Iesaki rakstu: 
Nekādi negribu nokļūt Valentīna Jeremejeva lomā, kurš esot izplatījis viltus ziņas par Covid-19. Turpmākais teksts ir vienīgi mani pieņēmumi, kaut arī balstīti uz starptautisku autoritāšu atzinumiem un faktiem. Nezinu, cik tiesiski tie ir mūsu Dievzemītē, taču likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības. Tāpēc atkārtoju, ka šis ir tikai mans viedoklis. (Redzat, cik sarežģīti ir darīt zināmu kaut ko konkrētu “demokrātiskā, tolerantā un plurālistiskā” sabiedrībā. Padomju bonzas vienkārši ņirdz no aizsaules.)
Pasaules Veselības organizācija izsludināja Covid-19 pandēmiju, lai gan mirstība no šīs ligas nedz tobrīd, nedz pašreiz, pat pierēķinot visus, kuri jau tāpat bija ar vienu kāju kapā, netuvojās 12%, kas ir pieņemtais slieksnis šādiem pasākumiem.
Kālab? Nevilkšu kaķi aiz astes: lai 1% pasaules bagātāko cilvēku “uzvārītos” tā, kā jums sapņos nav rādījies. Šo “izredzēto” rokās atrodas instrumentārijs, kas padara viņus par pasaules stabulētājiem. IMHO, taču apstiprinājumus radīs ikviens, kas sērfo internetā. Ieteicams, ne resursos, kuros bloķē ziņas par blēdībām ASV prezidenta vēlēšanās.
Ko te varēja darīt mūsu labieši, kas pie varas grožiem? Esošie īpaši neko. Mūsu varneši ir tikai globālo kungu iztapoņas, un dienderiem “atrašanās pie siles” instinkts vienmēr ņem virsroku. Kopš Padomju Savienības laikiem mums vagaros ir “nagu maucēji”, kas draņķīgāki par kungiem. 2007.–2010. gada globālās finanšu krīzes laikā toreizējie premjeri Godmanis un Dombrovskis apliecināja, ka jaunajiem kangariem ir veco manieres. Tad pat Rietumu kaklakungi rekomendēja Latvijā visu krīzes slogu nepārlikt uz tautas pleciem.
Patlaban, kad pie varas atbilstoši Ļeņina tēzei par valsts vadību nokļuvušas dažāda dzimuma ķēkšas, tās, šķiet, ir saglabājušas niecīgu saiti ar tautu un vismaz neuzspiež ārkārtējā situācijā nēsāt sejas aizsegus, tautā trāpīgi sauktus par uzpurņiem, ārpus telpām, kā arī neparedz par to nenēsāšanu sodus. Tomēr neteiksim “hop”. Vairākās valstīs naudas sodi par masku nenēsāšanu kļuvuši par stabilu budžeta papildināšanas avotu.
Neiztirzāšu, kādu kaitējumu cilvēka veselībai nodara masku ilglaicīga nēsāšana. Ar godprātīgu mediķu viedokļiem tāpat pilns tīmeklis. Lūk, tikai viens piemērs: https://docs4opendebate.be/en/open-letter/. Latvijā gan visas maskas drīz būs ielāpos. Latvis ir likumpaklausīgs pat tad, ja saprot priekšrakstu neatbilstību veselajam saprātam. Patiesībā maskas ir vajadzīgas vien pandēmijas vizuālajam tēlam. Nu, kas tā par epidēmiju bez maskām. Pat vizierus vairs nedrīkst lietot bez maskas, citādi izskatīšoties pēc kiberpanka bruņinieku turnīra.
Ar Covid-19 saistītie ierobežojumi acīmredzami grauj valstu ekonomikas. Taču nebūt ne pretepidēmijas kampaņas iniciatoru (1% prātā) rebes. Līdztekus iestājies zelta laikmets ierēdņiem. Dalot palīdzību pēc deguniem, činavnieki smeļ čunguru lāpstām un pārdala biznesus savējiem. Banku parazītkapitāls arī turpina zelt. Kredītus ņēmušie spiesti vēl aizņemties, lai segtu zaudējumus, bet jaunpienākušie censoņi ņem aizdevumus attīstībai.
