Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas valdība spērusi būtisku soli uz priekšu dabas aizsardzībā, tomēr nenovēršot visas bažas, vai labos plānus izdosies īstenot – 21. janvārī Ministru kabineta sēdē pēc vairāku gadu vilcināšanās apstiprināts ziņojums “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai”.

Tajā pašā laikā Latvijas vides organizācijas uzsver, ka ir nepieciešama stingra turpmākā virzība, lai nospraustos plānus arī varētu īstenot un nodrošināt dabas daudzveidības saglabāšanu. Reizē ar ziņojumu ir apstiprināts rīkojuma projekts “Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2026.–2030. gadam”, kurā pretēji vides organizāciju prasībai no aprēķiniem nav izņemtas zināmās Eiropas Savienības nozīmes mežu dzīvotņu teritorijas, lai arī valdība sola turpināt darbu pie biotopu stāvokļa uzlabošanas.

“Diskusijās par dabas aizsardzību un mežu apsaimniekošanu vienmēr tiek uzsvērta kompromisu meklēšana starp dabas aizsardzību un saimnieciskajām vajadzībām, tomēr mēs vēlamies atgādināt, ka dabas saglabāšana un atjaunošana ir būtiski nepieciešama visiem, it seviški uzņēmējdarbībai, kuras pamats ir dabas kapitāls,” saka Baiba Vitajevska-Balvilka, Latvijas Dabas fonda politikas virziena vadītāja.

Valdības lēmums par ziņojumu par aizsargājamajiem biotopiem, kas ir Latvijā īstenotās dabas skaitīšanas rezultātu apkopojums, ir ilgi gaidīts un nepieciešams solis uz priekšu dabas aizsardzības ietvara stiprināšanai Latvijā. Vides organizāciju iniciatīva “Zaļais barometrs” norāda vairākus būtiskus uzdevumus, kas jāveic, lai lēmums arī reāli īstenotos. 

Ar ziņojuma pieņemšanu Latvija ir apņēmusies dabas aizsardzībai atvēlēt 30% teritorijas, trešajā daļā nodrošinot stingru aizsardzību. Vides organizācijas uzsver – lai to īstenotu, nepieciešams pilnveidot turpmāko normatīvo regulējumu. Tas nozīmē, ka arī 20% ietvertajās teritorijās ir jābūt skaidriem dabas aizsardzības mērķiem, normatīvā regulējuma prasībām, bet nevajadzētu tajās formāli ieskaitīt plašas teritorijas (piemēram, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu), kurā faktiski nekāda aizsardzība netiek nodrošināta. 

Latvijā apmēram puse no būtiskākajām dabas vērtībām atrodas ārpus aizsargātajām teritorijām, un šobrīd nav skaidrs, cik lielā mērā šīs dabas vērtības tiks nosargātas. Bažas rada sēdē izskanējušie apgalvojumi, ka stingri aizsargājamās teritorijas tiks veidotas tikai esošo īpaši aizsargājamo teritoriju ietvaros, kas nozīmē, ka citas dabas skaitīšanā uzrādītās dabas vērtības nevar uz pretendēt uz stingru aizsardzību.  

Jāpiebilst, ka Latvijā būtu jāsargā visi vēl atlikušie bioloģiski augstvertīgie meži, taču daļa no tiem atrodas ārpus dabas teritorijām, tāpēc to liktenis ir neskaidrs, un normatīvais regulējums tos neaizsargā. Būtisku apjomu biotopu jau pēc dabas vērtību apzināšanas esam pazaudējuši mežizstrādes un citas saimnieciskās darbības ietekmē. 

“Zaļais barometrs” arī norāda, ka aizsargājamo dabas  teritoriju definēšana nebūs pietiekama, lai panāktu jēgpilnu dabas aizsardzību Latvijā. Ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas mežu apsaimniekošanas un lauksaimniecības praksēs, kā arī resursu pārvaldības stratēģijās – pretējā gadījumā iecerētie dabas aizsardzības mērķi var palikt tikai uz papīra. Pieņemtais dabas aizsardzības ietvars, kas paredz 30% teritorijas atvēlēt dabai, nenozīmē, ka uz pārējiem 70% neattieksies nekādi dabas aizsardzības un atjaunošanas mērķi, jo stabilas ekosistēmas un saglabāts dabas kapitāls ir nepieciešams visā teritorijā. 

“Esam gandarīti, ka valdībā beidzot ir izskatīts un pieņemts tā saucamais “biotopu ziņojums”, kas nozīmē būtisku apņemšanos dabas saglabāšanā Latvijā. Atzinīgi vērtējam Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministres izpratni un spēju virzīt uz priekšu politiski sarežģītos daba aizsardzības jautājumus. Taču vienlaikus nepieciešams uzsvērt, ka dabas daudzveidības saglabāšanai visbūtiskāko jautājumu izskatīšana ir tikai vēl priekšā. Ja nespēsim panākt normatīvā regulējuma pilnveidošanu esošajās dabas aizsardzības teritorijās, pieņemtais ietvars būs tikai “uz papīra”,” norāda Baiba Vitajevska-Baltvilka.

Vienlaikus ar apņemšanos sargāt dabu Ministru kabinets arī apstiprināja rīkojuma projektu “Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2026.–2030. gadam” un tā pieņemšana esošajā redakcijā apstiprina “Zaļā barometra” bažas par to, ka Zemkopības ministrijai trūkst izpratnes ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un gatavības saglabāt lielākās dabas vērtības valsts mežos. 

Vides organizācijas atgādina – lai arī Zemkopības ministrija apgalvo, ka juridiski vēl neaizsargāto Eiropas Savienības nozīmes dzīvotņu iekļaušana ciršanas apjomos nosaka izmantotā metodoloģija un ka AS “Latvijas Valsts meži” negrasās šīs vērtīgās meža dzīvotnes iznīcināt, katru gadu Latvijas valsts mežos tiek iznīcināti simtiem hektāru bioloģiski vērtīgu mežu. Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes sniegtās informācijas laika posmā vien no 2021. līdz 2023. gadam Latvijas valsts mežos kopumā ir izcirsts apmēram 1166 ha aizsargājamu meža dzīvotņu. Zemkopības ministrija ir kategoriski noraidījusi dabas organizāciju priekšlikumu izņemt šādas teritorijas no ciršanas apjomiem. Tādēļ saskaņā ar vakardien pieņemto lēmumu vērtīgākie, bet vēl juridiski neaizsargātie valsts meži, paliek ciršanas tāmē un tos drīkstēs nocirst, turklāt radot maldīgu priekšstatu par patiesi ilgtspējīgiem ciršanas apjomiem arī no sociālā un ekonomiskā viedokļa.

* Iniciatīva “Zaļais barometrs” apvieno Latvijas lielākās vides nevalstiskās organizācijas. Tajā ietilpst Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Dabas fonds, biedrība “Zaļā brīvība”, Pasaules Dabas Fonds, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija. 

Novērtē šo rakstu:

20
31

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi