Valdība gatavojas jaunām banku krīzēm, vēlas parūpēties, lai ierēdņiem nevajadzētu atbildēt

„1.  Pamatojums  

Saskaņā ar 2011.gada Latvijas Nodomu vēstules Starptautiskajam Valūtas fondam 29.punktu Latvijas puse ir apņēmusies piesaistīt tehnisko palīdzību no Starptautiskā Valūtas fonda, lai uzlabotu lēmumu pieņemšanu grūtībās nonākušu kredītiestādes situāciju risināšanai. Kredītiestāžu likums un Banku pārņemšanas likums nodrošina juridisko kompensāciju Finanšu un kapitāla tirgus amatpersonām un tās ieceltiem pilnvarniekiem pienākumu pildīšanas laikā. Latvijas puse ir apņēmusies strādāt, lai nodrošinātu, ka mūsu tiesiskais ietvars nodrošina efektīvu lēmuma pieņemšanu pārējo valdības amatpersonu vidū, tai skaitā Finanšu ministrijā un valsts akciju sabiedrībā „Privatizācijas aģentūra”, kas ir iesaistītas kredītiestāžu glābšanā vai restrukturizācijā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 5.jūlija sēdes protkollēmuma Nr.41 73.§ 5.punktu Finanšu ministrijai uzdots izveidot darba grupu, iekļaujot tajā pārstāvjus no Tieslietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, tiesību aktu izstrādei, kas paredzētu garantijas amatpersonām, kas iesaistījušās lēmumu pieņemšanā valsts interesēs saistībā ar kredītiestāžu pārņemšanu. Finanšu ministram līdz 2011.gada 1.oktobrim darba grupas izstrādātos tiesību aktu projektus kā Ministru kabineta lietu iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

2.   Pašreizējā situācija un problēmas   

1.   Pēdējās starptautiskās finanšu krīzes apjoms atklāja trūkumus esošajā finanšu institūciju tiesiskajā regulējumā un finanšu krīzes izraisīto seku novēršanai. Gan Eiropas Savienības, gan atsevišķu dalībvalstu līmenī ir veikti vairāki bezprecedenta pasākumi. Uz 2010.gada oktobri Eiropas Komisija ir apstiprinājusi valsts atbalsta pasākumus 4,6 triljonu eiro apmērā, no kuriem vairāk kā 2 triljoni eiro ir izmantoti 2008. un 2009.gadā. Valsts atbalsta apmērs, kāds ir sniegts finanšu krīzes izraisīto seku novēršanai, ir radījis pamatu būtisku reformu veikšanai, kas vērstas uz trūkumu novēršanu esošajā regulējumā ar mērķi uzlabot finanšu tirgus regulējumu un uzraudzību, kā arī krīzes vadību.

2.   Kredītiestāžu likums noteic Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pienākumus un tiesības tādu pasākumu veikšanai, lai novērstu kredītiestādes darbībā un kredītiestāžu sektorā trūkumus, kuri apdraud vai varētu apdraudēt kādas kredītiestādes vai visa kredītiestāžu sektora stabilu darbību, traucē pienācīgi veikt darījumus, sniegt finanšu pakalpojumus vai varētu radīt ievērojamus zaudējumus visas valsts tautsaimniecībai.

3.   Atbilstoši Kredītiestāžu likuma 111. panta piektajai daļai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbinieks un pilnvarnieks nav atbildīgs pret trešajām personām par zaudējumiem, kas tām radušies, darbiniekam pildot savus darba pienākumus vai pilnvarniekam izpildot savus uzdevumus. Saskaņā ar minētā panta sesto daļu Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir atbildīga par zaudējumiem, kas trešajai personai nodarīti ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rīcību, pildot savas likumā noteiktās funkcijas, tikai gadījumā, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tīši rīkojusies prettiesiski vai pieļāvusi rupju neuzmanību. Minētā panta septītā daļa nosaka, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir atbildīga par zaudējumiem, kas trešajai personai nodarīti ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbinieka vai pilnvarnieka rīcību, pildot savus darba pienākumus vai uzdevumu, tikai gadījumā, ja darbinieks vai pilnvarnieks ir tīši rīkojies prettiesiski vai pieļāvis rupju neuzmanību.

4.   Saskaņā ar Banku pārņemšanas likuma 3.panta pirmo daļu, kad Latvijas Republikas banku sistēmas stabilitāte un maksājumu sistēmu raita darbība ir nopietni apdraudēta vai tiktu apdraudēta, ja bankas pārņemšana nenotiktu un banka tādēļ nespēj vai nespētu ievērot likumā noteiktās banku darbību regulējošās prasības, izņēmuma gadījumos ir pieļaujama bankas pārņemšana. Atbilstoši Banku pārņemšanas likuma 3. panta otrajai daļai bankas pārņemšana ir pieļaujama uz līguma pamata (labprātīga pārņemšana) vai pret taisnīgu atlīdzību uz atsevišķa likuma pamata (piespiedu pārņemšana).

5.   Bankas piespiedu pārņemšanas gadījumā pārņemamā objekta novērtējumu veic finanšu ministra apstiprināta komisija, kuras sastāvā ietilpst pa vienam pārstāvim no Finanšu un kapitāla komisijas, Latvijas Bankas un Valsts kases. Atbilstoši Bankas pārņemšanas likuma 8. panta trešajai daļai komisijas locekļi nav civiltiesiski atbildīgi par sekām, kādas rodas vai varētu rasties novērtējuma rezultātā, izņemot gadījumu, kad tiek pierādīts, ka kāds no komisijas locekļiem darbojas prettiesiski.

6.   Atbilstoši Banku pārņemšanas likuma 4.panta otro daļu bankas pārņēmējs ir valsts tiešās pārvaldes iestādes personā vai valsts kapitālsabiedrība.

7.   Ja bankas pārņēmējs ir valsts kapitālsabiedrība, tad jāņem vērā, ka kapitālsabiedrību valdes un padomes loceklis ir atbildīgs pret kapitālsabiedrību, kā arī pret trešajām personām. Likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (turpmāk - Kapitālsabiedrību likums) un Komerclikums paredz valdes un padomes locekļu atbildību sabiedrības priekšā. Valdes un padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai, ja vienlaikus iestājas visi šādi apstākļi - sabiedrībai nodarīti zaudējumi, ir bijusi amatpersonas rīcība, respektīvi – darbība vai bezdarbība, pastāv cēloņsakars. Kapitālsabiedrību likuma 34.pants un Komerclikuma 173.pants paredz iespēju dalībnieku (akcionāru) sapulcei atbrīvot valdes un padomes locekļus no atbildības vai pieņemt lēmumu par izlīguma slēgšanu tikai par viņu faktiski veiktu konkrētu dalībnieku sapulcē atklātu rīcību, kuras rezultātā sabiedrībai nodarīts zaudējums. Atbrīvošana no atbildības minēto normu izpratnē ietver sevī atbrīvošanu no atbildības pret sabiedrību, bet ne pret citiem subjektiem; atbrīvošanu no mantiskās atbildības, bet ne no citiem atbildības veidiem, un atbrīvošanu no atbildības par konkrētas rīcības rezultātā nodarītajiem konkrētiem zaudējumiem, bet ne par iespējamiem zaudējumiem.

8.   Valsts kapitālsabiedrības amatpersonai jāievēro arī Komerclikuma noteikumi par valdes, padomes locekļu darbībām „kā krietnam un rūpīgam saimniekam”. Krietna saimnieka rūpība ietver pienākumu ievērot likumus, ievērot sabiedrības statūtus, ievērot dalībnieku sapulces lēmumus, lojalitāti pret sabiedrību un lojalitāti pret sabiedrības dalībnieku interesēm, bet neaprobežojas ar tiem . Ņemot vērā Komerclikuma 169.panta pirmajā daļā noteikto kapitālsabiedrības valde un padome ir pilnībā atbildīga pret sabiedrību par pieņemtajiem lēmumiem un to rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. No šī regulējuma izriet, ka valdes un padomes locekļi atbild par katru, tai skaitā par vieglu neuzmanību.

9.   Lai arī sabiedrības valdes locekļiem nav tiešu pienākumu pret sabiedrības kreditoriem un citām trešajām personām un Kapitālsabiedrību likums un Komerclikums paredz kādā veidā valdes un padomes locekļi tiek atbrīvoti sabiedrības priekšā tas nenozīmē, ka valdes un padomes locekļi atbild tikai kapitālsabiedrībai. Civillikuma vispārīgie noteikumi par deliktiesisko atbildību paliek neskarti un valdes un padomes locekļus var saukt pie atbildības arī par kaitējumu, kas ar neatļautu darbību izdarīts trešajai personai. Komerclikuma 170. pants paredz tiesības kreditoriem un pašai sabiedrībai vērsties pret valdes un padomes locekļiem, ja minētās amatpersonas nodarījušas zaudējumus sabiedrībai un nav tos atlīdzinājušas. Turklāt Komerclikums nosaka arī kārtību, kad sabiedrības kreditors var celt prasību pret valdes padomes locekļiem, ja iepriekšminētie akcionāru sapulcē atbrīvoti no atbildības vai ar tiem noslēgts izlīgums.

10. Kapitālsabiedrību likuma 34.panta pirmā daļa nosaka, ka valdes locekļi neatbild par kapitālsabiedrībai nodarīto zaudējumu, ja viņi rīkojušies saskaņā ar kapitāla daļu turētāja likumīgu lēmumu. Minētā panta otrā daļa noteic, ka tas, ka padome apstiprinājusi valdes rīcību, neizslēdz valdes locekļu atbildību kapitālsabiedrības priekšā. Ja šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā valdes locekļi tiek saukti pie atbildības, valdes locekļi un padomes locekļi ir solidāri atbildīgi.

11. Kapitālsabiedrību likuma 34.panta ceturtā daļa nosaka, ja zaudējumi kapitālsabiedrībai nodarīti, īstenojot dalībnieka (akcionāra) vai kapitāla daļu turētāju lēmumu, par tiem atbild attiecīgi dalībnieks (akcionārs) vai kapitāla daļu turētājs.

12. Kapitāla daļu turētāja pārstāvja atbildību noteic Kapitālsabiedrību likuma 21.pants, paredzot, ka par šā likuma pārkāpšanu kapitāla daļu turētāja pārstāvis vai pilnvarotā persona atbild likumos noteiktajā kārtībā (panta pirmā daļa). Saskaņā ar minētā likuma 21.panta otro daļu par nodarītajiem zaudējumiem kapitāla daļu turētāja pārstāvis ir atbildīgs Civillikumā un citos likumos noteiktajā kārtībā.

13. Valsts civildienesta likuma ceturtais pants nosaka, ka valsts civildienesta tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kas paredz darbinieka materiālo atbildību un termiņus, ciktāl to nenosaka šis likums. Darba likums, kurš ir speciālais likums, nosaka, ka, ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla neveic darbu, vai arī veic to nepienācīgi vai citādas prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ ir nodarījis zaudējumus darba devējam, darbiniekam ir pienākums atlīdzināt darba devējam radušos zaudējumus, bet tikai tādā apmērā, cik liels ir tagadējās mantas samazinājums. Zaudējumi jāatlīdzina pilnā apmērā, ja tie radīti ar ļaunu nolūku vai prettiesiski. Ja zaudējumi darba devējam radušies vairāku darbinieku prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ, katra darbinieka atbildība nosakāma atbilstoši viņa līdzdalībai zaudējumu nodarīšanā un vainas pakāpei. Gadījumos, kad darbinieki līgumā ir uzņēmušies veikt darbu kā kopparādnieki, viņi par nodarītajiem zaudējumiem atbild solidāri.

14. Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma piektajā nodaļā ir regulēta ar zaudējuma atlīdzību saistīto gadījumu izvērtēšana un personas civiltiesiskā atbildība. Lai atlīdzinātu amatpersonas rīcības dēļ publisko tiesību juridiskajai personai nodarīto zaudējumu, attiecīgajam orgānam ir pienākums izvērtēt un regresa kārtībā piedzīt no amatpersonas pilnu vai daļēju zaudējuma atlīdzinājumu. Amatpersona ir civiltiesiski atbildīga par nodarīto zaudējumu, ja šī amatpersona ir tīši rīkojusies prettiesiski vai savā rīcībā pieļāvusi rupju neuzmanību. Ja zaudējums nodarīts vairāku amatpersonu rīcības dēļ, tad katra amatpersona atlīdzinājuma summu maksā samērā ar savu vainas pakāpi. Pieņemot lēmumu par zaudējuma atlīdzinājumu, vērā tiek ņemta amatpersonas vainas pakāpe. Amatpersonas civiltiesiskā atbildība iestājas neatkarīgi no tā, vai amatpersonu sauc pie disciplinārās, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

15. Lai no amatpersonas piedzītu zaudējumus, pret to tiek vērsta regresa prasība, kas ir prasība, ko persona, kura ir izdarījusi maksājumu otrai personai, iesniedz personai, kuras vainas dēļ maksājums izdarīts. Augstāka piekritīgā iestāde sešu mēnešu laikā no dienas, kad publisko tiesību juridiskajai personai radies pienākums atlīdzināt zaudējumu, veic dienesta izmeklēšanu, lai noteiktu iespējamo atbildīgo amatpersonu, pret kuru varētu vērst regresa prasību. Ja amatpersona piekrīt brīvprātīgi atlīdzināt nodarīto zaudējumu, atlīdzinājuma summu ietur no tās atalgojuma.

16. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 90.pantam, ja amatpersona, pildot amata pienākumus, ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības ir radījusi mantiskus zaudējumus publiskai personai, tā prasa, lai amatpersona atlīdzina zaudējumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

3.  Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi         

Projekts šo jomu neskar

4.  Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Likumprojekta mērķis ir uzlabot lēmumu pieņemšanu grūtībās nonākušu kredītiestāžu situāciju risināšanai, nodrošinot, ka tiesiskais ietvars nodrošina efektīvu lēmuma pieņemšanu un sekmīgu kredītiestāžu pārstrukturizāciju.

Finansiāls atbalsts grūtībās esošas kredītiestādei tiek uzskatīta par komercdarbības atbalstu  atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumam un Eiropas Savienības tiesībām valsts atbalsta jomā.

Lai novērstu iespējamu konkurences kropļošanu, kredītiestādei saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu par komercdarbības atbalsta saderīgumu, tiek uzlikts par pienākumu, piemēram, uzņemties noteiktus darbības ierobežojumus, lai kompensētu valsts atbalsta sniegšanu, veikt pārstrukturizēšanu, lai īsā termiņā atbrīvotos no valsts atbalsta utt. Šādi nosacījumi uzliek par pienākumu kredītiestādei savā ikdienas darbībā ievērot virkni ierobežojumu, kas atšķiras no kredītiestādes darbības normālos komerciālos apstākļos.

Komercdarbības atbalsta sniegšana grūtībās esošai kredītiestādei tiek veikta ar mērķi novērst būtisku apdraudējumu kredītiestāžu sistēmas stabilitātei un maksājumu sistēmas raitai darbībai.

Kā pierādīja akciju sabiedrības „Parex banka” pārņemšana, pārņemot kredītiestādi un uzsākot komercdarbības atbalsta sniegšanu, lai sekmētu kredītiestādes saistību izpildi, bieži vien efektīva procesa nodrošināšana ir saistīta ar būtisku juridisku risku lēmuma pieņēmējiem no citu kreditoru, mazākuma vai bijušo akcionāru puses. Lai to novērstu, ar likumprojektu plānots paplašināt Kredītiestāžu likuma 111.pantā iekļauto personu loku, kas nav atbildīgas par zaudējumiem, kas trešajai personai nodarīti ar valsts budžeta finansētas valsts pārvaldes iestādes un  amatpersonas, kas finansēta no valsts budžeta, kā arī valsts kapitālsabiedrības lēmumu par:

1)   kredītiestādes pārņemšanu, ja kredītiestāde pārņemta gadījumos, kad Latvijas Republikas kredītiestāžu sistēmas stabilitāte un maksājumu sistēmas raita darbība ir nopietni apdraudēta;

2)   glābšanas vai restrukturizācijas atbalsta sniegšanu pārņemtai vai finansiālās grūtībās esošai kredītiestādei;

3)   glābšanas vai restrukturizācijas atbalsta sniegšanas pārtraukšanu kredītiestādei.

Atbilstoši likumprojektam kredītiestādes, kas darbojas kā valsts kapitālsabiedrība, valdes un padomes loceklis neatbildēs par zaudējumiem, kas kredītiestādei radušies, pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas spriedumu, lietā par trešajai personai nodarītu zaudējumu atlīdzināšanu, ja zaudējumi trešajai personai nodarīti ar kredītiestādes lēmumu, kas saistīts ar Ministru kabineta pieņemto lēmumu izpildi, par komercdarbības atbalsta sniegšanu vai kredītiestādei sniegtā komercdarbības atbalsta pārtraukšanu.

Papildus ar likumprojektu plānots noteikt, ka viena mēneša laikā pēc kredītiestādes pārņemšanas vai komercdarbības atbalsta sniegšanas uzsākšanas finansiālās grūtībās esošai kredītiestādei, bankas pārņēmējs vai iestāde, kas ir atbildīga par valsts atbalsta sniegšanu, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, vienojas ar valsts pārņemtas vai finansiālās grūtībās esošas kredītiestādes, kas nav valsts kapitālsabiedrība, valdes un padomes locekli par kārtību kādā tiks atlīdzināti zaudējumi, kas valdes un padomes loceklim radīsies, pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas spriedumu lietā par trešajai personai nodarītu zaudējumu atlīdzināšanu, ja zaudējumi trešajai personai nodarīti ar kredītiestādes lēmumu, kas saistīts ar Ministru kabineta pieņemto lēmumu izpildi, par komercdarbības atbalsta sniegšanu vai  kredītiestādei sniegtā komercdarbības atbalsta pārtraukšanu.

Tāpat ar likumprojektu plānots noteikt, ka atbrīvojums no atbildības ir  piemērojams, ja valsts iestāde un valsts amatpersona rīkojusies labā ticībā Ministru kabineta likumīga lēmuma ietvaros, kā arī, ja valdes un padomes loceklis rīkojies kā rūpīgs un gādīgs saimnieks dalībnieku sapulces vai Ministru kabineta likumīga lēmuma ietvaros vai pieļāvis vieglu neuzmanību.

 Noteikt, ka valsts Finanšu ministrijas personā atlīdzina trešajai personai ar spēkā stājušos tiesas spriedumu noteiktos zaudējumus, ja valsts iestāde, valsts amatpersona vai kapitālsabiedrība, pieņemot lēmumu, ir tīši rīkojusies prettiesiski vai pieļāvusi rupju neuzmanību.

Papildus likumprojektā paredzēts, ka gadījumos, ja valsts atlīdzina trešajai personai zaudējumus, pēc tam, kad Finanšu ministrija veikusi atlīdzības izmaksu, attiecīgā valsts iestāde vai kapitālsabiedrība vērš regresa prasību pret valsts amatpersonu vai pret valdes un padomes locekli. Regresa kārtībā piedzītie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

Likumprojekts paredz paplašināt valsts institūciju un valsts kapitālsbaiedrību funkcijas, izvērtējot attiecīgus tiesas spriedumus un ceļot regresa prasību.

5.  Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Valsts akciju sabiedrība „Privatizācijas aģentūra”, Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

 6.  Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība  

Konsultācijas notika ar institūcijām, kuru darbu skar likumprojekts.

7. Cita informācija

Nav.

Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

 1.  Sabiedrības mērķgrupa       

Personas kurām radušies zaudējumi ar valsts budžeta iestādes, amatpersonas vai kapitālsabiedrības lēmumus par kredītiestādes pārņemšanu, ja kredītiestāde pārņemta gadījumos, kad Latvijas Republikas kredītiestāžu sistēmas stabilitāte un maksājumu sistēmas raita darbība ir nopietni apdraudēta; komercdarbības atbalsta sniegšanu pārņemtai, grūtībās vai restrukturizācijas procesā esošai kredītiestādei; pārņemtai, grūtībās vai restrukturizācijas procesā esošai kredītiestādei sniegtā komercdarbības atbalsta izbeigšanu.

Valsts budžeta iestāde, valsts amatpersona un kapitālsabiedrības valdes un padomes loceklis, ja būs jāatlīdzina zaudējumi par lēmumu, kas pieņemts rīkojoties tīši prettiesiski vai pieļaujot rupju neuzmanību.

 2.  Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Projekts šo jomu neskar

 3.  Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

Projekts šo jomu neskar

 4.  Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

Projekts šo jomu neskar

 5.  Administratīvās procedūras raksturojums

Projekts šo jomu neskar

 6.  Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Projekts šo jomu neskar

 7.  Cita informācija

Nav.

Cita informācija   

Likumprojektā iekļautā norma paredz, ka zaudējumu atlīdzību izmaksā no Finanšu ministrijas budžeta līdzekļiem. Tā kā līdz šim vēl neviens tiesas spriedums par zaudējumu atlīdzināšanu nav stājies spēkā, nav iespējams prognozēt finanšu līdzekļu apjomu, kāds būs nepieciešams zaudējumu atlīdzināšanai. No budžeta finanšu vadības viedokļa nav saprātīgi ministrijas budžetā „iesaldēt” lielas naudas summas, ar kurām rīcība ir ierobežota un vēlāk, iespējams, zaudējumu atlīdzībai būs jāizmaksā daudz mazāka vai tieši pretēji lielāka summa. Turklāt likumprojektā iekļautais regulējums attiecas uz īpašiem gadījumiem, kad Latvijas Republikas kredītiestāžu sistēmas stabilitāte un maksājumu sistēmas raita darbība ir nopietni apdraudēta, vai kādai no grūtībās vai resturkturizācijas procesā esošai kredītiestādei, tiek sniegts komercdarbības atbalsts un lēmums pieņemts rīkojoties tīši prettiesiski vai pieļaujot rupju neuzmanību.

Finanšu ministrija līdzekļus zaudējumu atlīdzināšanai pieprasīs likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam izstrādes laikā, ja tiks saņemta informāciju par plānotiem izdevumiem, kas saistīti ar tiesas spriedumu par zaudējumu atlīdzību.

Finanšu ministrija centīsies savlaicīgi atlīdzināt zaudējumus, nepieciešamības gadījumā trūkstošos naudas līdzekļus lūdzot no valsts  budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Likumprojektā noteiktā kārtība paredz, ka tā kā budžeta līdzekļi šādu zaudējumu atlīdzināšanai netiek plānoti, tad zaudējumu atlīdzinājumu izmaksu var faktiski izmaksāt pēc tam, kad Finanšu ministrija pēc tās pieprasījuma būs saņēmusi attiecīgos budžeta līdzekļus, piemēram, no budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.”

Novērtē šo rakstu: