Iesaki rakstu: 
Mūsu valstij bieži patīk izcelties uz citu fona ar saviem īpašajiem sasniegumiem un jaunievedumiem, - par tādu var uzskatīt Vakcinācijas biroja izveidi, kur kā vadītāja izvelētēta bijusī Dziesmu svētku organizētāja Eva Juhņēviča, kas procesu raksturo kā daudzšķautņains un komplicēts – tas saistās ar loģistiku, cilvēkresursiem, laika plānošanu, tāpēc vairāk ir vajadzīgas vadītāja un koordinatora funkcijas.
Jāsaka, ka Dziesmu svētki notiek ik 5 gadus un tiem ir savas tradīcijas un noteikumi, - arī vakcinācija valstī notiek nemitīgi, un līdz šim tajā nav bijušas milzīgas problēmas. Viss ir stingri noteikts un atrisināts tiesību aktos: loģistikas ķēdes regulē Farmācijas likums, vakcinācijas veikšana aprakstīta MK 330. noteikumos, ir pat izstrādāta vesela rokasgrāmata Valsts zāļu aģentūras (VZA) mājas lapā, kas pieejama ikvienam. MK noteikumi Nr.330 „Vakcinācijas plānošana un organizēšana” skaidri nosauc vakcinācijas procesā iesaistītos un atbildīgos – ģimenes ārsti, SPKC, NVD. Vai tie jaunā veselības ministra skatījumā ir rīcības nespējīgi un atbildīgās personas algu saņem par neko?
Lai ieviestu un realizētu lielu vakcinācijas apjomu, vajag nevis degsmi un pieredzi organizēt lielas tautas masas, bet gan zināšanas un izpratni par procesu kā tādu, kas notiek gadiem un ir stingri reglamentēts. VZA ir liela iestāde ar daudzām nodaļām, tai skaitā zāļu izplatīšanā, jo vakcīna arī ir zāles, nevis zābaki vai šalles, ko var vest un pārkraut pēc velēšanas.
Ar apbrīnu var klausīties, ka pāris dienās tikšot radīta jauna IT platforma, kas domāta tieši vakcinācijai, - tikai cik tā maksās un kas tieši to radīs, un cik maksās uzturēšana? Ir veselas iestādes, kas atbildīgas par komunikāciju Covid krīzes laikā, - kā Valsts kanceleja, VM, SPKC kopumā 50 dažādi speciālisti. Tad kādēļ vajadzīgs īpašs speciālists vēl birojā, kura pamata uzdevums būtu pārliecināt skeptiķus par vakcinēšanos un atspēkot nepatiesus apgalvojumus, taču arī šeit izraudzītajai darbiniecei nav ne izglītības, ne pieredzes, lai to darītu un komunikācija būtu saprotama un gudra, nevis kā līdz šim, jo šobrīd galvenais epidemiologs kā padomju laikos attaisno pilnīgi visus valdības lēmumus un tos uzskata par pareiziem, lai cik tie būtu absurdi un tik pat vienkārši arī secina ,ka saslimstība nemazinās.
Protams, vakcinācija ir šobrīd ir svarīga, lai mazinātu vīrusa izplatību, taču vai tiešām par valsts naudu var atļauties pilnīgi visu? Piemēram, privātās iestādes jau tagad par viena cilvēka vakcināciju pieprasa 15 eiro, kas ir divas reizes augstāka cena nekā citu veidu vakcinācija. Privātais bizness nav labdari, un arī šeit cenšas nopelnīt, lai palīdzētu sasniegt ambiciozos veselības ministra Daniela Pavļuta plānus.
Tieši tāpat kā privātās laboratorijas pfaktiski ir pārņēmušas visu testēšanas apjomu, kur acīmredzami izkonkurē sākotnēji lētāko BIOR cenu 31 eiro un visiem tiek maksāts vienāds izcenojums 37 eiro, iepriekš pat 54 eiro. Vai kāds ir pārliecinājies, kādas ir patiesās viena testa cenas un kādēļ privātās laboratorijas tik ļoti to vēlas darīt un testēšana nenotiek lielo slimnīcu laboratorijās, izņemot Latvijas Infektoloģijas centru.
Diemžēl neviens vakcinācijas dokuments nepasaka, kas notiks pēc gada vai diviem, kad būs nepieciešama visas tautas revakcinācija, kā organizēs to un kas segs tās izmaksas? Un vai tomēr līdz galam nezināmās dažādās vakcīnas nesīs gaidītos rezultātus un kurš par to atbildēs.
Un varbūt jaunajam veselības ministram vairāk uzmanības jāpievērš SPKC, kur savu pieredzi brīvprātīgo piesaistīšanā varētu likt lietā E.Juhņēviča, kurš ir faktiski galvenais Covid potenciālo avotu apkarotājs, operatīvi nosakot saslimušos un to kontaktpersonas kā nākamos slimības avotus, jo nav pieļaujams, ja tas tiek novilcināts. Arī ievērojot drošības pasākumus, cilvēki bieži par to, ka ir kontaktpersonas, uzzina pēc nedēļas vai pat ilgāk. Būtu labi, ja arī tie, kas tiek uzskatīti par valsts galvenajiem infektologiem, atrautos no saviem miljonu pētījumiem un atreferēt ārzemju literatūru, ķertos pie tiešajiem pienākumiem un izstrādātu valstī vienotas vadlīnijas diagnostikai un ārstēšanai ,lai samazinātu augsto mirstību.
D.Pavļutam vajadzētu pārskatīt mantojumā saņemto komandu,kas kā visi ierēdņi lieliski jūtas savos amatos, atceroties veco teicienu: ja izlaidīgi ierēdņi ir drošībā un labi atalgoti, tas ir pagrimuma sākums.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
