Iesaki rakstu: 
Nekādi negribu nokļūt Valentīna Jeremejeva lomā, kurš esot izplatījis viltus ziņas par Covid-19. Turpmākais teksts ir vienīgi mani pieņēmumi, kaut arī balstīti uz starptautisku autoritāšu atzinumiem un faktiem. Nezinu, cik tiesiski tie ir mūsu Dievzemītē, taču likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības. Tāpēc atkārtoju, ka šis ir tikai mans viedoklis. (Redzat, cik sarežģīti ir darīt zināmu kaut ko konkrētu “demokrātiskā, tolerantā un plurālistiskā” sabiedrībā. Padomju bonzas vienkārši ņirdz no aizsaules.)
Pasaules Veselības organizācija izsludināja Covid-19 pandēmiju, lai gan mirstība no šīs ligas nedz tobrīd, nedz pašreiz, pat pierēķinot visus, kuri jau tāpat bija ar vienu kāju kapā, netuvojās 12%, kas ir pieņemtais slieksnis šādiem pasākumiem.
Kālab? Nevilkšu kaķi aiz astes: lai 1% pasaules bagātāko cilvēku “uzvārītos” tā, kā jums sapņos nav rādījies. Šo “izredzēto” rokās atrodas instrumentārijs, kas padara viņus par pasaules stabulētājiem. IMHO, taču apstiprinājumus radīs ikviens, kas sērfo internetā. Ieteicams, ne resursos, kuros bloķē ziņas par blēdībām ASV prezidenta vēlēšanās.
Ko te varēja darīt mūsu labieši, kas pie varas grožiem? Esošie īpaši neko. Mūsu varneši ir tikai globālo kungu iztapoņas, un dienderiem “atrašanās pie siles” instinkts vienmēr ņem virsroku. Kopš Padomju Savienības laikiem mums vagaros ir “nagu maucēji”, kas draņķīgāki par kungiem. 2007.–2010. gada globālās finanšu krīzes laikā toreizējie premjeri Godmanis un Dombrovskis apliecināja, ka jaunajiem kangariem ir veco manieres. Tad pat Rietumu kaklakungi rekomendēja Latvijā visu krīzes slogu nepārlikt uz tautas pleciem.
Patlaban, kad pie varas atbilstoši Ļeņina tēzei par valsts vadību nokļuvušas dažāda dzimuma ķēkšas, tās, šķiet, ir saglabājušas niecīgu saiti ar tautu un vismaz neuzspiež ārkārtējā situācijā nēsāt sejas aizsegus, tautā trāpīgi sauktus par uzpurņiem, ārpus telpām, kā arī neparedz par to nenēsāšanu sodus. Tomēr neteiksim “hop”. Vairākās valstīs naudas sodi par masku nenēsāšanu kļuvuši par stabilu budžeta papildināšanas avotu.
Neiztirzāšu, kādu kaitējumu cilvēka veselībai nodara masku ilglaicīga nēsāšana. Ar godprātīgu mediķu viedokļiem tāpat pilns tīmeklis. Lūk, tikai viens piemērs: https://docs4opendebate.be/en/open-letter/. Latvijā gan visas maskas drīz būs ielāpos. Latvis ir likumpaklausīgs pat tad, ja saprot priekšrakstu neatbilstību veselajam saprātam. Patiesībā maskas ir vajadzīgas vien pandēmijas vizuālajam tēlam. Nu, kas tā par epidēmiju bez maskām. Pat vizierus vairs nedrīkst lietot bez maskas, citādi izskatīšoties pēc kiberpanka bruņinieku turnīra.
Ar Covid-19 saistītie ierobežojumi acīmredzami grauj valstu ekonomikas. Taču nebūt ne pretepidēmijas kampaņas iniciatoru (1% prātā) rebes. Līdztekus iestājies zelta laikmets ierēdņiem. Dalot palīdzību pēc deguniem, činavnieki smeļ čunguru lāpstām un pārdala biznesus savējiem. Banku parazītkapitāls arī turpina zelt. Kredītus ņēmušie spiesti vēl aizņemties, lai segtu zaudējumus, bet jaunpienākušie censoņi ņem aizdevumus attīstībai.
Diez vai kāds šodien pateiks, cik dzīves jau ir izpostītas pasaules glābšanas vārdā. Ik pa brīdim pavīd palīgā saucieni no cilvēkiem, kas sirgst ar citām kaitēm, kuras Covid-19 vārda tiešā nozīmē atbīdījis otrā plānā. Cik izdzisušu dzīvību ir, un cik vēl būs uz pretkovida pasākumu ieviesēju sirdsapziņas, domāju, ka tā arī neuzzināsim. Diemžēl šie aizgājēji šogad vairs nesvinēs Ziemassvētkus. Ar pašreizējiem kovidmānijas tempiem nākamgad arī jāņotāju var kļūt mazāk.
Te parasts darba rūķis ar stipru imūno un nervu sistēmu, kam paveicies nezaudēt darbu, teiks: pietiek vaimanāt, pārcietām klaušu un padomju laikus, izdzīvosim arī ārkārtējās situācijā! Kungi bagātināsies, bet mēs, kam nav pat važu, turpināsim savu likteņgaitu. Vai pirmo reizi ar pīpi (pīpēšana kaitē jūsu veselībai) uz jumta?!
Lūk, tikai šoreiz viss ir nopietnāk. Kaulainā klauvē pie ikviena durvīm. Pieļauju, ka globālie prāti ir nolēmuši paretināt cilvēci, uzspiežot potēšanos. Ar vakcināciju mēs parasti saprotam aizsargpoti pret kādu nāvējošu sērgu, lai organismā izveidotos antivielas, kas turpmākajā dzīvē aizsargās no šīs kaites. Antivielas veidojas arī pēc pārslimošanas. Tātad vakcinācijas un pārslimošanas rezultāts izdzīvošanas gadījumā ir viens – imunitāte.
Diemžēl ar Covid-19 ir citādi. Kā apgalvo medicīnas lauciņa spīdekļi, – ar kroņa vīrusiem vienmēr tā ir bijis. Vairums dakteru tomēr mīļā miera labad klusē, bet tiražētie medicīnas funkcionāri izskatās piekukuļoti. Tomēr pat caur visu notušēšanu ir zināmi otrreizējas saslimšanas gadījumi. Turklāt atkārtoti slimība noritot smagāk. Holandē un Dānijā konstatētas pret antivielām noturīgas kroņa vīrusa mutācijas. Tas padara vakcināciju bezjēdzīgu. Blakņu dēļ tā tāpat ir bīstama, taču tagad izrādās, ka vakcinācija ne vien neaizsargās no inficēšanās, bet potenciāli padarīs slimošanu sarežģītāku.
Jāņem vērā, ka no inficēšanās mēs varam izvairīties, kaut vai ievērojot elementāru higiēnu. Ar stipru imūnsistēmu sirgums, visticamāk, noritēs bez simptomiem. Turklāt slimības gadījumam eksistē zāles. Krievijā jau ražo vairākus medikamentus pret koronavīrusu, bet Ķīnā lieto sen izstrādātu kubiešu pretvīrusu preparātu IFNrec, kas ASV sankciju dēļ nav zināms plašākai sabiedrībai.
Tikmēr vakcinēšanās tiek plānota kā piespiedu brīvprātīga. Gribi izbraukt no valsts, gribi strādāt noteiktā profesijā utt., vakcinējies... un, iespējams, nomirsti vai paliec kropls uz mūžu, lai 1% globālo naudasmaisu kļūtu vēl bagātāks. Varam, protams, cerēt, ka savu brīvi un veselību cienošas tautas Eiropas Savienībā nepieļaus vispārēju vakcināciju pēc brīvprātīgi piespiedu kārtā šnites.
Vai varam pierādīt, ka paši neesam apakšļaudis. Iesākumam: neļausim meliem valdīt caur sevi! Kam dots oratora vai literāta talants, veidosim sabiedrisko domu paziņu pulkā un sociālajos tīklos. Nevis piekritīsim eksperimentēt ar sevi, bet ar savu balsi, partejisko piederību un līdzdalību akcijās atbalstīsim vienīgi tikai līderus un politiskos spēkus, kas iet pret pasaules varenajiem to vēlmē samazināt mūsu tautas jau tā nelielo populāciju.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
