Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ministru kabinetā apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais informatīvais ziņojums par Latvijas kapitāla tirgus tālāku attīstību, kurā cita starpā tiek paredzēta tādu valsts vai daļēju valsts uzņēmumu kā gāzes pārvades operators AS “Conexus Baltic Grid”, AS “airBaltic” un SIA “Latvijas vēja parki” akciju kotēšana biržā jeb, citiem vārdiem, sākotnēja vai tālāka privatizācija.

Ja runājam par “airBaltic” (valstij pieder 97,98%), šis plāns nav jauns, un tā būtībā ir loģiska iespēja atgūt iepriekšējos gados valsts ieguldītos simtus miljonu nodokļu maksātāju naudas aviokompānijas glābšanā no bankrota. Nacionālā aviokompānija varbūt ir kā viens no valsts simboliem, un daudzas valstis šā iemesla dēļ turpina tās uzturēt, taču civilā aviācija mūsdienās vairs nebūtu uzskatāma par stratēģisku valsts interešu objektu.

Miljardu vērtos vēja parkus, iespējams, atdos privātajiem

Kas attiecas uz “Latvenergo” un “Latvijas valsts mežu” kopuzņēmumu SIA “Latvijas vēja parki”, tagad top skaidrs, ka valstij patiesībā nav intereses no savas puses attīstīt un kontrolēt alternatīvās enerģijas tirgu, un iespējams, ka ar lielu pompu pieteiktais vērienīgais projekts jau no sākuma bijis paredzēts pārdošanai. Atgādināsim, ka SIA “Latvijas vēja parki” ir lielākais alternatīvās elektroenerģijas ražošanas projekts Latvijā, kā īstenošanai kopā “sametās” valsts uzņēmumi AS “Latvenergo” un AS ”Latvijas valsts meži”, plānojot ieguldījumus līdz pat 1 miljardam eiro.

Kā vēstīts kopuzņēmuma jau tapušajā mājaslapā, “”SIA “Latvijas vēja parki”attīstīs vairākus lieljaudas vēja parkus Latvijā ar kopējo jaudu vismaz 800 MW. Vēja parkus un tiem nepieciešamo infrastruktūru projektēs, izbūvēs un ekspluatēs valsts īpašumā esošā teritorijā, kuru apsaimnieko AS “Latvijas valsts meži”, kā arī AS “Latvijas valsts meži” īpašumā esošajā teritorijā, kur apbūves tiesības ir ieguvis kopuzņēmums. Kopuzņēmuma pamatkapitāls dibināšanas brīdī ir 2 miljoni EUR, 80% kopuzņēmuma kapitāldaļu pieder AS “Latvenergo”, bet 20% AS “Latvijas valsts meži””.

Valdības vakar apstiprinātajā ziņojumā teikts, ka, “ņemot vērā plānoto ieguldījumu apmēru SIA “Latvijas vēja parki”, ir nepieciešams informēt Ministru kabinetu par SIA “Latvijas vēja parki” indikatīvu vidēja termiņa finansējuma plānu un AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” iespējām piesaistīt līdzekļus, tajā skaitā paredzot iespēju piesaistīt papildu kapitālu sākotnējā akciju publiskajā piedāvājumā”.

Cilvēciskiem vārdiem, valdība grib emitēt jaunas SIA “Latvijas vēja parki” akcijas biržā, ļaujot tās nopirkt jebkuriem interesentiem, tā samazinot valsts daļu. Cik liels ir šis no jauna emitējamo akciju apjoms un par cik šīs emisijas rezultātā samazināsies valsts kapitāla daļa, FM sagatavotajā ziņojumā nav precizēts.

Drauds zaudēt valsts kontroli pār Inčukalna gāzes krātuvi

Varbūt šis jautājums nebūtu tik ļoti izšķirošs “Latvijas vēja parku” gadījumā (lai gan arī 800 MW jaudas elektroenerģijas ražotājs ir uzskatāms par stratēģisku būtisku objektu), taču AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”), kam pieder gan Latvijas gāzes pārvades tīkls, gan Inčukalna gāzes krātuve, nepārprotami ir viens no stratēģiski svarīgākajiem valsts infrastruktūras objektiem. Šobrīd 68,46% tā akciju īpašnieks ir valstij 100% piederošā AS “Augstsprieguma tīkls”, 29,06% “Conexus” akciju pieder Japānas fondam “MM Infrastructure Investments Europe Limited”, bet 2,48% vārdos nesauktiem mazajiem akcionāriem, liecina uzņēmuma mājaslapā atrodamā informācija.

