Vakcīnu iepirkums: dienesta pārbaudes farss un neskaidrie jautājumi
Ivars Zariņš, Saeimas deputāts19.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šī gada 18. jūnijā ir paredzēta Parlamentārās izmeklēšanas komisijas (turpmāk – PIK), lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai, sēde, kuras darba kārtībā kā pirmo darba kārtības jautājumu ir paredzēts izskatīt šādu jautājumu: Veselības ministrijas veiktie infekcijas Covid 19 vakcīnu iepirkumi.
Vēršu uzmanību, ka šī gada 17. jūnijā Saeimas 16.jūnija trešās ārkārtas sēdes turpinājumā tika izskatīti deputātu pieprasījumi:
Nr: 62/P13 Par Latvijas amatpersonu rīcību un patiesajiem atbildīgajiem saistībā ar vakcīnu iepirkumiem. BioNTech/Pfizer vakcīnu iepirkums.
Nr: 63/P13 Par Latvijas amatpersonu rīcību un patiesajiem atbildīgajiem saistībā ar vakcīnu iepirkumiem. Moderna vakcīnu iepirkums.
Nr: 64/P13 Par Latvijas amatpersonu rīcību un patiesajiem atbildīgajiem saistībā ar vakcīnu iepirkumiem. Veselības ministrijas vadības iesaiste.
Saite uz šiem pieprasījumiem pievienotajiem dokumentiem uz Saeimas sēdi ir pieejama šeit:
Šie Deputātu pieprasījumi tika izskatīti Pieprasījumu komisijas sēdē šī gada 16.jūnijā, saite uz šīs sēdes dokumentiem – pieprasījumiem, sniegtajām atbildēm un sēdes ierakstu, ir pieejama šeit:
Šajos pieprasījumos ietvertie jautājumi ir būtiski, lai varētu noskaidrot lietu patieso kārtību un patiesos atbildīgos PIK izmeklējamās vakcīnu iepirkumu epizodēs.
Kā tas bija uzskatāmi redzams, izskatot šos pieprasījumus - atbildētāji ir izvairījušies sniegt atbildes pēc būtības uz daudziem jautājumiem. Viena no atrunām, kāpēc pieprasītā informācija netika iesniegta Deputātu pieprasījuma procedūras ietvaros, – jo Saeima ir lēmusi par PIK izveidi, kuras darbības ietvaros būtu jāiegūst pieprasītā informācija.
Ņemot vērā, ka arī Rihards Kozlovskis, kas ir PIK priekšsēdētājs, noraidīja šo pieprasījumu tālāku izskatīšanu un pieprasītās informācijas iegūšanu Pieprasījumu procedūras ietvaros, aicinu komisijas locekļus izmantot šos pieprasījumus PIK darbā, un pieprasīt sniegt skaidras un izsmeļošas atbildes, jo sevišķi uz sekojošiem jautājumiem (izcelti treknrakstā un numurēti), kuri ļautu noskaidrot patieso politisko amatpersonu iesaisti un atbildību šajos vakcīnu iepirkumos:
Kā tas ir zināms, saistībā ar šiem vakcīnu iepirkumiem veselības ministrs Daniels Pavļuts ir licis veikt dienesta pārbaudes. Diemžēl, iepazīstoties ar šiem “dienesta izmeklēšanas” rezultātiem un ministra sniegtajiem skaidrojumiem, ne tikai nekļūst skaidri šo iepirkumu patiesie apstākļi, notikumu gaita un atbildīgie par notikušo, bet vēl vairāk – tas, kā ir tikusi īstenota lietas apstākļu noskaidrošana un informācijas pasniegšana. Minētais rada pamatotas bažas, ka šīs “dienesta izmeklēšanas” ir likts īstenot, nevis lai atklātu lietas patiesos apstākļus, bet gan – lai slēptu tos, lai radītu ilūziju par notikušo un atbildīgajiem.
Lai kliedētu vai apstiprinātu šīs augstākminētās bažas, būtiski būtu iegūt skaidras atbildes uz sekojošu informāciju.
Kā tas ir zināms, informācija par pirmo BioNTech/Pfizer vakcīnu iepirkumu un Latvijai paredzēto kvotas apjomu (sākotnējais piedāvājums) tika nosūtīta jau 2020.gada 12.novembrī, (nevis 16.novembrī) ar norādi Latvijai sniegt apstiprinājumu (endorsment) līdz nākošās dienas pulksten 12.00. (skat. Pieprasījuma komisijas sēdei pievienotos materiālus)
Kādēļ šis fakts, ka Latvija bija informēta par šo vakcīnu piedāvājumu jau 12.novembrī, “dienesta izmeklēšanā” tiek noklusēts? (Cik kompetenti un ar kādu mērķi tad ir tikusi veikta šī “dienesta izmeklēšana”, ja tā “neatklāja” un neizmeklēja šo būtisko epizodi?)
