Valdība nedrīkst akceptēt VES “Kurzeme” darbību, kamēr nav pieņemti nozari regulējošie normatīvie akti
Biedrība “Drosme Darīt”18.12.2025.
Komentāri (62)
Iesaki rakstu: 
Biedrība “Drosme Darīt” brīdina: steigā virzīts akcepta lēmums bez skaidriem noteikumiem par troksni, mirgošanu, infraskaņu un demontāžu var radīt bīstamu precedentu, apdraudot iedzīvotāju drošību un graujot uzticību valsts pārvaldei.
Sabiedriskā labuma organizācija biedrība “Drosme Darīt” aicina Ministru kabinetu: nevirzīt akcepta lēmumu par vēja elektrostacijas (VES) “Kurzeme” projektu, kamēr Latvijā nav pieņemti nozari regulējošie normatīvie akti un skaidri spēles noteikumi. Prakse “lēmums pa priekšu, noteikumi pēc tam” neatbilst tiesiskas valsts principiem un rada tiešus riskus iedzīvotāju drošībai, pašvaldību tiesībām un valsts pārvaldes uzticamībai.
Sabiedrības un pašvaldību iesaiste ir sašaurināta līdz minimālajam termiņam: viedokļi TAP portālā par MK rīkojuma projektu “VES “Kurzeme”” iesniedzami 14 dienu laikā (02.–16.12.2025.). Ņemot vērā projekta apjomu un precedenta nozīmi, šāds termiņš praktiski ierobežo jēgpilnu līdzdalību un rada risku, ka apspriešana kļūst formāla.
Atvieglotā būvniecības kārtība tika ieviesta enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai. Taču likumdošana un nozari regulējošie normatīvie akti, kam šo kārtību ir jāpadara drošu un paredzamu, joprojām nav pieņemti. VES “Kurzeme” ir pirmais projekts, kuru mēģina virzīt šādā normatīvā vakuumā, un tieši tāpēc tas izgaismo problēmu: valsts lemj par akceptu, pirms ir noteikumi.
Vēl vairāk: pirmo reizi valdībai būs iespēja lemt par vēja elektrostaciju būvniecību ar jaudu virs 50 MW, neiesaistot attiecīgo pašvaldību. Praktiski tas nozīmē vienu: pašvaldībai balsi atņem, bet atbildību par sekām atstāj pašvaldībai.
Kāpēc akcepts šobrīd ir nepieļaujams
Pirmo reizi esam situācijā kad MK gatavojas pieņemt individuālu lēmumu vēja enerģijas jomā, kurā nav pieņemti vispārējie regulējošie normatīvie akti. Līdz pat šim brīdim nav pieņemti 2022. gadā pieprasītie normatīvie akti un vienota kārtība, kas nepieciešama, lai objektīvi izvērtētu un pārvaldītu VES ietekmes uz cilvēku veselību un drošību. Tas nozīmē: tiek virzīts akcepts bez instrumentiem, kā ietekmi pārbaudīt un kontrolēt, tostarp:
troksnis, mirgošana un infraskaņa: ietekmju izvērtēšanas kārtība un robežlielumi;
demontāžas un pārstrādes aprites cikla atbildība un finansējuma mehānismi;
elementāras vadlīnijas par avāriju un seku novēršanu;
nacionāla sistēma trokšņa, zemfrekvences skaņas un infraskaņas ietekmes uz veselību izvērtēšanai;
vienota pieeja mirgošanas efekta novērtēšanai un ietekmju novēršanas algoritmi.
Ir acīmredzams - pašvaldību lomai lēmumu pieņemšanā tiek samazināts svars, tai pat laikā atbildība par drošības, korektas darbības un demontāžas jautājumiem realitātē paliks uz pašvaldību pleciem. Tāpēc biedrība aicina pašvaldības rīkoties tagad, pieprasot Saeimai un Ministru kabinetam likumā noteikto izvērtējumu par Enerģētiskās drošības likuma piemērošanas efektivitāti un nepieciešamajiem precizējumiem.
“Drosme Darīt” valdes priekšsēdētājs Roberts Tenass uzsver: “Ir nepieļaujami pieņemt akcepta lēmumu, kamēr nav pieņemti MK noteikumi par troksni, mirgošanu, infraskaņu un demontāžu.”
Biedrība norāda: sabiedrība nav pret atjaunojamo enerģiju. Sabiedrība ir pret lēmumiem bez noteikumiem un atbildības. Ja valdība pieņems akceptu normatīvā vakuumā, iedzīvotāji izmantos visas demokrātiskās iespējas savu tiesību aizsardzībai. Sabiedrības neapmierinātība ar valdības darbu šajā jautājumā pieaug un uzticība valsts pārvaldei samazinās.
Ko darīt tagad
Iesniegt viedokli Tiesību aktu projektu portālā par MK rīkojuma projektu “Vēja elektrostacija (VES) “Kurzeme”” līdz 16. decembrim.
Pieprasīt Ministru kabinetam un Saeimai neatliekami pieņemt nozares regulējumu par troksni, mirgošanu, infraskaņu un demontāžu - pirms tiek pieņemti akcepta lēmumi.
Pašvaldībām koordinēt kopīgu pozīciju ar citām pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām par drošības standartiem, iedzīvotāju tiesībām un labas pārvaldības principiem.
Aicināt valdību apturēt akcepta lēmumu pieņemšanu, līdz tiek ieviests pilns regulējums un objektīvi pārbaudāma ietekmju izvērtēšanas sistēma.
Saite uz projektu (TAP portāls): https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/82f14afe-184a-44fb-a45f-e6d78059551f
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
