Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar šo lūdzam novērtēt patiesi kritisko situāciju demogrāfijas jomā un noteikt atbalstu ģimenēm ar bērniem kā vienu no nākamās valdības prioritātēm. Tā tas ir jebkurā atbildīgā ES valstī – demogrāfija līdzās aizsardzībai ir valstu augstākās stratēģiskās prioritātes.

Lūdzam atbildīgi novērtēt pašreizējo situāciju, kas nenoliedzami ir kritiska un nopietni apdraud Latvijas kā valsts, tautas nākotni pārredzamā laika posmā. To apliecina tādu organizāciju kā ANO un ES statistikas dati. Atzīti ārvalstu un vietējie akadēmiskie speciālisti norāda, ka ir pamats ļoti nopietnām bažām par latviešu kā tautas nākotnes izredzēm. Kopumā situāciju var vērtēt kā ārkārtas jeb “force majeure”.

Daži no faktiem. Saskaņā ar ANO statistiku procentuālā izteiksmē Latvija ir valsts, kas ir pazaudējusi visvairāk iedzīvotāju pasaulē – 18,4% kopš 2000. gada (1). Tik dramatiska aina nav nevienai no ES dalībvalstīm. Dabiskā pieauguma jeb dzimstības/mirstības bilance ir bijusi negatīva visus 28 gadus kopš 1991. gada. Katru gadu nomirst vidēji par nu jau 7000 (!) cilvēku vairāk nekā piedzimst (2). Latvijas iedzīvotāji ir visstraujāk novecojusī sabiedrība pasaulē. Iedzīvotāju skaita samazinājums pats par sevi nav vienīgā problēma, vislielākais apdraudējums, ko apzinās jebkurš speciālists, ir kritiskā vecuma struktūra. Tā Latvijā ir uz sabrukuma robežas. Proti – jauno skaits ir nesamērīgi mazs pret novecojošo sabiedrības daļu.

Tiek pieņemts, ka no Latvijas dažādu iemeslu dēļ ir izceļojuši apmēram 300 000 cilvēku. Ņemot vērā, ka vislielākā daļa no aizbraucējiem bija ģimenes ar bērniem un jaunieši, kuri vēl tikai veidos ģimenes, tad šādi esam zaudējuši apmēram trešdaļu no nākamajām paaudzēm. Ļoti svarīgas ir sekmīgi uzsāktās remigrācijas programmas. Vienīgi ir jāapzinās, ka tās spēs aptvert tikai daļu no aizbraucējiem. Akadēmiski pētījumi līdzīgās situācijās liecina – ja aizbraucējs ir nodzīvojis jaunajā mītnes valstī ilgāk par 4–5 gadiem, tad teorētiskā iespējamība, ka viņš atgriežas, samazinās līdz pat 20% (3, 4, 5). Tas nav tikai atalgojuma jautājums – cilvēki sociāli iesakņojas.

Šo skumjo ainu apliecina arī skolēnu skaita samazinājums. Ja 2000. gada 1. septembrī Latvijā uz skolām aizgāja 344 000 skolēnu, tad jau 2015. gadā skolēnu skaits Latvijā bija sarucis līdz 202 000. Salīdzinoši īsā laikā posmā esam pazaudējuši 142 000 skolas vecuma bērnu (6). Tās ir skaudri redzamās emigrācijas un demogrāfiskās “bedres” sekas. Šobrīd situācija ir stabilizējusies, bet pēc pāris gadiem atkal gaidāms nākamais kritums. Jo potenciālo nākamo vecāku skaits Latvijā pēc 90. gadu straujā dzimstības samazinājuma ir kritiski mazs.

Kopumā situācija diemžēl, kā nesen atzina demogrāfijas lietu speciālists Pēteris Zvidriņš, ir vērtējama “smagāka nekā kara zaudējumi”.

Būtiski saprast, ka tik smaga demogrāfiskā situācija neizbēgami ietekmē arī politisko un ekonomisko stabilitāti. Investori atturas ienākt, jo redz patērētāju un darbaspēka deficītu. Valstī krītas IKP veidotāju, nodokļu maksātāju skaits, kas spiedīs jebkuru valdību lūkoties pēc viesstrādniekiem un/vai paaugstināt nodokļus uzņēmējiem un strādājošajiem.

Līdzās šiem kritiskajiem skaitļiem ir arī zināmi cerību asni – pēdējos gados ir bijis redzams rezultatīvs valdības darbs ģimeņu ar bērniem atbalstam, kuru pamatā veikusi Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisija un Demogrāfisko lietu centrs (DLC) Imanta Parādnieka vadībā. Šobrīd redzams, ka aktīva rīcība ir attaisnojusies, situācija sāk pamazām stabilizēties, ir palielinājusies dzimstība – šobrīd Latvijā ir vidēji 1,7–1,8 bērni uz sievieti, kas ir vairāk nekā vidēji ES un pat nedaudz vairāk nekā Igaunijā. Kopš neatkarības atjaunošanas vērojams lielākais daudzbērnu ģimeņu skaita pieaugums. Samazinājies aizbraukušo skaits un palielinājies to, kas atgriežas. Pagājušais – 2018. – gads bija izsludināts arī par Goda ģimenes gadu, ko daudzbērnu ģimenes novērtēja, sakot, ka beidzot jutušies novērtēti.

Ir izstrādātas un īstenotas vairāk nekā 15 dažādas iniciatīvas, tikai pēdējo divu gadu laikā valsts budžetā panākts atbalsta palielinājums ģimenēm ar bērniem par apmēram 55 miljoniem eiro.

Daži piemēri par paveikto ģimeņu atbalsta jomā:

- panākts bērna kopšanas pabalsta pagarinājums līdz bērna pusotra gada vecumam;

- vairāk nekā divas reizes palielināts pabalsts bērna uzturam audžuģimenēs un palielināta atlīdzība par audžuģimenes darbu;

- daudzbērnu ģimenes – Latvijas Goda ģimenes – vecāki starppilsētu sabiedriskajā transportā saņem 50% atlaidi un bērni – pat 90% atlaidi biļetes iegādei;

- uzsākts darbs mājokļu programmas paplašināšanā;

- ieviestas ģimenes valsts pabalsta piemaksas, būtiski palielinot atbalstu ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem (divu bērnu ģimenēs + 10 eiro, trīs bērnu ģimenēs + 66, četru bērnu +116, piecu bērnu + 166 utt.). Ģimenēs par trešo nepilngadīgo apgādājamo – pabalsts 100 eiro mēnesī. Palielinājums no 34 eiro;

- ģimenes valsts pabalstu turpmāk varēs saņemt arī tie vecāki, kuru bērni mācās profesionālajās un Kultūras ministrijas pārziņā esošajās izglītības iestādēs, turklāt to saņems arī par bērniem, kuri sasnieguši 19 gadu vecumu, bet turpina iegūt vidējo izglītību;

- nodokļu reformas ietvaros apstiprināti lielāki atvieglojumi par apgādājamajiem: šogad tie ir 230 eiro par katru apgādājamo jeb 46 eiro, kas paliek vecāka rīcībā; no nākamā, 2020. gada – 250 eiro jeb 50 eiro vecākam par katru bērnu.

Aicinām Saeimas deputātus un nākamo valdību atzīt demogrāfiju par vienu no prioritātēm un turpināt Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas un Demogrāfisko lietu centra uzsākto darbu. Tāpat aicinām noteikt, kad Latvija sasniegs OECD valstu vidējo atbalstu demogrāfijai 2,5% no IKP un kad nekavējoties tiks atrisināts jautājums par taisnīgām sociālajām iemaksām vecākiem bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā.

1) https://population.un.org/wpp/Download/Standard/Population/

2) https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/meklet-tema/2402-iedzivotaju-skaita-izmainas-latvija-2017

3) https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/4788/29570-Ivars_Indans_2012.pdf?sequence=1

4) https://hal.archives-ouvertes.fr/hal-01237439/document

5) http://www.integrazionemigranti.gov.it/Documenti-e-ricerche/Bonifazi-Paparusso-2018.pdf

6) http://www.izm.gov.lv/images/aktualitates/2017/skolu_statistika_15092017.pdf

* Leonīds Mucenieks, Latvijas daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienība

Inga Akmentiņa-Smildziņa, Latvijas vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv”

Otto Ozols, nodibinājums “Nākotnes fonds”

Novērtē šo rakstu:

13
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

3

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

FotoDāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Lasīt visu...

21

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

FotoValstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Lasīt visu...

21

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

FotoNav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
Lasīt visu...

21

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

FotoAtgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā, es sapratu, ka mani priekšstati par izglītības sistēmas degradācijas procesu ir nepilnīgi. Neteikšu, ka tagad es visu saprotu līdz galam, bet dažas lietas noteikti esmu sapratis labāk. Un viens secinājums ir šāds: mūsu izglītības sistēma tika nolemta kraham nevis tajā brīdī, kad mēs sākām ieviest degradējošas mācību programmas, bet tad, kad mēs salauzām izglītības procesa ētisko mugurkaulu.
Lasīt visu...

21

Izdevusies valsts

Foto1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar mani “nedistancējās” daži cilvēki, ar kuriem draudzīgi parunājām. Par to mūs izdrāza “izdevusies valsts”, kaut gan neviens necieta, nevienam no klātesošajiem nekas ļauns netika nodarīts un arī šodien pasaulē ir jau pierādīts, ka distancēšanās bija lielākais absurds pasaules vēsturē.
Lasīt visu...

21

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

FotoJaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir atkal iestrēdzis. Darbu pabeigšanas termiņš atkal nav zināms, un pašlaik jau tiek runāts par līguma laušanu starp darba pasūtītāju (Valsts nekustamie īpašumi) un celtniekiem (Skonto). Tas savukārt nozīmētu remonta beigu atlikšanu vēl uz 2-3 gadiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...