Vāji, bet zemiski cilvēki izvēlas pārkāpt jebkādas sarkanās līnijas un fabricē kriminālprocesus

Divpadsmit gadi – tas ir ilgs laiks un tik smagas apsūdzības, kuras visu laiku var atgādināt, par kurām visu laiku var publiski runāt, politiķim var maksāt karjeru. Tāds arī noteikti bija manu oponentu aprēķins.

Labi, es par sevi nežēlojos, es esmu dzīvē šo to mācījies un pieredzējis arī ārpus politikas, bijis vietās un situācijās, kas mācījušas izdzīvot, nepadoties, uzvarēt. Mani tik viegli nesalauzt, taču tas nemaina to, ka šāda prakse ir jāizbeidz.

Politiskie strīdi ir jārisina politiskā ceļā. Mums katram var nepatikt kāds politiķis, tas ir normāli, taču, ja gribi ieņemt viņa vietu, ej un pierādi, ka vari labāk, ka esi gudrāks, talantīgāks, spējīgāks. Tā vietā dažādi vāji, bet zemiski cilvēki izvēlas pārkāpt jebkādas godīgas un džentlmeniskas politiskās cīņas sarkanās līnijas un fabricē kriminālprocesus.

Viņus atbalsta citi, kam liekas, ka Helmanis vai kāds cits ir slikts cilvēks, un kriminālprocess tiek izmantots kā izrēķināšanās instruments. Nu jā, pēc divpadsmit gadiem izrādīsies, ka neesi vainīgs – kā manā gadījumā, bet kuru tad tas vairs interesēs.

Lieta, kurā es esmu beidzot atzīts pat pilnīgi nevainīgu, figurēja visas safabricētas politiskas lietas pazīmes. Notiesāšanai pirmajā instancē tika izmantotas gan viltotas liecības, gan izdomājumi, kas lietas materiālos nav pamatoti ne ar ko. Tas nav normāli. Tas nav tiesiski, tā nedrīkstētu notikt mūsu valstī.

Mēs visi – kā sabiedrība – savā ziņā esam vainīgi pie tā. Mēs priecājamies un sitam plaukstas, kad kādu mums nepatīkamu amatpersonu apsūdz. Mēs domājam, tā viņam vajag. Gan jau pie kaut kā vainīgs ir!

Nebūs noslēpums, ka es neesmu liels partijas JKP fans. Tādu nekompetences un agresivitātes apvienojumu reti gadās sastapt, taču es nebiju starp tiem, kas sistu plaukstas, kad tika apsūdzēts Juraša kungs. Daudzi teica – redz, zeme ir apaļa, lai tagad izbauda zāles, kuras tik bagātīgi mācēja izrakstīt citiem. Nē, tas nav pareizi.

Ar politiskiem konkurentiem nav jācīnās ar samākslotu kriminālprocesu palīdzību. Mēs tādejādi devalvējam visu tiesisko vidi Latvijā. Mēs esam to devalvējuši jau tiktāl, ka Saeimas Juridisko komisiju vada apsūdzēts cilvēks, un tas visiem principā liekas normāli, nekas īpašs. Taču patiesībā tas ir kaut kas neiedomājams Eiropas Savienības dalībvalstī.

Es neesmu arī gluži Artusa Kaimiņa kā politiķa fans, taču vai tiešām kāds tic, ka viņš tiktu apsūdzēts grāmatvedības datu sagrozīšanā arī tad, ja nebūtu kļuvis par politiķi? Vai 67 gadus vecam vīram, kas nav apsūdzēts par vardarbīgiem noziegumiem, nekur nav bēdzis tik daudzus gadus, tiktu piemērots arests kā drošības līdzeklis, ja tas nebūtu daudziem tik neērts politiķis?

Mēs esam kaut ko salaiduši greizi Latvijā, un kaut kas ir jāmaina. Kriminālprocess nedrīkst būt izrēķināšanās instruments vai sods par kaut kādiem iedomātiem grēkiem.

Politiskajai cīņai ir jābūt godīgai, tiesas un izmeklējošās iestādes politiķiem nav jānoslogo un jāizmanto savu rēķinu kārtošanai. Mēs bieži sakām, ka gribam būt ziemeļvalsts, gribam dzīvot kā Skandināvijā, nu, tad tā arī vajag uzvesties tā, nevis kā kaut kur austrumpusē.

Es gribu pateikt paldies visiem saviem vēlētājiem, atbalstītājiem, draugiem, paziņām, kas ir pietiekami gudri un domājoši, lai redzētu cauri šādām safabricētām krimināllietām, spēj domāt ar savu galvu un atbalstīja mani. Paldies Jums! Lai viss notikušais kalpo mums par vēl vienu stimulu veidot savu valsti labāku, tiesiskāku, demokrātiskāku, tādu, kādu mēs vēlamies redzēt savu mīļo Latviju.

Novērtē šo rakstu: