Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Visi tie, kuriem ir pilnīgi skaidrs, ka Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis paši sarīkoja savas nepilnu miljardu vērtās Parex bankas krahu un to zaudēja tāpēc, lai ieriebtu Latvijas valstij, šo interviju var nelasīt. Savukārt visiem pārējiem Pietiek lasītājiem, kuriem varētu būt interesanti uzzināt arī pašu bijušo bankas saimnieku skatījumu uz pirms pieciem gadiem notikušo finanšu katastrofu, tās iemesliem un tālākajiem notikumiem, šodien un nākamās divas dienas būs iespējams ar to iepazīties ekskluzīvā intervijā ar bijušo bankas prezidentu Valēriju Karginu.

- Vai iznākums "Parex bankai" vispār varēja būt cits? Pēc būtības neliela vietējā kapitāla banka bez stingras finanšu aizmugures mēģina spēlēt vienā līgā ar lielām reģionālām universālajām bankām - vai tiešām, tagad raugoties atpakaļ, bija pamatota Jūsu cerība sekmīgi konkurēt šajā tirgū? Ja jā, kādā veidā?

- Vispirms vēlos uzsvērt, ka Latvijā neviens nav radījis tik lielu biznesu, kādu radījām mēs ar Viktoru. Mēs nekad nedarījām to, ko tautā dēvē par “zāģēšanu budžetam”, tas ir, mēs nekrāpāmies ar nodokļiem, nedevām kukuļus un nepiedalījāmies privatizācijā, ja par tādu neuzskata faktiski nestrādājošas PSRS Celtniecības bankas nodaļas un PSRS Bankas Latvijas nodaļas nopirkšanu par skaidru naudu.

Jūsu uzdotais jautājums ļauj man no mana redzes punkta raksturot, kāda bija AS “Parex banka” pirms 2008.gada novembra, kad banku pārņēma valsts.

"Parex banka" vienmēr bija likvīda un līdz 2008.gada vidum vienmēr strādāja ar neto peļņu. Pārskats par bankas 2007.gada darbības rezultātiem (Gada pārskats), ko bija auditējusi zvērinātu revidentu kompānija SIA "Ernst&Young Baltic", konstatēja, ka "Parex bankas" grupai uz 2007.gada 31.decembri aktīvi bija 3,35 miljardi latu apjomā, grupas pašas kapitāls bija 226 miljoni latu, bet neto pelņa 2007.gadā bija bijusi 41,4 miljoni LVL. Visa peļņa tika atstāta bankā tās attīstībai.

Ļoti būtiski, ka noguldījumi bankā uz 2007.gada beigām pārsniedza divus miljardus latu. To īpaši uzsveru, jo "Parex banka" bija vienīgā no lielajām Latvijas bankām, kurā noguldījumi pārsniedza kredītu apjomu, kamēr lielajās reģionālajās universālajās bankās (kā Jūs tās dēvējat) kredītu portfelis 2-3 reizes pārsniedza noguldījumus. Kā Jūs labi ziniet, tad šie lielumi raksturo uzkrāšanas un patēriņa attiecību sabiedrībā.

Par manu vārdu patiesību var pārliecināties gan no publiski pieejamā AS "Parex banka" 2007.gada gada pārskata, gan no Komercbanku asociācijas rīcībā esošajiem operatīvajiem datiem par Latvijas kredītiestāžu darbību. Starp noguldījumiem bija arī lielāko akcionāru noguldījumi, kuri palika bankā pēc mūsu aiziešanas, un mēs neveicām nekādas darbības, lai krīzes laikā savus depozītus no bankas izņemtu.

Ļoti pozitīvs bija auditoru kompānijas SIA "Ernst&Young Baltics" revidentu atzinums arī par bankas 2008.gada pirmā pusgada darba rezultātiem. Bankas 2008. gada pirmā pusgada revidētā neto peļņa tika apstiprināta 10.43 miljonu latu apmērā, bet "Parex bankas" grupai -11.6 miljonu latu apmērā. Vēl 14.oktobrī, tas ir, nepilnu mēnesi pirms bankas pārņemšanas sākuma FKTK šos rezultātus akceptēja un atļāva "Parex bankai" iekļaut 2008. gada pirmā pusgada revidēto peļņu pirmā līmeņa kapitālā. Uz to brīdi banka strādāja daudzās valstīs, tajā skaitā Zviedrijā, Krievijā, Azerbaidžānā, Ukrainā, Šveicē un citur.

2008.gada janvārī Vācijas banku asociācija (Bundesverband Deutsche Banken) atļāva "Parex bankas" Vācijas filiālei iesaistīties Noguldījumu garantiju fondā ar limitu 1,5 miljoni EUR uz vienu klientu. No visu Eiropas Savienības "jauno" valstu bankām, kas strādāja Vācijā, vienīgi "Parex banka" tika uzņemta Vācijas banku asociācijas Noguldījumu garantiju fondā. Tāpat vienīgā banka Baltijā, kam bija dotas tiesības emitēt "American Express" maksājumu kartes, bija "Parex banka".

Starptautiskā reitingu aģentūra "Moody’s Investors Service" 2007.gada februārī paaugstināja "Parex bankas" kredītu reitingu līdz investīcijas kategorijai Baa3. 2008.gada janvārī, izvērtējot gada rezultātus, "Moody’s Investors Service" apstiprināja bankai piešķirto reitingu Baa3 ar stabilu attīstības prognozi ilgtermiņa noguldījumiem nacionālajā valūtā. Ar šādu reitingu "Parex banka" bija vienīgā finanšu iestāde Baltijā.

"Parex Asset Management" (PAM) bija lielākais ātri augošais aktīvu pārvaldītājs Baltijā. 2007.gada jūnijā PAM tika ietverts 400 Eiropas lielāko aktīvu pārvaldītāju sarakstā, ko gatavoja žurnāls "Investment & Pensions Europe". Savukārt žurnāls " Funds Europe" piešķīra PAM-am balvu (European Specialist Investment Firm 2007).

No iepriekš minētā vajadzētu varēt secināt, ka "Parex banka" ļoti daudzos parametros sekmīgi konkurēja ar citām bankām ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas tirgū. It īpaši tas attiecas uz bankas sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Konkurēt kvantitātes rādītājos nebija bankas pašmērķis. Mēs necentāmies konkurēt izsniegto kredītu apjomā un pieaugumā, cenšoties visu laiku turēt kredītu portfeli samērīgā apjomā ar piesaistītajiem noguldījumiem. Tieši lielajām zviedru bankām 2006.-2008.gados kredītu portfelis auga daudz straujāk Sevišķi "Swedbank", kas forsēja hipotekāro kreditēšanu, strauji palielinot savu īpatsvaru un iegūstot milzīgu tirgus daļu. "Parex bankas" kredītu portfelis bija daudz diversificētāks gan valstu, gan nozaru riskos.

- Jūs tiešām cerējāt, ka kritiskā brīdī Latvijas valsts Jūsu bankai sniegs vajadzīgo finansiālo palīdzību? Kas tieši bija šīs cerības pamatā?

- Līdz 2008.gada vidum nebija nekādu kritisku momentu mūsu darbībā un attiecībās ar valsts institūcijām. "Parex bankas" darbības laikā Valsts kase ne reizi vien tika ņēmusi no mums līdzekļus, savukārt mūsu banka bija lielākais valsts obligāciju pircējs. Līdz pat 2008.gada septembrim ekonomika un bizness notika sabalansēti un pārskatāmi, bet to pārtrauca straujais kritiens ASV fondu tirgos, kuru aktīvi, bet konservatīvi dalībnieki mēs bijām. Kulminācijas punkts bija "Lehman Brothers" bankas bankrots septembra vidū.

Mēs arī nevarējām nebūt fondu tirgus dalībnieki, jo piesaistīto noguldījumu apjoms gan mūsu bankai, gan citām bankām bija liels un, objektīvi runājot, Latvija nespēja šos līdzekļus patērēt. Arī Skandināvijas un citu Baltijas valstu ekonomikas bija pietiekami nodrošinātas ar kredītiem un tālāks kreditēšanas pieaugums varēja novest vienīgi pie kredītu portfeļu kvalitātes krituma. Tieši tāpēc mēs Latvijā un kaimiņvalstīs ierobežojām kreditēšanas apjomu pieaugumu. Kā jau minēju iepriekš, kvantitatīvie rādītāji uz kvalitātes rēķina nebija mūsu mērķis. Krievijas tirgus mums nebija terra incognita, taču mēs stratēģisku apsvērumu dēļ nekļuvām par Krievijas fondu tirgus dalībniekiem, bet kredītus izsniedzām pēc rūpīgas klienta kredītspējas izpētes. Tādējādi darbošanās Ziemeļamerikas un Rietumeiropas fondu tirgos bija mūs bankas attīstības obligāts nosacījums.

Summa 200 miljoni latu, ko mēs oktobra pēdējā dekādē lūdzām valstij noguldīt mūsu bankā likviditātes nodrošināšanai, nebija neadekvāta, ja ņem vērā bankas aktīvus uz to brīdi, kā arī to, ka mēs to būtu garantējuši ar vērtspapīru ķīlu. Tajā brīdi saņemt kredītu no Amerikas vai Eiropas kredītiestādēm bija neiespējami, jo krīzes apstākļos privātajā biznesā katrs glābjas, kā prot un var. Valstis šādā situācijā cenšas glābt savas “slaucamās govis”- bankas, kas ir lielās nodokļu maksātājas un iekšējā kopprodukta balsts. Sniegšu nelielu pārskatu par globālās krīzes attīstību un valstīm, kur bankām finansiālais atbalsts tika sniegts.

2008.gada septembrī - oktobrī ASV palīdzību valdībai lūdza divi lielākie hipotekāro kredītu pircēji - Fannie Mae un Freddie Mac. 7.septembrī palīdzība minētajiem fondiem arī tika sniegta. Savukārt 15.septembrī ASV valdība paziņoja, ka atsaka valsts palīdzību Lehman Brothers bankai, un tā paziņoja par bankrota procedūras uzsākšanu. Tajā pat laikā 16.septembrī ASV valdība sniedza finansiālu palīdzību 85 miljardi dolāru apjomā apdrošināšanas kompānijai AIG, pretim saņemot 80% kompānijas akciju.

2008.gada 25.septembrī ASV banku uzraudzības institūcija paziņoja par Washington Mutual bankas bankrotu un tās pārdošanu JP Morgan Chase bankai. 2008.gada 17.septembrī ar Lielbritānijas valdības atbalstu tika glābta Lloyds banka, kas tika apvienota ar HBO banku. 28.septembrī Nīderlandes, Beļģijas un Luksemburgas valdības kopīgi investēja Fortis bankā 11,2 miljardus EUR.

29.septembrī Islandes valdība nacionalizēja trešo lielāko banku – Glitnir, kurai bija radušās likviditātes problēmas. Tajā pat dienā Lielbritānijas valdība paziņoja par Bradford&Bingley bankas bankrotu un aktīvu pārdošanu Spānijas bankai Santander. 2008.gada 30.septembrī Francijas, Beļģijas un Luksemburgas valdības kopīgi investēja Dexia bankā 6,4 miljardus EUR.

6.oktobrī Vācijas valdība investēja 50 miljardus EUR Hypo Real Estate bankā. 2008.gada 7.un 9.oktobrī Islandes valdība pārņēma divas lielākās bankas - Landsbanki un Kaupthing. 2008.gada 13.oktobrī Lielbritānijas valdība paziņoja, ka investēs divu lielu banku Royal Bank of Scotland un HBOS kapitālā 37 miljardus GBP. 19.oktobrī Nīderlandes valdība investēja 10 miljardus EUR ING bankas stabilizēšanā. 3.oktobrī ASV valdība saņēma atbalstu savam ekonomikas glābšanas plānam 700 miljardu USD apjomā.

Tajā pat dienā Lielbritānijas valdība palielināja noguldījumu garantiju summu no 35 tūkstošiem GBP līdz 50 tūkstošiem GBP. 6.oktobrī Vācijas kanclere paziņoja, ka Vācijas valdība garantē visus privātpersonu noguldījumus pilnā apjomā. 14.oktobrī ASV valdība paziņoja, ka finanšu krīzes pārvarēšanai tā ieguldīs privāto banku kapitālā 250 miljardus USD. 20.oktobrī savu finanšu krīzes pārvarēšanas un seku minimizēšanas programmu paziņoja Zviedrija, kas bija gatava šim nolūkam tērēt 1,5 triljonus SEK.

Īpaši sāpīgi salīdzināt situāciju Latvijā ar situāciju Zviedrijā. Mums tur bija filiāle, un tāpēc mums ir zināms, cik cieši tur valsts sadarbojās ar bankām. Centrālā banka un banku uzraudzība darbojās mērķtiecīgi un rezultatīvi. Valsts atbalsts bija visaptverošs, tajā skaitā arī morālais. Krīzes priekšā Zviedrijas sabiedrība, ko vieno kopēja vēsture un nacionālās jūtas, apvienoja spēkus krīzes ietekmes minimizēšanai.

Savukārt, kad mēs vērsāmies pie valdības ar visai adekvāta, manuprāt, atbalsta lūgumu, izrādījās, ka mūsu valsts amatpersonas nekādi nebija iedomājušās, ka krīze atnāks arī uz Latviju. Valsts varas pārstāvji krīzes situācijā centās labi izskatīties savu vēlētāju acīs. Mēs to uztvērām kā kompetences trūkumu. Ar to mēs izskaidrojām, kāpēc netiek veiktas aktīvas darbības krīzes pārvarēšanai nepieciešami līdzekļu piesaistei finanšu spilvena radīšanai. Patiesībā politiskā elite, izpatīkot sabiedriskajam viedoklim, uzsāka vainīgo meklēšanu, otrajā plānā atstājot praktiskos pasākumus krīzes pārvarēšanai.

Grūtības atgadās gan personīgajā dzīvē, gan valstī. Mūsu valstī tajā brīdī nepietika prasmes grūtību (krīzes) pārvarēšanai, sabiedrībai saliedējoties, kā tas notika Zviedrijā. Situāciju sarežģīja arī tas, ka mēs nebijām koalīcijas partiju sponsori un atbalstītāji. Varbūt tāpēc mums neizdevās izveidot normālu saprašanos un sadarbību ar valsti. Kā piemēru tam varu minēt faktu, ka ne mēs ar Viktoru, nedz jebkurš cits tā laika bankas vadošais darbinieks netika uzaicināts uz Ministru kabineta sēdi, kad tika skatīti jautājumi par "Parex banku". Mūsu kontakti ar izpildvaru aprobežojās ar nesagatavotām, pat haotiskām tikšanās reizēm ar premjeru un finanšu ministru, kas beidzās bez konkrētiem rezultātiem.

Ar šā brīža pieredzi ir grūti pārcelties uz 2008.gada rudeni un skatīt notikumus ar tā laika acīm. Tomēr prātā palikuši atsevišķi notikumi, kas raksturo oficiālo personu attieksmi. Tā, atceros FKTK vadītājas Irēnas Krūmanes interviju laikrakstam “Diena” 2008.gada 9.novembrī, kā arī vairākiem interneta portāliem un televīzijas kanāliem, kurā viņa paziņoja, ka no "Parex bankas" izņemti noguldījumi 240 miljonu apjomā. Tas tika pateikts visnepiemērotākajā brīdī, kad vismazāk vajadzēja tam pievērst sabiedrības uzmanību. Tas izprovocēja jaunu naudas aizplūšanas vilni. Līdzīgus piemērus tā laika notikumos varētu atrast ne vienu vien.

Ja man tagad jāatbild uz jautājumu, kas vainīgs— personas vai sistēma, ka stipra un veiksmīga banka (kā tas redzams no 2007.gada un 2008.gada pirmā pusgada auditiem) pēkšņi mainīja vadību un akcionārus, es tomēr teiktu, ka sistēma. Manā izpratnē tā laika valsts vadītāji bija slepeni marksisma ideju piekritēji, jo sabiedrības intereses stādīja augstāk par ekonomikas likumiem un privātajām interesēm. Viņi ticēja tam, ka valsts lomas palielināšana ekonomikā, arī banku sektorā, ir glābējs pret neveiksmēm. Šī ideja, manuprāt, pēdējos gados apgāzta ar prakses piemēriem. "Citadele" ir kļuvusi vājāka, nekā bija "Parex". To pierāda skaitļi. Pārliecība, ka valsts ir gudrāka par biznesu un patērētājiem, apskatāma "Citadele bankas" un "Revertas" piemēros, jo valstij šajās akciju sabiedrībās pieder 75% akciju un valsts tieši piedalās biznesa lēmumu pieņemšanā.

Intervijas turpinājums - rīt. Ja Jums, cienījamie lasītāji, ir racionāli, Jūsuprāt, būtisku sabiedrības daļu interesējoši jautājumi, uz kuriem Jūs vēlētos saņemt atbildes no Valērija Kargina, varam solīt, ka tos visus no Jūsu komentāriem savāksim kopā un nosūtīsim bijušajam baņķierim, - cerams, ka atbildēs.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...