Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (Reformu partija) un valdības algotā konsultanta Prudentia vadītāja Kārļa Krastiņa otrdien publiski apgalvotais, ka valdība cer uz Liepājas metalurga esošo akcionāru naudas ieguldījumiem, neatbilst valdības slēgtajā sēdē vakar faktiski apspriestajam, liecina Pietiek rīcībā esošie dokumenti un vairāku oficiālu valdības avotu teiktais par diskusijas gaitu. Slēgtajā valdības sēdē izvēršoties ilgām diskusijām, vai valstij glābt Liepājas metalurgu, kas Prudentia piedāvātajā scenārijā valsts budžetam izmaksās desmitiem miljonu latu, kā pretarguments izvirzīti Prudentia aprēķini, ka, pieļaujot uzņēmuma maksātnespēju, valsts tiešie un netiešie zaudējumi tuvāko trīs gadu laikā varētu sasniegt 253,9 miljonus latu, liecina vairāku sēdes dalībnieku atstāstītais un Pietiek rīcībā esošie konfidenciālie dokumenti.Turpretī Prudentia valdībai rekomendētais variants, kad tiek sākts tiesiskās aizsardzības process un valsts sedz Liepājas metalurga kredītu plus iegulda tā darbībai sākotnēji nepieciešamos brīvos līdzekļus, valstij izmaksātu "lētāk" - 70,3 miljonus latu.

Ticamākais Liepājas metalurga krīzes attīstības scenārijs, ko valdība otrdien apspriedusi aiz slēgtām durvīm, ir, ka valsts Finanšu ministrijas personā priekšlaikus no budžeta līdzekļiem atmaksā uzņēmuma 51,7 miljonu latu lielo valsts garantēto kredītu itāļu Unicredit bankai, kopā ar valsts uzņēmumu Latvenergo un valstij piederošo Citadele banka kļūstot par metālapstrādes milža īpašniekiem, kas nozīmē arī miljonu latu brīvas naudas papildus ieguldīšanu uzņēmuma apgrozāmajā kapitālā. Ja var ticēt Prudentia aplēsēm, runa pagaidām ir par 18,6 miljoniem latu, kas valstij būtu jāiemaksā uzņēmumā, bet jau otrdien vairāki ministri valdības sēdē uzdevuši kritiskus jautājumus, prasot prognozes, cik miljonus nāksies ieguldīt turpmākajos mēnešos, uz ko skaidra atbilde no Prudentia neesot saņemta.

Ultimāts Liepājas metalurga trim vecajiem akcionāriem līdz 31. maijam (dienu pirms pašvaldību vēlēšanām) ieguldīt pa 10 miljoniem latu, lai gan Prudentia slepenajā ziņojumā valdībai atzīts, ka divi no tiem to neplāno darīt, uzskatāms par apzinātu laika novilcināšanu, lai nodokļu maksātājiem nepopulāro lēmumu atliktu uz pēcvēlēšanu rītu. To, ka tas ir politiski, ārpus valdības sēžu zāles pieņemts lēmums novilcināt laiku, Pietiek atzina vairāki avoti valdībā, un to netieši apstiprina arī konfidenciālie rīcības scenāriji, kurus otrdien valdībai prezentēja Prudentia un apstiprināšanai virzīja Ekonomikas ministrija.

Ko saprotamā valodā nozīmē Prudentia vadītāja Kārļa Krastiņa un ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (Reformu partija) otrdien paziņotais, ka Liepājas metalurga kreditori ir nolēmuši daļēji kapitalizēt aptuveni pusi (ziņojumā minēti 69 miljoni latu) no esošajām uzņēmuma parādsaistībām, kas kopumā ir 126,5 miljoni latu, tā kļūstot par šī metālapstrādes uzņēmuma akcionāriem?

Pirmkārt, kā izriet no valdībā otrdien skatītajiem risinājumiem, tas nozīmētu valsts galvotā vairāk nekā 50 miljonu latu kredīta atmaksu no valsts budžeta, kas valsti Finanšu ministrijas personā padarītu par Liepājas metalurga nodrošināto kreditoru un, Prudentia piedāvātajos formulējumos runājot, ļautu kapitalizēt šo parādu, valstij kļūstot par uzņēmuma akcionāru. Prudentia piedāvājumā tiktu kapitalizēti 40% šīs valsts parāda daļas 20,7 miljonu apmērā, ko nākotnē esot iespējams atgūt, piesaistot investorus.

Uzsākot ar kreditoru klubu saskaņotu Liepājas metalurga tiesiskās aizsardzības procesu, ko kā vēlamāko scenāriju valdībā otrdien virzīja Prudentia, Finanšu ministrijai visticamāk nāksies atmaksāt Unicredit izsniegto un valsts galvoto aizdevumu, kas "ietekmētu valsts budžeta deficītu aizdevuma kopējā atlikuma (LVL 51,7 mlj.) apmērā". Šajā scenārijā valsts, kapitalizējot uzņēmuma parādsaistības pret Finanšu ministriju, Citadele banku un Latvenergo, iegūtu vairāk nekā 65% Liepājas metalurga akciju (attiecīgi 45,73% Finanšu ministrijai, 10,92% Citadele bankai un 8,95% Latvenergo).

Tomēr šie Prudentia piedāvātie aprēķini ir tikai "uz papīra", jo, lai tā notiktu, jāpiepildās vairākiem nosacījumiem - Sergejs Zaharjins un Iļja Segals pārtrauc tiesāšanos ar Kirovu Lipmanu par uzņēmuma akciju sadalījumu (strīds ir par 11,5% akciju, un sagaidāms, ka divi lielākie akcionāri pēc zaudējuma Lipmanam pirmajā instancē iesniegs apelāciju), turklāt šajā scenārijā nav ietverta iespēja, ka viens no akcionāriem - Lipmans finansiāli piedalās Liepājas metalurga glābšanā, proporcionāli saglabājot tā akcijas.

Saskaņā ar Prudentia un Pavļuta otdien oficiāli prezentēto scenāriju, ja visi trīs vecie akcionāri tomēr finansiāli piedalās glābšanā, viņi jaunās akcionāru struktūras situācijā iegūtu kopumā 23,83% akciju, bet valsts neiegūtu kontroli pār uzņēmumu, kura glābšanā iesaistītos - tā iegūtu tikai 47,85% akciju, rāda Pietiek rīcībā esošais Prudentia ziņojums. Tomēr šāds scenārijs valdībā nav izskatīts ne kā reāls, ne kā vēlams. Vairāki slēgtās sēdes dalībnieki Pietiek norādīja, ka šāda prognozētā akciju sadalījuma dēļ šis Prudentia un ekonomikas ministra publiski prezentētais scenārijs būtu valstij neizdevīgs. "Tas pat nav "airBaltic2, tas ir sliktāk, jo mums pat nebūtu 51%", pametot valdības slēgto sēdi, Pietiek neoficiāli izteicās kāds ministrs.

Patiesībā Prudentia un valdība jau šobrīd ir informēti, ka Zaharjins un Segals nepiekrīt ieguldīt Liepājas metalurgā brīvus finanšu līdzekļus, tādēļ šobrīd notiekošais, dodot trim esošajiem akcionāriem laiku līdz 31. maijam naudas darījumu kontā ieskaitīt pa 10 miljoniem latu, vērtējams kā laika novilcināšana, izvirzot ultimātus, par kuriem zināms, ka tie visticamāk netiks pildīti. Vairāki valdības locekļi un augstākā ierēdniecība, kas otrdien piedalījās valdības slēgtajā sēdē, Pietiek neoficiāli notiekošo vērtēja kā apzinātu, premjeram Valdim Dombrovskim  (Vienotība) raksturīgu rīcību, lai atliktu nodokļu maksātājiem grūti izskaidrojamā lēmuma pieņemšanu uz pēcvēlēšanu rītu, jo paredzams, ka jau 3. vai 4. jūnijā valdībai būs jālemj par Liepājas metalurga 51,7 miljonu kredīta priekšlaicīgu atdošanu no valsts budžeta līdzekļiem un vairāku miljonu ieguldīšanu uzņēmumā, nodrošinot tā apgrozāmo kapitālu. Šādu analīzi apstiprina Pietiek rīcībā esošie Prudentia konfidenciālie ziņojumi un vairāku aculiecinieku atstāsti par slēgtajā sēdē notikušajām diskusijām.

