Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan jau tagad daudzi uzņēmēji, saskārušies ar valdības iedvesmotajiem pasākumiem cīņā pret naudas atmazgāšanu, cenšas rast risinājumus citās valstīs, Pietiek īcībā nonākušais Sanda Ģirģena vadītajā Iekšlietu ministrijā tapušais un Krišjāņa Kariņa Ministru kabinetā apstiprinātais un noslepenotais atmazgāšanas pretpasākumu trīs gadu plāns rāda – tie kļūs vēl nesalīdzināmi skarbāki un arī dārgāki, turklāt par aizdomīgu nu jau var tikt uzskatīts gandrīz vai ikviens Latvijas iedzīvotājs, uzņēmums un nevalstiskā organizācija.

Dīvains noslepenošanas pamatojums

No pagājušā gada 23. decembrī pieņemtā Ministru kabineta rīkojuma Nr. 653 ar garo nosaukumu „Par Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai (NILLTPFN) laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam” pašlaik noslepenots nav tikai pirmais punkts, kas paredz šāda plāna apstiprināšanu, un pēdējais, ar kuru spēku zaudē iepriekšējais – 2018.-2019. gada plāns.

Viss pārējais rīkojuma teksts ir ierobežotas pieejamības informācija, un Valsts kanceleja skaidro, ka šādu statusu dokumentiem noteicis iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pēc ministrijas valsts sekretāra vietnieka Jāņa Bekmaņa priekšlikuma. Pamatojums noslepenošanai: ja plānu priekšlaicīgi nodošot tiem, uz kuru tas attiecas, - sabiedrībai, tas varot negatīvi ietekmēt diskusijas par Latvijai piemērojamo FATF uzraudzības režīmu (t.i. iekļaušanu vai neiekļaušanu tā sauktajā „pelēkajā sarakstā”).

Patiesībā gan pilnajā Ministru kabineta rīkojuma tekstā, kas ir Pietiek rīcībā tāpat kā pats plāns, nekādas detalizētas informācijas nav, - ir tikai uzskaitīti kopumā vienpadsmit plāna rīcības virzieni (piemēram, „Konfiskācija”, „Preventīvie pasākumi”, „Uzraudzība”, „Finanšu izlūkošana” utml.) un noteiktas par to īstenošanu atbildīgās iestādes un citas iestādes.

Cita lieta – pats plāns uz gandrīz 60 lappusēm, kurā detalizēti aprakstīti neskaitāmi veidi, kā Latvijas valsts iestādes plāno līdz pat 2022. gada beigām starptautiskajiem vērotājiem apliecināt, ka visos iespējamos veidos cīnīsies ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un līdzīgām darbībām, kā arī aprēķinātas šīs apliecināšanas tiešās izmaksas.

Visapkārt aizdomīgi ļaudis un uzņēmumi

Pirmais iespaids, ko cilvēkam no malas rada valdības noslepenotais NILLTPFN plāns, ir – tā autori dažādās nelikumīgās legalizēšanas darbībās vai to atbalstīšanā jau a priori aizdomās tur ne tikai bankas un citas finanšu iestādes, bet faktiski ikvienu juridisko personu, nevalstisko organizāciju un veselas virknes profesiju pārstāvjus.

Galvenie „risku objekti” saskaņā ar plāna autoru uzskatiem ir ne tikai kredītiestādes, maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes, bet arī ieguldījumu brokeru sabiedrības un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, juridiska veidojuma vai juridiskās personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji, nodokļu konsultanti, ārpakalpojumu grāmatveži, pat neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji un zvērināti advokāti.

Ikvienas šīs nodarbes pārstāvjiem NILLTPFN plāna autoru ieskatā ir plašas iespējas legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus vai palīdzēt šādai legalizēšanai. Piemēram, ņemot vērā neatkarīgo juridisko pakalpojumu sniedzēju „nozares profesionāļu padziļinātās zināšanas normatīvajos aktos un ekonomikā, pastāv risks, ka konsultācijas tiek apzināti sniegtas vai neapzināti izmantotas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas mērķiem”. Arī attiecībā uz nodokļu konsultantiem pastāvot risks, ka viņu pakalpojumus var izmantot noziedznieki, lai veiktu dažādas darbības, tostarp pat „sagatavotu gada pārskatus”.

Aizdomīga profesija plāna sagatavotāju ieskatā ir arī zvērināti advokāti, jo „daļa no advokātu sniegtajiem pakalpojumiem var būt pievilcīgi noziedzniekiem, kas vēlas slēpt noziedzīgi iegūtu līdzekļu izcelsmi”. Tāpat noziedznieki varot izmantot zvērinātu advokātu statusa priekšrocības, pilnvarojot profesijas pārstāvi rīkoties klienta interesēs, piemēram, iegādāties nekustamo īpašumu.

Nozīmīgās nacionālās ievainojamības

Taču arī tas nav viss: no plāna izriet, ka faktiski aizdomās var tikt turēta jebkura juridiskā persona un nevalstiskā organizācija. Juridiskajām personām piemītot iespējamība tās „izmantot, lai slēptu līdzekļu izcelsmi, maskētu patiesos labuma guvējus, kā arī nepiesaistītu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas uzraudzību un novēršanu atbildīgo institūciju uzmanību”.

Savukārt par nevalstiskajām organizācijām plānā norādīts, ka tās lielākoties „ieņem starpnieka lomu, lai piesaistītu līdzekļus un vēlāk tos novirzītu, slēpjot patieso saņēmēju un izlietojuma mērķi”, turklāt „var tikt iesaistītas vairākos vai jebkurā no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas shēmas posmiem: līdzekļu vākšana, legalizācija, sadale”.

Iespaidīgs ir arī „nozīmīgāko nacionālo ievainojamību” radošo faktoru uzskaitījums, kurā iekļauti pat neklātienē – tātad ārpus banku filiālēm – saņemami finanšu pakalpojumi, kas radot „anonimitātes un krāpniecības risku, kā rezultātā nauda var tikt nodota trešajai personai”. Šādi pakalpojumi „ir viegli un ātri pieejami, un nav skaidrs iegūto līdzekļu izlietošanas mērķis.

Vēl vienu „nozīmīgu nacionālo ievainojamību” valdības apstiprinātā un noslepenotā plāna autoru ieskatā radot arī biedrībām esošā „iespēja brīvi saņemt ziedojumus, kā avoti netiek uzskaitīti, turklāt praksē konstatētas grūtības veikt mērķziedojumu izlietošanas kontroli”.

Konkrētie pasākumi

Lielākā daļa valdības plāna ir veltīta dažādām aktivitātēm, kuru veikšana palīdzēšot valstij sekmīgi apkarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un radīt labvēlīgu priekšstatu par šādām valsts pūlēm starptautisko organizāciju vērtējumā.

Daudzas aktivitātes ir aprakstītas ļoti vispārīgi, taču kopējais iespaids ir viennozīmīgs – nozīmīgi paplašinot potenciāli aizdomīgo personu loku, kontrolējošo iestāžu finansējumu, pilnvaras un resursus, valdība tuvākajos trīs gados plāno nozīmīgi birokratizēt uzņēmējdarbības iespējas Latvijā.

Atsevišķas aktivitātes ir aprakstītas pietiekami skaidri: ir minēta gan vienkāršota ziņošanas par aizdomīgiem darījumiem kārtība, gan iespēja „ieviest nelicencēto likuma subjektu darbības uzsākšanas kontroles mehānismus”, gan nepieciešamība licencēt pat nodokļu konsultantus un juridisko pakalpojumu sniedzējus.

Plānots, ka Valsts ieņēmumu dienestam un Finanšu izlūkošanas dienestam tiks nodrošināta iespēja vēl vienkāršāk piekļūt kredītiestāžu informācijai, lai „uzlabotu informācijas apmaiņu kredītiestāde – valsts”, un, lai kontrolējošās iestādes tiktu galā ar pieaugušajiem pienākumiem, tām tiks nodrošināts arī nozīmīgs finansējuma pieaugums.

Paredzēti arī sabiedrības informēšanas pasākumi – taču arī tajos dominēts aizdomīguma motīvs. Piemēram, iecerēts „pastiprināti informēt, sabiedrību, tai skaitā nevalstiskās organizācijas, par juridisko personu un nevalstisko organizāciju risku novērtējumu, tai skaitā īpaši norādot tos faktorus, kas paaugstina iespēju nevalstisko organizāciju sektoru izmantot ļaunprātīgos nolūkos”.

Taču plānā atrodami arī ļoti konkrēti uzdevumi, minot pat obligāti ierosināmu lielo kriminālprocesu skaitu un līdzīgus mērķus. „Virzīt prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai vismaz piecas apjomīgas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietas divu gadu,” – arī šāds uzdevums noteikts valdības noslepenotajā plānā.

Plānā, kas it kā paredzēts cīņai pret noziedzīgu līdzekļu legalizāciju, pieminēta pat cīņa ar... radikalizāciju, tostarp paredzēts veikt „radikalizācijai visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām tuvu stāvošu profesionālo grupu apmācība par radikalizācijas pazīmēm un novēršanu”.

Pasākumu ietekme nav aprēķināta

Plāna īstenošana trīs gadu laikā prasīs arī nozīmīgu finansējumu: tā autori aplēsuši, ka šogad plāna realizēšanai nepieciešami 4,79 miljoni eiro, nākamgad - 4,95 miljoni eiro, aiznākamgad - 4,87 miljoni eiro.,

Taču zīmīgi, ka S. Ģirģena vadītās ministrijas izstrādātajā un Krišjāņa Kariņa valdības apstiprinātajā plānā nav atrodami ne tikai kādi aprēķini par to, kāda būs tajā ietverto aktivitāšu netiešā ietekme uz uzņēmējdarbību, bet pat norāde, ka šādi apsvērumi ņemti vērā.

Tā vietā ir minēts plāna apstiprinātāju prioritārais mērķis – „veicināt Latvijas starptautisko reputāciju kā valsts, kas veiksmīgi stiprinājusi finanšu sektoru krīzes situācijā. Latvijas finanšu sektora reputācijas uzlabošana”.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

78
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Latvijas atbilde uz dezinformācijas izplatīšanas mēģinājumiem ir darbs pie augstākas sabiedrības noturības

FotoSavas uzrunas sākumā vēlos apsveikt Maldīvijas ārlietu ministru Abdulu Šahida kungu ar iecelšanu ANO Ģenerālās asamblejas 76. sesijas priekšsēdētāja amatā. Varu jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies sesijas norisē.
Lasīt visu...

21

Vai “būvnieku karteli” nomainīs “ierēdņu kartelis”?

FotoKonkurences padome skaļi pateica to, par ko citi paklusēja, – ka būvniecībā “karalis ir kails”. Protams, objektu pasūtītāji un viņu draugi politiskajās aprindās to līdz šim nebija ne redzējuši, ne dzirdējuši, ne nojautuši. Bet tagad nu gan ar visu “bezkompromisa tiesiskuma koalīcijas” jaudu tiks aizdarītas sūces! Būvniecību sakārtos ar tādu pašu entuziasmu, kā iepriekš izremontēja banku sektoru – viss tīrs, kaut arī apkārtnē zāle vairs neaug…
Lasīt visu...

18

Pēc iespējas ierobežojiet nevakcinēto personu socializēšanos, citādi mūsu biznesam gals klāt!

FotoLatvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Lasīt visu...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...