Valdības galvenais uzdevums ir strādāt cilvēku labā, un šos cilvēkus jūs taču labi zināt
Evikas Siliņas uzruna gadumijā01.01.2025.
Komentāri (59)
Iesaki rakstu: 
Mīļie Latvijas cilvēki un tautieši pasaulē! Gadumijā atskatāmies uz šogad piedzīvoto, vienlaikus raugāmies arī nākotnē. Domājot par to, ko vēlamies nākamajā gadā, turēsim sirdī vissvarīgākās vērtības – ticību, cerību un mīlestību. Tas dos spēku gādāt par mūsu galveno dārgumu – valsti, kas ir mūsu mājas.
Kas katram no mums dod īstu māju sajūtu?Tā mēdz būt kāda personiska lieta, smarža, dārga atmiņa vai siltas vakariņas kopā ar saviem mīļajiem. Mājas vispirms mēs veidojam savās sirdīs, kurām straujāk liek pukstēt arī mūsu valsts tapšanas stāsts.
Mēs katrs esam daļa no kā lielāka – Latvija veidojas no tās cilvēkiem, viņu sapņiem un viņu darbiem. Tāpēc šovakar vēlos pateikties ikkatram, kurš dienu no dienas ir stiprinājis mūsu mājas – Latviju, padarot to drošāku, krāšņāku un pārticīgāku. Paldies arī tiem, kuri šajos svētkos turpina strādāt, – operatīvajiem dienestiem un visiem, kuriem šodien ir darba diena!
Valdības galvenais uzdevums ir strādāt cilvēku labā. Nākamgad turpināsim pilnveidot valsts iestāžu darbu, lai padarītu to tuvāku cilvēkiem.
Latvijai mēs visi esam svarīgi. Mēs to bagātinām ar savu pilsonisko aktivitāti, ar piemēru un iesaistīšanos esošo tradīciju kopšanā un jaunu veidošanā. Nākamajā pavasarī piedalīsimies Lielajā talkā, sakopsim savu zemi. Vasarā būsim aktīvi pašvaldību vēlēšanās, kopā gūsim iedvesmu Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Atbalstīsim mūsu sportistus Eiropas basketbola čempionātā Rīgā. Rudenī pavadīsim bērnus skolas gaitās un, tuvojoties ziemai, krāšņi svinēsim Latvijas 107. dzimšanas dienu.
Dārgie Latvijas cilvēki, stiprināsim Latvijas aizsardzību un drošību. Krievijas uzsāktais karš Ukrainā turpina ietekmēt ekonomiku ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Jo vairāk ieguldīsim savā attīstībā, veselībā, izglītībā, jo turīgāki būsim un drošāk jutīsimies. Tā palielināsim Latvijas konkurētspēju, investīcijas un eksportu, kas ceļ visas valsts iedzīvotāju labklājību.
Mums tas ir pa spēkam. Latvieši ir talantīgi, stipri un drosmīgi. No ārzemju kolēģiem saņemu apbrīnas pilnas atsauksmes par Latviju – mums ir pieejami augsti attīstīti digitāli risinājumi, mums ir pasaules līmeņa sasniegumi zinātnē, medicīnā, kultūrā un kino. Spoži ir arī mūsu rezultāti sportā. Mums, latviešiem, ir gara spēks tiekties uz izcilību.
Nākamajā gadā novēlu mūsu cilvēkiem biežāk lepoties un izjust gandarījumu par saviem un citu latviešu sasniegumiem. Tas dod drosmi noticēt sev un papildu enerģiju izdarīt vairāk nekā mums pašiem šķiet, ka spējam.Kā par Latviju man teica Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks:“Jūs varbūt neesat liela valsts, bet jūs esat varena nācija.” Tas pasaka visu. Un vēl vairāk.
Tāpēc liksim lietā šo varenību, lai sargātu un attīstītu plaukstošu Latviju, kas ir daļa no Eiropas Savienības un NATO.
Priecīgus svētkus jūsmājās un laimīgu Jauno gadu!
Seko mums 
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
