Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību kā viens no mērķiem norādīts: „Lielo ostu darbībā piemērosim OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, palielināsim valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināsim efektīvāku resursu izmantošanu. Izvērtēsim un reformēsim lielo ostu pārvaldības modeli, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām.”

Jau šobrīd Liepājas speciālā ekonomiskā zona izpilda G20/OECD korporatīvās pārvaldības principus, cik tie attiecināmi uz atvasinātu publisko personu (G20/OECD vadlīnijas tieši attiecināmas uz kapitālsabiedrībām), piemēram, informācijas atklātība un caurskatāmība. Arī atvasinātas publiskas personas statuss neizslēdz līdzvērtīgas caurskatāmības, atbildības un kontroles mehānismu piemērošanu, kā tas uzņēmumos ierasts.

Jāvērš uzmanība, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas gadījumā nevar jautājumu aplūkot tikai vērtējot no klasiska ostas pārvaldības skatu punkta, par ko nepārprotami runāts pieminētajā valdības deklarācijā. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas esošā pārvaldība  sekmīgi nodrošina vienotu uzņēmējdarbības vides kvalitāti industriālajās teritorijās, ostā un lidostā. Liepājas gadījumā ir jārunā par speciālo ekonomisku zonu, kuras galvenā misija ir piesaistīt jaunus ražošanas uzņēmumus un veicināt esošo paplašināšanos, radot jaunas darbavietas un nodrošinot nodokļu ieņēmumus valsts budžetā ilgtermiņā.

Atgādināsim, ka arī toreiz, pirms 23 gadiem Liepājas speciālās ekonomiskās zonas tapšanas procesā tika nopietni diskutēts, kā labāk, meklēti un apkopoti dati, kādi faktori veicinājuši  ekonomiskās depresijas pārvarēšanu un attīstību citās Eiropas un pasaules valstīs t.sk. Īrijā.  Par labāko modeli tika atzīta vienotā pārvaldība kopējā teritorijā, kurā iekļāva degradēto militāro bāzi Karostā, industriālās teritorijas ostu un lidostu.

Svarīgi ņemt vērā, ka jau spēkā esošajā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes modelī tiek tiešā veidā pārstāvētas valsts intereses un tā atrodas tiešā Ministru Kabineta pakļautībā. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdē ir deviņi valdes locekļi: trīs Liepājas pilsētas domes un trīs Liepājas komersantu pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar Liepājas pilsētas domes lēmumu (līdz 2016. gadam arī pašvaldības un uzņēmēju pārstāvjus apstiprināja Ministru Kabinets), un trīs valsts interešu pārstāvji, kuri deleģēti no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas un kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets. Jau šobrīd valsts pilnvērtīgi realizē savas funkcijas un var panākt Veto tiesības uz jebkuru Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes lēmumu, ja tas ir prettiesisks.

Tā kā Liepājas osta atrodas Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā, vairākas likuma “Par ostām” 7.punktā uzskaitītās ostas pārvaldes funkcijas ir vienlaikus arī pašvaldības autonomās funkcijas, kas noteiktas likuma “Par pašvaldībām” 15.pantā, piemēram, kontrolēt aizsardzību pret piesārņojumu, atkritumu apsaimniekošanu ostā, veikt komercdarbības kontroli, u.c. Līdz ar to Liepājas pilsētas domes iesaiste jebkuros lēmumos ir ne tikai vēlama, bet pat nepieciešama, jo LSEZ teritorija aizņem aptuveni 65% no Liepājas pilsētas teritorijas un veiksmīga tirdzniecības ostas attīstība vienmēr ir jāvērtē kopā ar tai piegulošās pilsētas attīstību.

Liepājas SEZ pārvalde neveic uzņēmējdarbību un ir atbalsts Liepājas SEZ teritorijā strādājošajām Liepājas speciālās ekonomiskās zonas 43 kapitālsabiedrībām, kas  tiešā veidā veic uzņēmējdarbību un tiešā veidā nodrošina stabilus nodokļu ieņēmumus budžetā. 2019. gadā LSEZ kapitālsabiedrības nodokļos samaksājušas EUR  31 882 979,20, kas ir par 11, 25 % vairāk nekā gadu iepriekš.  Aptuveni puse ir ražošanas uzņēmumi, bet otra puse ostas un loģistikas uzņēmumi, kas kopumā nodrošina turpat 2500 darbavietas ar atalgojumu, kas ir lielāks nekā valstī kopumā.

No 1997. gada līdz 2019. gadam Liepājas SEZ kapitālsabiedrības modernās tehnoloģijās un būvniecībā ir ieguldījušas ~319,1 milj. eiro. Kā apliecina ieguldījumu dinamika pa gadiem ikviens   drauds, ka varētu mainīties uzņēmējdarbības nosacījumi, pasliktinātos nodokļu politika vai Liepājas SEZ pārvaldība, atspoguļojas ieguldījumos un bremzē attīstību. Tas rada nedrošību uzņēmējos un rada riskus uzņēmējdarbības stabilitātei un nodarbinātībai.

2018. gadā 23. augustā Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde   un SIA “FeLM”  noslēdza nodomu protokolu, kas noteica, ka bijušajā Liepājas Metalurga teritorijā jāveido Liepājas Industriālais parks, kas ir vienota teritorijas ar kopīgu apsaimniekošanu ar mērķi pilnveidot  infrastruktūru, piesaistīt nomniekus un ārēju finansējumu, lai 15 gadu laikā veidotu uzņēmumus ar augstu pievienoto vērtību un radītu 1000 jaunas, labi apmaksātas darba vietas. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ir iegādājusies 10 nekustamos īpašumus bijušajā Liepājas Metalurga teritorijā.

Viens no lielākajiem riskiem, izlemjot pārveidot Latvijas ostu pārvaldes par kapitālsabiedrībām, ir tajā apstāklī, ka jaunizveidotā kapitālsabiedrība var tikt uzskatīta par uzņēmumu, kurš ir valsts atbalsta saņēmējs. Lai arī pastāv viedoklis, ka par valsts atbalsta saņēmēju var tikt uzskatītas arī esošās ostu pārvaldes, kuras ir publiskas personas, neatkarīgi no to juridiskā statusa un finansēšanas veida, tomēr valstij nepieciešamības gadījumā vieglāk būs pierādīt to, ka valsts ir ievērojusi visus valsts atbalsta piešķiršanas nosacījumus, ja tas sniegts nevis uzņēmumam, bet gan ir finansēta publiska persona publiskas funkcijas veikšanai. Tāpat nevar pilnībā novērst risku, ka iepriekš ziņojot par plānoto pasākumu Eiropas Komisijai un saņemot pozitīvu Eiropas Komisijas lēmumu, vēlāk uz ieinteresēto personu pamata (citu valstu ostas, komersanti) nevar tikt uzsākta pārkāpuma procedūra pret Latvijas valsti par Līguma par Eiropas Savienības dalību pārkāpumu. Sekas šādam pārkāpumam ir tādas, ka ir jāatgriež viss nelikumīgi saņemtais atbalsts.  

Publiskas personas mantas ieguldīšana kapitālsabiedrības pamatkapitālā, citu finanšu vai materiālo labumu nodošana kapitālsabiedrībai vai citādu ekonomisku priekšrocību radīšana (jebkura komercsabiedrībai no valsts, pašvaldības vai Eiropas Kopienas līdzekļiem sniegta, vai pastarpināta finansiāla palīdzība, kas rada vai var radīt konkurences ierobežojumus) ir uzskatāma par valsts atbalstu, kas saskaņojams ar Eiropas Komisiju.

Ja ostas teritorijā esošie nekustamie īpašumi (piestātnes, zeme, būves) tiks ieguldīti kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par tiem maksājams nekustamā īpašuma nodoklis, kā arī kapitālsabiedrība ir uzskatāma par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju, līdz ar to, dibinot kapitālsabiedrību, tai būtiski pieaugs nodokļu slogs, kas ietekmēs sniegto pakalpojumu cenas.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai (kapitālsabiedrībai) pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk, kā arī pirms kapitālsabiedrības dibināšanas jāveic paredzētās rīcības ekonomiskais izvērtējums, kas pierāda, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde attiecīgo valsts pārvaldes uzdevumu nespēj veikt tik efektīvi kā to spētu kapitālsabiedrība. Šobrīd nav informācijas, ka šāds izvērtējums būtu veikts. Tāpat nav informācijas, ka būtu vērtēta attiecīgas kapitālsabiedrības dibināšanas ietekme uz valsts un pašvaldības budžetu.

Kā norādījis Pārresoru koordinācijas centrs “Valsts līdzdalības vispārējo stratēģisko mērķu noteikšanas vadlīnijās” vērtējot katru līdzdalības kapitālsabiedrībā priekšnosacījumu, jāizvērtē visus iespējamos alternatīvos mehānismus ar kuriem varētu sasniegt analogus rezultātus, neveicot komercdarbību. Jāizvērtē iespējamo risinājumu lietderību, ekonomiskos un sociālos ieguvumus. Jābūt veiktam salīdzinājumam ar alternatīviem Liepājas ostas pārvaldības modeļiem, neveicot komercdarbību, tostarp ar esošo Liepājas ostas pārvaldības modeli. Nav identificēti ekonomiskie, sociālie ieguvumi, dibinot kapitālsabiedrību.

Lai pilnvērtīgi varētu lemt par LSEZ pārveidi no iestādes par kapitālsabiedrību, ir jāizvērtē jaunās kapitālsabiedrības biznesa plāns. Pārveide var tikt pamatota, ja tās rezultātā tiks gūts pozitīvāks rezultāts pret esošo. Jebkuras reorganizācijas pamatā ir jābūt mērķim panākt uzlabojumus. Biznesa plānam līdz ar to ir jāatbild uz jautājumiem:

- Cik jaunas darba vietas tiks radītas LSEZ kapitālsabiedrībās?

- Par cik palielināsies atalgojuma līmenis LSEZ kapitālsabiedrībās?

- Par cik palielināsies ostas kravu apgrozījums (tonnās)?

- Par cik palielināsies LSEZ kapitālsabiedrību investīcijas?

-  Par cik palielināsies LSEZ kapitālsabiedrību nomaksāto nodokļu summa?

Ja kapitālsabiedrības izveide uzlabo šos rādītājus (un biznesa plānā ir atbildēts arī kā), tikai tad varam spriest par citiem jautājumiem.

Valdība, izskatot jautājumu par Liepājas SEZ pārvaldes pārveidi par kapitālsabiedrību, nav izvērtējusi līdzšinējo Liepājas SEZ pārvaldes darbību, un nav vērtēts, kādi ekonomiski un finansiāli riski pastāv reorganizācijas rezultātā un kā tas ietekmēs valsts budžetu.

SECINĀJUMI:

Jau šobrīd Liepājas speciālā ekonomiskā zona izpilda G20/OECD korporatīvās pārvaldības principus.

LSEZ valdē ir Ekonomikas, Finanšu un Satiksmes ministrijas augstākā ierēdniecības pārstāvji, kuri var pilnvērtīgi realizēt savas funkcijas.

Nav pamata secinājumam, ka tieši ostu pārveide par kapitālsabiedrībām dos mērķa sasniegšanu. Arī atvasinātas publiskas personas statuss jau šobrīd nodrošina līdzvērtīgu caurskatāmības, atbildības un kontroles mehānismu piemērošanu.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas gadījumu nevar vērtēt no klasiska ostas pārvaldības skatu punkta. Ražošanas teritorijas nav nodalāmas no ostas un lidostas. Liepājas SEZ veido vienotu Liepājas pilsētas ekonomikas ekosistēmu, jo tikai tā var radīt jaunas darbavietas ar konkurētspējīgu atalgojumu, kas nodrošina stabilus nodokļu ieņēmumus valsts budžetā ilgtermiņā.

LSEZ pārvalde neveic uzņēmējdarbību, bet nodrošina uzņēmējiem labvēlīgus nosacījumus un infrastruktūru uzņēmējdarbības veikšanai.

Risks, pārveidojot par kapitālsabiedrību - jaunizveidotā kapitālsabiedrība var tikt uzskatīta par uzņēmumu, kurš ir valsts atbalsta saņēmējs.

LSEZ pārvalde nemaksā nekustamā īpašuma nodokli par tālāk neiznomātiem nekustamiem īpašumiem – šādas atlaides piemērošana nākotnē var tikt uzskatīta par nelikumīgi saņemtu valsts atbalstu.

Dibinot kapitālsabiedrību, tai nepieciešams deleģēt esošās ostas pārvaldes uzdevumus, taču visus LSEZ pārvaldes kā iestādes  pienākumus deleģēt kapitālsabiedrībai nav iespējams, pat veicot būtiskus grozījumus teju vai visos šo jomu regulējošajos tiesību aktos.

Izskatot jautājumu par LSEZ pārveidi par kapitālsabiedrību, nav izvērtēta līdzšinējā Liepājas SEZ pārvaldes darbība, un nav vērtēti ekonomiskie un finansiālie riski pēc reorganizācijas un to ietekme uz valsts budžetu.

Novērtē šo rakstu:

28
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai pienācis laiks izvēlēties amatpersonas ar loterijas palīdzību?

FotoSortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Lasīt visu...

3

Pateikt, ka šī būs katastrofāla valdība, var tikai kāds, kuram galvā ir atdzisusi putra, un arī okupācijas varas kolaborants Kūtris būs lielisks Saeimas priekšsēdētājs

FotoPagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Lasīt visu...

3

Tas, ka Kūtris ir komunistu okupācijas varas kolaborants, „Delnai” ir pieņemami, bet tas, ka viņš atļaujas izteikt savu viedokli un ievēro nevainīguma prezumpciju, ir nosodāmi

FotoGodātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Lasīt visu...

3

Tikai nesmejieties, bet mums ir atnākusi atziņa: ir jābūt drošiem, ka ikvienā jomā – iekšlietu, veselības, izglītības, reģionālās politikas vai citā – esam izdarījuši visu, lai cilvēki varētu izjustu augstu lojalitāti pret savu valsti

FotoRietumu pasaulē ārpolitika ir kļuvusi par drošības politiku, jo Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā pasauli ir ievirzījis "kara laikmetā" – tādu secinājumu izteicu šā gada janvārī ārlietu debatēs.
Lasīt visu...

21

Par melīgo spriņģu, jembergu un visu pārējo Kremļa stabulnieku “līdzjūtības vaimanām”

FotoPētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
Lasīt visu...

12

Šajā valdībā nenotiks visādas nevajadzīgas, muļķīgas debates!

FotoŠī būs pirmā centriski kreisā valdība kopš neatkarības atjaunošanas. Pirmā valdība, kas nebūs konservatīva.
Lasīt visu...

20

Es aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu – un tāda arī būs manas valdības darbība

FotoLai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa ceļš viņa kurpēs, vēsta sena paruna. Tikai izprotot un pieņemot citādo, varam veidot iekļaujošāku sabiedrību. Tāpēc 15. septembrī ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu, simboliski paužot savu atbalstu deinstitucionalizācijas mērķa grupām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Īpaši pasākumi notiks Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Ludzā, bet “Dažādo kurpju diena” tiks iedzīvināta arī sociālajos tīklos un citviet Latvijā.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam: fakti skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no „Swedbank” puses

FotoGodātais Latvijas valsts prezident Edgar Rinkēvič! Es, Latvijas pilsonis Rihards M.Parts, iepriekšējā vārdā un uzvārdā – Gints Grosfogels, esmu saskāries ar nopietnām problēmām mūsu tiesībsargājošo iestāžu darbībā un finanšu institūcijās, konkrēti Swedbank, neētisko un, manuprāt, noziedzīgo uzvedību. Tālāk izklāstīšu faktus, kas skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no Swedbank puses.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briškens un manekena politiķi

Ik rītu pa ceļam uz darbu sanāk doties garām kāda lielveikala skatlogam, kurā nemainīgi stalti stāv manekeni, tērpti visnotaļ glītos uzvalkos. Tam...

Foto

Īsā atmiņa un krievu imperiālisma otrā elpa

Mums, latviešiem, ir vājības, kas tiek izmantotas pret mums. Kad mēs jūtam tūlītējus eksistenciālus draudus, tad mēs esam vienoti,...

Foto

Mans viedoklis

Privātiem medijiem var būt savi ideoloģiski, politiski, personiski mērķi. Tas ir normāli. Kāds dibina, pērk un uztur savu mediju vai medijus ar mērķi ietekmēt...

Foto

Dzirdam metaforas “kolektīvie Rietumi”, “krievu kolektīvais Putins” – bet ko tad nolēmis “kolektīvais latvietis”?

Tamlīdzīgi izplūduši izteicieni nav lietojami kā pilnvērtīgi termini, tikai kā metaforiski vispārinājumi,...

Foto

Kāpēc “sabiedriskais medijs” uzdod jautājumus un neatskaņo atbildes?

“Labdien! Paldies par izrādīto interesi saistībā ar norisēm Ogres novadā! Vēlos norādīt, ka Ogres Vēstures un mākslas muzeja...

Foto

Vācieši jauc nost vēja elektrostacijas, lai paplašinātu brūnogļu ieguvi!

Energokompānija RWE ir sākusi nojaukt septiņas vēja turbīnas blakus bijušajam Lützerath ciematam Ziemeļreinā-Vestfālenē. Iemesls: RWE vēlas paplašināt Garzweiler II virszemes brūnogļu...

Foto

Nesmejieties, bet mēs atkal esam sacerējuši vēstuli

Godātais valsts prezident, Saeima, ministru prezidenta kandidāte Evika Siliņa! Latvijā kultūras ministram būtu jābūt otram valsts vadītājam, garīgās attīstības...

Foto

Iesniegums par „Sadales tīklu” ir nepareizs!

31. augustā vairāki portāli publicēja rakstu par uzņēmēja Gata Lazdas vēršanos ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā par AS “Sadales tīkls” jaudas “nenodrošināšanu”...

Foto

Dažas piezīmes par jauno Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktori

Ogres novada dome izsludināja atklātu konkursu uz muzeja direktora amatu. Pieteicās diemžēl tikai viens pretendents –...

Foto

Imigrācijas likums un spēles ap terminiem

Ņemot vērā, kā pēdējo mēnešu laikā tiek manipulēts ar jēdzieniem saistībā ar Imigrācijas likuma normām saistībā ar ārzemnieku, precīzāk, Krievijas...

Foto

Rokas nost no mūsu Latvijā gūtās peļņas, tā vajadzīga dividendēm mūsu skandināvu akcionāriem

Viedokļi par un ap banku darbību, kas pēdējo mēnešu laikā uzvirmojuši, rada ilūziju,...

Foto

Negribēšanas spēks, vai kāpēc mēs gribam kā labāk, bet sanāk kā vienmēr. Dažas varbūt spurainas, taču rūgtas pārdomas

Disharmonijas izjūta vai emocionālā nelīdzsvarotība ir subjektīvi jēdzieni,...

Foto

„Sadales tīkla” rīcība: kurš uzņemsies politisko atbildību un kuram paliks kriminālā?

Kāpēc uzņēmumu un iestāžu vadītājiem kompetence ir svarīgāka par lojalitāti valdošajiem politiskajiem spēkiem....

Foto

Kad Marijas Naumovas koncertā publika uzvedas kā stacijas bufetē

Dzintaru koncertzāle šovasar lutinājusi ar daudziem skaistiem un dvēseli aizkustinošiem koncertiem. Divas reizes skatītājus priecējis Maestro Raimonds...

Foto

Prezidents ir viens, skolotāji ir daudzi

Šodien man uzticēts pastāstīt, ko var skolotājs un ko var prezidents. Citiem vārdiem sakot – “Atrodi atšķirības starp skolotāju un...

Foto

Lūdzu, netraucējiet jaunam OIK!