FM ieskatā jautājums par tālāku “Conexus” valsts daļas samazināšanu, iespējams, pat zem noteicošajiem 50% akciju būtībā jau ir izlemts. ““Conexus Baltic Grid” savā vidēja termiņa stratēģijā, izvirzot stratēģiskos mērķus, kā vienu no jauniem finansējuma avotiem iezīmējis finansējuma piesaisti, emitējot finanšu instrumentus. Stratēģijā kā viens no rezultātiem mērķa sasniegšanai 2027. gadā – klātbūtne kapitāla tirgos,” teikts FM sagatavotajā ziņojumā.

Valdības pieņemtajā protokollēmumā tā pati ideja tiek pasniegta aiz neizlasāma birokrātiskā žargona, bet ideja īsos vārdos ir – FM kā “Augstsprieguma tīkla” un caur to “Conexus” kapitāla daļu turētāja un šī protokollēmuma sagatavotāja pati arī sagatavo plānu, cik lielā apmērā piesaistīt papildu privāto kapitālu “Conexus”. Citēsim:

“Lai novērtētu izvirzītā rezultatīvā rādītāja sasniegšanas iespējas, valsts kapitālsabiedrību, kas atbilst Ministru kabineta 2022. gada 15. septembra rīkojuma Nr. 618 “Par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām” 2.2.1. apakšpunktā noteiktajam (komerciāla valsts kapitālsabiedrība), kapitāla daļu turētājiem līdz 2023. gada 15. oktobrim iesniegt Valsts kancelejā un Finanšu ministrijā izvērtējumu par papildu kapitāla piesaistes nepieciešamību kapitālsabiedrības attīstības mērķu finansēšanai, izvērtējot iespēju finansējumu piesaistīt kapitāla tirgū, un plānoto laika grafiku plānotajām darbībām šī mērķa sasniegšanai.”

Jautājums, vai “Conexus” iepriekš piesauktā stratēģija papildu akcionāru piesaistei ir valsts kā “Conexus” galvenā akcionāra interesēs, FM sagatavotajā ziņojumā netiek apspriests. Taču, tā kā arī šajā gadījumā nav skaidrs, cik lielu daudzumu akciju valsts grasās emitēt, ir stipri iespējams, ka procesa rezultātā valsts noteicošā ietekme šajā absolūti stratēģiski svarīgajā uzņēmumā tiek zaudēta.

Kariņš grib privatizēt

Viens ir skaidrs – Krišjāņa Kariņa valdība, iespējams, vēl pēdējās savas pastāvēšanas nedēļās mēģina maksimāli pavirzīt uz priekšu lēmumus par valsts uzņēmumu privatizāciju. Nevar arī izslēgt, ka šis jautājums ir viens no galvenajiem apspriešanas objektiem sarunās par nākamo valsts prezidentu un potenciālo jauno valdības koalīciju.

Kā vēl pirms nedēļas – 8. maijā – paziņoja premjers Krišjānis Kariņš, nākamajā nedēļā (respektīvi, šonedēļ) valdībā varētu spriest par valsts kapitālsabiedrību kotēšanu biržā. Viņš gan piebilda, ka pagaidām par šo jautājumu koalīcijā nav vienprātības, bet, viņaprāt, konstruktīvās sarunās varēs nonākt pie kopsaucēja, kā šo virzienu attīstīt.

Premjers norādīja, ka tā nebūtu privatizācija 90. gadu izpratnē, bet kādu mazāko valsts kapitāldaļu kotēšana biržās, līdzīgi kā tas ir kaimiņvalstīs. Lietuvā un Igaunijā lielās valsts kapitālsabiedrības kotējas biržā, bet Latvijā, pēc Kariņa vārdiem, ir pārāk liela politiskā ietekme pār šo kapitālsabiedrību darbību un vēlme to ietekmēt politiski, kas kavējot attīstību. Kuras kapitālsabiedrības varētu iziet biržā, kāda būtu proporcija, tas vēl neesot izspriests, bet šajā virzienā ir jāiet, ir pārliecināts K. Kariņš.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

65
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...