Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nelaimīgās Rīgas Satiksmes kredītsaistību iekļaušana visas Latvijas ārējā parādā – lielisks solis, kā pamatot algu necelšanu skolotājiem, policistiem, ugunsdzēsējiem, kā arī izņemt naudu no vispārējās ekonomiskās aprites. Konsolidatori var būt lepni!

Pagājušomēnes viedokļa rakstā, kas bija kā turpinājums citam viedoklim vēl pirms pašreizējā Ministru kabineta apstiprināšanas, apskatīju drūmu varbūtību: “Vai šī ir OIK shēmotāju atbalstīšanas valdība? Nē. Ir vēl ļaunāk. Un te būs iemesli, kāpēc.”

https://www.pietiek.com/raksti/vai_si_ir_oik_shemotaju_atbalstisanas_valdiba_ne_ir_vel_launak_un_te_bus_iemesli,_kapec

Drūmajiem secinājumiem pamatā bija šovasar novērotā tīšuprātīgā pašvaldību vārdzināšana, neļaujot tām aizņemties naudu ne no Valsts kases, ne no komercbankām, lai tās nespētu finansēt skolu remontus un citus ilgtermiņa ieguldījumus infrastruktūrā (bija gadījumi, kad neļāva finansēt pat tādus darbus, kuru izpildes rezultātā saņemtu naudu atpakaļ no ES fondiem).

Cits pamats bija premjerministra Krišjāņa Kariņa izteikumi intervijā, kurā viņš satraucās par strādājošo algu pieaugumu (!), kā arī dažādi spriedelējumi par “negatīvo fiskālo telpu” nākamā gada budžeta sastādīšanas gaitā. Pieminēju arī ekonomisku pētījumu trūkumu, kas ļautu kaut aptuveni noskaidrot, cik un kā Latvijas IKP pieaugumu bremzē, piemēram, būvniecībā neieplūdusī nauda, ja ministri Rīgā neļauj pašvaldībām Alojā un Siguldā atjaunot skolas, Kurzemē — remontēt ceļus utt.

Profesionāli nosvērtu, labi uzrakstītu atbildi uz manām un citu cilvēku bažām jau trīs dienas vēlāk sniedza Inta Komisare no Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta. Viņa Delfu “Versijās” publicēja spēcīgu rakstu (gan ar netipiski garlaicīgu nosaukumu) “Pašvaldību aizņēmuma limita būtisks papildu resurss ir pašvaldību aizņēmuma pirmstermiņa atmaksas”: patiesībā rakstā ir ļoti saprotamos vārdos izskaidrots pašvaldību aizņēmumu ierobežošanas princips, lai pārmērīga aizņemšanās neietekmētu valsti kopumā.

Raksta beigās I. Komisare ar gandarījumu norāda: Alojas Ausekļa vidusskolas jautājums ticis atrisināts (jāpiekrīt — šoreiz tas tiešām izdevies krietni operatīvi), un izstrādāta metodika, kā arī citām pašvaldībām dot “zaļo gaismu” šādu neatliekamu vajadzību finansēšanai, ja nauda jāaizņemas.

https://www.delfi.lv/news/versijas/inta-komisare-pasvaldibu-aiznemuma-limita-butisks-papildu-resurss-ir-pasvaldibu-aiznemuma-pirmstermina-atmaksas.d?id=51371779

To izlasot, jau nākamajā dienā Ministru kabinetā sēdošie konsolidatori, griezēji, mazinātāji un ekonomikas žņaudzēji bija atraduši veidu, kā samazināt nākamā gada valsts budžeta izaugsmi.

Finanšu ministrija iekļāva pašvaldības uzņēmumu Rīgas Satiksme “vispārējā valdības sektorā”, kas deva “pamatu” samazināt nākamā gada valsts budžeta izdevumu iespējas par 72 miljoniem eiro.

No LETAs ziņas var saprast, ka Finanšu ministrija šādu “risinājumu” ekonomikas mazināšanai atradusi kopā ar izsaimniekiem no Rīgas domes: “FM kopā ar Rīgas pilsētas pašvaldību ir sagatavojusi izvērtējumu par Rīgas Satiksmes klasificēšanas vispārējā valdībā ietekmi uz vispārējās valdības budžetu, tādējādi 2020. gadā tā [ietekme] ir negatīva 71,9 miljonu eiro apmērā, 2021. gadā — negatīva 14,2 miljonu eiro apmērā, bet pozitīva tā ir 2022. gadā — 8,7 miljonu eiro apmērā,” ministrijas runasvīru citē LETA.

Tajā pašā dienā premjerministrs Kariņš pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes žurnālistiem apstiprināja: “Iekļaujot Rīgas pašvaldības SIA Rīgas Satiksme valdības budžeta deficītā, valsts izaugsmei 2020. gadā ir atņemti 72 miljoni eiro [...], ko varēja pārdalīt mediķu, policistu un skolotāju algām vai kādām citām prioritātēm.”

Kā pamats tam tika minēts it kā Eurostat lēmums, taču tūlīt pat atklājās, ka Eurostat vai mūsu CSP tādu lēmumu nemaz vēl nepieņēma — iespējams, varbūt un (ja vispār) tad tikai uz gada beigām. Turklāt šo organizāciju darbībā vai funkcijās nekas neliecina par to, ka tām vispār būtu tiesības lemt, kas ir vai nav uzskatāms par valsts ārējo parādu (visiem ir skaidrs, ka Rīgas Satiksmes saistības ir Rīgas pilsētas pašvaldības saistības, nevis valsts saistības).

Tā saucamā “fiskālā telpa” ir iedomāts prognozētais lielums, par kādu nākamajā gadā varētu palielināties vai samazināties valsts budžets. Pat ja Rīgas Satiksme bankrotētu un transportlīdzekļu parka modernizācijai iztērēto naudu vajadzētu atmaksāt no galvotājas (pašvaldības) līdzekļiem, to nāktos darīt Rīgas domei, nevis valsts budžetam. Tāpēc šādu teorētisku saistību iestāšanās varbūtībai ir jāpieiet tieši kā teorētiskai varbūtībai.

Pieņemt, ka Rīgas Satiksme nākamgad bankrotēs (un Rīgas pilsētas budžets līdz ar to) ir apmēram tas pats kā pilnā nopietnībā stāstīt: “2020. gadā nodegs Kuldīga, sabruks Rēzekne, bet Ventspilij pilnīgi noteikti uzkritīs sengaidītais asteroīds! Un mums jāsāk rezervēt nauda, lai no šiem notikumiem neciestu Latvijas ārējais parāds, tālab mēs nepalielināsim algas skolotājiem.”

Absurds? Ja izvirzām tīšuprāt pārspīlētus “argumentus” ar meteorītiem, tad tas ir acīmredzams absurds. Bet valdībā sēdošie ekonomikas mazinātāji ir izmantojuši tieši tikpat iedomātu un praksē pilnīgi neticamu neiespējamību, “pamatojot” to ar divu statistikas kantoru (!) lēmumu, kurš — izrādās — vēl nemaz nav pieņemts (!!) un kuru tādiem statistikas kantoriem diez vai vispār ir tiesības pieņemt (!!!), lai nocirstu valsts budžeta palielināšanu nākamgad sen nepieciešamiem un iekavētiem darbiem, kuru īstenošanu atbalsta visa tauta.

Tādējādi konsolidatori, griezēji un mazinātāji ir apmierinājuši savu nekrofilo tieksmi (citādi es to nevaru raksturot) atmērdēt tautsaimniecību, izmantojot jebkādu ieganstu nelaist ekonomiskajā apritē iekšā naudu, un līdz ar to nomērdēt nākotnes izredzes tiem cilvēkiem, kuri cerēja uz izaugsmi biznesā vai lielākām algām publiskajā sektorā.

Šo mērdēšanas un konsolidēšanas tieksmi es uztveru kā “finansiālu nekrofīliju” tāpēc, ka mazināšanai un griešanai mūsdienu Latvijā nav atrodams pilnīgi nekāds racionāls pamats (mūsu izaugsmi jau ilgi nodrošina eksports, nevis tukšs patēriņš uz kredīta kā “treknajos gados”). Aktīvi meklēt iespējas, kā priekšā stāvošos ekonomiskos satricinājumus nevis pārvarēt ar gudru izaugsmi, bet tos padziļināt ar valsts ieguldījumu mazināšanu, ar algu un pensiju necelšanu — tas ir kas tāds, kam, domāju, jāmeklē nevis politisku vai ekonomisku, bet gan drīzāk psihiatrisku izskaidrojumu.

Vēlreiz atcerēsimies: pagājušoruden tauta kopumā nobalsoja par “jaunajiem spēkiem” (Attīstībai/Par!) un vairāku paveidu populistiem (JKP, KPV), par pazīstamiem un stabiliem sarakstiem (ZZS, NA — nerunāsim par kremliniem no Saskaņas). Konsolidācijas un mazināšanas politika, kas meklē iespējas nevis pārvarēt sarežģījumus, bet veicināt un pat izraisīt krīzes, balsis nesaņēma: ar šo politiku iepriekš asociētā Vienotība tikai par 8554 balsu tiesu pārvarēja 5% barjeru.

Nepilnu gadu pēc vēlēšanām redzamas arvien skaidrākas pazīmes, ka tieši mazināšana un mērdēšana ir galvenais makroekonomiskais vadmotīvs pašreizējās valdības attieksmē pret savu budžetu un pašvaldību resursiem.

Brace yourselves. Winter is coming.

Novērtē šo rakstu:

82
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

“Zemcilvēkiem” šopinga nebūs!

FotoVietējie tirāniņi nolēmuši aizliegt tirdzniecības vietām samazināt publiski pieejamo platību darbam “sarkanajā režīmā”. Tirgotāji centās saglabāt peļņu, vienlaikus paliekot cilvēcīgi pret visiem klientiem. Tādējādi kupči pārkāpa valstī iedibināto segregāciju, ļaujot arī “zemcilvēkiem” baudīt šopinga prieciņu.
Lasīt visu...

21

Ar interesi gaidu, kad tad Šlesers beidzot sāks priekšvēlēšanu kampaņu!

FotoPretēji daudziem citiem mana prognoze ir tāda, ka Aināram Šleseram ir izredzes vēlēšanās. Tik tāds sīkums — ja viņš beidzot sāks savu kampaņu.
Lasīt visu...

21

10 padomi, kā nepārvarēt krīzi

Foto1. Vienmēr paturēt prātā divas sava laika nozīmīgu politiķu sentences: “Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis” (A.K. Kariņš) Tāpēc - pirkt! Visu un daudz! Nesertificētas sejas maskas, 4 miljonus vakcīnu - paliks pāri, atdosim Āfrikai. Nedrošus testus par 15 miljoniem. Salātu receptes par pusmiljonu... Un, kad par to vajadzēs atdot parādus, tad jau spēkā būs cita devīze: “Pēc mums kaut vai grēku plūdi!” (Ludviķis XV). 
Lasīt visu...

21

Modelēšana – “KO DARĪT?”

FotoNesen vairāki opozīcijas partiju pārstāvji un aktīvisti tikās, lai koordinētu savu pretdarbību huntai. Bija pārstāvētas partijas “Latvijā pirmā vietā”, “Likums un kārtība”, “Stabilitātei” un “Tautas kalpi”. Dialogs beidzot ir sācies, un, iespējams, organizāciju loks paplašināsies. Tā kā es neesmu “pirdis dīvānā” un tikai driķējis rakstus, lai gan vārdam ir liels spēks, bet arī piedalījies vairākos pasākumos pret pašreizējo varu, atļaušos izteikt savas domas un dot dažus padomus.
Lasīt visu...

21

Atlīdzība par tautas izdeldēšanu

FotoČinavnieki bāž roku tautas kabatā un nebaidās apdedzināties. Kariņa valdība dāsni atalgo sevi par iedzīvotāju spaidu potēšanu un atstāšanu bez darba, par tūkstošiem salauztu likteņu.
Lasīt visu...

21

Smēķēšanas lobists Reirs kā viens no Covid-19 nāves veicinātājiem

FotoBrīdī, kad tapa šis raksts, Covid-19 globāli bija prasījis 5,478 miljonus dzīvību. Katru gadu pasaulē smēķēšanas dēļ bojā iet vairāk nekā 8 miljoni cilvēku. Vairāk nekā 7 miljonus nāves gadījumu izraisa pati smēķēšana, bet aptuveni 1,2 miljoni nāves gadījumu ir saistīti ar pasīvo smēķēšanu. Vismaz 1,8 miljoniem no 5,478 miljoniem Covid-19 dēļ mirušo smēķēšana bija nāvi veicinošs faktors.
Lasīt visu...

21

Daudzlīmeņu segregācija Latvijā

FotoEs uzskatu nepotēto diskrimināciju par segregāciju, jo pēc potes cilvēks atpakaļ izmainīties vairs nevar. Tātad atšķirība starp injicētajiem un neinjicētajiem ir nevis uzskatos vai dzīvesveidā, bet fiziska. Turklāt tiek propagandēta nepotēto pilnīga izdeldēšana, kas jau robežojas ar genocīdu.
Lasīt visu...

21

Ko pašreizējie „lēmumi” liecina par to pieņēmēju prāta stāvokli?

FotoSaeima kārtējo reizi atbalsta kārtējos pasākumus "ar mērķi apturēt straujo Covid-19 izplatību". Tikmēr PVO prognozē, ka dažu nedēļu laikā puse eiropiešu tiks inficēti. Kad sapratīsim, ka mēģinājumi apturēt Omikrona izplatību ir bezjēdzīgi?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Bezroku antiutopija

Lai novērstu kleptomānijas epidēmiju, Pasaules Veselības organizācija (PVO), izpētot islāma valstu pieredzi, nolemj turpmāk visiem cilvēkiem noteikt obligātu vienas rokas amputāciju. Vietā tiks piedāvātas...

Foto

„Zombo-kaste”, „zombo-internets” un „modrā acs”

Eksistē jēdziens „zombējošā kaste” – daudzi tā sauc televizoru. Ceru, ka nav jāpaskaidro, kāpēc radies šāds nosaukums, jo visi esam ar...

Foto

Zahejs

Garīgās dzīves avots ir Dievs, un tam ir tiešs sakars ar cilvēka dvēseli. Evaņģēlijā ir stāstīts par kādu maza auguma cilvēku, kuru daudzi tolaik ienīda....

Foto

Vara un tauta – kā sadzīvosim jaunajā gadā?

Gadumijas TV uzrunas ir tāds savdabīgs politisks žanrs. Reti kurš cilvēks atceras to saturu (nu, protams, ar dažiem...

Foto

Ārkārtas situācija ir piesegs “izšķērdības ballītei”

Saeimas “Saskaņas” frakcija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā to plāno noteikt Ministru kabinets, un Saeimas sēdē balsos pret šādu risinājumu....

Foto

Hunta cīnās ar dabu

Pērtiķu sugas “neko neredzu, neko nedzirdu, neko nesaku” bariņš paliek aizvien mazāks. Cilvēki visu redz, dzird un muti ciet netur. Patiesība lien laukā kā...

Foto

Hunta apjāj ganāmpulku

Nepotētos hunta sen uzskata par “zemcilvēkiem”. Vairs netiek slēpts, ka veselie pilsoņi jāiznīdē. Labklājības ministrijas variants – ar ekonomiskām represijām neļaut pārziemot. Ja...

Foto

Par rakstu "Gadumijā deltu mijot pret omikronu"

Labdien, godājamais Māri Uļģi! Es ar interesi izlasīju Jūsu rakstu ”Gadumijā deltu mijot pret omikronu”. Tajā bija interesanti fakti...

Foto

Cik lielisks ir viss, ko mēs darām un nedarām

Godājamie rīdzinieki! Šajā Vecgada vakarā atceros kādu sarunu vienā no Rīgas skolām, kurā biju ieradies, lai sveiktu...

Foto

Ironisks pārskats par Jaungada uzrunām

1. Neatceros, vai klausījos Godmaņa, Birkava, Gaiļa uzrunas, tiesa, toreiz migla izklīda, rozā brilles jau krita nost, taču cerība vēl nebija...

Foto

Pasaule ir tumsā un alkst gaismas

Kad Gaisma atnāca, Pasaule apžilba un novērsās. Tomēr dzīvot tumsā izrādījās labāk un pierastāk. Kopš tiem laikiem Pasaulē valda apjukums...

Foto

Dzīvnieku ferma pašmājās

Orvela “Dzīvnieku ferma” ir klāt. Hunta tautu uzskata pat ne par dzimtcilvēkiem, bet par saviem mājdzīvniekiem, kas jādresē. Sliktie “suņi”, kas izsprukuši gan...