Iesaki rakstu: 
Mūsu valstij bieži patīk izcelties uz citu fona ar saviem īpašajiem sasniegumiem un jaunievedumiem, - par tādu var uzskatīt Vakcinācijas biroja izveidi, kur kā vadītāja izvelētēta bijusī Dziesmu svētku organizētāja Eva Juhņēviča, kas procesu raksturo kā daudzšķautņains un komplicēts – tas saistās ar loģistiku, cilvēkresursiem, laika plānošanu, tāpēc vairāk ir vajadzīgas vadītāja un koordinatora funkcijas.
Jāsaka, ka Dziesmu svētki notiek ik 5 gadus un tiem ir savas tradīcijas un noteikumi, - arī vakcinācija valstī notiek nemitīgi, un līdz šim tajā nav bijušas milzīgas problēmas. Viss ir stingri noteikts un atrisināts tiesību aktos: loģistikas ķēdes regulē Farmācijas likums, vakcinācijas veikšana aprakstīta MK 330. noteikumos, ir pat izstrādāta vesela rokasgrāmata Valsts zāļu aģentūras (VZA) mājas lapā, kas pieejama ikvienam. MK noteikumi Nr.330 „Vakcinācijas plānošana un organizēšana” skaidri nosauc vakcinācijas procesā iesaistītos un atbildīgos – ģimenes ārsti, SPKC, NVD. Vai tie jaunā veselības ministra skatījumā ir rīcības nespējīgi un atbildīgās personas algu saņem par neko?
Lai ieviestu un realizētu lielu vakcinācijas apjomu, vajag nevis degsmi un pieredzi organizēt lielas tautas masas, bet gan zināšanas un izpratni par procesu kā tādu, kas notiek gadiem un ir stingri reglamentēts. VZA ir liela iestāde ar daudzām nodaļām, tai skaitā zāļu izplatīšanā, jo vakcīna arī ir zāles, nevis zābaki vai šalles, ko var vest un pārkraut pēc velēšanas.
Ar apbrīnu var klausīties, ka pāris dienās tikšot radīta jauna IT platforma, kas domāta tieši vakcinācijai, - tikai cik tā maksās un kas tieši to radīs, un cik maksās uzturēšana? Ir veselas iestādes, kas atbildīgas par komunikāciju Covid krīzes laikā, - kā Valsts kanceleja, VM, SPKC kopumā 50 dažādi speciālisti. Tad kādēļ vajadzīgs īpašs speciālists vēl birojā, kura pamata uzdevums būtu pārliecināt skeptiķus par vakcinēšanos un atspēkot nepatiesus apgalvojumus, taču arī šeit izraudzītajai darbiniecei nav ne izglītības, ne pieredzes, lai to darītu un komunikācija būtu saprotama un gudra, nevis kā līdz šim, jo šobrīd galvenais epidemiologs kā padomju laikos attaisno pilnīgi visus valdības lēmumus un tos uzskata par pareiziem, lai cik tie būtu absurdi un tik pat vienkārši arī secina ,ka saslimstība nemazinās.
Protams, vakcinācija ir šobrīd ir svarīga, lai mazinātu vīrusa izplatību, taču vai tiešām par valsts naudu var atļauties pilnīgi visu? Piemēram, privātās iestādes jau tagad par viena cilvēka vakcināciju pieprasa 15 eiro, kas ir divas reizes augstāka cena nekā citu veidu vakcinācija. Privātais bizness nav labdari, un arī šeit cenšas nopelnīt, lai palīdzētu sasniegt ambiciozos veselības ministra Daniela Pavļuta plānus.
Tieši tāpat kā privātās laboratorijas pfaktiski ir pārņēmušas visu testēšanas apjomu, kur acīmredzami izkonkurē sākotnēji lētāko BIOR cenu 31 eiro un visiem tiek maksāts vienāds izcenojums 37 eiro, iepriekš pat 54 eiro. Vai kāds ir pārliecinājies, kādas ir patiesās viena testa cenas un kādēļ privātās laboratorijas tik ļoti to vēlas darīt un testēšana nenotiek lielo slimnīcu laboratorijās, izņemot Latvijas Infektoloģijas centru.
Diemžēl neviens vakcinācijas dokuments nepasaka, kas notiks pēc gada vai diviem, kad būs nepieciešama visas tautas revakcinācija, kā organizēs to un kas segs tās izmaksas? Un vai tomēr līdz galam nezināmās dažādās vakcīnas nesīs gaidītos rezultātus un kurš par to atbildēs.
Un varbūt jaunajam veselības ministram vairāk uzmanības jāpievērš SPKC, kur savu pieredzi brīvprātīgo piesaistīšanā varētu likt lietā E.Juhņēviča, kurš ir faktiski galvenais Covid potenciālo avotu apkarotājs, operatīvi nosakot saslimušos un to kontaktpersonas kā nākamos slimības avotus, jo nav pieļaujams, ja tas tiek novilcināts. Arī ievērojot drošības pasākumus, cilvēki bieži par to, ka ir kontaktpersonas, uzzina pēc nedēļas vai pat ilgāk. Būtu labi, ja arī tie, kas tiek uzskatīti par valsts galvenajiem infektologiem, atrautos no saviem miljonu pētījumiem un atreferēt ārzemju literatūru, ķertos pie tiešajiem pienākumiem un izstrādātu valstī vienotas vadlīnijas diagnostikai un ārstēšanai ,lai samazinātu augsto mirstību.
D.Pavļutam vajadzētu pārskatīt mantojumā saņemto komandu,kas kā visi ierēdņi lieliski jūtas savos amatos, atceroties veco teicienu: ja izlaidīgi ierēdņi ir drošībā un labi atalgoti, tas ir pagrimuma sākums.
Seko mums 
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
