Valdības galvenais uzdevums ir strādāt cilvēku labā, un šos cilvēkus jūs taču labi zināt
Evikas Siliņas uzruna gadumijā01.01.2025.
Komentāri (59)
Iesaki rakstu: 
Mīļie Latvijas cilvēki un tautieši pasaulē! Gadumijā atskatāmies uz šogad piedzīvoto, vienlaikus raugāmies arī nākotnē. Domājot par to, ko vēlamies nākamajā gadā, turēsim sirdī vissvarīgākās vērtības – ticību, cerību un mīlestību. Tas dos spēku gādāt par mūsu galveno dārgumu – valsti, kas ir mūsu mājas.
Kas katram no mums dod īstu māju sajūtu?Tā mēdz būt kāda personiska lieta, smarža, dārga atmiņa vai siltas vakariņas kopā ar saviem mīļajiem. Mājas vispirms mēs veidojam savās sirdīs, kurām straujāk liek pukstēt arī mūsu valsts tapšanas stāsts.
Mēs katrs esam daļa no kā lielāka – Latvija veidojas no tās cilvēkiem, viņu sapņiem un viņu darbiem. Tāpēc šovakar vēlos pateikties ikkatram, kurš dienu no dienas ir stiprinājis mūsu mājas – Latviju, padarot to drošāku, krāšņāku un pārticīgāku. Paldies arī tiem, kuri šajos svētkos turpina strādāt, – operatīvajiem dienestiem un visiem, kuriem šodien ir darba diena!
Valdības galvenais uzdevums ir strādāt cilvēku labā. Nākamgad turpināsim pilnveidot valsts iestāžu darbu, lai padarītu to tuvāku cilvēkiem.
Latvijai mēs visi esam svarīgi. Mēs to bagātinām ar savu pilsonisko aktivitāti, ar piemēru un iesaistīšanos esošo tradīciju kopšanā un jaunu veidošanā. Nākamajā pavasarī piedalīsimies Lielajā talkā, sakopsim savu zemi. Vasarā būsim aktīvi pašvaldību vēlēšanās, kopā gūsim iedvesmu Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Atbalstīsim mūsu sportistus Eiropas basketbola čempionātā Rīgā. Rudenī pavadīsim bērnus skolas gaitās un, tuvojoties ziemai, krāšņi svinēsim Latvijas 107. dzimšanas dienu.
Dārgie Latvijas cilvēki, stiprināsim Latvijas aizsardzību un drošību. Krievijas uzsāktais karš Ukrainā turpina ietekmēt ekonomiku ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Jo vairāk ieguldīsim savā attīstībā, veselībā, izglītībā, jo turīgāki būsim un drošāk jutīsimies. Tā palielināsim Latvijas konkurētspēju, investīcijas un eksportu, kas ceļ visas valsts iedzīvotāju labklājību.
Mums tas ir pa spēkam. Latvieši ir talantīgi, stipri un drosmīgi. No ārzemju kolēģiem saņemu apbrīnas pilnas atsauksmes par Latviju – mums ir pieejami augsti attīstīti digitāli risinājumi, mums ir pasaules līmeņa sasniegumi zinātnē, medicīnā, kultūrā un kino. Spoži ir arī mūsu rezultāti sportā. Mums, latviešiem, ir gara spēks tiekties uz izcilību.
Nākamajā gadā novēlu mūsu cilvēkiem biežāk lepoties un izjust gandarījumu par saviem un citu latviešu sasniegumiem. Tas dod drosmi noticēt sev un papildu enerģiju izdarīt vairāk nekā mums pašiem šķiet, ka spējam.Kā par Latviju man teica Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks:“Jūs varbūt neesat liela valsts, bet jūs esat varena nācija.” Tas pasaka visu. Un vēl vairāk.
Tāpēc liksim lietā šo varenību, lai sargātu un attīstītu plaukstošu Latviju, kas ir daļa no Eiropas Savienības un NATO.
Priecīgus svētkus jūsmājās un laimīgu Jauno gadu!
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
