Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

1999. gada 8. jūlijā Rīgas pilī ienāca kundze, kura izcili labi zināja, kas viņai pienākas, - tas, kas daudziem citiem šķistu dārgs, varbūt pat pārmērīgi dārgs, viņai bija tikai „atbilstīgs”. Pietiek turpina publicēt apgādā Atēna pirms dažiem gadiem iznākušo L. Lapsas, I. Saatčianes un K. Jančevskas grāmatu Va(i)ras virtuve. Šodien - otrās nodaļas sākums.

Paradoksāli, taču vienlaikus tobrīd viņa vēl bija vai līdz matu galiem pārbiedēta un bažīga pusmūža sieviete, - lūk, kā V. Vīķes-Freibergas pirmās dienas Rīgas pilī atminas kāda tālaika Valsts prezidenta kancelejai tuva persona:

- Atceros, kā pirmajās dienās bija pāris tādi brīži... Tā jau viņa turējās kā tāds skolmeistars, kurš ieradies pie skolniekiem, kas atstāti pēc stundām, - stingri, pat augstprātīgi. Bet tai pašā laikā bija tā, ka tad, kad viņai šķita, ka viņu neviens neredz, viņa izskatījās, ka gribētu aizbēgt. Ka viņai vienkārši ir bail... Nezinu, cik lielā mērā tā ir taisnība, taču kancelejā runāja, ka viņa gandrīz vai aizbēgusi no svarīga pasākuma pirmajā ārvalstu vizītē. Ka līdzi braukušie viņu gandrīz vai ķēruši, pierunājuši, mierinājuši, gandrīz aiz rokas vilkuši atpakaļ.

- Tiešām bija tik traki?

- Jā, sākumā jā. Bet viņa ārkārtīgi ātri saņēmās. Patiesībā varēja redzēt dienu pēc dienas, kā viņa mainās. Pirmo dienu viņa vēl gāja pa telpām tā piesardzīgi, gandrīz vai ar aizrautu elpu. Un ar cilvēkiem runāja ārkārtīgi pieklājīgi, gandrīz vai pazemīgi. Tad skaties – otrajā dienā ir jau pilnīgi cits cilvēks. Neteikšu, ka uzreiz deguns gaisā... Bet, jā, vispār jau deguns gaisā. Ārpus pils viņa, protams, spēlēja demokrātiju, bet šeit viņa jau pēc pāris dienām bija tāda kundze, tāda kundze... It kā mēdz runāt, ka visi cilvēki esot vienādi, bet no viņas toņa un skatiena momentā bija skaidrs, ka viņa gan tā neuzskata.

- Tikai no toņa vai tomēr no tā, ko viņa sacīja?

- Viņa jau ar mums, ar plebejiem pilī neko īpaši nerunāja. Ko tur tādiem pievērst uzmanību... Bet bija skaidrs, ka viņai ir pilnīgi skaidrs priekšstats par to, kas viņa ir un ko viņa ir pelnījusi. Ka viņai ir viņas lielais uzdevums, kura dēļ tieši viņu kāds... nezinu, Dievs, vai... ir izvēlējies un nolicis šajā postenī. Un ka viņai tāpēc, ka viņa ir izvēlēta, pienākas viss tas labākais. Ka visiem ir jāskatās grīdā un jānodur galva. Un, nedod, Dievs, kaut ko neizdarīt laikā vai pareizi.

- Ko tad – tiešām lamājās, vai?

- Nē, viņa jau ne. Reizēm bija tāda sajūta, ka mēs viņai vispār neesam īsti cilvēki. Vismaz viņas līmeņa un aprindu cilvēki noteikti ne. Viņa taču ir tāda – nu, no augšas iecelta. Mesija, tā varētu teikt. Īsta mesija. Brīžam likās, ka viņa tiešām par sevi tā domā un no visas sirds nesaprot, ka kāds to var nesaprast. Viņa taču visu ir pelnījusi, jo tā taču ir viņa! Viņai vajag absolūtu godbijību, viņai vajag ērtības un komfortu, viņai visu vajag tā, kā viņai attiecībā uz sevi šķiet pareizi...

Pie sarunas ar bijušo kancelejas darbinieku vēl atgriezīsimies. Šim skatījumam, protams, var gan ticēt, gan uzskatīt to par kāda, teiksim, slinka un nolaidīga darbinieka atriebīguma izpausmi. Taču par vienu varam būt droši: pirms gada V. Vīķe-Freiberga, speciāli ieradusies no Kanādas Latvijā uz darba pārrunām, kā Latvijas Institūta direktore nebija tikusi pie prasītā dienesta dzīvokļa, ministra algas un labas dienesta mašīnas (nācās aprobežoties ar „mazo” Volvo), - nu situācija bija principiāli mainījusies. Finansiālā puse nebija tā svarīgākā, jo, pateicoties priekšlaicīgai aiziešanai pensijā, V. Vīķe-Freiberga bija finansiāli labi nodrošināta. Toties jau no pirmās dienas gan Valsts prezidenta kancelejas darbinieki, gan līdzšinējie sabiedrotie skaidri uztvēra signālu: ņemiet vērā, ka visam ir jābūt, jāizskatās un jānotiek atbilstoši tā cilvēka izcilajai vērtībai un nopelniem, kurš nu ir kļuvis par jūsu prezidentu.

Ne jau visi to saprata nekavējoties, - daudziem bija grūtības aptvert, ka Valsts prezidenta krēslā vairs nav lāga Guntis Ulmanis, kurš arī otrā prezidentūras termiņa beigās, krietni apbružājies augstajās aprindās, būtībā joprojām bija un palika padomju sadzīves pakalpojumu kombināta direktors Guntis Rumpītis bez īpašas misijas, kur nu vēl mesijas apziņas. Rezultātā arī viņa prasības pret apkārtējo pasauli bija caurmērā pieticīgas – attiecībā gan uz vizīšu nodrošinājumu un svītas iztapību, gan uz dzīves un darba apstākļiem, gan uz transporta nodrošinājuma līmeni, valsts apbalvojumiem un pārējiem nepieciešamās pompozitātes atribūtiem.

1999. gada 8. jūlijā tas mainījās. Māra Čaklā sarakstītās pieglaimīgās biogrāfijas vārdiem izsakoties, „pēc ievēlēšanas sagriezās virpulis. Nebūtu vasaras, varētu teikt - sniegputenis. Un tad nu uzpeldēja tādi kukainīši, un tad nu notika tādas izdarības, ka ir vērts pie tiem un tām apstāties. Pārsteigumam, neziņai un nezināšanai tuvākajās nedēļās sekoja plašas sabiedrības cerības, intelektuāļu prieks un liels „augšu” apjukums”. Un viens no pirmajiem to uz savas ādas izbaudīja Latvijas pārstāvis ANO Jānis Priedkalns, kandidāts uz Valsts prezidenta posteni tajā pašā 17. jūnija balsojumā, kurā viņa partija – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, spriežot pēc tagadējiem tēvzemiešu vadītāju atzinumiem, viņu faktiski bija nodevusi vēl pirms balsošanas sākuma.

Lielā mērā tieši J. Priedkalns bija atbildīgais arī par jaunās valsts vadītājas – tāpat kā iepriekšējā Valsts prezidenta – un visas Latvijas delegācijas uzturēšanos Ņujorkā, ANO Ģenerālās asamblejas 54. sesijā, kas notika jau trīs mēnešus pēc V. Vīķes-Freibergas ievēlēšanas. Un... cienījamā vecuma kungs acīmredzami nebija laikus noorientējies situācijas maiņā.

Valsts prezidenta kancelejas oficiālā informācija bija lakoniska un skaidra: „Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 19.septembrī darba vizītē dosies uz ANO Ģenerālās asamblejas 54.sesiju. Diemžēl presē ir parādījusies maldinoša informācija, kas saistīta ar Latvijas delegācijas uzturēšanos Ņujorkā. Valsts prezidentes kanceleja nav lūgusi ANO misijai nodrošināt delegāciju ar konkrētu viesnīcu, misijas vadītājs Jānis Priedkalns, organizējot vizīti, ir demonstrējis neizdarību un neprasmi.

