Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Covid-19 pandēmijas apkarošana ir prioritārs Ministru kabineta un arī Saeimas uzdevums. Efektīvs līdzeklis tās ierobežošanai ir plaša iedzīvotāju vakcinācija.

Vakcinācija nenovērš inficēšanos pilnīgi visos gadījumos, tomēr, pirmkārt, tā ievērojami samazina saslimšanas iespēju; otrkārt, saslimšanas gadījumā tā gandrīz vienmēr nodrošina vieglu slimības gaitu un glābj no nāves; treškārt, vakcinācija ievērojami samazina iespēju inficēt citus cilvēkus.

Vakcinācijas politikai jānodrošina pēc iespējas lielākas iedzīvotāju daļas brīvprātīga vakcinācija. Saeimas deputātiem, valdības locekļiem, valsts un pašvaldību darbiniekiem un, protams, arī valsts prezidentam ir pienākums rādīt priekšzīmi vakcinējoties.

Saeimai ir jāpanāk vienots redzējums Covid-19 pandēmijas ierobežošanā un vakcinēšanas politikā. Tas ir visas tautas interesēs.

Valsts politikai ir jābūt elastīgai. Tai jāņem vērā gan saslimstības un iedzīvotāju apdraudētības līmenis, gan jaunākās zinātnes atziņas, gan Eiropas un citu valstu pieredze. It īpaši jāievēro tas, ka situācija ir pastāvīgi mainīga. Šis elastīgums ir jāiestrādā Saeimas un valdības lēmumos.

Tādēļ Saeimai nepieciešams pieņemt tādu likumu, kas pilnvaro Ministru kabinetu noteikt regulējumus, kuri attiecīgajā brīdī vajadzīgi Covid-19 pandēmijas ierobežošanai un cilvēku veselības aizsardzībai.

Covid-19 pandēmijas apkarošana un vakcinācijas iespējami plaša aptvere ir visas tautas kopēja lieta. Tādēļ ir nepieciešamas diskusijas par labāko ceļu, kā to panākt.

Taču šīm diskusijām jābalstās tikai un vienīgi racionālos apsvērumos. Vakcinācija nav ticības, filozofijas vai pasaules uzskata jautājums, bet gan konkrēts, lietišķs risinājums, kas nodrošina sabiedrības veselību un drošību. Šāda pieeja atbilst arī Latvijas pilsoņu lielum lielā vairākuma nostājai.

Politiskas spēles, manipulējot ar neinformētību, aizspriedumiem un sazvērestības teorijām, tiešā veidā apdraud cilvēku veselību un dzīvību.

Vienlaikus ir jāuztur cieņpilns dialogs ar pagaidām pret vakcinēšanos vēl skeptiski noskaņoto mazākumu. Latvijas informatīvajā telpā par Covid-19 pandēmiju ir daudz mulsinošas un pretrunīgas informācijas, kas nav iegūta no zinātniski autoritatīviem un kompetentiem avotiem. Gan valstij, gan arī sabiedrībai pašai ir jāpalīdz līdzcilvēkiem orientēties šajā situācijā un atdalīt graudus no pelavām.

Mēs neesam cits citam pretinieki, mēs esam viena Latvijas tauta.

Uzskatu, ka Covid-19 apkarošanas un vakcinācijas politikai ir jābalstās uz šādiem principiem:

1. Vakcinācija ir brīvprātīga, un arī turpmāk tai jābūt brīvprātīgai.

2. Lai samazinātu inficēšanās risku, ir pamatoti noteikt pasākumus un pakalpojumus, kas ir pieejami tikai ar sadarbspējīgiem sertifikātiem (kurus iegūst vakcinētas, Covid-19 pārslimojušas vai noteiktos gadījumos arī nesen testētas personas). Tas pats attiecas uz citiem ierobežojumiem, kas nepieciešami cilvēku veselības aizsardzībai.

3. Satversme un Eiropas Cilvēktiesību konvencija pieļauj noteikt pasākumus, kas vērsti uz inficēšanās riska samazināšanu, ja tie ir samērīgi. Nosakot samērīgumu, jāņem vērā, ka vakcinētām personām, kuras rada mazākus riskus sev un sabiedrībai, šie pasākumi var būt mazāk ierobežojoši.

4. Atsevišķos gadījumos Ministru kabinets uz likuma pamata var noteikt visā valstī vienotu, centralizētu regulējumu atsevišķām profesijām (piemēram, sociālajiem darbiniekiem, kas strādā ar paaugstināta riska grupām, medicīnas personālam, skolotājiem u.tml.) vai publiski pieejamām vietām (piemēram, restorāniem, teātriem u.c.). Tomēr, ja tas iespējams, priekšroka dodama decentralizētai lēmumu pieņemšanas stratēģijai, kas būtu vairāk piemērota konkrētai vietai, iestādei, individuālam gadījumam, dodot iespēju konkrētām pašvaldībām un iestādēm lemt par konkrētiem pasākumiem (piemēram, par skolu vai bērnudārzu pieejamību pandēmijas apstākļos).

5. Īpašs, taisnīgs risinājums nepieciešams attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri medicīnisku iemeslu dēļ nevar vakcinēties.

6. Darba devēja tiesības atlaist darbinieku, kurš nav vakcinējies, ir vēl nopietni jāizdiskutē. Vispirms jau tas nedrīkst attiekties uz visiem darbiniekiem, bet gan tikai uz tiem, kuri darbā saskaras ar klientiem. Taču arī šādā gadījumā atbrīvošana no darba būtu pieļaujama tikai kā galējs risinājums, ja darba devējam nav iespējams šo darbinieku nodarbināt citā vietā vai veidā vai ja ilgstoši par to nav panākta vienošanās. Ja šādu regulējumu vispār pieņem, tad tajā jāparedz pietiekams pārejas periods.

7. Lemjot par pasākumiem cilvēku veselības aizsardzībai, ir jāņem vērā, ka situācija kopš šī gada sākuma ir mainījusies. Tagad vakcīnas ir pieejamas, un visi, kas rūpējas par savu veselību, jebkurā brīdī var vakcinēties.

Tāpēc turpmāk tik plaša mēroga ekonomikas apturēšana un tik tālejoši ierobežojumi, kas līdz ar to skartu arī jau vakcinētas personas, kuras risku sev un sabiedrībai ir mazinājušas, vairs nebūtu nepieciešami. Izņēmums varētu būt vienīgi augstas saslimstības uzliesmojuma gadījumi, kas var novest pie nopietniem traucējumiem medicīniskās aprūpes sistēmā.

8. Ņemot vērā gan jaunākās pētniecības atziņas, gan pašu vakcīnu attīstību, perspektīvā ir jāpiedāvā iespēja visām jau vakcinētajām personām, kas to vēlēsies, pēc zināma laika saņemt vēl papildu (trešo) poti imūnsistēmas nostiprināšanai. Latvijai ar to jau tagad jārēķinās un jāiepērk attiecīgās devas.

9. Visi Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumi, to izmaiņas, saturs, jēga un mērķis, kā arī atbildes uz biežāk uzdotiem jautājumiem visiem saprotamā un viegli pieejamā veidā ir jākomunicē iedzīvotājiem.

Noslēgumā secinu, ka pašreiz Saeimā apspriesto apjomīgo un smagnējo Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumu vietā Saeimai vajadzētu pieņemt nelielus likuma grozījumus, kas būtu mērķtiecīgi vērsti uz šeit minēto deviņu principu īstenošanu.

Likuma regulējumam jādod tiesības Ministru kabinetam un pašvaldībām, ja šādas tiesības pašreizējā spēkā esošā likuma redakcijā vēl nav pietiekamas, elastīgi un samērīgi veikt nepieciešamos pasākumus Covid-19 pandēmijas ierobežošanai, ņemot vērā cilvēka pamattiesības.

Novērtē šo rakstu:

13
123

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Apvienotais saraksts Ropažu novadā – komanda vai tikai ilūzija?

FotoApvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Lasīt visu...

21

Tauta skrien, bet valsts bremzē

FotoFiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Lasīt visu...

21

Neviens nerunā par izrāvienu. Neviens nesaka: „Rīga būs instruments Latvijas izaugsmei!”

FotoMans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Lasīt visu...

21

Klusēšana nav miers

FotoManā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Lasīt visu...

3

Mūsu viedās ministrijas viedie soļi un viedā rīcība

FotoKopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Lasīt visu...

21

Kultūršoks vai Latvijas nodevēju saraksts?

FotoVai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Lasīt visu...

21

Valsts kase ir tukša, naudas vienkārši vairs nav, ir politisks bankrots

FotoVai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai": https://nra.lv/neatkariga/izpete/490313-edvards-kusners-zala-kursa-remonts-lidzinasies-banku-kapitalajam-remontam.htm.
Lasīt visu...

18

Dubultstandarti Latvijas varas retorikā: kad "attīstītās valstis" kalpo tikai algu celšanai

FotoLatvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi