Iesaki rakstu: 
Mūsu valstij bieži patīk izcelties uz citu fona ar saviem īpašajiem sasniegumiem un jaunievedumiem, - par tādu var uzskatīt Vakcinācijas biroja izveidi, kur kā vadītāja izvelētēta bijusī Dziesmu svētku organizētāja Eva Juhņēviča, kas procesu raksturo kā daudzšķautņains un komplicēts – tas saistās ar loģistiku, cilvēkresursiem, laika plānošanu, tāpēc vairāk ir vajadzīgas vadītāja un koordinatora funkcijas.
Jāsaka, ka Dziesmu svētki notiek ik 5 gadus un tiem ir savas tradīcijas un noteikumi, - arī vakcinācija valstī notiek nemitīgi, un līdz šim tajā nav bijušas milzīgas problēmas. Viss ir stingri noteikts un atrisināts tiesību aktos: loģistikas ķēdes regulē Farmācijas likums, vakcinācijas veikšana aprakstīta MK 330. noteikumos, ir pat izstrādāta vesela rokasgrāmata Valsts zāļu aģentūras (VZA) mājas lapā, kas pieejama ikvienam. MK noteikumi Nr.330 „Vakcinācijas plānošana un organizēšana” skaidri nosauc vakcinācijas procesā iesaistītos un atbildīgos – ģimenes ārsti, SPKC, NVD. Vai tie jaunā veselības ministra skatījumā ir rīcības nespējīgi un atbildīgās personas algu saņem par neko?
Lai ieviestu un realizētu lielu vakcinācijas apjomu, vajag nevis degsmi un pieredzi organizēt lielas tautas masas, bet gan zināšanas un izpratni par procesu kā tādu, kas notiek gadiem un ir stingri reglamentēts. VZA ir liela iestāde ar daudzām nodaļām, tai skaitā zāļu izplatīšanā, jo vakcīna arī ir zāles, nevis zābaki vai šalles, ko var vest un pārkraut pēc velēšanas.
Ar apbrīnu var klausīties, ka pāris dienās tikšot radīta jauna IT platforma, kas domāta tieši vakcinācijai, - tikai cik tā maksās un kas tieši to radīs, un cik maksās uzturēšana? Ir veselas iestādes, kas atbildīgas par komunikāciju Covid krīzes laikā, - kā Valsts kanceleja, VM, SPKC kopumā 50 dažādi speciālisti. Tad kādēļ vajadzīgs īpašs speciālists vēl birojā, kura pamata uzdevums būtu pārliecināt skeptiķus par vakcinēšanos un atspēkot nepatiesus apgalvojumus, taču arī šeit izraudzītajai darbiniecei nav ne izglītības, ne pieredzes, lai to darītu un komunikācija būtu saprotama un gudra, nevis kā līdz šim, jo šobrīd galvenais epidemiologs kā padomju laikos attaisno pilnīgi visus valdības lēmumus un tos uzskata par pareiziem, lai cik tie būtu absurdi un tik pat vienkārši arī secina ,ka saslimstība nemazinās.
Protams, vakcinācija ir šobrīd ir svarīga, lai mazinātu vīrusa izplatību, taču vai tiešām par valsts naudu var atļauties pilnīgi visu? Piemēram, privātās iestādes jau tagad par viena cilvēka vakcināciju pieprasa 15 eiro, kas ir divas reizes augstāka cena nekā citu veidu vakcinācija. Privātais bizness nav labdari, un arī šeit cenšas nopelnīt, lai palīdzētu sasniegt ambiciozos veselības ministra Daniela Pavļuta plānus.
Tieši tāpat kā privātās laboratorijas pfaktiski ir pārņēmušas visu testēšanas apjomu, kur acīmredzami izkonkurē sākotnēji lētāko BIOR cenu 31 eiro un visiem tiek maksāts vienāds izcenojums 37 eiro, iepriekš pat 54 eiro. Vai kāds ir pārliecinājies, kādas ir patiesās viena testa cenas un kādēļ privātās laboratorijas tik ļoti to vēlas darīt un testēšana nenotiek lielo slimnīcu laboratorijās, izņemot Latvijas Infektoloģijas centru.
Diemžēl neviens vakcinācijas dokuments nepasaka, kas notiks pēc gada vai diviem, kad būs nepieciešama visas tautas revakcinācija, kā organizēs to un kas segs tās izmaksas? Un vai tomēr līdz galam nezināmās dažādās vakcīnas nesīs gaidītos rezultātus un kurš par to atbildēs.
Un varbūt jaunajam veselības ministram vairāk uzmanības jāpievērš SPKC, kur savu pieredzi brīvprātīgo piesaistīšanā varētu likt lietā E.Juhņēviča, kurš ir faktiski galvenais Covid potenciālo avotu apkarotājs, operatīvi nosakot saslimušos un to kontaktpersonas kā nākamos slimības avotus, jo nav pieļaujams, ja tas tiek novilcināts. Arī ievērojot drošības pasākumus, cilvēki bieži par to, ka ir kontaktpersonas, uzzina pēc nedēļas vai pat ilgāk. Būtu labi, ja arī tie, kas tiek uzskatīti par valsts galvenajiem infektologiem, atrautos no saviem miljonu pētījumiem un atreferēt ārzemju literatūru, ķertos pie tiešajiem pienākumiem un izstrādātu valstī vienotas vadlīnijas diagnostikai un ārstēšanai ,lai samazinātu augsto mirstību.
D.Pavļutam vajadzētu pārskatīt mantojumā saņemto komandu,kas kā visi ierēdņi lieliski jūtas savos amatos, atceroties veco teicienu: ja izlaidīgi ierēdņi ir drošībā un labi atalgoti, tas ir pagrimuma sākums.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
