Valdības noslepenotais plāns - atmazgāšanas pretpasākumi kļūs vēl daudz skarbāki, apjomīgāki un dārgāki

Dīvains noslepenošanas pamatojums

No pagājušā gada 23. decembrī pieņemtā Ministru kabineta rīkojuma Nr. 653 ar garo nosaukumu „Par Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai (NILLTPFN) laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam” pašlaik noslepenots nav tikai pirmais punkts, kas paredz šāda plāna apstiprināšanu, un pēdējais, ar kuru spēku zaudē iepriekšējais – 2018.-2019. gada plāns.

Viss pārējais rīkojuma teksts ir ierobežotas pieejamības informācija, un Valsts kanceleja skaidro, ka šādu statusu dokumentiem noteicis iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pēc ministrijas valsts sekretāra vietnieka Jāņa Bekmaņa priekšlikuma. Pamatojums noslepenošanai: ja plānu priekšlaicīgi nodošot tiem, uz kuru tas attiecas, - sabiedrībai, tas varot negatīvi ietekmēt diskusijas par Latvijai piemērojamo FATF uzraudzības režīmu (t.i. iekļaušanu vai neiekļaušanu tā sauktajā „pelēkajā sarakstā”).

Patiesībā gan pilnajā Ministru kabineta rīkojuma tekstā, kas ir Pietiek rīcībā tāpat kā pats plāns, nekādas detalizētas informācijas nav, - ir tikai uzskaitīti kopumā vienpadsmit plāna rīcības virzieni (piemēram, „Konfiskācija”, „Preventīvie pasākumi”, „Uzraudzība”, „Finanšu izlūkošana” utml.) un noteiktas par to īstenošanu atbildīgās iestādes un citas iestādes.

Cita lieta – pats plāns uz gandrīz 60 lappusēm, kurā detalizēti aprakstīti neskaitāmi veidi, kā Latvijas valsts iestādes plāno līdz pat 2022. gada beigām starptautiskajiem vērotājiem apliecināt, ka visos iespējamos veidos cīnīsies ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un līdzīgām darbībām, kā arī aprēķinātas šīs apliecināšanas tiešās izmaksas.

Visapkārt aizdomīgi ļaudis un uzņēmumi

Pirmais iespaids, ko cilvēkam no malas rada valdības noslepenotais NILLTPFN plāns, ir – tā autori dažādās nelikumīgās legalizēšanas darbībās vai to atbalstīšanā jau a priori aizdomās tur ne tikai bankas un citas finanšu iestādes, bet faktiski ikvienu juridisko personu, nevalstisko organizāciju un veselas virknes profesiju pārstāvjus.

Galvenie „risku objekti” saskaņā ar plāna autoru uzskatiem ir ne tikai kredītiestādes, maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes, bet arī ieguldījumu brokeru sabiedrības un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, juridiska veidojuma vai juridiskās personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji, nodokļu konsultanti, ārpakalpojumu grāmatveži, pat neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji un zvērināti advokāti.

Ikvienas šīs nodarbes pārstāvjiem NILLTPFN plāna autoru ieskatā ir plašas iespējas legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus vai palīdzēt šādai legalizēšanai. Piemēram, ņemot vērā neatkarīgo juridisko pakalpojumu sniedzēju „nozares profesionāļu padziļinātās zināšanas normatīvajos aktos un ekonomikā, pastāv risks, ka konsultācijas tiek apzināti sniegtas vai neapzināti izmantotas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas mērķiem”. Arī attiecībā uz nodokļu konsultantiem pastāvot risks, ka viņu pakalpojumus var izmantot noziedznieki, lai veiktu dažādas darbības, tostarp pat „sagatavotu gada pārskatus”.

Aizdomīga profesija plāna sagatavotāju ieskatā ir arī zvērināti advokāti, jo „daļa no advokātu sniegtajiem pakalpojumiem var būt pievilcīgi noziedzniekiem, kas vēlas slēpt noziedzīgi iegūtu līdzekļu izcelsmi”. Tāpat noziedznieki varot izmantot zvērinātu advokātu statusa priekšrocības, pilnvarojot profesijas pārstāvi rīkoties klienta interesēs, piemēram, iegādāties nekustamo īpašumu.

Nozīmīgās nacionālās ievainojamības

Taču arī tas nav viss: no plāna izriet, ka faktiski aizdomās var tikt turēta jebkura juridiskā persona un nevalstiskā organizācija. Juridiskajām personām piemītot iespējamība tās „izmantot, lai slēptu līdzekļu izcelsmi, maskētu patiesos labuma guvējus, kā arī nepiesaistītu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas uzraudzību un novēršanu atbildīgo institūciju uzmanību”.

Savukārt par nevalstiskajām organizācijām plānā norādīts, ka tās lielākoties „ieņem starpnieka lomu, lai piesaistītu līdzekļus un vēlāk tos novirzītu, slēpjot patieso saņēmēju un izlietojuma mērķi”, turklāt „var tikt iesaistītas vairākos vai jebkurā no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas shēmas posmiem: līdzekļu vākšana, legalizācija, sadale”.

Iespaidīgs ir arī „nozīmīgāko nacionālo ievainojamību” radošo faktoru uzskaitījums, kurā iekļauti pat neklātienē – tātad ārpus banku filiālēm – saņemami finanšu pakalpojumi, kas radot „anonimitātes un krāpniecības risku, kā rezultātā nauda var tikt nodota trešajai personai”. Šādi pakalpojumi „ir viegli un ātri pieejami, un nav skaidrs iegūto līdzekļu izlietošanas mērķis.

Vēl vienu „nozīmīgu nacionālo ievainojamību” valdības apstiprinātā un noslepenotā plāna autoru ieskatā radot arī biedrībām esošā „iespēja brīvi saņemt ziedojumus, kā avoti netiek uzskaitīti, turklāt praksē konstatētas grūtības veikt mērķziedojumu izlietošanas kontroli”.

Konkrētie pasākumi

Lielākā daļa valdības plāna ir veltīta dažādām aktivitātēm, kuru veikšana palīdzēšot valstij sekmīgi apkarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un radīt labvēlīgu priekšstatu par šādām valsts pūlēm starptautisko organizāciju vērtējumā.

Daudzas aktivitātes ir aprakstītas ļoti vispārīgi, taču kopējais iespaids ir viennozīmīgs – nozīmīgi paplašinot potenciāli aizdomīgo personu loku, kontrolējošo iestāžu finansējumu, pilnvaras un resursus, valdība tuvākajos trīs gados plāno nozīmīgi birokratizēt uzņēmējdarbības iespējas Latvijā.

Atsevišķas aktivitātes ir aprakstītas pietiekami skaidri: ir minēta gan vienkāršota ziņošanas par aizdomīgiem darījumiem kārtība, gan iespēja „ieviest nelicencēto likuma subjektu darbības uzsākšanas kontroles mehānismus”, gan nepieciešamība licencēt pat nodokļu konsultantus un juridisko pakalpojumu sniedzējus.

Plānots, ka Valsts ieņēmumu dienestam un Finanšu izlūkošanas dienestam tiks nodrošināta iespēja vēl vienkāršāk piekļūt kredītiestāžu informācijai, lai „uzlabotu informācijas apmaiņu kredītiestāde – valsts”, un, lai kontrolējošās iestādes tiktu galā ar pieaugušajiem pienākumiem, tām tiks nodrošināts arī nozīmīgs finansējuma pieaugums.

Paredzēti arī sabiedrības informēšanas pasākumi – taču arī tajos dominēts aizdomīguma motīvs. Piemēram, iecerēts „pastiprināti informēt, sabiedrību, tai skaitā nevalstiskās organizācijas, par juridisko personu un nevalstisko organizāciju risku novērtējumu, tai skaitā īpaši norādot tos faktorus, kas paaugstina iespēju nevalstisko organizāciju sektoru izmantot ļaunprātīgos nolūkos”.

Taču plānā atrodami arī ļoti konkrēti uzdevumi, minot pat obligāti ierosināmu lielo kriminālprocesu skaitu un līdzīgus mērķus. „Virzīt prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai vismaz piecas apjomīgas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietas divu gadu,” – arī šāds uzdevums noteikts valdības noslepenotajā plānā.

Plānā, kas it kā paredzēts cīņai pret noziedzīgu līdzekļu legalizāciju, pieminēta pat cīņa ar... radikalizāciju, tostarp paredzēts veikt „radikalizācijai visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām tuvu stāvošu profesionālo grupu apmācība par radikalizācijas pazīmēm un novēršanu”.

Pasākumu ietekme nav aprēķināta

Plāna īstenošana trīs gadu laikā prasīs arī nozīmīgu finansējumu: tā autori aplēsuši, ka šogad plāna realizēšanai nepieciešami 4,79 miljoni eiro, nākamgad - 4,95 miljoni eiro, aiznākamgad - 4,87 miljoni eiro.,

Taču zīmīgi, ka S. Ģirģena vadītās ministrijas izstrādātajā un Krišjāņa Kariņa valdības apstiprinātajā plānā nav atrodami ne tikai kādi aprēķini par to, kāda būs tajā ietverto aktivitāšu netiešā ietekme uz uzņēmējdarbību, bet pat norāde, ka šādi apsvērumi ņemti vērā.

Tā vietā ir minēts plāna apstiprinātāju prioritārais mērķis – „veicināt Latvijas starptautisko reputāciju kā valsts, kas veiksmīgi stiprinājusi finanšu sektoru krīzes situācijā. Latvijas finanšu sektora reputācijas uzlabošana”.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu: