Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
VDK izpētes komisijas materiāli

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šonedēļ (raksts tapis pirms divarpus gadiem) kopā ar Hendeļa 330. dzimšanas dienu svinējām arī 21 gada jubileju, kopš Saeimas plenārsēdē apspriest sāka Latvijas vēsturē vispolitiskāko likumu jeb "vispolitiskāko dokumentu", kā to 1994.gada 24.februārī no Saeimas tribīnes nodevēja tieslietu ministrs Egils Levits.

Proti, likums par elektronisko datu bāzi "Delta Latvija", diviem melniem diplomātiem ar statistisko kartotēku, kuru aizzīmogoja aizejošā vara, un koka skapīšiem ar alfabētisko kartotēku, kuru pirms aizzīmogošanas jau atjaunotās valsts pārstāvji sabēra maisos. Par "čekas aģentiem".

Šī eseja noteikti nav pētījums vai slēdziens, bet tikai skaļi skanošas pārdomas jeb viedoklis par čekas dokumentu normatīvo regulējuma "izaugsmi".

Lai gan jau Atmodas laikā diskutēja par nepieciešamību likvidēt LPSR Valsts drošības komiteju, piemēram, "Tautas frontes rīcību var uzskatīt par nevēlēšanos dienas kārtībā uzņemt jautājumu par VDK likvidēšanu, vai vismaz tās kardinālu reorganizāciju, atbildību par šīs organizācijas noziedzīgo, antinacionālo, prettautisko darbību" (Laiks, 1989. gada 29. jūlijā), tomēr apstākļu dēļ faktiski to bija iespējams likvidēt tikai 1991. gada 24. augustā, savukārt kopš 1990. gada 4. maija līdz pat iestādes darbības izbeigšanai LPSR VDK priekšsēdētājs turpināja būt Latvijas Republikas Ministru padomes locekļa statusā.

Augstākās padomes 1991. gada 24. augusta lēmums par VDK likvidēšanu paredzēja pārņemt tās īpašumu ar Augstākās padomes komisiju, turklāt noteica, ka "Izziņā un izmeklēšanā esošās lietas" nodot prokuratūrai, pašvaldībām pārņemt komitejas rajonu un pilsētu daļu telpas, savukārt, "komitejas (krimināllietu kopojumu) nodot [..] Valsts arhīvu ģenerāldirektoram", bet "operatīvo arhīvu un kartotēkas pārņemt speciālai Latvijas Republikas Augstākās Padomes izveidotai deputātu komisijai". Lēmums pieņemts steigā, kad bija izgāzies bruņotais apvērsums, līdz ar to nevaram pieprasīt no brīvību atguvušās valsts rītausmas to pieredzes bagāžu, kāda ir sabiedrībai šodien.

Vienlaikus tieši šis lēmums, kurš bija pretrunā arhīvu lietai būtiskajam provenances principam (princips paredz - dokumenti, kuru izcelsme ir kāda persona vai institūcija jāglabā vienkopus, tos nedrīkst sajaukt), uzsāka esošās sekas ar šīs represīvās institūcijas mantojumu.

Kā norādīts Dr.hist. Aināra Bambala disertācijā, VDK arhīvs sašķēlās starp Valsts arhīvu, Policijas akadēmiju, Drošības policiju un Totalitārisma seku dokumentēšanas centru.

Diezgan droši var apgalvot, ka nu nav neviena atsevišķa cilvēka, kurš varētu pateikt, kas noticis ar visiem VDK dokumentiem. Skumjākais, ka tas sakāms ne vien par uz Krieviju aizvesto fondu, bet arī uz to, kas ir pārņemts Latvijas institūcijās.

Piemēram, Ministru kabineta 2009. gada rīkojums Nr.442 paredzēja, ka Iekšlietu ministrija nodod Latvijas Universitātei uz likvidētās Policijas akadēmijas studiju programmu īstenošanas laiku programmu īstenošanai nepieciešamo kustamo mantu, tātad arī bijušo VDK bibliotēku, taču 2014. gadā Latvijas Universitāte liecina, ka to nav pārņēmusi, bet slēgusi "sadarbības līgumu [par] Valsts policijas koledžas speciālās bibliotēkas izmantošanu". Arhīva eksperts Bambals, kurš strādā ar "čekas" lietām arhīvā, zina stāstīt, ka šo bibliotēku nav redzējis. Jākonstatē arī, ka "čekas" 10. daļas jeb arhīva dokumentu kompleksu nosaukumi neatbilst tai klasifikācijai, kādu min rīkojums par VDK likvidēšanu.

Šādos apstākļos pieņēma 1994. gada likumu „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" (turpmāk - likums „Par bijušās VDK dokumentiem"). Likuma mērķa "nodrošināt bijušās VDK dokumentu kā vienota valsts īpašumā esoša vēsturisku dokumentu kompleksa saglabāšanu" virzienā divdesmit viena gada laikā īpaši virzījušies neesam, lai arī, kā uzsvēra tieslietu ministrs Egils Levits 1994. gada 24. februāra plenārsēdē, sākotnējais valdības mērķis bija tos glabāt vienā vietā - Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā (TDSC).

Nerunājot par to, ka šie dokumenti līdz šim nav nekādā vienotā kompleksā, nav pat nevienas institūcijas, kura koordinētu visu iesaistīto iestāžu darbību ar tiem. Divdesmit gadus - līdz 2014.gada 22.maijam - likuma 2.pants skaidri noteica, ka VDK dokumenti ir Latvijas Nacionālā arhīva fonda sastāvdaļa. Turklāt šī norma bija attiecināta uz visiem datu nesējiem "neatkarīgi no informācijas fiksēšanas un uzglabāšanas veida", dokumentiem, kas atrasti bijušās VDK oficiālajās vai konspiratīvajās telpās, tātad arī uz disketēm, datu lentēm, kā arī tiem dokumentiem, kuru autors ir bijusi cita persona vai iestāde, bet, kuri adresēti "čekai". Kāpēc likumu šos gadus neizpildīja un dokumentus nenodeva arhīvam? Jautājums atklāts.

Ar šo likumu izveidoja TDSC, kurš sākotnēji bija Tieslietu ministrijai padota iestāde un ko vēlāk iekļāva Satversmes aizsardzības birojā. Likums paredzēja, ka privātpersonām ir jānodod dokumenti TDSC, savukārt Valsts arhīvā jau esošie dokumenti paliek valsts arhīvā. Līdz ar to provenances princips tika pārkāpts otru reizi un jau sistēmiski.

Likums paredzēja, ka TDSC apzina Valsts arhīvā "un citās valsts glabātavās" esošos VDK dokumentus, bet faktiski Valsts arhīvam, vēlāk Latvijas Nacionālajam arhīvam nekad nav tikuši piešķirti finanšu līdzekļi pat visu lietu aprakstīšanai - virkne lietu gaida savu aprakstītāju vēl šodien. Ja lietas nav aprakstītas, tad līdz galam nekad nebija iespējams īstenot likuma normu, ka jebkurai personai ir tiesības pieprasīt TDSC informāciju, vai Valsts arhīvā vai citās glabātavās ir informācija par šo personu, jo ziņas par konkrētu cilvēku var būt ne tikai lietā, kas nes šīs personas vārdu. Likuma 18.pants noteica, ka VDK dokumentu izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi, taču faktiski 1995.gada noteikumi Nr.151 tika izdoti tikai par TDSC rīcībā esošajiem dokumentiem.

Iepriekš minēto tieslietu ministra Romāna Apsīša laikā izdoto noteikumu 7.punkts paredz, ka TDSC aģentūras kartotēkas dokumentus (lūk, tieši aģentūras dokumentus!) "sāk izsniegt zinātniskiem un publicistiskiem mērķiem 20 gadus pēc Valsts drošības komitejas likvidēšanas". Šī norma ir alternatīva 6.punktam, kas paredz dokumentu izsniegšanu par "ārštata darbiniekiem vai informatoriem, kuru darbību Valsts drošības komitejā tiesa nav atzinusi par noziedzīgu", jau ātrāk - 20 gadus pēc dokumenta uzrakstīšanas vai piecus gadus pēc personas nāves.

Ja atceramies, ka VDK likvidēja 1991.gadā, tad atbilstoši šiem noteikumiem zinātnieki un publicisti varēja pieprasīt aģentūras kartotēkas dokumentus izsniegšanai, sākot ar 2011.gada 25.augustu. Vai zinātnieki pieprasīja un, ja nepieprasīja, kāpēc? Norma ir nepārprotama, kā arī likuma 18.panta deleģējums bija spēkā līdz 2014.gada 22.maijam.

Nepētīju, kas bija privātpersona N., kurai 2008.gada 28.aprīļa atbildē SAB atteica izsniegt visu to personu sarakstu, kas līdz 1991.augustam ir sadarbojušās ar PSRS drošības iestādēm, taču, iepazīstoties tikai ar 2010.gada 20.aprīļa Augstākās tiesas Senāta lēmumu lietā Nr. A42569408, SKA-386/2010, neizriet, ka privātpersona būtu, pieprasot informāciju SAB struktūrvienībai TDSC, atsaukusies uz Satversmes 113.pantā nostiprinātajām zinātnieka tiesībām un minēto noteikumu 6.punktu, kas paredz tiesības prasīt izsniegt dokumentus 20 gadus pēc dokumentu uzrakstīšanas. Savukārt termiņš, kad visi dokumenti bija pieejami zinātniekiem - proti, personām ar doktora zinātnisko grādu - kā arī publicistiem, lai ko tas arī nozīmētu - literātus, dzejniekus vai pētnieciskos žurnālistus, kuri darbojas noteikumu 10.punktā minētajos "masu informācijas līdzekļos" -, jeb 2011.gada 25.augusts vēl Senāta lēmuma brīdī nebija iestājies.

Citēšu Augstāko tiesu: "Kā to likumprojekta izstrādes laikā norādīja tā referents un tolaik tieslietu ministrs Egils Levits, minētā likuma 18.pants, no vienas puses, nodrošina sabiedrības tiesības un, iespējams, arī pienākumu no zinātniskā viedokļa iepazīties ar minētajiem dokumentiem, bet, no otras puses, aizsargā šajos dokumentos minēto personu privātās intereses, ņemot vērā, ka šajos dokumentos ir daudz privātu ziņu par personu (sk. 5.Saeimas 1994.gada 24.februāra plenārsēdes stenogrammu, www.saeima.lv)."

Izrādās, sabiedrībai bija pienākums iepazīties no zinātniskā viedokļa ar minētajiem dokumentiem!

Ir taču pilnīgi pašsaprotami, ka no 2011.gada 25.augusta līdz 2014.gada 22.maijam ikviena zinātniskā institūcija, kurā ir zinātnieks ar doktora zinātnisko grādu vēsturē, jurisprudencē, socioloģijā vai citur, varēja brīvi pieprasīt VDK aģentu kartotēku izpētei, kā arī saņemt to, ja vien šī informācija uz pavisam cita likuma pamata - likuma „Par valsts noslēpumu" pamata - nav atzīta par sevišķi slepenu, slepenu vai konfidenciālu, taču tā jau ir pavisam cita lieta, kas neattiecas tiešā veidā uz likumu „Par bijušās VDK dokumentiem". Nostāja atbilst arī 1994.gada 24.februāra tieslietu ministra Egila Levita skaidrojumam: "sabiedrības interese iepazīties ar šiem dokumentiem un arī publicēt šos dokumentus ir uzskatīta tomēr par svarīgāku nekā privātā interese, taču arī privāta interese ir aizsargāta. [..] Šajā likumprojektā šī robeža ir vilkta vairāk sabiedrības interešu pusē." Šādi gan - sabiedrības pusē.

Mazs kopsavilkums: līdz 2014.gada 22.maijam likuma 18.panta pirmšķietamā mērķa un vēsturiskā interpretācija, kas saskan ar tieslietu ministra pausto, diezgan nepārprotami rāda sabiedrības, kuru pārstāvētu zinātniskās institūcijas un masu informācijas līdzekļi, tiesības iepazīties ar aģentūras informāciju prioritāti pār privātpersonas tiesībām, bet noteikumu normas skaidri paredzēja tiesības zinātniekiem iegūt izsniegtus dokumentus no 2011.gada 25.augusta. Zinātniskās institūcijas saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu ir tās, kuras iekļautas Izglītības un zinātnes resora uzturētajā Zinātnisko institūciju reģistrā. Piemēram, Latvijas Universitāte vai Latvijas Universitātes aģentūra Latvijas Vēstures institūts.

Kas mainījies 2015. gadā?

2013.gada beigās Saeimas Nacionālās drošības komisija iesniedza Saeimai likumprojektu, kas paredzēja grozīt likumu, pagarinot sadarbības fakta konstatēšanas noilguma termiņu līdz 2044.gadam, taču neskarot normas, kas regulēja tiesības iegūt aģentu kartotēkas informāciju, uzsverot, ka lēmums ir nepieciešams, lai aizsargātu valsts drošību. Uzsvēršu, grozīt 17.pantu, kas reglamentē sadarbības fakta ar VDK konstatēšanas noilguma termiņu.

Lai arī savulaik, strādājot Tieslietu ministrijā, man bija pielaide valsts noslēpumam, tomēr tas nesniedz adepta ezotēriskas zināšanas. Kāpēc ezotēriskas? Man nav atklāsmes, ko nozīmē mitoloģiskais jēdziens "čekas maisu atvēršana". Savukārt ir skaidrs, ko nozīmē informācijas atklātība, informācijas pieejamība un ikvienam vērotājam ir acīmredzams, ja vien likumā nav rakstīts ar neredzamo tinti, ka VDK dokumentu izmantošanu zinātniskiem nolūkiem un publicēšanu regulē tieši 18.pants, uz kura pamata izdoti arī Ministru kabineta noteikumi, kas noteica aģentūras kartotēkas dokumentu izsniegšanu zinātniskām institūcijām un masu informācijas līdzekļiem no 2011.gada 25.augusta. 18.pants bija nemainīgs kopš likuma pieņemšanas līdz 2014.gadam un tieši tāpat nemainīgi kopš 1995.gada ir Ministru kabineta noteikumi. Vienīgā atkāpe no 2011.gada 25.augusta kā brīža, kad dokumenti jāizsniedz zinātniskajām institūcijām un masu informācijas līdzekļiem, būtu apstāklis, ja nebūtu izpildīts 1991.gada 24.augusta Augstākās padomes rīkojums un Valsts drošības komiteja vēl kādu laiku slepus darbojusies nelikvidēta.

2013.gada 12.decembra plenārsēdē SC deputāts Ņikita Ņikiforovs, kas bija pret projektu, runāja par tā saturu - 17. pantu, kas skar sadarbības fakta noilguma termiņu, savukārt deputāts Valdis Zatlers runāja par aģentu uzskaites kartītēm un (citēju deputātu) "emocionāliem argumentiem", piemēram, "šie bija tā sauktie stukači, tātad tie ziņotāji, un nekas vairāk. Taču bija arī cita kategorija, kas strādāja atbildīgos amatos partijas un padomju aparātā un kam nebija vajadzīgas kartītes. Viņi sadarbojās ar čeku pa tiešo. Un šī viņu sadarbība tika ļoti rūpīgi slēpta. Un mūsu neatkarības atgūšanas sākumā daudzi no viņiem piedalījās arī Atmodas procesos".

Iespējams, šāds projekts tikai ap 17.pantu, nekā neskarot 18.pantu, kas reglamentē dokumentu izmantošanu un publicēšanu, izskaidrojams ar to, ka arī 2004.gada 27.maijā šo likuma 17.pantu grozīja vienā dienā ar steidzamību divos lasījumos Mareka Segliņa vadībā. Toreiz gan, kā atceramies, iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija "dega zilās ugunīs", tomēr jāatzīst, ka Segliņa laikā nebija iztecējis 20 gadu termiņš kopš 1991.gada 24.augusta jeb VDK likvidēšanas dienas, bet, kā izrādās, visus šos 20 gadus likumdevējs ar 18.panta otro daļu dokumentu publicēšanu vai nepublicēšanu bija deleģējis Ministru kabinetam, kura noteikumu 7.punkts arī šo divdesmit gadu termiņu paredzēja.

Protams, var jau būt, ka kāds tautas priekšstāvis Saeimā, grozot 17.pantu 2004.gadā vai iesniedzot 17.panta grozījumus 2013.gadā, domāja, ka groza 18.pantu, izlemj lietu par dokumentu publicēšanu, iespējams, pat aizver vai atver kādus iedomu "maisus", bet tur nu sabiedrība nav vainīga, ja kāds kolektīvi domā citādi nekā iesniedz rakstveida likumprojektus un balso. Latvijā ir tāda noturīga tradīcija, ka likumi ir rakstveidā, nevis domās.

2014.gadā sākās kārtējā "diskusija par čekas maisu publicēšanu", lai gan saprātīgi būtu bijis izmantot toreizējo normatīvo regulējumu un vienkārši lūgt šo informāciju izsniegt. Lūk, 2014.gada 3.aprīļa plenārsēdē gan tika celti priekšā deputāta Andreja Judina un Juridiskās komisijas priekšlikumi, kas grozīja 18.pantu, kas reglamentēja dokumentu publiskošanu, kā arī grozīja iepriekš nekad negrozīto deleģējumu Ministru kabinetam par šo publiskošanu, papildinot to ar obligātu zinātnisko izpēti pirms publiskošanas.

Ja otrajā lasījumā likums vēl paredzēja izpēti valsts zinātnisko programmu ietvaros (ir tāda budžeta daļa Izglītības un zinātnes ministrijai "Valsts pētījumu programmas", kur ir atklāti konkursi), tad trešajā un galīgajā lasījumā pēc kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikuma valsts atteicās no formulējuma, ka VDK dokumenti ir Latvijas Nacionālā arhīva fonda sastāvdaļa, nosakot, ka tā ir "nacionālā dokumentārā mantojuma" daļa, bet pēc Nacionālās drošības komisijas priekšlikuma izveidoja jaunu institūciju "Ministru kabineta izveidotu speciālu starpdisciplināru komisiju", kura atbilstoši šī likuma mērķim ir zinātniska. Tikai pēc šīs komisijas zinātniskās izpētes nu dokumenti kopš 2014.gada 22.maija likuma pieņemšanas būs pieejami Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā.

Līdz ar to, spriežot sistēmiski, likumdevējs ar 2014.gada 22.maija likumu sašaurināja to zinātnisko institūciju skaitu, kurām no 2011.gada 25.maija līdz 2014.gada 22.maijam bija pieejama aģentūras kartotēka, līdz vienai Ministru kabineta izveidotai zinātniskai institūcijai..

Novērtē šo rakstu:

59
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Aicinām rūpīgi analizēt tos spēkus un personas, kas uz pēdējo dienu notikumiem balstīs savu popularizēšanu

FotoPēdējās dienas Latvijai ir bijušas skaļiem skandāliem pārbagātas. Ikvienam, kam vēl nav kļuvis vienaldzīgs Latvijā notiekošais, saprotami, ka gribas reaģēt, izteikt vērtējumus, nosodīt, uzslavēt, meklēt cēloņsakarības un paralēles. Šajā sakarā vēlamies atgādināt dažas senas patiesības;
Lasīt visu...

21

Trīs versijas par Rimšēviča aizturēšanu

FotoSestdienas vakarā KNAB aizturēja Latvijas centrālās bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču. Tā ir ne tikai augstākā līmeņa amatpersona Latvijā, kas jebkad (pēc neatkarības atjaunošanas, jo centrālās bankas direktors tika arestēts arī Ulmaņa laikā) aizturēta, bet arī augstākā Eiropas Centrālās bankas amatpersona, kas jebkad aizturēta. Šāds bezprecedenta notikums, protams, tika atspoguļots visas pasaules finanšu un biznesa medijos un pasaules lielākajās ziņu aģentūrās.
Lasīt visu...

21

82% no Latvijas sabiedrības, kam ir konkrēts viedoklis, vēlas VDK dokumentu publiskošanu, 45% - nekavējoties

FotoSabiedrības pārstāvji arvien vairāk uzskata, ka čekas dokumentiem jābūt pieejamiem nekavējoties, turklāt pieaug pilsoņu pārliecība, ka spriest par tiem var sabiedrība pati bez valsts tēvišķas starpniecības, kas izpaustos kā ekspertu ieskata prevalēšana pār sabiedrības morālu vērtējumu.
Lasīt visu...

12

Tīri trampiska tvitterapsūdzība - acīmredzami sagrābstīts un prettiesisks fufelis ASV iestādes izpildījumā

FotoKo var teikt cilvēks, kuram rūp Latvijas nacionālā pašcieņa, kad rūpīgāk iepazinis tā dēvētās “FinCEN pretenzijas” pret Latvijas trešo lielāko kredītiestādi? Diez vai būtu vēlams savas emocijas publiski izteikt trīsstāvīgās nenormatīvās leksiskās konstrukcijās, turklāt vēl svešvalodā. Atliek vienīgi atcerēties tautas gudrību “Kādi kungi, tādi kalpi!”.
Lasīt visu...

3

Partijas „Vienotība” vērtību deklarācija: apstiprināta 2018. gada 17. februārī

FotoVienotība ir partija, kuras biedrus vieno kopīgas vērtības. Mēs esam vienoti izpratnē par godīgu, atbildīgu un kompetentu politiku. Mēs esam patriotiska, globāliem izaicinājumiem atvērta partija, kuras mērķis ir celt tautas labklājību. Mūsu uzdevums ir rūpēties par ilgtspējīgu un līdzsvarotu valsts attīstību. Vienotība veido Latviju par nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuras sabiedrība būtu izglītota, vesela un droša par nākotni.
Lasīt visu...

12

Veltījums Latvijas simtgadei: bīstamais precedents jeb Dzīve parādu bedrē

FotoSenos laikos cilvēki, kuri nav varējuši atdot savus parādus, esot likti saucamajā parādu bedrē. Visticamāk, ka tā atradās pazemē, kur neiespīdēja saule un nebija pieejams svaigs gaiss. Gluži pretēji – tajā visticamāk valdīja šausmīga smirdoņa, jo nav dzirdēts, ka senie cietumi būtu aprīkoti ar kādām labierīcībām vai ka senie cietumsargi nēsātu naktspodus. Tāpat nav dzirdēts, ka nabaga ieslodzītie tiktu vesti pastaigās vai uz kādu āra tualeti. Protams, šādos apstākļos cilvēka mūžs nebija garš un drīz vien beidzās.
Lasīt visu...

12

Ko likt vietā?

FotoVai nav savādi, ja naudas (siles?) apsaimniekotāji teju ik svētumu ar vieglu roku piekarina i savtīgam, i politiskam veikalam, kur skandināto caurspīdīgumu sedz rentgena starus nelaidošs materiāls…Vai uz akūtu vajadzību fona šķiet piedienīgi ar tādu vēzienu šķērdēties superdārgās un arī pamuļķīgās ārišķībās, kurām priekšā karina bezgala novazāto simtgadi, no kuras tagad jau šermuļi metas?
Lasīt visu...

21

Patiesība par demogrāfisko pāreju

FotoGlobālo sociālo problēmu analītikā tēma Nr.1 ir demogrāfiskā pāreja. Tam tā ir jābūt. Tas ir loģiski. Cilvēku dzīves kārtības un dzīves ritma galvenais faktors ir iedzīvotāju skaits. No iedzīvotāju skaita ir atkarīga cilvēku kultūra. Iedzīvotāju skaita pieaugums vai samazināšanās nosaka kultūras attīstības apjomu un attīstības tempu. Iedzīvotāju skaita pieauguma laikmetā kultūrā viss progresīvi uzplaukst, jo cilvēku apziņā valda radošs optimisms.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

OIK reforma tika apzināti īstenota atsevišķu uzņēmumu interesēs; lai to izmainītu, vajadzīga tikai politiskā griba un godaprāts

Ekonomikas ministrija (EM) ļoti labi apzinājās, kāds būs šīs...

Foto

Par ko vēlēt un kā vēlēt 2018. gadā?

Atgādinām, ka šoreiz tās patiešām ir pēdējās vēlēšanas. Jo vēl pēc četriem gadiem mileniāļi ar kokakolas un Šadurska...

Foto

Dzīvnieku brīvība - zobrats konkurences cīņu mašinērijā

Daudzas sabiedriskās organizācijas, īpaši, ja runājam par dzīvnieku vai dabas aizsardzības organizācijām, mūsdienās ir kļuvušas par leģitīmu tirgus pārdales...

Foto

Mācītājs Juris Rubenis ir bijis spiests uzrakstīt atlūgumu

Draugi, es nezinu, kā rīkoties... Vairāku manu kolēģu - mācītāju - agresīvā kampaņa pret mācītāju Juri Rubeni, kas...

Foto

Atklātā vēstule Aivaram Lembergam, Uldim Dreiblatam, Ritumam Rozenbergam un visiem normālorientētiem sabiedriskajiem spēkiem t.s. "sorosītu" draudu sakarā

T.s.”sorosītu” (Dž.Sorosa finansētu organizāciju pārstāvju un finansējuma saņēmēju, kā...

Foto

Bulgāru patriota atklāta vēstule attiecībā uz Stambulas konvenciju

Ne tikai Latvijā noris kaislības Stambulas konvencijas ratificēšanas sakarā. Arī Bulgārijā tās nerimst un ir ne mazāk asas....

Foto

Cik labi ir dzīvot Mārupē?

Nu jau gadu nevaru saņemt būvatļaujas pagarināšanu no Mārupes būvvaldes, lai turpinātu privātmājas būvdarbus, jo Mārupes dome un būvvalde atrod visādus...

Foto

Atklāta vēstule: ar ko skaidrojams, ka tiesībsargs „aizmirsis” nevainīguma prezumpciju?

Pašās janvāra beigās plašu ažiotāžu izraisīja tiesībsarga un Veselības inspekcijas paustie paziņojumi par bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā...

Foto

Herberta Cukura problēma Latvijas-Izraēlas attiecībās

Šī gada 1. februāra Latvijas Avīzes numurā publicēts Franka Gordona raksts “Kāpēc “novāca” tieši Cukuru?”, kurā minēta Izraēlas žurnālista Ronena Bergmana grāmata angļu...

Foto

Stambuliskā blogosfēras kašķa sakarā

Jau pērnruden biju iecerējis apskatīt Vācijas vēlēšanu rezultātus, bet šamie izcili ievilka valdības veidošanas procesu, un katrā tā pagriezienā atkal šķita, ka...

Foto

Ādama nolādēšanas monitorings: etniskās attiecības

Dievs ir cilvēcei novēlējis grēku un ciešanu pilnu dzīvi ne tikai saimnieciskajā darbībā un simboliskajā realitātē*, bet arī etniskajās attiecībās. Uz...

Foto

Ziņojums par bērnu tiesību pārkāpumiem VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži””

Tiesībsargs 2017. gadā bija saņēmis vairākus iesniegumus par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā “Ainaži”....

Foto

Atbildi uz jautājumiem un nosaki, vai esi sorosīts

No attāluma sekojot līdzi norisēm dzimtenē, tvitera lentē, ko ikdienā lietoju, nevar nepamanīt saasinājumu sorosītu atmaskošanas un apkarošanas...

Foto

Amatu dalīšana valsts struktūrās: Ārlietu ministrija, SAB

Pēc tā, ko esmu novērojusi Latvijas politikas virtuvē pēdējā laikā, vēlos padalīties ar dažiem man zināmiem noslēpumiem, proti, par...

Foto

Lidija Doroņina-Lasmane: neiesim taču sist savam brālim sejā

Arī nodevējs ir mans tautietis, brālis, kuram būtu jāpiedod, saka trīskārt represētā padomju režīma oponente Lidija Doroņina-Lasmane, aicinot...

Foto

Ko Ekonomikas ministrija plāno panākt ar likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums”?

Pirmkārt, Ekonomikas ministrija viltīgi slēpj patieso denacionalizēto māju īrnieku skaitu, kuriem joprojām ir spēkā pirmsreformas...

Foto

Latvijas kristīgo baznīcu vadītāju atklātā vēstule par Stambulas konvenciju

Iepazinušies ar Stambulas konvencijas piedāvāto vardarbības mazināšanas stratēģiju, vēlamies paust viedokli par šo dokumentu, ņemot vērā, ka...

Foto

Domā pozitīvi

Kad tā skandina atkal un atkal, tad teju vai pilnīgi droši jaušams, ka saukļa banālais vazātājs nevēlas, lai kāds viņu traucē pašapmierinātības tīksmē vai...

Foto

Stulbuma novitātes

Stulbums ir cilvēka saprāta nekorekta izpausme. Saprāta izpausmes var būt ar plusa zīmi un ar mīnusa zīmi. Stulbums ir saprāta izpausme ar mīnusa zīmi,...

Foto

Totalitārās pagātnes atspulgi

Literāta Jāņa Rokpeļņa atzīšanās sadarbībā ar čeku un “tviterotāju” atzinība viņam kā “īstam vecim”. Edvīna Raupa ieminēšanās par demarkācijas līniju vilkšanu “stukačiem”. Arno...

Foto

Mums rūp "Olainfarm" nākotne

Saistībā ar mūsu tēta Valērija Maligina pēkšņo aiziešanu mūžībā un viņa testamentā pausto gribu atstāt mantojumu visām trim meitām vienādās daļās vēlamies...

Foto

Līdzšinējās "Twitter" diskusijas par Stambulas konvenciju apkopojums

Apkopojot līdzšinējās diskusijas par Stambulas konvencijas ratificēšanu, tās aizstāvji vārdos, darbos un attieksmē pauž pārliecību:...

Foto

Atklātā vēstule Stambulas konvencijas ratifikācijas atbalstam

Mēs, pārstāvji no dažādām Latvijā pastāvošām baznīcām un draudzēm, ar bažām esam uzzinājuši par četru Latvijas baznīcu vadītāju − Latvijas...

Foto

Jautājumi Ašeradenam: kādi ir patiesie iemesli Ekonomikas ministrijas „OIK audita” iepirkumam?

Deputātu jautājumi saistībā ar ekonomikas ministra Arvila Ašeradena sabiedriskajā medijā pausto par Ekonomikas ministrijas (EM)...

Foto

Informācijas pieprasījums SAB direktoram par VDK aģentu “Miķeli”

2017. gada 27. decembrī dzejnieks Jānis Rokpelnis intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē publiski atzinās, ka kopš 1986. gada darbojies LPSR Valsts...

Foto

Viens likums, viena taisnība!? Valstī atšķirīgā attieksme pret ”mājas-kuģa” būvi un ”kaucošo motoru” trasēm

Situācija 1. Visos masu informācijas līdzekļos pašlaik ir publikācijas par ”māju-kuģis”. Šajā...

Foto

Ko no mums noslēpa vai nepateica Inguna Sudraba rakstā par varas politiskās vides vai spēka struktūru visvarenību?

Atbilde daļēji jau redzama zemāk citētajā komentārā un virsrakstā,...

Foto

Reforma jeb metastāzes apmīļošana

Jautājums ir ārkārtīgi svarīgs. Uzdot jautājumu ir Latvijas katra iedzīvotāja pienākums. Bērnu vecāku un mazbērnu vecvecāku obligāts pienākums. Savukārt jautājuma adresātam obligāti...

Foto

Andris Pauls-Pāvuls: es negribu saukt nevienu vārdu, bet aptuveni zinu, kas ir "čekas maisos"

Uz jautājumu, kā viņu stādīt priekšā, Andris Pauls-Pāvuls atbild: "Esmu labi informēts...

Foto

10 iemeslu pašiem pārvaldīt savu valsti

Melu un veselīgas morāles trūkuma dēļ līdz šim ir sabrukušas visas impērijas bez izņēmuma. Visi meli nāk gaismā un neiztur...

Foto

Dažas piezīmes par to, kāpēc es esmu pret Stambulas konvencijas ratifikāciju

Pirmkārt, vēlos uzsvērt, ka vardarbība ir ļaunums, jo īpaši pret bērniem, sievietēm. Taču problēma t.s....

Foto

Kā var pateikt, kad Maizītis melo? Kad lūpas kustas

Nekad nebiju iedomājies, ka pienāks laiks, kad par [Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoru Jāni] Maizīti varētu teikt,...

Foto

Pirmais Trampa gads

Šai brīdī, 20. janvārī 19.00 pēc Latvijas laika, tieši priekš gada Donalds Tramps stājās AAV prezidenta amatā. Tautas sajūsmas saucienus var vērot neapnicis...

Foto

Mēs neko neslēpjam, tikai ne visu atklājam

Atsaucoties uz 18. janvārī publicēto Lato Lapsas rakstu “Tiesa nospriež – Ārlietu ministrijai jāatvainojas un jāatklāj ziņas”, gribētu uzsvērt,...

Foto

Datortehnoloģijas un masu mediji

Latviešu valodas interneta portālos arvien biežāk sāk parādīties tādi vārdi kā datorredze un dziļie neirālie tīkli. Turpat tuvumā parasti tiek pieminēts arī...

Foto

Devalvācijas lielmeistari Rīgas pilī

Mūsdienās devalvācija ir ikdienas sastāvdaļa. Ar devalvāciju tiekamies nepārtraukti. Jēdzienu „devalvācija” jau sen neattiecina tikai uz valūtas (naudas) kursa pazemināšanu attiecībā pret...

Foto

„Mājkuģa” lieta: apmelošanas pasūtījuma izpildītāji nolūkā iespējami vairāk radīt sabiedrisko rezonansi noklusē būtiskus faktus

Kopš vakardienas plašsaziņas medijos ar apbrīnojamu uzstājību tiek izplatīts viedoklis, ka Pāvilostā...

Foto

Kā Rinkēviča ministrijā (teorētiski) piešķir prēmijas, piemaksas, balvas un citus labumus

Oficiālā informācija par piemaksām, prēmijām, naudas balvām, sociālajām garantijām un to noteikšanas kritērijiem Ārlietu ministrijā....

Foto

Atklāta vēstule LR Saeimas deputātiem: par tiesnešu neatkarību – „de iure” un „de facto”

Kad Valsts prezidents 2017. gada 10. novembrī nolēma neizsludināt grozījumus likumā "Par...

Foto

Par ko jāuztraucas Potapovai un Jurašam – tikai daži jautājumi

Potapova un Jurašs taisa šovu, ko netieši atbalsta Kaimiņš, tā apliecinādams, ka pēc būtības kalpo tiem...

Foto

Latvijā ir izveidots čekistu, komunistiskās partijas biedru un oligarhu mafiozs tīkls, bet mēs tur neesam

Latvijā ir izveidots čekistu, komunistiskās partijas biedru un oligarhu uzturēts noziedzīgs,...

Foto

Vai Kučinskis spēs atzīt, ka izgāzusies pirmā un redzamākā Čakšas reforma?

Jaunais gads ir iesācies ar vairākām pārmaiņām, no kurām dažas - kā benzīna cenas kāpumu...