ja pašas kanceleja arī skaitās gandrīz vai SIA un padarīt tās darbību atklātu nav ne vismazākās vēlēšanās...

Taču patiesībā situācija ir krietni nopietnāka. Kamēr runa būtu tikai par to, vai daļu no viena konkrēta miljona viena konkrēta Vaira Vīķe–Freiberga patiesībā paklusām nenotērē kaķu barībai vai Nīcas tautas tērpiem, mēs varētu neuztraukties – vai tad mums žēl labam cilvēkam. Taču šeit nav runa tikai par viena nožēlojama miljona iztērēšanu un vienas augstas amatpersonas untumiem un savdabīgu demokrātijas izpratni, bet gan par vispārēju tendenci, – pēdējos gados lielākā daļa Latvijas Republikas likumdevēju un amatpersonu ietur kursu, kurš ir tieši pretējs jelkādai atklātībai. (..)

Padomājiet, vai tiešām jums neinteresētu uzzināt, piemēram, kuru firmu pakalpojumi tiek izmantoti Valsts prezidentes kancelejas vajadzībām, kādas personas un kādas naudas summas saņem par Valsts prezidentes runu rakstīšanu vai tērpu šūšanu, cik lieli līdzekļi un kuram firmām tiek par galdu klāšanu, puķu pušķiem, dāvanām utt., vai tiešām stilista, friziera un citus pakalpojumus Valsts prezidente pilnībā apmaksā no savas kabatas – un, protams, kā visas šīs firmas un personas tiek izvēlētas, vai šajā izvēlē tiek rīkoti konkursi vai vismaz cenu aptaujas.

Bet, ja nu tomēr neinteresē, tad jums pilnīgi vajadzētu pietikt ar šādām ziņām par SIA Valsts prezidentes kanceleja un to, kā tā tērē jūsu nodokļos samaksāto naudu: uzturēšanas izdevumi – Ls 1 178 311,00, atalgojumi – Ls 287 284,00, iekšzemes komandējumi un dienesta braucieni – Ls 1379,35, ārvalstu komandējumi – Ls 201 937,45. Un neaizmirstiet pateikt paldies par šo ziņu pieejamību, – ja tā turpināsies, drīz vien likumdevēji atzīs, ka arī šāda informācija jums ir nevajadzīga un lieka.”

Šādi publiski pīkstieni gan situāciju nemainīja – kā redzam no tiem pašiem Delfiem, nekas nemainījās arī gadu vēlāk – joprojām, prokuratūras vai kādas citas tiesībsargājošās iestādes neapstrīdēta, spēkā bija „Valsts prezidentes kancelejas direktora vietnieka Jura Ruško vēstule, kurā, atsaucoties uz likumu „Par grāmatvedību”, norādīts, ka, izņemot publiskajos pārskatos iekļaujamo informāciju par Valsts prezidentes kancelejas tēriņiem, „visa pārējā uzņēmuma grāmatvedībā esošā informācija uzskatāma par komercnoslēpumu”.

Kāds sakars valsts iestādei ar uzņēmuma statusu? Valsts prezidentes kancelejas oficiālais viedoklis ir, ka tā tomēr esot uzskatāma par uzņēmumu. Arī LR Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departaments uzskata – Valsts prezidentes kancelejas grāmatvedībā esošā informācija „uzskatāma par komercnoslēpumu un ir pieejama vienīgi revīzijā, nodokļu administrācijai nodokļu aprēķināšanas pareizības pārbaudei, kā arī citām valsts institūcijām likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos”. (..)

Jautājums patiesībā ir par ko citu – vai Valsts prezidentes kanceleja var atļauties būt vienīgā valsts iestāde Latvijā, kas slēpj no sabiedrības savus izdevumus, tā rādot piemēru visiem „zemākstāvošajiem”? Protams, atklātībā vēl nav parādījies neviens, ne visniecīgākais fakts, kas konkrēti un skaidri rādītu, ka Valsts prezidentes kanceleja šķiež nodokļu maksātāju naudu nesaprātīgi vai pārāk dāsni. Taču presē mēs, piemēram, regulāri lasām gan par greznām ballēm un pieņemšanām, gan reprezentācijas dāvanām, un likumsakarīgs ir jautājums – vai tas viss tiešām ir pasūtīts saskaņā ar likumu, ekonomiski un pārdomāti?

Atbildes nav – Valsts prezidentes kanceleja aizbildinās ar saviem „komercnoslēpumiem”, un interesanti, ka ne Iepirkumu uzraudzības biroja, ne Latvijas Vēstneša datu bāzē nav redzams, ka Valsts prezidenta kanceleja pērn vai šogad būtu izsludinājusi kaut vienu vienīgu konkursu par kādām piegādēm vai pasūtījumiem.

Mēs, protams, varam cerēt, ka naudas līdzekļu izlietojumu Valsts prezidentes kancelejā uzmanīs, piemēram, Valsts kontrole. Taču šai cerībai nav reāla pamata – Raita Černaja vadītā struktūra ir pierādījusi, ka tā uz principialitāti ir gatava tikai gadījumos, kad skaidri apzinās „politisko pasūtījumu” pēc šādas principialitātes.

Piemēram, pēdējā laikā vien tā ir izteikusi gatavību pārbaudīt faktiski visus iespējamos pārkāpumus, uz kuriem norāda Ministru prezidents Einars Repše, taču vienīgais politiskās opozīcijas ierosinājums – veikt revīziju par paša Repšes izlolotās Latvijas Bankas naudas glabātuves celtniecības likumību un lietderību – ir noraidīts ar motivāciju, ka ir taču apstiprināts revīziju gada plāns, turklāt nekas neliecinot par papildu riskiem šajā jautājumā.

Līdz ar to ir skaidrs, ka totālu revīziju Valsts prezidentes kancelejā mēs, visticamākais, varam sagaidīt jau pēc Vairas Vīķes–Freibergas pilnvaru beigām: kā jau tas latvju zemē pierasts, „šokējošos atklājumus” mūsu „principiālās amatpersonas” izdarīs pēc tam, kad pārbaudāmā būs zaudējusi līdzšinējo ietekmi. Savukārt jautājums, cik ilgi vēl Vaira Vīķe-Freiberga un viņas kancelejas darbinieki slēps no sabiedrības, kā tiek tērēts pusotrs miljons latu nodokļu maksātāju naudas, paliek atklāts”.

Ko tas viss nozīmē? To, ka salīdzinoši īsā laikā „atbilstīgā līmeņa” nodrošināšanas sistēma bija sakārtota, - V. Vīķes-Freibergas vajadzībām tika atrasts (cik zināms, ar viņas aktīvu līdzdalību un spiedienu) iespaidīgs, turklāt no sabiedrības slēpts finansējums, savukārt tiesības neatskaitīties sabiedrībai arī par „caurspīdīgi” piešķirtā finansējuma izlietojumu viņai faktiski oficiāli piešķīra Jāņa Maizīša vadītā LR Ģenerālprokuratūra.

„Ja Laimes māte man stāvētu priekšā un prasītu, kas būtu tie trīs vēlējumi Latvijai, ko vēlētu savai zemei un tautai, tad pirmais būtu, lai viņai ir drošība un lai šai zemē valdītu tikai miers un saskaņa dažādo iedzīvotāju starpā. Otrs, ko vēlētos, ir, lai šai zemē valda pār­ticība un lai nebūtu un nekļūtu lielāka tā plaisa, kas valda starp tiem, kas pošas uz balli pilī, un tiem, kas nevar uz balli doties,” V. Vīķe-Freiberga paziņoja savā inaugurācijas runā. Tikmēr jau divus gadus vēlāk uz jautājumu, cik ērti viņa jūtas Latvijas valstī, V. Vīķe-Freiberga Vakara Ziņām pilnīgi godīgi varēja vēstīt: „Paldies, ļoti ērti!” Un ļoti pārliecinošs prezidentes: „Jā!” skanēja uz papildjautājumu, vai šis „ļoti ērti” nozīmē „komfortabli”.

Kā tieši šis „komfortabli” izpaudās? Par to – nākamajā nodaļā "Vairas Vīķes-Freibergas treknie gadi".

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

12

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

FotoKoronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti visās jomās, kas nevis iepazīstina sabiedrību ar dažādiem viedokļiem un cenšas paskaidrot, ap ko tad īsti diskusijas griežas, bet izmanto situāciju savu reitingu un popularitātes celšanai. Tā vien šķiet, ka rajonā līderu pozīcijās izvirzījies jauns sabiedriskās domas “ganītājs”. Aldis Gobzems pēdējo nedēļu laikā “spridzina” ar turbo jaudu. Viņš ne vien aicina ignorēt drošības pasākumus COVID-19 ierobežošanai, bet arī mudina lūgties.
Lasīt visu...

12

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

FotoUz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis (baņķieris). Burvis bija vienīgais, kas prata radīt naudu no gaisa, viņš to radīja, lai aizdotu tiem Valdniekiem, kas Burvi spēja pārliecināt, ka viņi spēs naudu ar procentiem atdot noteiktā laikā. Tā Burvis izgudroja naudu, pār kuru valdīja Valdnieki, savstarpēji norēķinoties ar citiem Valdniekiem.
Lasīt visu...

21

Signāls

FotoVai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes. Bailes tikt izsēdinātiem no transporta, bailes tikt administratīvi sodītiem. Tās ir bailes no varas.
Lasīt visu...

21

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

FotoReāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem simptomiem vai komplikācijām. Manā paziņu lokā viena persona ir mirusi, viena atrodas karantīnā. Tā nav nekāda izklaide izslimot šo “zarazu”.
Lasīt visu...

21

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

FotoŠogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām”, un 5 gadi, kopš Labklājības ministrija īsteno Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētu projektu deinstucionalizācijas (DI) jomā. Un kāpēc par šo nozīmīgo tēmu runāju tieši tagad, jo 10. oktobrī visā pasaulē tika atzīmēta Pasaules Garīgās veselības diena.
Lasīt visu...

12

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

FotoTātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt, kurus ne. Bet cik daudz ir to pasaules valstu, kuras būtu tik ļoti okupantu pārpildītas kā Latvija? Lūk, tas ir jautājums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...

Foto

Kam kalpo Latvijas žurnālistikas vaļi?

Es gaidīju pirmdienu. Man no prāta neiziet skaitlis 200. Līdzīgi kā Berlīnē “30 tūkstoši” un Roberta Kenedija Jr. publicētie foto, kurus...

Foto

Cerams, šī vēstule par iespējamiem nodarījumiem autoriem nonāks pie adresāta: atklāta vēstule Latvijas Republikas kultūras ministram

Rakstu Jums kā vienkāršam cilvēkam, negribu vērsties pie amatpersonas uzslāņojumiem....

Foto

Viendzimumu attiecību regulējums – postmodernās un vecās Eiropas sadursme

Ceturtdien LTV raidījumā "Šodienas jautājums" tika apspriesta klasisko un viendzimuma partnerattiecību problemātika. Politiķu un žurnālistes diskusijā parādījās...

Foto

Prātojums par uzvaru cīņā pret noziedzību un netīrību

Regresīvos vecos laikos bija tāds populārs jociņš par kādas vārdā nesauktas kopienas pārstāvi, kurš mēģinājis atradināt savu ķēvi...

Foto

Vakcinēšanās - glābiņš vai spriedums?

Šī gada 1.oktobrī stājies spēkā 29.septembrī pieņemts lēmums, kurš attiecas uz lielu sabiedrības daļu, bet perspektīvā - uz mums visiem. Lēmums...

Foto

Par maratonu un Covid19

Godātie Veselības ministrijas, SPKC, Rīgas domes, Rīgas satiksmes, AirBaltic un lidostas Rīga darbinieki! Mediķiem un transporta darbiniekiem šis ir bijis īsts baigais gads. Visu cieņu “frontlainiešiem” un...

Foto

Citu valstu mediji pārņem Latvijas informatīvo telpu

Bez atbilstoša valsts atbalsta komercmedijiem vietējā satura ražošanai 2021.gadā Latvijas informatīvo telpu pārņems Krievijas politiskajām interesēm atbilstošs saturs. Citu...

Foto

Atklātā vēstule par Zemgales vienīgā atkritumu apsaimniekošanas poligona “Brakšķi” saglabāšanu tautsaimniecības interesēs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Makrona nepārliecinošā spēle ar Krieviju: ieradies nomierināt Baltiju, viņš to it nemaz neizdarīja

“Ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem” — šis britu sakāmvārds nāca...

Foto

Atkritumu poligoni kā nacionālās drošības jautājums, jeb Kāpēc likvidēt Zemgales vienīgo atkritumu apsaimniekošanas poligonu ir riskanti

Ir publiskots VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Tiesiskums ieviests, tagad mūs interesē lielveikali

Lai veicinātu plašāku Latvijas izcelsmes produkcijas īpatsvaru mazumtirdzniecības lielveikalu ķēdēs, Jauno konservatīvo Saeimas deputāti šodien tikās ar "Maxima Latvija" pārstāvjiem....

Foto

Vai tiešām iemeslu pietrūkst, lai izietu ielās?

Ir daļa cilvēku, kuri joprojām nesaprot, kas ir iemesls, lai 10.oktobrī izietu ielās. Nesaprot, jo ir pierasts neko nedarīt...

Foto

Saucēja balss tuksnesī

Žurnālista Bojāra raidījumā “Aizliegtais paņemiens” par Jencīša draudzi “Kristus pasaule” parādīja, cik viegli cilvēki ir psiholoģiski manipulējami, pakļaujami. Un šī nav vienīgā sekta,...

Foto

Farss ar baltkrievu IT kompāniju „uzņemšanu”

"Kapitālā remonta" sakarā pirmais mani tā pamatīgi sasmīdināja premjers KK. Viņš bija "norijis" LIAA jaunā vadoņa naivi izmesto "ēsmu" par...

Foto

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

Es pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju...

Foto

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

Koronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu...

Foto

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par...

Foto

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

Vēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video,...

Foto

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

Vērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no...

Foto

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

Šodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju...

Foto

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

Saistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot...

Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...