ANO misijai informācija par Latvijas delegācija vizīti ANO Ģenerālās asamblejas 54. sesijā bija zināma pirms vairākiem mēnešiem. Izprotot sarežģīto finansiālo situāciju, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga jau augustā personīgi tika lūgusi ANO misijas vadītāju Jāni Priedkalnu nodrošināt lētākas viesnīcas izmaksas. Valsts prezidentes kanceleja ir darījusi visu iespējamo, lai prezidente varētu veikt sev uzticēto uzdevumu un plānotās darba vizītes izmaksas netiktu pārsniegtas. Valsts prezidentes kanceleja uzskata, ka ANO misija nav spējusi veikt savus pienākumus. Vizītes organizēšana ir izvērtējama jau tuvākajā laikā un atbildība par to jāuzņemas ANO misijas vadītājam Jānim Priedkalnam.”

Tātad – V. Vīķes-Freibergas kanceleja kategoriski paziņoja, ka Valsts prezidente visādi vēlējusies samazināt savas vizītes izmaksas, bijusi gatava dzīvot normālā vidusmēra viesnīcā, taču neizdarīgais Latvijas pārstāvis J. Priedkalns ņēmis un viņai rezervējis numuru Ņujorkas vai visdārgākajā naktsmītnē. Jaunais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars vēl pielēja eļļai uguni, nākot klajā ar J. Priedkalnam pavisam nepatīkamām detaļām: V. Vīķe-Freiberga, lūk, jau augustā personiski lūgusi J. Priedkalnam nodrošināt mazajai Latvijas delegācijai lētāku viesnīcu, taču viņš reaģējis īpatni – sarīkojis visu tā, ka Valsts prezidentei būtu vizītes laikā jāpārvācas no vienas viesnīcas uz otru.

Sašutumu nespēja slēpt arī V. Vīķe-Freiberga, kuras vēlme pēc normālas lētas viesnīcas nu, lūk, sabrukusi viena stīva diplomāta neizdarības dēļ. Valsts prezidente medijiem pavēstīja gan to, ka „vēstniecība neizpildīja savu uzdevumu, izvēloties viesnīcas”, gan to, ka „ļaudis ir aizmirsuši, ka es dodos uz ANO sesiju, lai aizstāvētu Latviju, tādēļ arī prezidentei pienākas atbilstīga viesnīca”. Ne viņa, ne kancelejas darbinieki nekādā gadījumā neesot pieprasījuši ekstradārgu viesnīcu, taču „prezidentei sēdēt Centrālparkā ar koferīšiem un gaidīt, kad viņu uzņems kādā viesnīcā, nav pieņemami (..) Ļaudis ir aizmirsuši, ka es neesmu viesnīcniece, bet Valsts prezidente”. Un vispār – rodoties iespaids, ka „latviešu nacionālais sports ir šausmināties”.

Sašutums šķita tik īsts, ka gan sabiedrība, gan mediji lāga neiepīkstējās ne tad, kad kļuva skaidrs, ka prezidentes uzturēšanās dārgajā viesnīcā izmaksās līdz pat 500 dolāriem diennaktī, ne tad, kad Ārlietu ministrija nāca klajā ar tā arī noslēpumā turētas dienesta izmeklēšanas gana pretrunīgu slēdzienu: saskaņā ar to valstij nekādi finanšu zaudējumi, par viesnīcas numuru divsimt dolāru vietā maksājot piecus simtus, neesot nodarīti, taču neizdarības gan esot bijušas, tāpēc J. Priedkalns un Valsts prezidenta kancelejas protokolnodaļas vadītāja vietas izpildītāja Evija Ķēniņa pelnījuši pa oficiālai piezīmei. Un vispār – Ārlietu ministrija izsakot nožēlu, ka iejaukta šīs lietas izmeklēšanā.

Tā arī viss noklusa, savukārt V. Vīķe-Freiberga vēl pēc gadiem šo gadījumu Latvijas radio visā nopietnībā saistīja ar „tumšo spēku” – savu politisko pretinieku „melnā PR” metodēm: „Tas stāsts par to dārgo viesnīcu, ko es pieprasīju Ņujorkā, kad būtībā es biju vēstniekam augusta mēnesī lūgusi, lai viņš cenšas dabūt lētāku viesnīcu, bet viņš nebija nevienu viesnīcu rezervējis, un tātad pašā pēdējā minūtē mūs izmētāja, tā ka katru nakti citā viesnīcā bija jāiet! Un mana kanceleja lūdz, lai viņš, lūdzu, parūpējas, ka ar tādu programmu, kas man bija no astoņiem rītā līdz vieniem naktī, kad es nevaru pa to starpu vēl pārvākties uz citu viesnīcu katra nakti! Ka lai, lūdzu, nogādā, ka mēs esam trīs naktis tajā pašā viesnīcā.

Tāme, starp citu, tai vizītei, par kuru tik ilgi tika rakstīts un mēģināts pastāstīt, cik šī ārzemniece pēdiņās, cik ļoti ne ar tādām... ne... nu, kā lai saka... iedomīga ar augstām prasībām pēc dārgām viesnīcām, izlutināta, nabaga tautai, kā sakot, ņem kumosu no mutes ārā utt., un... Faktiski tāme, ko mēs izdevām tajā rudenī 1999. gadā Apvienotajās Nācijās, es pārbaudīju, bija precīzi puse no tās, ko iepriekšējā gadā, 1998. gadā, ko bija izmaksājis prezidenta Ulmaņa brauciens uz Apvienotajām Nācijām, bet ne to informāciju, ne tos skaitļus, neviena publikācija neturēja par vajadzīgu publicēt. Tikai turpinājās tas stāsts par lielo skandālu, par dārgo viesnīcas numuru, kas esot pieprasīts, kas ir absolūti un pilnīgi meli no sākuma līdz beigām.”

Un kam tad šī zemiskā apmelošana, pēc V. Vīķes-Freibergas domām, bija vajadzīga? „Nu, es domāju, kas tas bija daļa tiešām no šitā melnā PR. Bija redzams, ka mana ievēlēšanas tautā izsauca burtiski gaviles daudzās aprindās, tika liktas lielas cerības uz cilvēku, kas tiešām nav saistīts ar politiskiem spēkiem. Es domāju, ka dažiem politiskiem spēkiem tāda pārāk augsta jaunās prezidentes popularitāte šķita nevēlama, jo tas nozīmētu, ka viņai varētu būt autoritāte un ka viņas sacītam varētu arī būt savs svars, un ka uz viņu varētu būt jāklausās. Būtu vieglāk nosist viņas popularitāti, un tas nozīmētu, ka, ja viņai būtu kaut kāds spriedums šāds vai citāds, tad viņai tautā būtu mazāk svara. Tas ir tā, kā, kad es dabūju savu pirmo kontaktu ar melnā PR aspektiem...”

Pie tā, cik bieži un pēc būtības vienveidīgos apstākļos V. Vīķei-Freibergai arī turpmākajos gados nācās saskarties ar šādu te „melno PR”, vēl atgriezīsimies. Bet tagad – izrādās, desmit gadus pēc savas „nepieļaujamās kļūdas” līdz tam klusējušais J. Priedkalns beidzot ir gatavs atklāti pastāstīt, kurš tad īsti vēlējās lētāku, kurš – dārgāku viesnīcu, kurš izvēlējās jau savus pirmos mēnešus amatā apēnot ar meliem, bet kurš uzskatīja par solīdāku paklusēt, lai neciestu Valsts prezidentes un līdz ar to arī valsts prestižs.

- Kas tur īsti bija? Mārtiņš Bondars, prezidenta kancelejas toreizējais vadītājs teica, ka jūsu kompetence ir apšaubāma, un rezultātā jums izteica rājienu...

- Jā, jā, jā, tā ir pilnīgi absurdā Bondara un tamlīdzīgu cilvēku rīcība... Mēs to viesnīcu viņiem bijām rezervējuši lētāku, bet viņi gribēja dārgāku.

- Kā?

- Mēs rezervējām viesnīcu Beekman Tower Hotel. Un tā ir vidēja, vidēja dārguma viesnīca. Mēs to bijām maija, 1999. gada maija mēnesī rezervējuši, un, kad pienāca laiks tuvāk, man liekas, jūlijā vai augustā, man liekas, augustā mums bija tā saruna – viņi teica, ka viņi esot dzirdējuši, ka tā viesnīca nav piemērota un ka tur esot Ulmaņa delegācijai bijušas kaut kādas problēmas, Ulmanis palika tai viesnīcā arī, Beekman Tower. Un ka viņi tiešām tur negribot palikt.

Un tā saruna bija ar prezidenta kancelejas darbiniekiem, Bondars toreiz bija vadītājs tajā kancelejā, un tad mēs teicām, nu, tagad, ziniet, jau ir augusta mēnesis, septembrī ierodas 190 delegācijas no visām pasaules valstīm, un tās piemērotākās viesnīcas gandrīz nevar dabūt: vai nu var dabūt lētāku, vai ļoti lētāku, vai arī ļoti dārgāku. Nu, viņi pieprasīja, ka ir jāmaina, ka Beekman Tower nepatīk, kaut gan tur bija Ulmanis palicis un tur arī Zviedrijas karalis vienmēr apmetās. Bet delegācijai no Latvijas tā nebija pietiekoši laba. Un tā mēs dabūjām rezervēt Waldorf Astoria, kas ir viena no visdārgākajām Ņujorkā.

Un tad, kad tas izskanēja presē, ka prezidente paliek Waldorf Astoria, tad sākās. Tad teica: jā, nu, kā, kāpēc viņa paliek tik dārgā viesnīcā, kad Latvijā tieši bija tāda finansiāla maza krīzīte tajā laikā, un cilvēki ļoti pētīja, kuri ierēdņi iztērē, cik daudz un par ko. Bet mēs katru gadu maijā norezervējām jau uz septembri viesnīcu, tā bija regulāra darbība, ko mēs darījām arī tajā gadā. Un mums prezidenta, Valsts prezidenta kanceleja pieprasīja citu viesnīcu. Man liekas, ka mēs piedāvājām tur, pāris no tām dārgajām, un viņi izvēlējās Waldorf Astoria

- Kāpēc tad jūs neteicāt presei, ka – jā, mēs jau visu pareizi, bet, lūk, viņi?...

- Es atbildēju, man liekas, kādā nākošā, kādā desmitā septembrī vai tamlīdzīgi. Jo prezidente pati arī, būdama diezgan, nu, tāda literāri talantīga dāma, kad padzirdēja, ka viņa ir tādā viesnīcā, kas viņas darbiniekiem nepatīk, teica, ka viņa vadīšot Latvijas pārstāvniecību, sēžot uz soliņa Centrālparkā, tādā veidā. Nu, un tas to lietu labāku nepadarīja, tas bija presei ārkārtīgi interesanti komentēts.

- Bet ko viņa pati - kāda vispār bija viņas nostāja tajā visā?

- Nu, viņa bija... Nu, viņa bija, kā saka, drusku dezinformēta par to patieso situāciju. Un tāpēc viņas komentāri arī... Nu, viņai ļoti nepatika, un Ārlietu ministrijai nepatika, ka es atbildēju presei par to, ka mēs jau bijām atraduši viņai lētāku viesnīcu, bet ka viņa to nepieņēma. Kaut gan, kā es saku, Zviedrijas karalim tā bija pietiekami laba, un Ulmaņa kunga delegācijai tā bija pietiekami laba.

Tās sarunas jau es personīgi nevedu ar viņiem. Man bija tikai viena saruna ar Bondara kungu laikam, kad viņš man mēģināja, nu, kā skolas puikam no augstiem plauktiem stāstīt, ka viņš Amerikas situāciju zinot ļoti labi un vai es nezinot, ka mums ir tikai viena prezidente un ka viņai vajag to vislabāko. Īstenībā tā delegācija pati gribēja sev to foršāko vietu.

Mums, piemēram, teica, kā vajag, lai mēs visu to noklusinām... kancelejas darbinieki - lai es tikai pasakot, ka es esmu vainīgs par to, kur es nebiju vainīgs, un tad viss būs labi...

Ar vārdu sakot, trīs mēnešus pēc ievēlēšanas augstajā amatā Valsts prezidente vai viņas tuvākie līdzgaitnieki sabiedrībai gluži vienkārši sameloja, - pastāstot, ka tieši Latvijas pārstāvis ANO rezervējis superdārgo Waldorf viesnīcu, „aizmirsa” piebilst, ka paši atteikušies no lētās Beekman viesnīcas, kas bija laba gan G. Ulmanim, gan pat Zviedrijas karalim, bet „nepietiekami atbilstīga” V. Vīķei-Freibergai. („Par prezidentiem un viņu darbiem es neko nekomentēšu. Par viesnīcu varu tikai pateikt, ka es astoņus gadus šajā viesnīcā dzīvoju. Tā laikam arī ir mana atbilde,” tagad diplomātiski saka G. Ulmanis.)

Toties – turpmāk un līdz pat prezidentūras otrā termiņa beigām ierēdņiem un ierēdnīšiem bija skaidrs, kāds minimālais komforta un greznības līmenis atbilst Latvijas Valsts prezidentes un viņas svītas prasībām. 

Turpinājums - jau ceturtdien.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Vēstījums 2019. gada Lieldienās

FotoKristus ir augšāmcēlies! Priecīgas Lieldienas! Jau divtūkstoš gadus mēs cits citu šādi sveicam. Kad kaut ko dara tik ilgi, var iezagties pierastība, taču šoreiz īstuma elpu Lieldienu sveicienam piešķir apņēmība atjaunot kristīgās Eiropas simbolu – Parīzes Dievmātes katedrāli. Piepeši tas ir ļoti svarīgi franču tautai un daudziem cilvēkiem visā pasaulē, arī Latvijā.
Lasīt visu...

21

Latvijā valsts apmaksā par trešdaļu mazāk inovatīvo medikamentu nekā Lietuvā un Igaunijā

FotoLatvijā pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem būtiski atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Turklāt, neskatoties uz būtisko izrāvienu 2018.gadā, Latvijas atpalicība šajā jomā ar katru gadu pieaug, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) apkopotie dati par inovatīvo zāļu pieejamību Baltijas valstīs 2018.gadā.
Lasīt visu...

21

Nacionālais suicīds

Foto2019.gada 15.aprīlī viena latviešu tautas daļa tika iepriecināta ar šādu ziņu: “Koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojušās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam Levitam Valsts prezidenta amatā. Kandidatūra Valsts prezidenta amatam koalīcijai būs jāiesniedz maija sākumā Saeimas prezidijam. Visticamāk, opozīcijas partijas līdz maija sākumam nāks klajā ar savu redzējumu par labākajiem augstā amata kandidātiem. "No koalīcijas partijām ir izvirzīts viens kandidāts, vairāk nav. Es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc Levita kungam nevarētu būt Saeimas vairākuma atbalsta," pēc sadarbības sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).”
Lasīt visu...

21

Par mūslaiku šucmanietēm un par Rimšēviču

FotoŠucmaņi – oficiāli sardzes dienests – Otrā pasaules kara laikā bija tāda pretīga kolaboracionistu pasuga, kuras pārstāvjus vācieši sūtīja uz īpaši derdzīgiem darbiņiem, kas pašiem nebija pa prātam.
Lasīt visu...

21

Kad Bordāns vēl uztraucās nevis par bezkompromisa tiesiskumu, bet par to, kurš viņu paņems uz vēlēšanām...

FotoKlausoties, kā tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns vietā un nevietā stāsta par to, kā visu mūžu tiecies tikai un vienīgi uz bezkompromisu tiesiskumu, atcerējos ne tik senus laikus, kad Bordāna kungs rakstīja iesniegumus, lai iestātos pavisam citās partijās, un minēja pavisam citus argumentus. Parakņājos epastā – un, lūk, vienu iesniegumu atradu…
Lasīt visu...

21

Palīdzība...

Foto2009. gada marta nogalē ASV ekonomisko palīdzību Centrālamerikas valstīm – Salvadoras Republikai (República de El Salvador), Gvatemalas Republikai (República de Guatemala) un Hondurasai (Honduras). Kāpēc? Tāpēc, ka šodienas Amerikas Savienotās Valstis atšķiras no līdzšinējo prezidentu vadītām. Mainoties valsts prezidentam, ASV lēnām, bet neatlaidīgi un spītīgi maina kursu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Piedāvājums Latvijas prezidenta amatam

Esmu piedāvājis savu kandidatūru Latvijas Valsts prezidenta amatam. Par šo faktu esmu saņēmis apstiprinājumu no Saeimas Pieprasījumu komisijas 2019.gada 11.aprīlī. Savu programmu http://www.societyandnature.org/lpp.pdf esmu...

Foto

Ansis Pūpols: Meroni atzīstams par oligarhu

Beidzot kāds to pateicis skaļi — Ventspils kriminālprocesu «arestētās mantas glabātājs» Rūdolfs Meroni atbilst visām trim klasiskajām oligarhijas pazīmēm: ietekme...

Foto

Jūrmalas opozīcijas deputāts Grūba izmanto skolēnu vecāku sapulci savās politiskajās interesēs

Otrdien, 9. aprīlī, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā notika informatīva vecāku sapulce, kurā kā vecāks piedalījās arī...

Foto

Alvis, Žeņa un Vova. Tiem, kas man Pārdaugavā sārtu krāva

Tas nebūs gari. Bet sākumā daži skaidrojumi par manis pieminētajiem tēliem virsrakstā....

Foto

Teikumi aplaužas

Publiskās telpas viedokļos par Egila Levita izredzēm tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā teikumi gludi, bet kaut kā neizbēgami aplaužas ar loģiski izrietošiem “bet”....

Foto

Televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas

Ja kādu interesē, man arī ir, ko teikt LTV un NEPLP sakarā....

Foto

PAR izdarīja to, ko nespēja NA: EP priekšvēlēšanu partiju cīņas/veļas mazgāšana ir sākusies

Pēdējo dienu laikā redzams, ka partijas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām aktivizē savas priekšvēlēšanu...

Foto

Nenosūtīta atklātā vēstule Arkādijam Suharenko

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāj Arkādij Suharenko! Rakstu Jums atklātu vēstuli, aicinot darīt visu iespējamo, lai neļautu Levita kungam...

Foto

Vējoņa miesassargi invalīdu stāvvietu neaizņēma

Sadarbībā ar arValsts prezidenta drošības dienestu Valsts prezidenta vizītes dienā  šī gada 5. aprīlī tika organizētas stāvvietas pie Carnikavas novada domes...

Foto

Privatizācijas aģentūra vēlas turpināt bezatbildīgi šķiest nodokļu maksātāju naudu, aicinu Ekonomikas ministriju izvērtēt aģentūras vadības rīcību

Paziņojot par savu ieceri lūgt Augstākās tiesas rīcības sēdē tiesnešu...

Foto

Varbūt pienācis laiks likt izšķērdētājiem maksāt?

To, ka uzņēmējs Kirovs Lipmans sūdzas par valsts iestāžu attieksmi konkrētā lietā, bet valsts iestāde – Privatizācijas aģentūra Ministru kabineta...

Foto

Īsi par jauno valdību un tās stutēm

Kartona Jurašs Saeimā ir JKP sektantu prāta nabadzības apliecinājumus, bet smagos noziegumos apsūdzētais Jurašs - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra...

Foto

Hipotēze par globālas parādības cēloni

Šajā esejā vēlos iepazīstināt ar hipotēzi par globālas parādības cēloni. Virsraksts varēja būt savādāks. Virsrakstā iederas vārdi – “Modernā obsesija jeb...

