Valdība plāno pārmaiņas, bet nemaz nav izvērtējusi līdzšinējo Liepājas SEZ pārvaldes darbību

Jau šobrīd Liepājas speciālā ekonomiskā zona izpilda G20/OECD korporatīvās pārvaldības principus, cik tie attiecināmi uz atvasinātu publisko personu (G20/OECD vadlīnijas tieši attiecināmas uz kapitālsabiedrībām), piemēram, informācijas atklātība un caurskatāmība. Arī atvasinātas publiskas personas statuss neizslēdz līdzvērtīgas caurskatāmības, atbildības un kontroles mehānismu piemērošanu, kā tas uzņēmumos ierasts.

Jāvērš uzmanība, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas gadījumā nevar jautājumu aplūkot tikai vērtējot no klasiska ostas pārvaldības skatu punkta, par ko nepārprotami runāts pieminētajā valdības deklarācijā. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas esošā pārvaldība  sekmīgi nodrošina vienotu uzņēmējdarbības vides kvalitāti industriālajās teritorijās, ostā un lidostā. Liepājas gadījumā ir jārunā par speciālo ekonomisku zonu, kuras galvenā misija ir piesaistīt jaunus ražošanas uzņēmumus un veicināt esošo paplašināšanos, radot jaunas darbavietas un nodrošinot nodokļu ieņēmumus valsts budžetā ilgtermiņā.

Atgādināsim, ka arī toreiz, pirms 23 gadiem Liepājas speciālās ekonomiskās zonas tapšanas procesā tika nopietni diskutēts, kā labāk, meklēti un apkopoti dati, kādi faktori veicinājuši  ekonomiskās depresijas pārvarēšanu un attīstību citās Eiropas un pasaules valstīs t.sk. Īrijā.  Par labāko modeli tika atzīta vienotā pārvaldība kopējā teritorijā, kurā iekļāva degradēto militāro bāzi Karostā, industriālās teritorijas ostu un lidostu.

Svarīgi ņemt vērā, ka jau spēkā esošajā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes modelī tiek tiešā veidā pārstāvētas valsts intereses un tā atrodas tiešā Ministru Kabineta pakļautībā. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdē ir deviņi valdes locekļi: trīs Liepājas pilsētas domes un trīs Liepājas komersantu pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar Liepājas pilsētas domes lēmumu (līdz 2016. gadam arī pašvaldības un uzņēmēju pārstāvjus apstiprināja Ministru Kabinets), un trīs valsts interešu pārstāvji, kuri deleģēti no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas un kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets. Jau šobrīd valsts pilnvērtīgi realizē savas funkcijas un var panākt Veto tiesības uz jebkuru Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes lēmumu, ja tas ir prettiesisks.

Tā kā Liepājas osta atrodas Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā, vairākas likuma “Par ostām” 7.punktā uzskaitītās ostas pārvaldes funkcijas ir vienlaikus arī pašvaldības autonomās funkcijas, kas noteiktas likuma “Par pašvaldībām” 15.pantā, piemēram, kontrolēt aizsardzību pret piesārņojumu, atkritumu apsaimniekošanu ostā, veikt komercdarbības kontroli, u.c. Līdz ar to Liepājas pilsētas domes iesaiste jebkuros lēmumos ir ne tikai vēlama, bet pat nepieciešama, jo LSEZ teritorija aizņem aptuveni 65% no Liepājas pilsētas teritorijas un veiksmīga tirdzniecības ostas attīstība vienmēr ir jāvērtē kopā ar tai piegulošās pilsētas attīstību.

Liepājas SEZ pārvalde neveic uzņēmējdarbību un ir atbalsts Liepājas SEZ teritorijā strādājošajām Liepājas speciālās ekonomiskās zonas 43 kapitālsabiedrībām, kas  tiešā veidā veic uzņēmējdarbību un tiešā veidā nodrošina stabilus nodokļu ieņēmumus budžetā. 2019. gadā LSEZ kapitālsabiedrības nodokļos samaksājušas EUR  31 882 979,20, kas ir par 11, 25 % vairāk nekā gadu iepriekš.  Aptuveni puse ir ražošanas uzņēmumi, bet otra puse ostas un loģistikas uzņēmumi, kas kopumā nodrošina turpat 2500 darbavietas ar atalgojumu, kas ir lielāks nekā valstī kopumā.