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) paziņojums pārtraukt izsniegt tehniskās prasības jaunu elektrostaciju pieslēgšanai pārvades tīklam, balstoties uz jaudu nepieejamību tīklā, ir tirgus regulēšana....

Foto

Mana pieredze pašvaldības darbā: domes deputātiem vispār nevajadzētu dalīties pozīcijā un opozīcijā, bet vienkārši strādāt!

BIja kārtējā sarežģītā un iekšēji pretrunīgā diena Rīgas domē. Izjautājām Vilni...

Foto

Nost ar ielikteņiem, laiks profesionāļiem!

Katastrofāls dzimstības kritums, kas pērn, gada laikā samazinoties par 2000 jaundzimušo, sasniedzis 100 gados zemāko atzīmi, valsts ārējais parāds, kas tuvojas...

Foto

„Manabalss” iniciatīva: atcelt 22. augusta vienošanos par grozījumiem Imigrācijas likumā par valsts valodas prasmēm

Aicinu atcelt 22. augustā notikušo valdības vienošanos par izmaiņu veikšanu Imigrācijas likumā...

Foto

Atklāta vēstule „Indexo” valdes priekšsēdētājam Valdim Siksnim

Godātais Sikšņa kungs (attēlā)! Organizējot Indexo akciju kotāciju Rīgas fondu biržā pirms vairāk nekā gada, akciju kotācijas noteikumos Jūs personīgi iekļāvāt...

Foto

Tu

Netiesājiet, tad jūs netapsit tiesāti; nepazudiniet, tad jūs netapsit pazudināti; piedodiet, tad jums taps piedots. (Lūkas 6:37)...

Foto

Kariņa redzējums ir mans redzējums: jo vairāk, jo labāk!

2023. gada 21. un 22. augustā Rīgas pilī esmu ticies ar visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, pārrunājot...

Foto

Tautvaldība un globālisms

Tautvaldība, ja tā to var nosaukt, ir pirmatnējās demokrātijas forma, kur katra kopiena, dzimta vai ģimene izvēl savu pārstāvi iekšēju vai ārēju jautājumu...

Foto

Tikai nesmejieties, man atkal ir priekšā lieli dzīves lēmumi

Labrīt. Man šodien ir jāpieņem lieli dzīves lēmumi. Šajā pusgadā esmu piedzīvojis savas dzīves lielāko nodevību. Mani...

Foto

Brīvību pilsonim Ivanovam!

Es, Diana Uliganets, esmu uzņēmēja Igora Ivanova dzīvesbiedre un pilnvarotā persona. Man ir Ukrainas un Ungārijas dubultpilsonība. Jau ilgāku laiku dažādu objektīvu apstākļu,...

Foto

Es ar prieku uzticēšu jaunajai valdībai atrisināt visas aktuālās problēmas, kaut skaidrs, ka tas nav iespējams

Šodien, 2023. gada 17. augustā, esmu saņēmis ministru prezidenta Artura...

Foto

Izlasot Imanta Parādnieka viedokli par kara nodokli

Atvainojos visiem, kas šodien lasa informāciju tikai par Krišjāņa Kariņa demisiju un jaunas Latvijas valdības izveidi. Šajā rakstā tā...

Foto

Urā, vēlēšanās gan mēs zaudējām, toties divus gadus vēlāk uzvarējām KNAB!

15.jūlijā stājies spēkā Administratīvās rajona tiesas spriedums lietā, kurā četri deputātu kandidāti no Jaunās Vienotības un Latvijas...

Foto

Bez siles mēs nevaram un negribam!

Kustība “Par!” lēmusi turpināt darbu Rīgas domes vadībā, īstenojot 2020. gadā iesāktās pārmaiņas rīdziniekiem. Mēs turpināsim izglītībā iesākto, uzlabojot skolēnu...

Foto

Elektrības sadales tarifi - kļūda, kas tiks izlabota decembrī...

Laiku pa laikam sabiedrības viedoklis tomēr tiek ņemts vērā. Premjers ir apsolījis decembrī pārskatīt sadales tarifus. Tātad...