Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nelaimīgās Rīgas Satiksmes kredītsaistību iekļaušana visas Latvijas ārējā parādā – lielisks solis, kā pamatot algu necelšanu skolotājiem, policistiem, ugunsdzēsējiem, kā arī izņemt naudu no vispārējās ekonomiskās aprites. Konsolidatori var būt lepni!

Pagājušomēnes viedokļa rakstā, kas bija kā turpinājums citam viedoklim vēl pirms pašreizējā Ministru kabineta apstiprināšanas, apskatīju drūmu varbūtību: “Vai šī ir OIK shēmotāju atbalstīšanas valdība? Nē. Ir vēl ļaunāk. Un te būs iemesli, kāpēc.”

https://www.pietiek.com/raksti/vai_si_ir_oik_shemotaju_atbalstisanas_valdiba_ne_ir_vel_launak_un_te_bus_iemesli,_kapec

Drūmajiem secinājumiem pamatā bija šovasar novērotā tīšuprātīgā pašvaldību vārdzināšana, neļaujot tām aizņemties naudu ne no Valsts kases, ne no komercbankām, lai tās nespētu finansēt skolu remontus un citus ilgtermiņa ieguldījumus infrastruktūrā (bija gadījumi, kad neļāva finansēt pat tādus darbus, kuru izpildes rezultātā saņemtu naudu atpakaļ no ES fondiem).

Cits pamats bija premjerministra Krišjāņa Kariņa izteikumi intervijā, kurā viņš satraucās par strādājošo algu pieaugumu (!), kā arī dažādi spriedelējumi par “negatīvo fiskālo telpu” nākamā gada budžeta sastādīšanas gaitā. Pieminēju arī ekonomisku pētījumu trūkumu, kas ļautu kaut aptuveni noskaidrot, cik un kā Latvijas IKP pieaugumu bremzē, piemēram, būvniecībā neieplūdusī nauda, ja ministri Rīgā neļauj pašvaldībām Alojā un Siguldā atjaunot skolas, Kurzemē — remontēt ceļus utt.

Profesionāli nosvērtu, labi uzrakstītu atbildi uz manām un citu cilvēku bažām jau trīs dienas vēlāk sniedza Inta Komisare no Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta. Viņa Delfu “Versijās” publicēja spēcīgu rakstu (gan ar netipiski garlaicīgu nosaukumu) “Pašvaldību aizņēmuma limita būtisks papildu resurss ir pašvaldību aizņēmuma pirmstermiņa atmaksas”: patiesībā rakstā ir ļoti saprotamos vārdos izskaidrots pašvaldību aizņēmumu ierobežošanas princips, lai pārmērīga aizņemšanās neietekmētu valsti kopumā.

Raksta beigās I. Komisare ar gandarījumu norāda: Alojas Ausekļa vidusskolas jautājums ticis atrisināts (jāpiekrīt — šoreiz tas tiešām izdevies krietni operatīvi), un izstrādāta metodika, kā arī citām pašvaldībām dot “zaļo gaismu” šādu neatliekamu vajadzību finansēšanai, ja nauda jāaizņemas.

https://www.delfi.lv/news/versijas/inta-komisare-pasvaldibu-aiznemuma-limita-butisks-papildu-resurss-ir-pasvaldibu-aiznemuma-pirmstermina-atmaksas.d?id=51371779

To izlasot, jau nākamajā dienā Ministru kabinetā sēdošie konsolidatori, griezēji, mazinātāji un ekonomikas žņaudzēji bija atraduši veidu, kā samazināt nākamā gada valsts budžeta izaugsmi.

Finanšu ministrija iekļāva pašvaldības uzņēmumu Rīgas Satiksme “vispārējā valdības sektorā”, kas deva “pamatu” samazināt nākamā gada valsts budžeta izdevumu iespējas par 72 miljoniem eiro.

No LETAs ziņas var saprast, ka Finanšu ministrija šādu “risinājumu” ekonomikas mazināšanai atradusi kopā ar izsaimniekiem no Rīgas domes: “FM kopā ar Rīgas pilsētas pašvaldību ir sagatavojusi izvērtējumu par Rīgas Satiksmes klasificēšanas vispārējā valdībā ietekmi uz vispārējās valdības budžetu, tādējādi 2020. gadā tā [ietekme] ir negatīva 71,9 miljonu eiro apmērā, 2021. gadā — negatīva 14,2 miljonu eiro apmērā, bet pozitīva tā ir 2022. gadā — 8,7 miljonu eiro apmērā,” ministrijas runasvīru citē LETA.

Tajā pašā dienā premjerministrs Kariņš pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes žurnālistiem apstiprināja: “Iekļaujot Rīgas pašvaldības SIA Rīgas Satiksme valdības budžeta deficītā, valsts izaugsmei 2020. gadā ir atņemti 72 miljoni eiro [...], ko varēja pārdalīt mediķu, policistu un skolotāju algām vai kādām citām prioritātēm.”

Kā pamats tam tika minēts it kā Eurostat lēmums, taču tūlīt pat atklājās, ka Eurostat vai mūsu CSP tādu lēmumu nemaz vēl nepieņēma — iespējams, varbūt un (ja vispār) tad tikai uz gada beigām. Turklāt šo organizāciju darbībā vai funkcijās nekas neliecina par to, ka tām vispār būtu tiesības lemt, kas ir vai nav uzskatāms par valsts ārējo parādu (visiem ir skaidrs, ka Rīgas Satiksmes saistības ir Rīgas pilsētas pašvaldības saistības, nevis valsts saistības).

Tā saucamā “fiskālā telpa” ir iedomāts prognozētais lielums, par kādu nākamajā gadā varētu palielināties vai samazināties valsts budžets. Pat ja Rīgas Satiksme bankrotētu un transportlīdzekļu parka modernizācijai iztērēto naudu vajadzētu atmaksāt no galvotājas (pašvaldības) līdzekļiem, to nāktos darīt Rīgas domei, nevis valsts budžetam. Tāpēc šādu teorētisku saistību iestāšanās varbūtībai ir jāpieiet tieši kā teorētiskai varbūtībai.

Pieņemt, ka Rīgas Satiksme nākamgad bankrotēs (un Rīgas pilsētas budžets līdz ar to) ir apmēram tas pats kā pilnā nopietnībā stāstīt: “2020. gadā nodegs Kuldīga, sabruks Rēzekne, bet Ventspilij pilnīgi noteikti uzkritīs sengaidītais asteroīds! Un mums jāsāk rezervēt nauda, lai no šiem notikumiem neciestu Latvijas ārējais parāds, tālab mēs nepalielināsim algas skolotājiem.”

Absurds? Ja izvirzām tīšuprāt pārspīlētus “argumentus” ar meteorītiem, tad tas ir acīmredzams absurds. Bet valdībā sēdošie ekonomikas mazinātāji ir izmantojuši tieši tikpat iedomātu un praksē pilnīgi neticamu neiespējamību, “pamatojot” to ar divu statistikas kantoru (!) lēmumu, kurš — izrādās — vēl nemaz nav pieņemts (!!) un kuru tādiem statistikas kantoriem diez vai vispār ir tiesības pieņemt (!!!), lai nocirstu valsts budžeta palielināšanu nākamgad sen nepieciešamiem un iekavētiem darbiem, kuru īstenošanu atbalsta visa tauta.

Tādējādi konsolidatori, griezēji un mazinātāji ir apmierinājuši savu nekrofilo tieksmi (citādi es to nevaru raksturot) atmērdēt tautsaimniecību, izmantojot jebkādu ieganstu nelaist ekonomiskajā apritē iekšā naudu, un līdz ar to nomērdēt nākotnes izredzes tiem cilvēkiem, kuri cerēja uz izaugsmi biznesā vai lielākām algām publiskajā sektorā.

Šo mērdēšanas un konsolidēšanas tieksmi es uztveru kā “finansiālu nekrofīliju” tāpēc, ka mazināšanai un griešanai mūsdienu Latvijā nav atrodams pilnīgi nekāds racionāls pamats (mūsu izaugsmi jau ilgi nodrošina eksports, nevis tukšs patēriņš uz kredīta kā “treknajos gados”). Aktīvi meklēt iespējas, kā priekšā stāvošos ekonomiskos satricinājumus nevis pārvarēt ar gudru izaugsmi, bet tos padziļināt ar valsts ieguldījumu mazināšanu, ar algu un pensiju necelšanu — tas ir kas tāds, kam, domāju, jāmeklē nevis politisku vai ekonomisku, bet gan drīzāk psihiatrisku izskaidrojumu.

Vēlreiz atcerēsimies: pagājušoruden tauta kopumā nobalsoja par “jaunajiem spēkiem” (Attīstībai/Par!) un vairāku paveidu populistiem (JKP, KPV), par pazīstamiem un stabiliem sarakstiem (ZZS, NA — nerunāsim par kremliniem no Saskaņas). Konsolidācijas un mazināšanas politika, kas meklē iespējas nevis pārvarēt sarežģījumus, bet veicināt un pat izraisīt krīzes, balsis nesaņēma: ar šo politiku iepriekš asociētā Vienotība tikai par 8554 balsu tiesu pārvarēja 5% barjeru.

Nepilnu gadu pēc vēlēšanām redzamas arvien skaidrākas pazīmes, ka tieši mazināšana un mērdēšana ir galvenais makroekonomiskais vadmotīvs pašreizējās valdības attieksmē pret savu budžetu un pašvaldību resursiem.

Brace yourselves. Winter is coming.

Novērtē šo rakstu:

82
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...