Vajadzētu mazināt valdošās partijas augstprātības līmeni līdz 2026.gada Saeimas vēlēšanām
Gatis Eglītis27.02.2024.
Komentāri (51)
Iesaki rakstu: 
Ukraiņu varonība mums ir dāvājusi divus gadus drošībā, bet vai esam šo laiku izmantojuši atbildīgi savas drošības stiprināšanai? Diemžēl nē.
1. Robeža ar Krieviju/Baltkrieviju: to sāka būvēt esošais iekšlietu ministrs un premjere pirms gadiem desmit, bet iznākums kā ar E-veselību: daudz laika un naudas ieguldīts, bet sanācis brāķis: poļi un lietuvieši atklāti smejās par Latvijas caurumoto robežu (kā Šveices siers).
2. Sēlijas poligons: karš jau divus gadus, bet poligonu pat nav sākts būvēt: vai atkārtosies robežbūves sāga? Tur jau tagad vajadzēja būt kanādiešu, dāņu, spāņu karavīriem - daudz tuvāk pie austrumu robežas.
3. Laikam tikai retais varēja paredzēt, ka Vienotība, kas lozungos ir par tiesiskumu, pret korupciju, tomēr izveidos koalīciju ar ietekmīgāko oligarhu Aivaru L. To pašu, kurš 30 gadus raustījis politiskās lelles, sargājis VDK čekistu tīklojumu no lustrācijas, būvējis austrumu-rietumu tranzītkoridoru (nevis augstas pievienotās vērtības nozares), pretojies NATO karavīru klātbūtnei (vismaz Ventspilī).
4. Sabiedriskie mediji, “pateicoties” valdošās partijas spiedienam, ir kļuvuši par valdošās partijas un koalīcijas darboņu bezkritisku ruporu, kas pārāk neveicina sabiedrības kritisko domāšanu, likumsakarību un cēloņu analīzi, neuzdod patiesi neērtus jautājumus, bet pielej ēteru ar saldiem sižetiem par varas elites varoņdarbiem, jo tādējādi esot jāstiprina sabiedrības uzticēšanās un mīlestība pret politiķiem.
Bet kā lai sabiedrības uzticība varai aug, ja pat bijušais premjers neuzskata par ētisku pienākumu vismaz atvainoties par savu augstprātību, izšķiežot Latvijas un Eiropas budžeta naudu? Skandināvijā par šādiem ētikas pārkāpumiem sekotu atlūgums.
5. Uzskatu par bīstamu pēdējo nedēļu sabiedrisko mediju un politiskās elites drillēto naratīvu “…Latvijas drošība joprojām ir nebijusi augsta…”. Redzu to kā bezatbildīgu iežūžināšanu letarģiskā mierā, ka mums viss būs labi, Amerikāņi un NATO bez kavēšanās atsitīs jebkuru agresijas izpausmi; un nav arī jēgas neko darīt, jo tāpat mūs sagaida milzu pārspēks.
Tas ir pilnīgi pretstatā lietuviešiem un igauņiem, kas nopietni gatavojas sliktākajiem scenārijiem, tādējādi mazinot slikto scenāriju iespējamību, jo agresors neuzbruks stiprākajiem NATO posmiem (piemēram, Somija, Polija), bet, iespējams, taustīs tos, kurus vieglāk pakļaut, ietekmēt. Latvija diemžēl ir vājākais Baltijas posms drošības ziņā.
6. Ekonomiskā divkosība: kamēr Ukraina cīnās kara laukā, Latvija nespēj tikt galā ar uzņēmējiem, kas “pa kluso” turpina tirdzniecību ar Krieviju un palīdz tai nopelnīt dolārus kara mašīnas darbināšanai (asinsgraudu tranzīts); arī V.Zeļenska padomnieks V.Podoļaks intervijā Delfiem pirms dažām dienām norādīja uz Latvijas politiķu divkosību šajā jautājumā.
Jā, valdības un koalīcijas veido vairākas partijas, arī mēs, JKP, bijām valdībā 2021.-2022.gadā kara sākumā, bet valdošā partija ir tikai viena. Tā vada valdības un Saeimas darbu, ierēdniecību (caur Valsts kanceleju), valsts budžetu utt. Tā pati partija, kas jau 12,5 gadus vada valsti. Partija, kura, manuprāt, izceļas ar augstprātību un “mēs-zinām-labāk” attieksmi.
Jautāsiet: ko man tagad darīt, šo lasot? Atbilde: pēc 3,5 mēnešiem būs EP vēlēšanas, un aicinu balsot par centriski labējām partijām kā NA, AS, JKP, kas par drošību spēs rūpēties daudz labāk, bet valdošajai partijai parādīt “dzelteno kartīti”, lai mazinātu augstprātības līmeni līdz 2026.gada Saeimas vēlēšanām.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