Kādēļ nav izmeklēts – vai un kādas darbības ir tikušas veiktas pēc šīs informācijas saņemšanas 12.novembrī (līdz 17.novembrim, kad tika sasaukta pirmā “darba grupas” sēde) ?
Vai par šo 12.novembrī saņemto informāciju tika informēta Veselības ministrijas vadība? Ja netika informēta – kāpēc?
Kas un kādā veidā no visām iepirkuma procesā iesaistītajām amatpersonām (tā saucamā - ad hoc darba grupa) tika informēts? Ja netika informēts – kāpēc?
Kura konkrēti amatpersona, saņemot no Eiropas Komisijas šo augstākminēto informāciju, pieņēma lēmumu par tālākām darbībām, lēma par nepieciešamību sasaukt “ad hoc darba grupas” sanāksmi?
Saskaņā ar Veselības ministrijas “dienesta pārbaudēs” ziņoto un Veselības ministrijas sniegto informāciju – lēmumi par šiem vakcīnu iepirkumiem ir tikuši pieņemti tā saucamajās ad hoc darba grupas sēdēs.
Saskaņā ar Veselības ministrijas “dienesta pārbaudēs” ziņoto un Veselības ministrijas sniegto informāciju - nav izdevies noskaidrot ne to, kas un kā ir izveidojis šo “darba grupu”, ne kura amatpersona sasauca šīs darba grupas sēdes, kurās tika pieņemts lēmums neiepirkt vakcīnas, ne kādas bija šīs darba grupas pilnvaras (kas deva tai tiesības pieņemt šādu lēmumu?), ne arī – ko īsti tad ir izlēmusi šī darba grupa, un kā tad šis lēmums ir radies un ticis formulēts (jo sēžu ieraksti netika veikti), lai balstoties uz to tiktu sagatavota un nosūtīta Latvijas atbilde par vakcīnu iepirkumu.
Tāpat tiek apgalvots, ka “nav iegūta informācija, ka Veselības ministrijas vadība būtu informēta par [ šīs darba grupas] sanāksmes norisi un tajā pieņemtajiem lēmumiem”
Šajā sakarā būtu pamatoti noskaidrot sekojošo:
Ja veselības ministram šķiet ticama šāda Veselības ministrijas amatpersonu pasniegtā lietu kārtība saistībā ar šo vakcīnu iepirkumu - ka ierēdņi paši uz savu iniciatīvu un atbildību, turklāt bez tiem skaidri dotām pilnvarām, un atļaujoties vispār neinformēt ministrijas vadību, ir pieņēmuši šādu lēmumu - pieprasīt sniegt pamatojumu šādai Veselības ministrijas pozīcijai.
Saskaņā ar Veselības ministrijas sniegto informāciju Saeimai: Veselības ministrija nav izdevusi rīkojumu par darba grupas izveidi Covid-19 vakcīnas iegādes jautājumu koordinētai apspriešanai un gala lēmumu pieņemšanai.
Kā tika izveidota šī “darba grupa”? Pēc kuras amatpersonas iniciatīvas vai lēmuma tas tika izdarīts?
“darba grupa” nevarēja izveidoties pati no sevis (kā to mēģina pasniegt Veselības ministrija) – bija jābūt vismaz iniciatoram, ja ne lēmumam par šādas “darba grupas” izveidi.
Kura konkrēti amatpersona īstenoja (pieņēma lēmumu) šīs “darba grupas” sēžu sasaukšanu?
Veselības ministrijas atbilde: Veselības ministrijas struktūrvienība organizēja sanāksmi un attiecīgi bija atbildīga par sanāksmes norises gaitu - Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departaments.
Viss departaments kolektīvi pieņēma lēmumu par sēžu sasaukšanu, nevis konkrētas amatpersonas?!
No Veselības ministrijas sniegtās atbildes izriet, ka tā ir bijusi – Linda Sprudzāne, referents(!) . – (Veselības ministrijas 03.03.2021. vēstulei 01-11.1/1260, kas adresēta Saeimai, ir pievienota izdruka par uzaicinājumu uz sanāksmi Online formātā)
Ir absurdi uzskatīt, ka referents ir devis pavēles Veselības ministrijas paspārnē esošo institūciju vadītājiem, un balstoties uz tām, viņi ir pieņēmuši lēmumus par vakcīnu iepirkumu. Ir skaidrs, ka referents ir bijis tikai tehnisks pavēles izpildītājs.