Lai gan publiski tas netika pateikts, otrdien valdība jau izskatījusi reālāko scenāriju, ka esošie akcionāri finansiāli nepiedalās uzņēmuma glābšanā, un šādā gadījumā naudas līdzekļus, "lai finansētu apgrozāmo kapitālu proporcionāli 35 miljonu latu apmērā", jānodrošina Finanšu ministrijai, valstij piederošajai Citadele bankai, valsts uzņēmumam Latvenergo, kā arī diviem privātajiem kreditoru kluba biedriem SEB bankai un britu Stemcor.

Prudentia jau 16. aprīlī valdībai prezentētajā ziņojumā, atskaitoties par sarunām ar Liepājas metalurga pašreizējiem akcionāriem, atzina, ka "ne Segejs Zaharjins, ne Iļja Segals nesniedza apliecinājumu ieguldīt būtiskas summas uzņēmuma darbības atjaunošanā, kā galveno iemeslu minot brīvas naudas neesamību". Zaharjins un Segals apliecinājuši gatavību ieķīlāt savas akcijas uzņēmumam nepieciešamās naudas plūsmas piesaistei, tomēr, kā konfidenciālā ziņojumā valdībai atzinusi pati Prudentia, "var uzskatīt, ka pie šādas uzņēmuma finansiālās situācijas šīm akcijām komerciālas vērtības nav".

Arī 9. aprīlī Romā tiekoties Finanšu ministrijas un kreditoru kluba pārstāvjiem ar Liepājas metalurgam valsts galvoto kredītu izsniegušo banku Unicredit S.p.A., Latvijas puse bankas pārstāvjus informējusi, ka "esošajiem AS Liepājas metalurgs akcionāriem S. Zaharjinam un I. Segalam nav līdzekļu, kurus viņi varētu ieguldīt uzņēmuma situācijas stabilizēšanā, taču šie akcionāri ir gatavi ieķīlāt sev piederošās akcijas", lasāms atskaitē par tikšanās rezultātiem.

Tikai viens no Liepājas metalurga akcionāriem - Kirovs Lipmans pārrunās ar Prudentia izteicis gatavību ieguldīt naudu uzņēmuma darbības atjaunošanā, bet izvirzot nosacījumu, ja valsts pusē esošie kreditori izmaina uzņēmuma akcionāru struktūru, panākot, ka Zaharjinam un Segalam, ar kuriem Lipmanam norit tiesvedība par akciju sadalījumu, neveidojas kontrole pār uzņēmumu.

Prudentia piedāvātie risinājumi, kuri otrdien slēgtā sēdē tika piedāvāti valdībai, ļauj izdarīt secinājumu, ka faktiski notikusi vienošanās ar Lipmanu, pieņemot viņa nosacījumus. Lai gan publiski paziņots, ka piedāvājums par 10 miljonu iemaksu izteikts visiem trim uzņēmuma akcionāriem, patiesībā šāds scenārijs netiek prognozēts un pieļauts. Piepildoties scenārijam, ja naudu iemaksā visi trīs akcionāri, "nauda un visas akcijas tiek atgrieztas atpakaļ konflikta situācijas nerisināšanas dēļ", lasāms Prudentia sagatavotajā konfidenciālajā piedāvājumā. Savukārt, ja 10 miljonus līdz 31. maijam iemaksā tikai viens no trim akcionāriem, Prudentia piedāvā, ka pārējo divu akcionāru akcijas tiek sadalītas proporcionāli ieguldījumam starp kreditoru klubu un naudu iemaksājušo akcionāru.

Valdības sēdē otrdien aiz slēgtām durvīm izvērsušās ilgas diskusijas, vai valstij iesaistīties ar budžeta naudu krīzē esošā Liepājas metalurga glābšanā, un vairākkārt piesaukta miljonus izmaksājusī airBaltic pārņemšana, kur valdība līdzīgi kā šoreiz vadās pēc Prudentia ieteikumiem. Vairāki ministri, tostarp, Andris Vilks, Anrijs Matīss, Laimdota Straujuma, uzdevuši kritiskus jautājumus Prudentia pārstāvim Kārlim Krastiņam, norādot, ka nav skaidrs, cik turpmākajos mēnešos un gados valstij būs jāiegulda uzņēmuma darbības nodrošināšanā. Valdības sēdē iezīmējusies nevienprātība starp ministriem, kur uzņēmuma pārņemšanu izteikti atbalstījis premjers Dombrovskis un ekonomikas ministrs Pavļuts.

Neoficiāli politikas kuluāros valda uzskats, ka, paredzot Reformu partijas sabrukumu pēc 1. jūnija pašvaldību vēlēšanām, kurās tai prognozē neveiksmi, vairāki partijas ministri sākuši pozicionēties, domājot par politisko nākotni kādā perspektīvākā varas partijā. Tieši ar šo apsvērumu tiek skaidrota Pavļuta, kurš nav Reformu partijas biedrs, bet ieguva portfeli no tās kvotas, pozicionēšanās Liepājas metalurga krīzē, piekrītot ar Vienotību saistītā konsultanta Prudentia piesaistei un tās piedāvātajiem risinājumiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cita vienotā Krievija

FotoEsmu sapratis, ka pietiek.com lasa arī daudzi krievu tautības cilvēki, kas dzīvo Latvijā, jo tiek publicēti raksti arī par Krieviju. Domāju, ka latviešiem ir svarīgi zināt, ka jaunā paaudze Krievijas iedzīvotāju ir gatavi pārmaiņām, viņi grib liberālas pārmaiņas, tas varētu būt beigu sākums Putina režīmam. Tādēļ domāju, ka skaidri domas izteicis Krievijas laikraksta Novaya Gazeta redaktors Kirils Martinovs. Ja portāla politika ļauj, tad nopublicejiet manu tulkojumu. 
Lasīt visu...

18

Brīdis, kad liela daļa rīdzinieku pārtiek no pabalstiem, nudien nav piemērots domes vadības algu celšanai

FotoSavu pilnvaru 100 dienas Rīgas domes koalīcija atzīmēja, paaugstinot sev algas un ieviešot virkni jaunu apmaksātu amatu. Domes priekšsēdētāja, viņa trīs vietnieku, astoņu komiteju priekšsēdētāju un to vietnieku algu paaugstināšanai un jaunu algu ieviešanai šogad koalīcija dāsni atvēlēja aptuveni 160 000 eiro. Lai kaut minimāli palielinātu bērnudārzu darbinieku atalgojumu, izveidojot fondu, ar kuru pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāji varētu rīkoties, tāpat kā tas notiek skolās, būtu nepieciešams nedaudz vairāk par 200 000 eiro. Taču šo priekšlikumu šīs domes vadība un koalīcija neuzskatīja par lietderīgu un neatbalstīja.
Lasīt visu...

12

Ko ASV Demokrātu uzvara nesīs Latvijai?

FotoĀrkārtas paziņojums! Pasaules masu informācijas līdzekļi ziņo, ka priekšlaicīgi, nepilnu 79 gadu vecumā, nenākot pie samaņas, par ASV prezidentu kļuvis Džo Baidens! Ne Ukrainas korupcijas skandāls, aizdomas par tirgošanos ar ietekmi, ne arī Hantera Baidena tieksme dokumentēt video sarunas ar mazgadīgajām, paralēli lietojot smagās narkotikas, neko nemainīja vēlēšanu rezultātos, jo svarīgi ir tikai tas, kurš skaita balsis, kontrolē presi un tiesas.
Lasīt visu...

12

Strīķis no “lietu kārtotāju” trijotnes sapsihojies par Magoņa lietas spriedumu – kādi varētu būt patiesie iemesli?

FotoBijušais Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieks Maigurs Strīķis no bēdīgi slavenās Strīķa-Juraša-Sparāna “lietu kārtotāju” trijotnes feisbukā ir pamatīgi sapsihojies par spriedumu bijušā Latvijas dzelzceļa prezidenta Uģa Magoņa lietā, kuru tiesai nācās attaisnot Strīķa „kolēģa” Jura Juraša nelikumīgi savākto pierādījumu dēļ. Domāju, daudziem būs interesanti palasīties šīs ekspresīvās pārdomas un padomāt par to patiesajiem iemesliem.
Lasīt visu...

21

Uzņēmējs, izlēmis nošauties, iet uz šķūni, bet tur priekšā otrs uzņēmējs tieši tajā brīdī pakaras...

FotoUzņēmējs, izlēmis nošauties, iet uz šķūni, bet tur priekšā otrs uzņēmējs tieši tajā brīdī pakaras. Tas nabags, kuram jāšaujas, spiests noņemties ar to, kurš jāizņem no cilpas... Tādu aprakstu man prezentēja grāmatai, kuru uzreiz ļoti, ļoti gribas izdot, bet tas nav iespējams grāmatu klātienes tirdzniecības aizlieguma dēļ. Tā nu tika pieņemts lēmums cīnīties par grāmatu tiesībām un vērsties Latvijas Republikas SATVERSMES tiesā.
Lasīt visu...

21

Uzcepsim masu psihozi un piedāvāsim pēc tam izeju

FotoPieņemsim, ka mums ienāktu prātā aizvākt palielu baru cilvēku no redzesloka – tīri teorētiski. Protams, ka tāda rīcība ir kapitāli nepieņemama un nosodāma, bet varbūt, varbūt pieņemsim, ka mēs būtu kaut kāda reliģiska rakstura sekta, kurai ir gan pietiekami līdzekļu un sakaru, lai tādu lietu paveiktu, jo mūsu „Dievs”, sauksim to par „svētais lāpnesis”, to pieprasa un tādam „cēlam mērķim” mūsu iestādes būtu jau savus divsimt gadus strādājušas.
Lasīt visu...

21

Dzīves jēga

FotoPēteris un Jānis gāja uz Templi ap lūgšanas stundu, tas ir, devīto. Tanī brīdī nesa kādu vīru, kas bija tizls no mātes miesām, to ik dienas nolika pie Tempļa durvīm, sauktām par Krāšņajām, lai viņš lūgtu dāvanas no tiem, kas gāja Templī. Redzēdams Pēteri un Jāni, kas gribēja ieiet Templī, viņš lūdza kādu dāvanu. Bet Pēteris ar Jāni, to cieši uzlūkodami, teica: «Skaties uz mums.» Tas pievērsās viņiem, cerēdams kaut ko no viņiem saņemt. Apustuļu darbi, 3. nodaļa 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Covidiotisms vai dezinformācija par Ķīnas vīrusa Anglijas celmu

Šonedēļ klajā nāca LETAs ziņa par Ķīnas vīrusa Anglijas celma izplatību Latvijā. Tajā trūka būtiskas informācijas: jaunā celma slimnieku inficēšanās apstākļi....

Foto

Ārkārtas situācijā kaut pliks un bass

Liegumu iegādāties klātienē virkni preču par jēdzīgu grūti nodēvēt. Mūsu valsts šajā ziņā kļuvusi par apsmiekla objektu pat daudzviet ārzemēs,...

Foto

Kad pērkama eksministres padomniece cenšas panākt netīkamas „Facebook” lapas slēgšanu

Ilzes Viņķeles ekspadomniece un Veselības ministrijas PR darbiniece Marta Krivade apmelo "Vakcīnrealitāti Latvijā" un aicina uz...

Foto

Nav pieļaujama necienīga attieksme pret tradīciju kopējiem un viņu viedokļa dēvēšana par "homofobisku"

Atsaucoties uz aktualizējušos jautājumu par ģimenes jēdziena pārdefinēšanu, Latvijas Dievturu sadraudze uzskata par...

Foto

Egils Borats

Acīmredzot prezidents Egils Levits uzskata, ka pēdējā laikā viņa  neveiklo frāžu un paziņojumu skaits nav pietiekams, lai pilnībā samulsinātu Latvijas cilvēkus, un tāpēc viņš turpina runāt...

Foto

Alda Gobzema rekviēms

Tuba Mirum (Pastarā diena) – ar to mūsu valdībai un visiem ļaunajiem spēkiem draud Aldis Gobzems kopš tā brīža, kad iesaistījās par cīņu pie...

Foto

Mieru, tikai mieru

Šie slavenā, gudrā un šarmantā vīreļa ar propelleri uz muguras - Karlsona vārdi mūsdienās ieguvuši sevišķu aktualitāti. Jo nav viegli saglabāt mieru tik...

Foto

Kādēļ nav ieteicams vakcinēties pret COVID19 (jo īpaši ar mRNA tipa vakcīnām)?

Tā kā arī Latvijā valdība sāk apšaubāmu masveida vakcinācijas propagandas kampaņu, kas var izvērsties...

Foto

Labklājības ministrijas un pašvaldību neizdarība noved pie dzīvības apdraudējuma cilvēkiem, kuri uzturas sociālās aprūpes centros

Kopš ārkārtējās situācijas valstī, ko izraisījusi Covid-19 krīze, tiesībsargs ar vērību...

Foto

Pele spēlējas ar kaķi: Ivo Leitāns pret Aivaru Lembergu

Kad vienā no Ventspils mēra Aivara Lemberga preses konferencēm jautājumus sāka uzdot LTV žurnālists Ivo Leitāns, uzreiz...

Foto

Pieaug slēgto tirgotāju skaits, jāglābj nozare

Nozare turpina darboties sarežģīta regulējuma apstākļos. Atbalstu saņem regulāri apturēto uzņēmumu darbinieki, turpinās pieteikšanās uz apgrozāmo līdzekļu pabalstiem, ar nepacietību...

Foto

Atbilde ir tuvāk, nekā tu domā

Cik labi, ka mēs dzīvojam laikā, kad ir tik daudz iespēju! Piemēram, ir tik daudz iespēju baidīties:...

Foto

Pilsoni! Ja gribi paspēt nodibināt partiju, tad kur ņemt nosaukumu? Tev palīgā nāks Ukraina

Skatoties uz pašvaldību vēlēšanām šogad un Saeimas vēlēšanām nākamgad, plāno dibināties ne...

Foto

Esmu brīvs un spēcīgs cilvēks, tāpēc iesūdzēšu visus, kas man darīs pāri

Esmu ar savu parakstu apliecinājis dalību partijā Likums un kārtība! Un Tu? Seko man un...

Foto

Kam tic tie, kas grib, lai netici nekam

Brīžos, kad plašākam sabiedrības lokam piemin okultismu, tad vieni smīkņā klusi, citi steigtu pildīt savu operatīvo armijai pielīdzināmo...

Foto

Tikai slikti cilvēki iebilst pret datu nesēju atlīdzību mobilajiem telefoniem

Latvijas autoru, mūzikas izpildītāju un producentu organizācijas ir gandarītas par LR Kultūras ministrijas (KM) virzītajām izmaiņām...

Foto

Pietiek norādīt kā piemēru citu valstu neizdarību, attaisnojot mūsējās

Kas mainījies? Kad studēju medicīnu, mums mācīja, ka no desmit cilvēkiem vismaz viens ir savādāk domājošs. Vai...

Foto

Zakatistovam, Nemiro un kompānijai nāksies atskaitīties

Šā gada 7.janvārī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs ir apstiprinājis 2020.gada 6.decembra politiskās partijas KPV LV ārkārtas biedru sapulcē ievēlēto valdi:...