Diez vai kāds šodien pateiks, cik dzīves jau ir izpostītas pasaules glābšanas vārdā. Ik pa brīdim pavīd palīgā saucieni no cilvēkiem, kas sirgst ar citām kaitēm, kuras Covid-19 vārda tiešā nozīmē atbīdījis otrā plānā. Cik izdzisušu dzīvību ir, un cik vēl būs uz pretkovida pasākumu ieviesēju sirdsapziņas, domāju, ka tā arī neuzzināsim. Diemžēl šie aizgājēji šogad vairs nesvinēs Ziemassvētkus. Ar pašreizējiem kovidmānijas tempiem nākamgad arī jāņotāju var kļūt mazāk.
Te parasts darba rūķis ar stipru imūno un nervu sistēmu, kam paveicies nezaudēt darbu, teiks: pietiek vaimanāt, pārcietām klaušu un padomju laikus, izdzīvosim arī ārkārtējās situācijā! Kungi bagātināsies, bet mēs, kam nav pat važu, turpināsim savu likteņgaitu. Vai pirmo reizi ar pīpi (pīpēšana kaitē jūsu veselībai) uz jumta?!
Lūk, tikai šoreiz viss ir nopietnāk. Kaulainā klauvē pie ikviena durvīm. Pieļauju, ka globālie prāti ir nolēmuši paretināt cilvēci, uzspiežot potēšanos. Ar vakcināciju mēs parasti saprotam aizsargpoti pret kādu nāvējošu sērgu, lai organismā izveidotos antivielas, kas turpmākajā dzīvē aizsargās no šīs kaites. Antivielas veidojas arī pēc pārslimošanas. Tātad vakcinācijas un pārslimošanas rezultāts izdzīvošanas gadījumā ir viens – imunitāte.
Diemžēl ar Covid-19 ir citādi. Kā apgalvo medicīnas lauciņa spīdekļi, – ar kroņa vīrusiem vienmēr tā ir bijis. Vairums dakteru tomēr mīļā miera labad klusē, bet tiražētie medicīnas funkcionāri izskatās piekukuļoti. Tomēr pat caur visu notušēšanu ir zināmi otrreizējas saslimšanas gadījumi. Turklāt atkārtoti slimība noritot smagāk. Holandē un Dānijā konstatētas pret antivielām noturīgas kroņa vīrusa mutācijas. Tas padara vakcināciju bezjēdzīgu. Blakņu dēļ tā tāpat ir bīstama, taču tagad izrādās, ka vakcinācija ne vien neaizsargās no inficēšanās, bet potenciāli padarīs slimošanu sarežģītāku.
Jāņem vērā, ka no inficēšanās mēs varam izvairīties, kaut vai ievērojot elementāru higiēnu. Ar stipru imūnsistēmu sirgums, visticamāk, noritēs bez simptomiem. Turklāt slimības gadījumam eksistē zāles. Krievijā jau ražo vairākus medikamentus pret koronavīrusu, bet Ķīnā lieto sen izstrādātu kubiešu pretvīrusu preparātu IFNrec, kas ASV sankciju dēļ nav zināms plašākai sabiedrībai.
Tikmēr vakcinēšanās tiek plānota kā piespiedu brīvprātīga. Gribi izbraukt no valsts, gribi strādāt noteiktā profesijā utt., vakcinējies... un, iespējams, nomirsti vai paliec kropls uz mūžu, lai 1% globālo naudasmaisu kļūtu vēl bagātāks. Varam, protams, cerēt, ka savu brīvi un veselību cienošas tautas Eiropas Savienībā nepieļaus vispārēju vakcināciju pēc brīvprātīgi piespiedu kārtā šnites.
Vai varam pierādīt, ka paši neesam apakšļaudis. Iesākumam: neļausim meliem valdīt caur sevi! Kam dots oratora vai literāta talants, veidosim sabiedrisko domu paziņu pulkā un sociālajos tīklos. Nevis piekritīsim eksperimentēt ar sevi, bet ar savu balsi, partejisko piederību un līdzdalību akcijās atbalstīsim vienīgi tikai līderus un politiskos spēkus, kas iet pret pasaules varenajiem to vēlmē samazināt mūsu tautas jau tā nelielo populāciju.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