Kurš ir devis rīkojumus Lindai Sprudzānei sasaukt šīs “darba grupas sēdes?
Saskaņā ar Veselības ministrijas dienesta ziņojumu:
Komisija konstatē un secina, ka:
1) ne ārējos, ne iekšējos normatīvajos aktos nav noteikta kārtība, kā arī atbildīgās institūcijas, kas gadījumos, kad EK dalībvalstu vārdā slēdz pirkumu līgumus ar dažādiem Covid-19 vakcīnu ražotājiem, izvērtē un pieņem gala lēmumu par noteiktu vakcīnu iegādi un to apjomu. Arī grozījumi, kas veikti 2020.gada 15.decembrī Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumos Nr.360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" nenosaka kārtību, kādā tiek plānota un veikta Covid-19 vakcīnas iegāde;
2) Veselības ministrija nav izdevusi rīkojumu par darba grupas izveidi Covid-19 vakcīnas iegādes jautājumu koordinētai apspriešanai un gala lēmumu pieņemšanai
Ja darba grupa tika izveidota bez Veselības ministrijas rīkojuma, kādas bija šīs “darba grupas” pilnvaras?
Ja nebija noteiktas šīs darba grupas pilnvaras – no kurienes izriet tās tiesības pieņemt augstākminēto lēmumu?
Veselības ministrijas tā arī nav sniegusi atbildi pēc būtības uz šo jautājumu – sniedzot informāciju nevis par šīs “darba grupas” pilnvarām, bet gan par to institūciju pilnvarām, kuras bija pārstāvētas šajā darba grupām.
Saskaņā ar Veselības ministrijas dienesta ziņojumu:
3) institūciju pārstāvji, kas piedalījušies jautājuma apspriešanā par BioNTech/Pfizer vakcīnas iegādi, ir darbojušies tiem normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros, tostarp atbilstoši kompetencei, kas izriet no Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumiem Nr.330 “Vakcinācijas noteikumi”, proti, jautājuma apspriešanā piedalījās ZVA, NVD kopā ar SPKC,[1] Veselības ministrija kā augstāka iestāde,[2] IVP.[3] Līdz ar to iesaistīto institūciju un amatpersonu rīcība nav vērtējama kā prettiesiska;[4]
Nav šaubu par šo iesaistīto institūciju kompetenci un tām dotajām pilnvarām, bet nav skaidrs, kāpēc šīs institūcijas nav rīkojušās tām normatīvajos aktos paredzētajā ietvarā, bet izvēlējušās pieņemt šos lēmumus tādā ietvarā (darba grupā), kurš pašas Veselības ministrijas piesauktajā normatīvajā aktā nav atrunāts, un lēmuma pieņemšanas procedūra (bez Veselības ministrijas rīkojuma izveidotā darba grupā, bez noteiktām pilnvarām, bez lēmuma saskaņojuma ar Veselības ministriju) ir acīmredzamā pretrunā ar pašas Veselības ministrijas atbildē piesauktajiem Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumiem Nr.330:
9. Lai profesionāli izvērtētu jautājumus, kas saistīti ar vakcināciju un imunizācijas valsts politiku, un sniegtu priekšlikumus to risināšanai, kā arī lai izvērtētu vakcīnu pasūtījumus, veselības ministrs izveido konsultatīvu Imunizācijas valsts padomi un apstiprina tās nolikumu.
Slimību profilakses un kontroles centrs:
13.1. plāno kopējo nepieciešamo vakcīnu daudzumu vakcinācijas kalendāra izpildei, ņemot vērā demogrāfiskos datus un vidējo preparātu patēriņu, un saskaņo to ar Veselības ministriju;
Tāpēc ir pamatoti iegūt atbildes par šīs darba grupas izveidošanu, tās pilnvarām, lēmumu pieņemšanas procesu un šīs darba grupas sasaisti ar Veselības ministrijas vadību. Jo tikai gūstot atbildes uz augstākminēto, būtu iespējams objektīvi spriest, cik lielā mērā par šo lēmumu pieņemšanu atbildīgi ir ierēdņi, un cik lielā mērā tā ir politisko amatpersonu atbildība.
Tāpat, lai varētu noskaidrot politisko amatpersonu patieso iesaisti un atbildību šajā procesā, ir nepieciešams iegūt atbildes uz jautājumiem par to – vai, kā un par ko ir tikusi informēta Veselības ministrijas vadība, atbildes uz kuriem Veselības ministrija ir centusies izvairīties sniegt Pieprasījuma procedūras ietvaros, vēl vairāk - Veselības ministrijas sniegtās atbildes ir savstarpēji pretrunīgas, un bieži nonāk savstarpējā pretrunā ar jau iepriekš izteiktajiem apgalvojumiem un “dienesta pārbaudes” ziņojumā izdarītajiem secinājumiem.
Sekojoši jautājumi:
Saskaņā ar dienesta pārbaudes ziņojumu “nav iegūta informācija, ka Veselības ministrijas vadība būtu informēta par sanāksmes norisi un tajā pieņemtajiem lēmumiem”.
Tā saucamā dienesta pārbaude pat nav pacentusies noskaidrot, vai kā un par ko ir tikusi informēta Veselības ministrijas vadība. To apliecina Veselības ministrijas sniegtās atbildes (pieprasījums Nr.63. jaut Nr.5): Dienesta pārbaudē jautājums bija uzdots par to, kuras amatpersonas bija iesaistītas lēmuma pieņemšanā par katru konkrēto pieteikumu uz vakcīnu devām un kāda ir šo amatpersonu loma lēmuma pieņemšanā. Atsevišķs jautājums par Veselības ministrijas vadības informēšanu netika uzdots.
Tāpēc Veselības ministrijai tika uzdots Pieprasījuma procedūras ietvaros noskaidrot šo informāciju, taču pretēji pieprasītajam Daniels Pavļuts nav veicis nekādas darbības, lai iegūtu šo informāciju, tādejādi pārkāpjot Satversmes 27.pantā noteikto - pēc būtības veicot prettiesiskas darbības, lai, iespējams, slēptu lietas patiesos apstākļus.
Tāpēc PIK pamatoti būtu noskaidrot - vai tiešām “darba grupas” locekļi ir pieņēmuši savus lēmumus, nesniedzot par to nekādu informāciju Veselības ministrijas vadībai?
Vai un kādu informāciju Veselības ministrijas vadībai par “darba grupas” darbību un lēmumiem ir sniedzis katrs konkrētais darba grupas loceklis? Ja šādu informāciju nav sniedzis, vai tas apzinās savu atbildību par savu rīcību un pieņemtajiem lēmumiem?
Ja “darba grupas” locekļi apgalvo, ka nav snieguši informāciju Veselības ministrijas vadībai, un lēmumus ir pieņēmuši paši, ir pamatoti noskaidrot:
Vai un kā šīs darba grupas locekļi zināja par savām pilnvarām un tiesībām pieņemt šādu lēmumu tieši šī “darba grupas” ietvaros, kuras izveidei nebija Veselības ministrijas rīkojuma, un kuras pilnvaras nebija noteiktas ?
Ja sākotnēji tika apgalvots, ka “nav iegūta informācija, ka Veselības ministrijas vadība būtu informēta par [ šīs darba grupas] sanāksmes norisi un tajā pieņemtajiem lēmumiem”
Tad atbildot uz jautājumu: Kuras konkrēti VM vadības amatpersonas ir apliecinājušas, ka tās nav bijušas informētas par “darba grupā” pieņemto lēmumu? Kādā veidā un kad ir saņemts šāds apliecinājums? (pieprasījums Nr.64, jaut. Nr.1)
Atbilde:
18.11.2020. darba grupas sanāksmē piedalījās Veselības ministrijas valsts sekretāre, kas apliecina informācijas iegūšanu par “darba grupā” pieņemto lēmumu. Citi apliecinājumi nav prasīti un attiecīgi arī saņemti.
Šis fakts raisa acīmredzamas pretrunas ar Veselības ministrijas iepriekš izteiktajiem apgalvojumiem un Veselības ministrijas vadības norobežošanu no “darba grupas” rezultātiem un atbildības par pieņemtajiem lēmumiem. Kā arī neloģiskas neskaidrības, kuras nav izskaidrojamas, ja uzticētie pienākumi būtu veikti atbilstīgi.
Proti, saskaņā ar Veselības ministrijas sniegto informāciju: Veselības ministrijas paspārnē darbojas “darba grupa”, kura lemj būtiskus, stratēģiski svarīgus jautājumus, bet par kuras izveidi Veselības ministrijas vadība nav atbilstīgi lēmusi, kurai nav dotas nekādas pilnvaras, kur nav zināms, kas pieņem lēmumu par šīs “darba grupas” sēdēm, un pie visiem šiem nosacījumiem - Veselības ministrijas augstākā amatpersona šajās darba grupas sēdēs ir ņēmusi dalību, to visu zinot?! Tātad to visu zinot un akceptējot?
Pamatoti būtu noskaidrot:
Kā gan un kāpēc Veselības ministrijas valsts sekretāre ir ilgstoši akceptējusi šādu situāciju? Vai tas ir bijis vienpersonisks viņas akcepts, jeb tas ir ticis darīts ar veselības ministra akceptu?
Kāpēc ilgstoši netika veiktas darbības, lai šis “darba grupas” darbs tiktu organizēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam?
Vai, kā un kādu informāciju par “darba grupas” darbu un pieņemtajiem lēmumiem ir saņēmusi Veselības ministrijas vadība (valsts sekretārs un veselības ministrs)?
Pēc šīs informācijas saņemšanas ir svarīgi verificēt šo Veselības ministrijas vadības sniegto informāciju ar “darba grupas” locekļu sniegtajām atbildēm par informācijas apmaiņu ar Veselības ministrijas vadību. Jo īpaši ar to “darba grupas” locekļu sniegto informāciju, kuri jau atklāti ir pauduši, ka nepiekrīt Veselības ministrijas interpretācijai par notikušo, kā piemēram – Svens Henkūzens.
Veselības ministrija ir izvairījusies noskaidrot šo informāciju savas “dienesta pārbaudes” ietvaros, kā arī izvairījusies atbildēt pieprasījuma procedūras ietvaros uz jautājumu:
Vai dienesta pārbaudē par Moderna vakcīnas iepirkumu tika iegūts Svena Henkuzena paskaidrojums par to – vai un kāda ir bijusi viņa saziņa ar Veselības ministrijas vadību saistībā ar šo vakcīnas iepirkumu un darba grupā pieņemtajiem lēmumiem? Ja tika – pieprasām to pievienot, ja netika – pieprasām sniegt paskaidrojumu un pamatojumu, kāpēc netika?
Atbilde:
Svenam Henkuzenam tāpat kā visiem citiem Ad hoc darba grupas locekļiem tika uzdots jautājums, kādā veidā un kuras amatpersonas bija iesaistītas lēmuma pieņemšanā, kā arī kāds bija pieņemtā lēmuma pamatojums. Atsevišķs jautājums par Veselības ministrijas vadības informēšanu netika uzdots.(pieprasījums Nr.63, jaut Nr.10)
Visi šie augstākminētie fakti apliecina nepieciešamību iegūt atbildes uz augstākminētajiem jautājumiem PIK darbības ietvaros.
Aicinu veikt atbilstošas darbības, lai iegūtu šo informāciju, kas ir būtiska, lai noskaidrotu lietas patiesos apstākļu un patiesos atbildīgos saistībā ar COVID 19 vakcīnu iepirkumu.
Lūdzu iepazīstināt ar manu vēstuli visus komisijas locekļus, kā arī prokuroru, kuru ģenerālprokurors norīkojis piedalīties PIK darbā.
[1] Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumu Nr.330 “Vakcinācijas noteikumi” 11.punkts.
[2] Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumu Nr.330 “Vakcinācijas noteikumi” 13.1.apakšpunkts.
[3] Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumu Nr.330 “Vakcinācijas noteikumi” 9.punkts.
[4] Ja valsts pārvaldei ir piešķirta kompetence kādā jomā, bet nav detalizēti noregulēts, kā šī kompetence ir īstenojama, tas nenozīmē, ka valsts pārvalde nedrīkst veikt nekādas darbības šajā jomā. Tas būtu pretrunā ar juridiskās obstrukcijas aizliegumu, atbilstoši kuram iestāde nedrīkst atteikties izlemt jautājumu, pamatojoties uz to, ka šis jautājums nav noregulēts ar likumu vai citu ārējo normatīvo aktu. (J.Briede, E.Danovskis, A.Kovaļevska. Administratīvās tiesības. Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2016, 60.lpp.)
Seko mums 
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu.
RailBaltica projektam ir visas iespējas kļūt par akmeni kaklā Latvijas budžetam un valsts parādam, jo jau tagad trūkst ~6 miljardu eiro Latvijas posmam (~puse Latvijas budžeta) un Eiropa visu naudu 100% nedos. Ko darīt?