Foto

Atpakaļ deviņdesmitajos, rindā pēc desas pie „Olainfarm”

Šajā rakstā vēlos paust savu kā mazākuma akcionāru pārstāvja viedokli par notikumiem, kas norisinājās 1. aprīlī pie AS „Olainfarm”...

Foto

Kad politiķi un ierēdņi mēģina sava nesaimnieciskuma dēļ radušos zaudējumus piedzīt no uzņēmējiem

Šodien, 2019. gada 3. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pilnībā noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret...

Foto

Ir nopietnas problēmas ar Laimas slimības novēlotu diagnosticēšanu un nekorektas ārstēšanas vai neārstēšanas sekām

Laimas slimības slimnieku biedrības viedoklis par 2019.gada 27.marta Latvijas Infektologu un Hepatologu...

Foto

Nejaukais metējs Artuss Kaimiņš aizmirsis visas manas veltes un labos darbus

Metējs laikam atkal ir uzkāpis uz korķa, met un cenšas jokot. Laikam metienā būs aizmirsis,...

Foto

Kas vēl ir atkarīgs no Meroni?

1. Valsts drošības dienesti atzīst, ka Meroni ir apdraudējums Latvijas valstij, tādēļ ar Meroni saistītai kompānijai aizliedz iegādāties Radio SWH....

Foto

Kā neapzinīgajām „nepareizajām” influencerēm kļūt „pareizākām” un apzinīgākām - abonējiet pareizo žurnālu un rakstiet par pareizajām lietām

Pirms nedēļas sociālajos tīklos publicēju ierakstu par Latvijas “influenceriem”....

Foto

Par Īvānu un pašiem

Šodien daudz manu sekotāju trako par Daiņa Īvāna rakstu avīzē "Cīņa" pirms gadiem 30, kas piespēlēja sociālismam un PSRS*. Lai būtu....

Foto

Šodiena bieži atklāj pagātni

Gadās, ka nākotne ir nenovēršama, it kā kāda augstāka spēka nolemta. Nav neviena, kas spētu to apturēt. Cilvēki un notikumi virzās līdzīgi...

Foto

Latvijas politikā pārāk ilgi dominē vājoņi

Latvijas politikā pārāk ilgi dominē vājoņi. Cilvēki, kuriem nacionālās pašapziņas un nacionālo interešu jēdziens šķiet kaut kas svešs. Būdami politikā,...

Foto

Mūsu esības antipodi

Latviešu tautas esību tagad nosaka antipodi – divas diametrāli pretējas dzīves izpausmes. Par katru no šīm izpausmēm ir emocionāli vingra atziņa. Par vienu...

Foto

Atklāta vēstule Kariņa valdībai: lūdzam apturēt ekoloģiskās sistēmas iznīcināšanu

Biedrība “Aleju aizsardzība” un dabas draugi Latvijā lūdz Jūs kļūt par pirmo valdību Latvijā, kura izveido ekoloģisko...

Foto

Čekas „stukaču” kartiņu sāga turpinās

Savdabīgi, ka pēdējās nedēļas laikā ir atklājies fakts, ka nav publiskotas visas „čekas” kartītes. Medijos raksta, ka vēl ir aptuveni 447...

Foto

Moceklis Nils veic gājienu ar bandinieku: EP priekšvēlēšanu kampaņa ir sākusies

Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlikuši divi mēneši, un ir interesanti vērot, kā notiek “Saskaņas” līdera...

Foto

Aicinām piketā pie Saeimas piedalīties ikvienu, kuru neapmierina stāvoklis dzīvnieku aizsardzības jomā Latvijā

Aicinām piedalīties piketā pie Saeimas trešdien, 27.martā plkst. 8.30 – 10.30 ikvienu, kuru...

Foto

Prātojums par raibiem laikiem

Prātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības...

Foto

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

Jau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir...

Foto

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

Aizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās...

Foto

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

Vai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds...

Foto

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

Tas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika...

Foto

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

Jau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un...

Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...