No 1997. gada līdz 2019. gadam Liepājas SEZ kapitālsabiedrības modernās tehnoloģijās un būvniecībā ir ieguldījušas ~319,1 milj. eiro. Kā apliecina ieguldījumu dinamika pa gadiem ikviens   drauds, ka varētu mainīties uzņēmējdarbības nosacījumi, pasliktinātos nodokļu politika vai Liepājas SEZ pārvaldība, atspoguļojas ieguldījumos un bremzē attīstību. Tas rada nedrošību uzņēmējos un rada riskus uzņēmējdarbības stabilitātei un nodarbinātībai.

2018. gadā 23. augustā Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde   un SIA “FeLM”  noslēdza nodomu protokolu, kas noteica, ka bijušajā Liepājas Metalurga teritorijā jāveido Liepājas Industriālais parks, kas ir vienota teritorijas ar kopīgu apsaimniekošanu ar mērķi pilnveidot  infrastruktūru, piesaistīt nomniekus un ārēju finansējumu, lai 15 gadu laikā veidotu uzņēmumus ar augstu pievienoto vērtību un radītu 1000 jaunas, labi apmaksātas darba vietas. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ir iegādājusies 10 nekustamos īpašumus bijušajā Liepājas Metalurga teritorijā.

Viens no lielākajiem riskiem, izlemjot pārveidot Latvijas ostu pārvaldes par kapitālsabiedrībām, ir tajā apstāklī, ka jaunizveidotā kapitālsabiedrība var tikt uzskatīta par uzņēmumu, kurš ir valsts atbalsta saņēmējs. Lai arī pastāv viedoklis, ka par valsts atbalsta saņēmēju var tikt uzskatītas arī esošās ostu pārvaldes, kuras ir publiskas personas, neatkarīgi no to juridiskā statusa un finansēšanas veida, tomēr valstij nepieciešamības gadījumā vieglāk būs pierādīt to, ka valsts ir ievērojusi visus valsts atbalsta piešķiršanas nosacījumus, ja tas sniegts nevis uzņēmumam, bet gan ir finansēta publiska persona publiskas funkcijas veikšanai. Tāpat nevar pilnībā novērst risku, ka iepriekš ziņojot par plānoto pasākumu Eiropas Komisijai un saņemot pozitīvu Eiropas Komisijas lēmumu, vēlāk uz ieinteresēto personu pamata (citu valstu ostas, komersanti) nevar tikt uzsākta pārkāpuma procedūra pret Latvijas valsti par Līguma par Eiropas Savienības dalību pārkāpumu. Sekas šādam pārkāpumam ir tādas, ka ir jāatgriež viss nelikumīgi saņemtais atbalsts.  

Publiskas personas mantas ieguldīšana kapitālsabiedrības pamatkapitālā, citu finanšu vai materiālo labumu nodošana kapitālsabiedrībai vai citādu ekonomisku priekšrocību radīšana (jebkura komercsabiedrībai no valsts, pašvaldības vai Eiropas Kopienas līdzekļiem sniegta, vai pastarpināta finansiāla palīdzība, kas rada vai var radīt konkurences ierobežojumus) ir uzskatāma par valsts atbalstu, kas saskaņojams ar Eiropas Komisiju.

Ja ostas teritorijā esošie nekustamie īpašumi (piestātnes, zeme, būves) tiks ieguldīti kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par tiem maksājams nekustamā īpašuma nodoklis, kā arī kapitālsabiedrība ir uzskatāma par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju, līdz ar to, dibinot kapitālsabiedrību, tai būtiski pieaugs nodokļu slogs, kas ietekmēs sniegto pakalpojumu cenas.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai (kapitālsabiedrībai) pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk, kā arī pirms kapitālsabiedrības dibināšanas jāveic paredzētās rīcības ekonomiskais izvērtējums, kas pierāda, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde attiecīgo valsts pārvaldes uzdevumu nespēj veikt tik efektīvi kā to spētu kapitālsabiedrība. Šobrīd nav informācijas, ka šāds izvērtējums būtu veikts. Tāpat nav informācijas, ka būtu vērtēta attiecīgas kapitālsabiedrības dibināšanas ietekme uz valsts un pašvaldības budžetu.

Kā norādījis Pārresoru koordinācijas centrs “Valsts līdzdalības vispārējo stratēģisko mērķu noteikšanas vadlīnijās” vērtējot katru līdzdalības kapitālsabiedrībā priekšnosacījumu, jāizvērtē visus iespējamos alternatīvos mehānismus ar kuriem varētu sasniegt analogus rezultātus, neveicot komercdarbību. Jāizvērtē iespējamo risinājumu lietderību, ekonomiskos un sociālos ieguvumus. Jābūt veiktam salīdzinājumam ar alternatīviem Liepājas ostas pārvaldības modeļiem, neveicot komercdarbību, tostarp ar esošo Liepājas ostas pārvaldības modeli. Nav identificēti ekonomiskie, sociālie ieguvumi, dibinot kapitālsabiedrību.

Lai pilnvērtīgi varētu lemt par LSEZ pārveidi no iestādes par kapitālsabiedrību, ir jāizvērtē jaunās kapitālsabiedrības biznesa plāns. Pārveide var tikt pamatota, ja tās rezultātā tiks gūts pozitīvāks rezultāts pret esošo. Jebkuras reorganizācijas pamatā ir jābūt mērķim panākt uzlabojumus. Biznesa plānam līdz ar to ir jāatbild uz jautājumiem:

- Cik jaunas darba vietas tiks radītas LSEZ kapitālsabiedrībās?

- Par cik palielināsies atalgojuma līmenis LSEZ kapitālsabiedrībās?

- Par cik palielināsies ostas kravu apgrozījums (tonnās)?

- Par cik palielināsies LSEZ kapitālsabiedrību investīcijas?

-  Par cik palielināsies LSEZ kapitālsabiedrību nomaksāto nodokļu summa?

Ja kapitālsabiedrības izveide uzlabo šos rādītājus (un biznesa plānā ir atbildēts arī kā), tikai tad varam spriest par citiem jautājumiem.

Valdība, izskatot jautājumu par Liepājas SEZ pārvaldes pārveidi par kapitālsabiedrību, nav izvērtējusi līdzšinējo Liepājas SEZ pārvaldes darbību, un nav vērtēts, kādi ekonomiski un finansiāli riski pastāv reorganizācijas rezultātā un kā tas ietekmēs valsts budžetu.

SECINĀJUMI:

Jau šobrīd Liepājas speciālā ekonomiskā zona izpilda G20/OECD korporatīvās pārvaldības principus.

LSEZ valdē ir Ekonomikas, Finanšu un Satiksmes ministrijas augstākā ierēdniecības pārstāvji, kuri var pilnvērtīgi realizēt savas funkcijas.

Nav pamata secinājumam, ka tieši ostu pārveide par kapitālsabiedrībām dos mērķa sasniegšanu. Arī atvasinātas publiskas personas statuss jau šobrīd nodrošina līdzvērtīgu caurskatāmības, atbildības un kontroles mehānismu piemērošanu.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas gadījumu nevar vērtēt no klasiska ostas pārvaldības skatu punkta. Ražošanas teritorijas nav nodalāmas no ostas un lidostas. Liepājas SEZ veido vienotu Liepājas pilsētas ekonomikas ekosistēmu, jo tikai tā var radīt jaunas darbavietas ar konkurētspējīgu atalgojumu, kas nodrošina stabilus nodokļu ieņēmumus valsts budžetā ilgtermiņā.

LSEZ pārvalde neveic uzņēmējdarbību, bet nodrošina uzņēmējiem labvēlīgus nosacījumus un infrastruktūru uzņēmējdarbības veikšanai.

Risks, pārveidojot par kapitālsabiedrību - jaunizveidotā kapitālsabiedrība var tikt uzskatīta par uzņēmumu, kurš ir valsts atbalsta saņēmējs.

LSEZ pārvalde nemaksā nekustamā īpašuma nodokli par tālāk neiznomātiem nekustamiem īpašumiem – šādas atlaides piemērošana nākotnē var tikt uzskatīta par nelikumīgi saņemtu valsts atbalstu.

Dibinot kapitālsabiedrību, tai nepieciešams deleģēt esošās ostas pārvaldes uzdevumus, taču visus LSEZ pārvaldes kā iestādes  pienākumus deleģēt kapitālsabiedrībai nav iespējams, pat veicot būtiskus grozījumus teju vai visos šo jomu regulējošajos tiesību aktos.

Izskatot jautājumu par LSEZ pārveidi par kapitālsabiedrību, nav izvērtēta līdzšinējā Liepājas SEZ pārvaldes darbība, un nav vērtēti ekonomiskie un finansiālie riski pēc reorganizācijas un to ietekme uz valsts budžetu.

Novērtē šo rakstu: