Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan jau tagad daudzi uzņēmēji, saskārušies ar valdības iedvesmotajiem pasākumiem cīņā pret naudas atmazgāšanu, cenšas rast risinājumus citās valstīs, Pietiek īcībā nonākušais Sanda Ģirģena vadītajā Iekšlietu ministrijā tapušais un Krišjāņa Kariņa Ministru kabinetā apstiprinātais un noslepenotais atmazgāšanas pretpasākumu trīs gadu plāns rāda – tie kļūs vēl nesalīdzināmi skarbāki un arī dārgāki, turklāt par aizdomīgu nu jau var tikt uzskatīts gandrīz vai ikviens Latvijas iedzīvotājs, uzņēmums un nevalstiskā organizācija.

Dīvains noslepenošanas pamatojums

No pagājušā gada 23. decembrī pieņemtā Ministru kabineta rīkojuma Nr. 653 ar garo nosaukumu „Par Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai (NILLTPFN) laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam” pašlaik noslepenots nav tikai pirmais punkts, kas paredz šāda plāna apstiprināšanu, un pēdējais, ar kuru spēku zaudē iepriekšējais – 2018.-2019. gada plāns.

Viss pārējais rīkojuma teksts ir ierobežotas pieejamības informācija, un Valsts kanceleja skaidro, ka šādu statusu dokumentiem noteicis iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pēc ministrijas valsts sekretāra vietnieka Jāņa Bekmaņa priekšlikuma. Pamatojums noslepenošanai: ja plānu priekšlaicīgi nodošot tiem, uz kuru tas attiecas, - sabiedrībai, tas varot negatīvi ietekmēt diskusijas par Latvijai piemērojamo FATF uzraudzības režīmu (t.i. iekļaušanu vai neiekļaušanu tā sauktajā „pelēkajā sarakstā”).

Patiesībā gan pilnajā Ministru kabineta rīkojuma tekstā, kas ir Pietiek rīcībā tāpat kā pats plāns, nekādas detalizētas informācijas nav, - ir tikai uzskaitīti kopumā vienpadsmit plāna rīcības virzieni (piemēram, „Konfiskācija”, „Preventīvie pasākumi”, „Uzraudzība”, „Finanšu izlūkošana” utml.) un noteiktas par to īstenošanu atbildīgās iestādes un citas iestādes.

Cita lieta – pats plāns uz gandrīz 60 lappusēm, kurā detalizēti aprakstīti neskaitāmi veidi, kā Latvijas valsts iestādes plāno līdz pat 2022. gada beigām starptautiskajiem vērotājiem apliecināt, ka visos iespējamos veidos cīnīsies ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un līdzīgām darbībām, kā arī aprēķinātas šīs apliecināšanas tiešās izmaksas.

Visapkārt aizdomīgi ļaudis un uzņēmumi

Pirmais iespaids, ko cilvēkam no malas rada valdības noslepenotais NILLTPFN plāns, ir – tā autori dažādās nelikumīgās legalizēšanas darbībās vai to atbalstīšanā jau a priori aizdomās tur ne tikai bankas un citas finanšu iestādes, bet faktiski ikvienu juridisko personu, nevalstisko organizāciju un veselas virknes profesiju pārstāvjus.

Galvenie „risku objekti” saskaņā ar plāna autoru uzskatiem ir ne tikai kredītiestādes, maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes, bet arī ieguldījumu brokeru sabiedrības un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, juridiska veidojuma vai juridiskās personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji, nodokļu konsultanti, ārpakalpojumu grāmatveži, pat neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji un zvērināti advokāti.

Ikvienas šīs nodarbes pārstāvjiem NILLTPFN plāna autoru ieskatā ir plašas iespējas legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus vai palīdzēt šādai legalizēšanai. Piemēram, ņemot vērā neatkarīgo juridisko pakalpojumu sniedzēju „nozares profesionāļu padziļinātās zināšanas normatīvajos aktos un ekonomikā, pastāv risks, ka konsultācijas tiek apzināti sniegtas vai neapzināti izmantotas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas mērķiem”. Arī attiecībā uz nodokļu konsultantiem pastāvot risks, ka viņu pakalpojumus var izmantot noziedznieki, lai veiktu dažādas darbības, tostarp pat „sagatavotu gada pārskatus”.

Aizdomīga profesija plāna sagatavotāju ieskatā ir arī zvērināti advokāti, jo „daļa no advokātu sniegtajiem pakalpojumiem var būt pievilcīgi noziedzniekiem, kas vēlas slēpt noziedzīgi iegūtu līdzekļu izcelsmi”. Tāpat noziedznieki varot izmantot zvērinātu advokātu statusa priekšrocības, pilnvarojot profesijas pārstāvi rīkoties klienta interesēs, piemēram, iegādāties nekustamo īpašumu.

Nozīmīgās nacionālās ievainojamības

Taču arī tas nav viss: no plāna izriet, ka faktiski aizdomās var tikt turēta jebkura juridiskā persona un nevalstiskā organizācija. Juridiskajām personām piemītot iespējamība tās „izmantot, lai slēptu līdzekļu izcelsmi, maskētu patiesos labuma guvējus, kā arī nepiesaistītu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas uzraudzību un novēršanu atbildīgo institūciju uzmanību”.

