Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par “neatkarīgām” saukto iestāžu vadītāji vakar sacentās ar komplimentiem valdībai un Saeimai, lai tā apstiprina valsts 2024. gada budžetā tādus pieaugumus šo iestāžu darbinieku algām un pārējiem izdevumiem, kādi iestāžu darbiniekus pilnīgi apmierinot.

“Neatkarīgo” iestāžu izdevumi un to pieaugumi 2024. gadā vakar tika izskatīti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Iestāžu vadītāji uzskaitīja nākamajam gadam ieplānotos darbus, bet jo sevišķi akcentēja to, ka darbu tāmes valdībā saskaņotas un tāpēc neprasa nekādu Saeimas iejaukšanos. Saeimas komisijas līmenī šos stāstus ar vienādu atsaucību pieņēma gan valdību veidojošās koalīcijas, gan opozīcijas deputāti. Nebija pazīmju, ka vismaz opozīcija uzskatītu izdevumus par pārāk lieliem kopumā vai atsevišķās iestādēs vai pozīcijās.

Izdevumu pieaugumu kopsavilkumu prezentēja Finanšu ministrija. Pēc ministrijas aprēķiniem, kopējais izdevumu pieaugums 12 institūcijām nākamgad sasniegs 18,45 miljonus eiro un dod cerību, ka līdz 2026. gadam pieaugumu summa dubultosies. Nākamajam gadam atvēlētais izdevumu pieaugums ļaus šīm iestādēm iztērēt kopā 242,3 miljonus eiro. Tajos nav ietverti pašas Saeimas uzturēšanas izdevumi, kuru noteikšanā Saeima tik superneatkarīga, ka kopējā neatkarīgo institūciju sarakstā sevi neielika. Par šo gadu Finanšu ministrija informēja, ka Saeimas tēriņi noteikti 34,6 miljonu eiro apmērā.

Ļoti neatkarīgs mums arī Sabiedrisko pakalpojumu regulators, ko finansē ne tieši valsts budžets, bet uzņēmumi, kuru tarifus regulators regulē: jo augstākus tarifus nosaka, jo vairāk saņem kā procentus no uzņēmumu apgrozījuma. Šā gada budžetā regulatoram 6,5 miljoni eiro, bet nākamgad jābūt daudz vairāk atbilstoši apkures, elektrības utt. cenu kāpumam kopš pagājušā gada rudens. Deputāti laikam sapratuši, ka gaidāmie ienākumi komisijai būs nepieļaujami lieli un tāpēc gatavojas daudz ko mainīt komisijas darba regulējumā. Tā vismaz varēja domāt pēc Saeimas budžeta komisijas priekšsēdētāja Jāņa Reira publiskās sarunas ar regulatora valdes priekšsēdētāju Aldu Ozolu. Viņas vadītās iestādes izdevumi Saeimas Budžeta komisijas izskatīto un akceptēto izdevumu sarakstā šogad netika iekļauti.

Izdevumu kopskats un naudas saņēmēju rangi

Lūk, kāds kopskats paveras uz iestādēm, kuru izdevumu tāmes Saeimas komisija vienprātīgi akceptēja:

Neatkarīgā iestāde

Izdevumu pieaugums nākamgad

Kopā eiro

Valsts prezidenta kanceleja

1,6 miljoni

8,7 miljoni

Satversmes tiesa

580 tūkstoši

4,2 miljoni

Augstākā tiesa

1,1 miljons

9,8 miljoni

Rajonu un apgabaltiesas

3,6 miljoni

92,7 miljoni

Prokuratūra

1,8 miljoni

50,5 miljoni

Valsts kontrole

550 tūkstoši

8,1 miljons

Centrālā vēlēšanu komisija

1,3 miljons

7,5 miljoni

Tiesībsarga birojs

700 tūkstoši

3,2 miljoni

Konkurences padome

viens miljons

4,7 miljoni

Datu valsts inspekcija

60 tūkstoši

1,7 miljoni

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

5,6 miljoni

46,7 miljoni

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

240 tūkstoši

4,5 miljoni

Atbilstoši neatkarīgo iestāžu rangiem un tāmju izskatīšanas secībai sarakstu atklāja Valsts prezidenta kanceleja. Tās vadītāja Gunda Reire apliecināja, ka papildus vajadzīgie 1,6 miljoni eiro tiks izlietoti Latvijas ekonomiskās konkurētspējas veicināšanai trijos veidos. Pirmkārt, uzņēmēju līdzņemšanai valsts prezidenta ārzemju braucienos; otrkārt, lobija kampaņai par Latvijas kā nepastāvīgās dalībvalsts ievēlēšanu ANO Drošības padomē; treškārt, Valsts prezidenta komisijai Latvijas zinātnes un ekonomiskās konkurētspējas veicināšanai.

Tālāk deputāti pievērsās valsts uzturēto plašsaziņas līdzekļu budžeta pieaugumam par 5,6 miljoniem, kam lielākais īpatsvars kopējā caurlūkoto budžetu pieaugumā kopā par 18,45 miljoniem eiro. Atliksim šo iestāžu problemātikas izskatīšanu uz raksta beigām, šajā vietā uzsverot kopīgās iezīmes neatkarīgo iestāžu budžeta veidošanā.

Kopīgas iezīmes valsts iestāžu uzturēšanā

Paldies tiesībsargam Jurim Jansonam par norādēm uz diviem iemesliem valsts izdevumu pieaugumam. Pirmo, ka vārdkopa “iestādes kapacitātes celšana” ir tieši tas pats, kas ierēdņu algu paaugstināšana. Otro, ka starp iestādēm tiek dalītas funkcijas, kuru veikšana Latvijai uzspiesta. Tā, lūk, Latvija apņēmusies novērst diskrimināciju, lai gan nav skaidrs, kas, kā un ko šeit diskriminē.

