Iesaki rakstu: 
Vienmēr esmu uzskatījis, ka tie kaitējumi, kas nodarīti nācijas garīgajai bagātībai, pašcieņai un pašapziņai, ir daudz nozīmīgāki par tiem, kas nodarīti tās materiālajai labklājībai.
Pašapzinīga un garīgi spēcīga tauta spēj pat pēc katastrofām un kariem atjaunot savu dzīves līmeni īsā laikā. Savukārt tāda tauta, kuras pašapziņa ir neizteikta un kautrīgi pieklusināta, pamazām zaudē arī visus tās rīcībā esošos materiālās pasaules resursus.
Tādēļ šodien es nespēju klusēt, kad redzu mūsu valsts valdošo aprindu attieksmi, netaisnīgi izšķiežot 40 miljonus kopējo līdzekļu, lai izpatiktu kādam ārējam spiedienam un īstenotu savas savtīgās intereses.
Teikt, ka tas ir absolūti nepieņemami, patiesībā būtu nepateikt neko!
Kā jau minēju ievadā, no budžeta nelietderīgi iztērētā naudas summa ir mazāks kaitējums par to, ko šis solis atstāj kopīgajai apziņai. Protams, summa nav maza, īpaši laikā, kad daudzi palikuši bez darba piespiedu kārtā, kad nevar samaksāt par siltumu, zālēm, pārtiku, taču īstais kaitējums ir cits.
Ar šo soli tiek uzspiests kolektīvās vainas zīmogs, turklāt nodarījumā, kam ar Latvijas valsti nav nekāda sakara.
Šādi tiekam padarīti par vainīgiem totalitāro režīmu noziegumos. Latvijas valstij, kas pati ir cietusi no nacisma un komunisma noziegumiem, nav un nevar būt nekādas atbildības par zaudējumiem, ko nodarījušas svešās lielvaras! Latvija joprojām nav saņēmusi nekādas kompensācijas par karā un okupācijas periodā nodarīto kaitējumu un visticamāk arī nekad nesaņems.
Visabsurdākais ir tas, ka vainīgiem justies un netieši izmaksāt atlīdzību par kaitējumu šaubīgu aktīvistu grupai, kam ir visai nosacīta saikne ar Latviju gan šodien, gan vēsturiski, šobrīd spiesti arī mūsu tautas represētie, kas izgājuši Gulaga šausmas, zaudējuši ģimenes, mājas, īpašumus.
Vēl netaisnīgāku šo lēmumu padara fakts, ka aicinājumi izmaksāt zināmu pabalstu visiem Latvijas iedzīvotājiem – latviešiem, čigāniem, poļiem, krieviem, kas cietuši represijās, nesastapa ne mazāko atbalstu un netika uzklausīti.
Man ir kauns par šādu valsts vadības rīcību! Tā ir nožēlojama! Īpaši, ja skatāmies kontekstā ar citu, latviešiem un Latvijas valstij nozīmīgu vēsturiskā taisnīguma precedentu – mūsu izcilā lidotāja H.Cukura lietu. Nevienam no varas elites nav pieticis ne drosmes, ne pašapziņas, lai šo bez pamata, bez vainas noslepkavoto cilvēku reabilitētu un viņa portretu noliktu blakus citiem mūsu tautas spējīgākajiem dēliem!
Kā labā, un kā vārdā darbojas pašreiz Latvijas valsts virzienu nosakošie – partijas, politiķi, amatpersonas –, lai paliek uz viņu sirdsapziņas un tautas vērtēšanā! Paliksim uzticīgi saviem ideāliem un vērtībām!
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