Savukārt par nevalstiskajām organizācijām plānā norādīts, ka tās lielākoties „ieņem starpnieka lomu, lai piesaistītu līdzekļus un vēlāk tos novirzītu, slēpjot patieso saņēmēju un izlietojuma mērķi”, turklāt „var tikt iesaistītas vairākos vai jebkurā no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas shēmas posmiem: līdzekļu vākšana, legalizācija, sadale”.

Iespaidīgs ir arī „nozīmīgāko nacionālo ievainojamību” radošo faktoru uzskaitījums, kurā iekļauti pat neklātienē – tātad ārpus banku filiālēm – saņemami finanšu pakalpojumi, kas radot „anonimitātes un krāpniecības risku, kā rezultātā nauda var tikt nodota trešajai personai”. Šādi pakalpojumi „ir viegli un ātri pieejami, un nav skaidrs iegūto līdzekļu izlietošanas mērķis.

Vēl vienu „nozīmīgu nacionālo ievainojamību” valdības apstiprinātā un noslepenotā plāna autoru ieskatā radot arī biedrībām esošā „iespēja brīvi saņemt ziedojumus, kā avoti netiek uzskaitīti, turklāt praksē konstatētas grūtības veikt mērķziedojumu izlietošanas kontroli”.

Konkrētie pasākumi

Lielākā daļa valdības plāna ir veltīta dažādām aktivitātēm, kuru veikšana palīdzēšot valstij sekmīgi apkarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un radīt labvēlīgu priekšstatu par šādām valsts pūlēm starptautisko organizāciju vērtējumā.

Daudzas aktivitātes ir aprakstītas ļoti vispārīgi, taču kopējais iespaids ir viennozīmīgs – nozīmīgi paplašinot potenciāli aizdomīgo personu loku, kontrolējošo iestāžu finansējumu, pilnvaras un resursus, valdība tuvākajos trīs gados plāno nozīmīgi birokratizēt uzņēmējdarbības iespējas Latvijā.

Atsevišķas aktivitātes ir aprakstītas pietiekami skaidri: ir minēta gan vienkāršota ziņošanas par aizdomīgiem darījumiem kārtība, gan iespēja „ieviest nelicencēto likuma subjektu darbības uzsākšanas kontroles mehānismus”, gan nepieciešamība licencēt pat nodokļu konsultantus un juridisko pakalpojumu sniedzējus.

Plānots, ka Valsts ieņēmumu dienestam un Finanšu izlūkošanas dienestam tiks nodrošināta iespēja vēl vienkāršāk piekļūt kredītiestāžu informācijai, lai „uzlabotu informācijas apmaiņu kredītiestāde – valsts”, un, lai kontrolējošās iestādes tiktu galā ar pieaugušajiem pienākumiem, tām tiks nodrošināts arī nozīmīgs finansējuma pieaugums.

Paredzēti arī sabiedrības informēšanas pasākumi – taču arī tajos dominēts aizdomīguma motīvs. Piemēram, iecerēts „pastiprināti informēt, sabiedrību, tai skaitā nevalstiskās organizācijas, par juridisko personu un nevalstisko organizāciju risku novērtējumu, tai skaitā īpaši norādot tos faktorus, kas paaugstina iespēju nevalstisko organizāciju sektoru izmantot ļaunprātīgos nolūkos”.

Taču plānā atrodami arī ļoti konkrēti uzdevumi, minot pat obligāti ierosināmu lielo kriminālprocesu skaitu un līdzīgus mērķus. „Virzīt prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai vismaz piecas apjomīgas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietas divu gadu,” – arī šāds uzdevums noteikts valdības noslepenotajā plānā.

Plānā, kas it kā paredzēts cīņai pret noziedzīgu līdzekļu legalizāciju, pieminēta pat cīņa ar... radikalizāciju, tostarp paredzēts veikt „radikalizācijai visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām tuvu stāvošu profesionālo grupu apmācība par radikalizācijas pazīmēm un novēršanu”.

Pasākumu ietekme nav aprēķināta

Plāna īstenošana trīs gadu laikā prasīs arī nozīmīgu finansējumu: tā autori aplēsuši, ka šogad plāna realizēšanai nepieciešami 4,79 miljoni eiro, nākamgad - 4,95 miljoni eiro, aiznākamgad - 4,87 miljoni eiro.,

Taču zīmīgi, ka S. Ģirģena vadītās ministrijas izstrādātajā un Krišjāņa Kariņa valdības apstiprinātajā plānā nav atrodami ne tikai kādi aprēķini par to, kāda būs tajā ietverto aktivitāšu netiešā ietekme uz uzņēmējdarbību, bet pat norāde, ka šādi apsvērumi ņemti vērā.

Tā vietā ir minēts plāna apstiprinātāju prioritārais mērķis – „veicināt Latvijas starptautisko reputāciju kā valsts, kas veiksmīgi stiprinājusi finanšu sektoru krīzes situācijā. Latvijas finanšu sektora reputācijas uzlabošana”.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

78
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...