Valdībai var nākties zibenīgi sameklēt desmitus miljonu eiro, lai samaksātu ERAB par "Citadeles" akcijām
PIETIEK11.07.2014.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
starp citu
13.07.2014. 17:14»
F
Vai Tad bija plāns, ka ERAB nomaksās Latvijas savārīto putru ar Parex un nosegs glābšanas zaudējumus?:)))) kāds te ir tik naivs
starp citu - kurs parakstija ligumu ar put opcijas dasnajiem nosacijumiem?
G
13.07.2014. 17:07»
F
Neviens nav padomājis, kā var citas valsts ministrs rakņāties pa mūsu valdības papīriem un apstāstīt medijiem par to???? Tas, ka Pietiek to dara, tā jau ierasta lieta:))) Bet citas valsts ministrs
Kā Jums pašam liekas, kā izskatās Latvijas ierēdņi ekonomikas, finanšu diskusijās uz Eiropas fona? :)))
pilsonis
13.07.2014. 13:16Kārtējo reizi mums skalo smadzenes par "pienākumu" pārdot banku,tāpat la par cukura nozari. Pēc 10 gadiem izrādījās, ka tas nebija obligāti un ka tas bija vien Godmaņa projekts. Leiši nelikvidēja un tagad atzīst, ka pareizi darījuši.
Valstij ir jāpieder vismaz viena komercbankā, lai nav jāmaksā milzīgus % citām bankām par naudas pārskaitījumiem un lai regulētu komercbanku pakalpojumu cenas. Citādi tās bankas izģērbs iedzīvotājus.
F
13.07.2014. 12:43Neviens nav padomājis, kā var citas valsts ministrs rakņāties pa mūsu valdības papīriem un apstāstīt medijiem par to???? Tas, ka Pietiek to dara, tā jau ierasta lieta:))) Bet citas valsts ministrs????
F
13.07.2014. 12:25»
rekins
Vai tad kadreiz netika apgalvots, ka ERAB ieguldijums ir stabilitates garants un kvalitates birka..- tagad sanak tads padargs rekins par neko.. sunk costs
Vai Tad bija plāns, ka ERAB nomaksās Latvijas savārīto putru ar Parex un nosegs glābšanas zaudējumus?:)))) kāds te ir tik naivs???
rekins
13.07.2014. 09:11Vai tad kadreiz netika apgalvots, ka ERAB ieguldijums ir stabilitates garants un kvalitates birka..- tagad sanak tads padargs rekins par neko.. sunk costs
%%%%%%
12.07.2014. 18:13Vienotibas šakāļi. Nespēj radīt ko jaunu un Latvijas Tautaj ko noderīgu, bet barojas no oligarhu laika atkritumiem - "maitām"
Precīzāk
12.07.2014. 12:27»
Ojāram
Paldies, redzu, ka ne visi ir paranojas un šizofrēnijas nomocīti
Nemaz paranoju nevajag - Eiropas Rietumvalstis vienkārši kāpaasti ierēc par Latvijas valdību, kas bija nezko sadomājušies :)))
Precīzāk
12.07.2014. 12:24Tulkojums vienkāršākā valodā - ERAB tajā brīdī, kad valsts pārdos šo banku, grib, ka viņiem atdod atpakaļ ERAB tur ieguldīto pilnā apmērā plus procentus. Tas tāpēc, ka banku Citadele droši vien izdosies pārdot tikai par grašiem, vai vēl precīzāk - kopā bilance ir tāda, ka Latvijas valsts piemaksā, lai kāds to banku paņem. Tā nav nekāda pārdošana, bet tikšana vaļā...
Vilks tāds lepns parasti tupēt ERAB sanāksmju priekšgalā, bet šie vienkārši ņem un ierēc par viņu :) Tas parāda, cik lielā mērā Latvija tiek (ne)respektēta kā valsts. Vēl vairāk pazemojoši, ka to pasaka Eirozonas grupas vaditājs.
Ojāram
12.07.2014. 12:22»
Ojārs
Tas nav nekas īpašs - diezgan parasts darījums. Valdībai tur nav nekā negaidīta, jo tā labi zina, vai pildīs līgumā paredzētās saistības vai arī nepildīs...
Paldies, redzu, ka ne visi ir paranojas un šizofrēnijas nomocīti! :)
Lapsu sviests ir lipīgs
12.07.2014. 10:46»
:)))
Lasi, sviesta kūlēj
Sen jau izlasīju, tikai tur nav neviena vārda, ka ERAB būtu ieguldījusi bankā Citadele 57,5 miljonus latu (aptuveni 82 miljonus eiro) un vēl aptuveni 15 miljonus eiro bankas subordinētajā kapitālā! Tur ir par ERAB ieguldījumu PAREX bankas kapitālā, bet Citadele pieminēta tikai garāmejot- "panākta vienošanās par ERAB līdzdalību Citadele bankā un ERAB kļuva par Citadele bankas akcionāru."
Jana
12.07.2014. 01:18Tagad var saprast, kāpēc Vienotība tik izmisīgi spiedz par kārtējo nodokļu celšanu. Vajag aplaupīt tautu, lai aizlāpītu zagšanas rezultātā radītos caurumus.
Ojārs
11.07.2014. 20:22Tas nav nekas īpašs - diezgan parasts darījums. Valdībai tur nav nekā negaidīta, jo tā labi zina, vai pildīs līgumā paredzētās saistības vai arī nepildīs.
Arī summa, kura būtu maksājama, ir salīdzinoši neliela un ir pieejama jebkurā brīdī.
Turklāt būtu jāatceras, ka šī nauda netiks uzdāvināta ERAB'am. Par to tiks atpirktas visas akcijas, kuras ,savukārt, kopā ar jau šobrīd valstij piederošajām akcijām jebkurā gadījumā tiks līdz šī gada beigām pārdotas.
Arī ERAB's ir ieinteresēts, lai banka tiktu pārdota par pēc iespējas augstāku cenu. Ja investora piedāvātā cena būs augstāka par opcijas cenu, tad ERAB's savas akcijas pārdos investoram. Šī opcija ir adekvāta atlīdzība par palīdzību grūtā brīdī ieguldot bankas kapitālā un dodot iespēju izmantot ERAB'a kā partnera zīmolu un reputāciju. Kā šo iespēju Latvijas valsts izmantoja tas jau ir pavisam cits jautājums.
mieru, tikai mieru
11.07.2014. 19:49Erab un citi bez savas naudas nepaliks. Mums ir 600 000 pensionāru, no katra pa diviem eiro - miljons. Gada laikā vismaz desmit miljoni. Ja ņem pa 3 eiro - 15 miljoni.. un tā uz priekšu!
Vēl mums ir nodokļi. Kas ir 5 vai 10 eiro par vienu nekustamu īpašumu? Nekas! Pieliekam klāt nulli, tas jau ir kaut kas. Tā tā nauda kasē ienāk. Erab var gulēt mierīgi. Nauda būs! Visam.
:)))
11.07.2014. 17:52»
Lapsu sviests ir lipīgs
"Kā zināms, ERAB bankā Citadele ieguldīja 57,5 miljonus latu (aptuveni 82 miljonus eiro) un vēl aptuveni 15 miljonus eiro bankas subordinētajā kapitālā, liecina Privatizācijas aģentūras informācija...
Lasi, sviesta kūlēj
http://www.pa.gov.lv/parex-bankas-restrukturizacija/
kaa parasti
11.07.2014. 17:30»
Tik pat labi
Var arī nenākties. Gaidīsim rezultātus
Valstij vienmer nakas maksat, vienmer. Viss tiek taa izdarits, lai maksatu vienmer valsts.
???
11.07.2014. 17:27Kapec ERAB vairs negrib but dolaaa? Peksni grib atbrivoties! Vai nav divaini! Tiesi tajaa laika, kad grib zidi atkal banku parpirkt!
paga paga
11.07.2014. 17:26"Gadījumā, ja valdība nespēs pildīt savas saistības un līdz gada beigām pārdot banku Citadele"
Nu sitie ir musu pasu balelinu meli, kas grib dabut Citadeli. Jo neviena banka nevar tikt pardota tik isaa laikaa un vel ar draudiem!
Kartejaa Parexa melu stasts sacerets!
Lapsu sviests ir lipīgs
11.07.2014. 17:10"Kā zināms, ERAB bankā Citadele ieguldīja 57,5 miljonus latu (aptuveni 82 miljonus eiro) un vēl aptuveni 15 miljonus eiro bankas subordinētajā kapitālā, liecina Privatizācijas aģentūras informācija."
Kaut kā nav ne zināms ne arī PA atrodams kāds apliecinājums šādam faktam!
Lursofts stāsta, ka Akciju sabiedrības "Citadele banka" apmaksātais pamatkapitāls - 146555796.00 EUR (Reģistrēts UR 08.04.2014)
Ziņu aģentūra LETA stāsta, ka 29.jūlijā 2010 Valdība devusi atļauju Privatizācijas aģentūrai pārdot ERAB 25% plus vienu akciju no "Citadeles bankas" kapitāla, kurš patlaban ir 103 miljoni latu. Līdz ar to ERAB ieguldījums jaunajā finanšu institūcijā varētu būt ap 25 miljoniem latu.
atkartots scenarijs mulku zeme
11.07.2014. 16:49latvijas pensionari nosponsores aizbegusa dombrovska veiksmes stasta epilogu.
kāpēc 10
11.07.2014. 16:32miljonāri nevar izlīdzēt valstij?Ieietu vēstures mācību grāmatās...
:))
11.07.2014. 16:17kas tad ir tie 10 milj salīdzinājumā ar repšes galvojumu?! :D kabatas nauda :D
Ziemassvētku vecītis
11.07.2014. 16:14Tas takš nevar būt!! Kas to būtu domājis, ka ERAB ieguldīto naudu gribēs atpakaļ. :) Un pietam vēl vairāk, kā ieguldījis.
Ja kāds zin banku, kas aizdod/iegulda naudu un atpakaļ grib mazāk, tad, luuuuudzu, padodiet ziņu :)
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
