Valdības veidotājiem, Latvijas Republikas Saeimas deputātiem: aicinājums noteikt demogrāfiju par Latvijas valsts stratēģisko prioritāti
Nevalstiskās organizācijas*23.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar šo lūdzam novērtēt patiesi kritisko situāciju demogrāfijas jomā un noteikt atbalstu ģimenēm ar bērniem kā vienu no nākamās valdības prioritātēm. Tā tas ir jebkurā atbildīgā ES valstī – demogrāfija līdzās aizsardzībai ir valstu augstākās stratēģiskās prioritātes.
Lūdzam atbildīgi novērtēt pašreizējo situāciju, kas nenoliedzami ir kritiska un nopietni apdraud Latvijas kā valsts, tautas nākotni pārredzamā laika posmā. To apliecina tādu organizāciju kā ANO un ES statistikas dati. Atzīti ārvalstu un vietējie akadēmiskie speciālisti norāda, ka ir pamats ļoti nopietnām bažām par latviešu kā tautas nākotnes izredzēm. Kopumā situāciju var vērtēt kā ārkārtas jeb “force majeure”.
Daži no faktiem. Saskaņā ar ANO statistiku procentuālā izteiksmē Latvija ir valsts, kas ir pazaudējusi visvairāk iedzīvotāju pasaulē – 18,4% kopš 2000. gada (1). Tik dramatiska aina nav nevienai no ES dalībvalstīm. Dabiskā pieauguma jeb dzimstības/mirstības bilance ir bijusi negatīva visus 28 gadus kopš 1991. gada. Katru gadu nomirst vidēji par nu jau 7000 (!) cilvēku vairāk nekā piedzimst (2). Latvijas iedzīvotāji ir visstraujāk novecojusī sabiedrība pasaulē. Iedzīvotāju skaita samazinājums pats par sevi nav vienīgā problēma, vislielākais apdraudējums, ko apzinās jebkurš speciālists, ir kritiskā vecuma struktūra. Tā Latvijā ir uz sabrukuma robežas. Proti – jauno skaits ir nesamērīgi mazs pret novecojošo sabiedrības daļu.
Tiek pieņemts, ka no Latvijas dažādu iemeslu dēļ ir izceļojuši apmēram 300 000 cilvēku. Ņemot vērā, ka vislielākā daļa no aizbraucējiem bija ģimenes ar bērniem un jaunieši, kuri vēl tikai veidos ģimenes, tad šādi esam zaudējuši apmēram trešdaļu no nākamajām paaudzēm. Ļoti svarīgas ir sekmīgi uzsāktās remigrācijas programmas. Vienīgi ir jāapzinās, ka tās spēs aptvert tikai daļu no aizbraucējiem. Akadēmiski pētījumi līdzīgās situācijās liecina – ja aizbraucējs ir nodzīvojis jaunajā mītnes valstī ilgāk par 4–5 gadiem, tad teorētiskā iespējamība, ka viņš atgriežas, samazinās līdz pat 20% (3, 4, 5). Tas nav tikai atalgojuma jautājums – cilvēki sociāli iesakņojas.
Šo skumjo ainu apliecina arī skolēnu skaita samazinājums. Ja 2000. gada 1. septembrī Latvijā uz skolām aizgāja 344 000 skolēnu, tad jau 2015. gadā skolēnu skaits Latvijā bija sarucis līdz 202 000. Salīdzinoši īsā laikā posmā esam pazaudējuši 142 000 skolas vecuma bērnu (6). Tās ir skaudri redzamās emigrācijas un demogrāfiskās “bedres” sekas. Šobrīd situācija ir stabilizējusies, bet pēc pāris gadiem atkal gaidāms nākamais kritums. Jo potenciālo nākamo vecāku skaits Latvijā pēc 90. gadu straujā dzimstības samazinājuma ir kritiski mazs.
Kopumā situācija diemžēl, kā nesen atzina demogrāfijas lietu speciālists Pēteris Zvidriņš, ir vērtējama “smagāka nekā kara zaudējumi”.
Būtiski saprast, ka tik smaga demogrāfiskā situācija neizbēgami ietekmē arī politisko un ekonomisko stabilitāti. Investori atturas ienākt, jo redz patērētāju un darbaspēka deficītu. Valstī krītas IKP veidotāju, nodokļu maksātāju skaits, kas spiedīs jebkuru valdību lūkoties pēc viesstrādniekiem un/vai paaugstināt nodokļus uzņēmējiem un strādājošajiem.
Līdzās šiem kritiskajiem skaitļiem ir arī zināmi cerību asni – pēdējos gados ir bijis redzams rezultatīvs valdības darbs ģimeņu ar bērniem atbalstam, kuru pamatā veikusi Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisija un Demogrāfisko lietu centrs (DLC) Imanta Parādnieka vadībā. Šobrīd redzams, ka aktīva rīcība ir attaisnojusies, situācija sāk pamazām stabilizēties, ir palielinājusies dzimstība – šobrīd Latvijā ir vidēji 1,7–1,8 bērni uz sievieti, kas ir vairāk nekā vidēji ES un pat nedaudz vairāk nekā Igaunijā. Kopš neatkarības atjaunošanas vērojams lielākais daudzbērnu ģimeņu skaita pieaugums. Samazinājies aizbraukušo skaits un palielinājies to, kas atgriežas. Pagājušais – 2018. – gads bija izsludināts arī par Goda ģimenes gadu, ko daudzbērnu ģimenes novērtēja, sakot, ka beidzot jutušies novērtēti.
Ir izstrādātas un īstenotas vairāk nekā 15 dažādas iniciatīvas, tikai pēdējo divu gadu laikā valsts budžetā panākts atbalsta palielinājums ģimenēm ar bērniem par apmēram 55 miljoniem eiro.
Daži piemēri par paveikto ģimeņu atbalsta jomā:
- panākts bērna kopšanas pabalsta pagarinājums līdz bērna pusotra gada vecumam;
- vairāk nekā divas reizes palielināts pabalsts bērna uzturam audžuģimenēs un palielināta atlīdzība par audžuģimenes darbu;
- daudzbērnu ģimenes – Latvijas Goda ģimenes – vecāki starppilsētu sabiedriskajā transportā saņem 50% atlaidi un bērni – pat 90% atlaidi biļetes iegādei;
- uzsākts darbs mājokļu programmas paplašināšanā;
- ieviestas ģimenes valsts pabalsta piemaksas, būtiski palielinot atbalstu ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem (divu bērnu ģimenēs + 10 eiro, trīs bērnu ģimenēs + 66, četru bērnu +116, piecu bērnu + 166 utt.). Ģimenēs par trešo nepilngadīgo apgādājamo – pabalsts 100 eiro mēnesī. Palielinājums no 34 eiro;
- ģimenes valsts pabalstu turpmāk varēs saņemt arī tie vecāki, kuru bērni mācās profesionālajās un Kultūras ministrijas pārziņā esošajās izglītības iestādēs, turklāt to saņems arī par bērniem, kuri sasnieguši 19 gadu vecumu, bet turpina iegūt vidējo izglītību;
- nodokļu reformas ietvaros apstiprināti lielāki atvieglojumi par apgādājamajiem: šogad tie ir 230 eiro par katru apgādājamo jeb 46 eiro, kas paliek vecāka rīcībā; no nākamā, 2020. gada – 250 eiro jeb 50 eiro vecākam par katru bērnu.
Aicinām Saeimas deputātus un nākamo valdību atzīt demogrāfiju par vienu no prioritātēm un turpināt Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas un Demogrāfisko lietu centra uzsākto darbu. Tāpat aicinām noteikt, kad Latvija sasniegs OECD valstu vidējo atbalstu demogrāfijai 2,5% no IKP un kad nekavējoties tiks atrisināts jautājums par taisnīgām sociālajām iemaksām vecākiem bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā.
1) https://population.un.org/wpp/Download/Standard/Population/
3) https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/4788/29570-Ivars_Indans_2012.pdf?sequence=1
4) https://hal.archives-ouvertes.fr/hal-01237439/document
5) http://www.integrazionemigranti.gov.it/Documenti-e-ricerche/Bonifazi-Paparusso-2018.pdf
6) http://www.izm.gov.lv/images/aktualitates/2017/skolu_statistika_15092017.pdf
* Leonīds Mucenieks, Latvijas daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienība
Inga Akmentiņa-Smildziņa, Latvijas vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv”
Otto Ozols, nodibinājums “Nākotnes fonds”
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