Tomēr funkcija nevar palikt bez izpildītāja, par kuru šajā reizē izvēlēts tiesībsarga birojs. Tam piešķirti papildus 330 tūkstoši eiro, kurus J. Jansons apņēmās nākamgad iztērēt tam, lai kaut kādu diskrimināciju obligāti atrastu. Pēc tam diskriminācijas atrašanai iztērētā naudas summa tiks piešķirta birojam gadu no gada, lai tas cīnītos pret paša izdomāto diskrimināciju. Tikpat cik jaunajai funkcijai, birojs saņems arī “kapacitātes”, t.i., algu celšanai.

Atzīmējams arī Valsts kontroliera Rolanda Irkļa domu grauds, ka viņa iestādes (tūlīt gan viņš šo iestādi pametīs, lai 7. decembrī sāktu vadīt valsts uzņēmumu “Augstsprieguma tīkls”) darbinieku algas jāceļ tāpēc, ka citās kontrolējošajās iestādēs tās esot augstākas. Valstī tik tiešām kontrolētāju deficīts, ko izraisa kontrolējošo iestāžu lielais daudzums. Tādējādi izveidots ierēdņu algu celšanas mūžīgais dzinējs, jo katrai kontrolējošai iestādei algas jāceļ, lai tās darbinieki neaizbēg uz citām kontrolējošajām iestādēm.

Kopumā liela līdzekļu aprite tiesās un prokuratūrā, jo arī šādu iestāžu un to darbinieku skaits Latvijā liels. Izdevumu pieauguma caurmēra proporcija 3/4 algu pieaugumam un 1/4 informācijas tehnoloģiju attīstībai, lai šīs iestādes spētu ērtāk un ātrāk komunicēt savā starpā un tālāk Latvijas un pasaules plašumā.

Vēlēsim veiksmi Centrālajai vēlēšanu komisijai, kas nākamgad apņēmusies ne vien algot, bet arī barot Eiropas Parlamenta vēlēšanu komisiju locekļus. Pie tā paša nauda tikšot atlicināta tam, lai mēģinātu atvilināt uz vēlēšanām tik problemātiskas grupas kā jauniešus un Latvijas pilsoņus ārzemēs. Tas tiešām grūti sasniedzams mērķis, lai vēlētāju kopskaits neizrādītos apkaunojoši mazs.

Kāpēc valstij jāalgo žurnālisti

Valsts uzturētos plašsaziņas līdzekļus Saeimas komisijas sēdē pārstāvēja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis. Viņš aizstāvēja finansējuma palielināšanu sabiedriskajiem medijiem nākamajā gadā par 5,2 miljoniem eiro, pašai padomei “kapacitātes celšanai” atvēlot vien dažus desmitus tūkstošu eiro. Toties vairāki simti tūkstoši eiro būs norakstāmi uz sabiedrisko mediju apvienošanas projektu sagatavošanas darbu nākamgad ar mērķi turpmākajos gados apgūt miljoniem eiro, ja sagatavošanas darbi labi veiksies.

Valsts apmaksāto žurnālistu uzturēšanas izdevumu pieaugums izraisīja vienīgo vērā ņemamo diskusiju komisijas sēdē starp J. Siksni un Nacionālās apvienības deputātu Arturu Butānu par to, vai pārāk liela daļa šīs naudas netiks novirzīta satura veidošanai krievu valodā. J. Siksnis paskaidroja, ka žurnālistu algu celšana nav atkarīga no tā, kādā valodā viņi veido raidījumus. Krievu valodās raidījumus veidojošie žurnālisti saņems algu pieaugumus tāpat kā latviešu valodā strādājošie žurnālisti, bet nav plānu paplašināt raidījumus krievu valodā.

Šogad ne latviski veidotā satura izmaksas plānotas par 1,51 miljonu eiro, kas ietver visu LTV saražoto saturu krievu, ukraiņu un poļu valodās, rakstus internetā, gan video saturu (ziņas darba dienās LTV7, kā arī vairākus iknedēļas raidījumus RUS.LSM multimediju platformā).

Viss LTV satura budžets latviešu valodā (ieskaitot LSM.LV) izmaksās 17,3 miljonus eiro, bet 1,51 miljoni eiro aizņems 8,7% no kopējā LTV satura budžeta.

No A. Butāna, t.i., no viņa pārstāvētā politiskā spēka un tā vēlētāju viedokļa raidījumi krievu valodā būtu vispār izbeidzami, jo ar krievu valodas saturu tiekot “šķelta sabiedrība”. Savukārt J. Reirs teicās kaut kur manījis informāciju, ka kāda krievvalodīga Latvijas Sabiedrisko mediju darbiniece Tallinā pateikusi kaut ko tādu, kas nebūtu savienojams ar valsts algota cilvēka statusu. No šāda gadījuma var izdarīt pretējus secinājumus. Varbūt vajag principā atbrīvoties no žurnālistiem, kuri spiesti koķetēt ar krievvalodīgo auditoriju un mēdz aiziet par tālu šai auditorijai tīkamu viedokļu paušanā. Bet varbūt labi vien ir, ka Latvijas valsts algo krieviski uzstāties spējīgus ļaudis, lai viņi ja ne slavētu Latvijas valsti un valdību, tad vismaz būtu savaldīgi tās kritizēšanā. Ļoti līdzīgu apsvērumu dēļ valsts cenšas labi algot arī latviešu valodā strādājošos žurnālistus.

Novērtē šo rakstu:

63
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...