Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Visi tie, kuriem ir pilnīgi skaidrs, ka Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis paši sarīkoja savas nepilnu miljardu vērtās Parex bankas krahu un to zaudēja tāpēc, lai ieriebtu Latvijas valstij, šo interviju var nelasīt. Savukārt visiem pārējiem Pietiek lasītājiem, kuriem varētu būt interesanti uzzināt arī pašu bijušo bankas saimnieku skatījumu uz pirms pieciem gadiem notikušo finanšu katastrofu, tās iemesliem un tālākajiem notikumiem, šodien un nākamās divas dienas būs iespējams ar to iepazīties ekskluzīvā intervijā ar bijušo bankas prezidentu Valēriju Karginu.

- Vai iznākums "Parex bankai" vispār varēja būt cits? Pēc būtības neliela vietējā kapitāla banka bez stingras finanšu aizmugures mēģina spēlēt vienā līgā ar lielām reģionālām universālajām bankām - vai tiešām, tagad raugoties atpakaļ, bija pamatota Jūsu cerība sekmīgi konkurēt šajā tirgū? Ja jā, kādā veidā?

- Vispirms vēlos uzsvērt, ka Latvijā neviens nav radījis tik lielu biznesu, kādu radījām mēs ar Viktoru. Mēs nekad nedarījām to, ko tautā dēvē par “zāģēšanu budžetam”, tas ir, mēs nekrāpāmies ar nodokļiem, nedevām kukuļus un nepiedalījāmies privatizācijā, ja par tādu neuzskata faktiski nestrādājošas PSRS Celtniecības bankas nodaļas un PSRS Bankas Latvijas nodaļas nopirkšanu par skaidru naudu.

Jūsu uzdotais jautājums ļauj man no mana redzes punkta raksturot, kāda bija AS “Parex banka” pirms 2008.gada novembra, kad banku pārņēma valsts.

"Parex banka" vienmēr bija likvīda un līdz 2008.gada vidum vienmēr strādāja ar neto peļņu. Pārskats par bankas 2007.gada darbības rezultātiem (Gada pārskats), ko bija auditējusi zvērinātu revidentu kompānija SIA "Ernst&Young Baltic", konstatēja, ka "Parex bankas" grupai uz 2007.gada 31.decembri aktīvi bija 3,35 miljardi latu apjomā, grupas pašas kapitāls bija 226 miljoni latu, bet neto pelņa 2007.gadā bija bijusi 41,4 miljoni LVL. Visa peļņa tika atstāta bankā tās attīstībai.

Ļoti būtiski, ka noguldījumi bankā uz 2007.gada beigām pārsniedza divus miljardus latu. To īpaši uzsveru, jo "Parex banka" bija vienīgā no lielajām Latvijas bankām, kurā noguldījumi pārsniedza kredītu apjomu, kamēr lielajās reģionālajās universālajās bankās (kā Jūs tās dēvējat) kredītu portfelis 2-3 reizes pārsniedza noguldījumus. Kā Jūs labi ziniet, tad šie lielumi raksturo uzkrāšanas un patēriņa attiecību sabiedrībā.

Par manu vārdu patiesību var pārliecināties gan no publiski pieejamā AS "Parex banka" 2007.gada gada pārskata, gan no Komercbanku asociācijas rīcībā esošajiem operatīvajiem datiem par Latvijas kredītiestāžu darbību. Starp noguldījumiem bija arī lielāko akcionāru noguldījumi, kuri palika bankā pēc mūsu aiziešanas, un mēs neveicām nekādas darbības, lai krīzes laikā savus depozītus no bankas izņemtu.

Ļoti pozitīvs bija auditoru kompānijas SIA "Ernst&Young Baltics" revidentu atzinums arī par bankas 2008.gada pirmā pusgada darba rezultātiem. Bankas 2008. gada pirmā pusgada revidētā neto peļņa tika apstiprināta 10.43 miljonu latu apmērā, bet "Parex bankas" grupai -11.6 miljonu latu apmērā. Vēl 14.oktobrī, tas ir, nepilnu mēnesi pirms bankas pārņemšanas sākuma FKTK šos rezultātus akceptēja un atļāva "Parex bankai" iekļaut 2008. gada pirmā pusgada revidēto peļņu pirmā līmeņa kapitālā. Uz to brīdi banka strādāja daudzās valstīs, tajā skaitā Zviedrijā, Krievijā, Azerbaidžānā, Ukrainā, Šveicē un citur.

2008.gada janvārī Vācijas banku asociācija (Bundesverband Deutsche Banken) atļāva "Parex bankas" Vācijas filiālei iesaistīties Noguldījumu garantiju fondā ar limitu 1,5 miljoni EUR uz vienu klientu. No visu Eiropas Savienības "jauno" valstu bankām, kas strādāja Vācijā, vienīgi "Parex banka" tika uzņemta Vācijas banku asociācijas Noguldījumu garantiju fondā. Tāpat vienīgā banka Baltijā, kam bija dotas tiesības emitēt "American Express" maksājumu kartes, bija "Parex banka".

Starptautiskā reitingu aģentūra "Moody’s Investors Service" 2007.gada februārī paaugstināja "Parex bankas" kredītu reitingu līdz investīcijas kategorijai Baa3. 2008.gada janvārī, izvērtējot gada rezultātus, "Moody’s Investors Service" apstiprināja bankai piešķirto reitingu Baa3 ar stabilu attīstības prognozi ilgtermiņa noguldījumiem nacionālajā valūtā. Ar šādu reitingu "Parex banka" bija vienīgā finanšu iestāde Baltijā.

"Parex Asset Management" (PAM) bija lielākais ātri augošais aktīvu pārvaldītājs Baltijā. 2007.gada jūnijā PAM tika ietverts 400 Eiropas lielāko aktīvu pārvaldītāju sarakstā, ko gatavoja žurnāls "Investment & Pensions Europe". Savukārt žurnāls " Funds Europe" piešķīra PAM-am balvu (European Specialist Investment Firm 2007).

No iepriekš minētā vajadzētu varēt secināt, ka "Parex banka" ļoti daudzos parametros sekmīgi konkurēja ar citām bankām ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas tirgū. It īpaši tas attiecas uz bankas sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Konkurēt kvantitātes rādītājos nebija bankas pašmērķis. Mēs necentāmies konkurēt izsniegto kredītu apjomā un pieaugumā, cenšoties visu laiku turēt kredītu portfeli samērīgā apjomā ar piesaistītajiem noguldījumiem. Tieši lielajām zviedru bankām 2006.-2008.gados kredītu portfelis auga daudz straujāk Sevišķi "Swedbank", kas forsēja hipotekāro kreditēšanu, strauji palielinot savu īpatsvaru un iegūstot milzīgu tirgus daļu. "Parex bankas" kredītu portfelis bija daudz diversificētāks gan valstu, gan nozaru riskos.

- Jūs tiešām cerējāt, ka kritiskā brīdī Latvijas valsts Jūsu bankai sniegs vajadzīgo finansiālo palīdzību? Kas tieši bija šīs cerības pamatā?

- Līdz 2008.gada vidum nebija nekādu kritisku momentu mūsu darbībā un attiecībās ar valsts institūcijām. "Parex bankas" darbības laikā Valsts kase ne reizi vien tika ņēmusi no mums līdzekļus, savukārt mūsu banka bija lielākais valsts obligāciju pircējs. Līdz pat 2008.gada septembrim ekonomika un bizness notika sabalansēti un pārskatāmi, bet to pārtrauca straujais kritiens ASV fondu tirgos, kuru aktīvi, bet konservatīvi dalībnieki mēs bijām. Kulminācijas punkts bija "Lehman Brothers" bankas bankrots septembra vidū.

Mēs arī nevarējām nebūt fondu tirgus dalībnieki, jo piesaistīto noguldījumu apjoms gan mūsu bankai, gan citām bankām bija liels un, objektīvi runājot, Latvija nespēja šos līdzekļus patērēt. Arī Skandināvijas un citu Baltijas valstu ekonomikas bija pietiekami nodrošinātas ar kredītiem un tālāks kreditēšanas pieaugums varēja novest vienīgi pie kredītu portfeļu kvalitātes krituma. Tieši tāpēc mēs Latvijā un kaimiņvalstīs ierobežojām kreditēšanas apjomu pieaugumu. Kā jau minēju iepriekš, kvantitatīvie rādītāji uz kvalitātes rēķina nebija mūsu mērķis. Krievijas tirgus mums nebija terra incognita, taču mēs stratēģisku apsvērumu dēļ nekļuvām par Krievijas fondu tirgus dalībniekiem, bet kredītus izsniedzām pēc rūpīgas klienta kredītspējas izpētes. Tādējādi darbošanās Ziemeļamerikas un Rietumeiropas fondu tirgos bija mūs bankas attīstības obligāts nosacījums.

Summa 200 miljoni latu, ko mēs oktobra pēdējā dekādē lūdzām valstij noguldīt mūsu bankā likviditātes nodrošināšanai, nebija neadekvāta, ja ņem vērā bankas aktīvus uz to brīdi, kā arī to, ka mēs to būtu garantējuši ar vērtspapīru ķīlu. Tajā brīdi saņemt kredītu no Amerikas vai Eiropas kredītiestādēm bija neiespējami, jo krīzes apstākļos privātajā biznesā katrs glābjas, kā prot un var. Valstis šādā situācijā cenšas glābt savas “slaucamās govis”- bankas, kas ir lielās nodokļu maksātājas un iekšējā kopprodukta balsts. Sniegšu nelielu pārskatu par globālās krīzes attīstību un valstīm, kur bankām finansiālais atbalsts tika sniegts.

2008.gada septembrī - oktobrī ASV palīdzību valdībai lūdza divi lielākie hipotekāro kredītu pircēji - Fannie Mae un Freddie Mac. 7.septembrī palīdzība minētajiem fondiem arī tika sniegta. Savukārt 15.septembrī ASV valdība paziņoja, ka atsaka valsts palīdzību Lehman Brothers bankai, un tā paziņoja par bankrota procedūras uzsākšanu. Tajā pat laikā 16.septembrī ASV valdība sniedza finansiālu palīdzību 85 miljardi dolāru apjomā apdrošināšanas kompānijai AIG, pretim saņemot 80% kompānijas akciju.

2008.gada 25.septembrī ASV banku uzraudzības institūcija paziņoja par Washington Mutual bankas bankrotu un tās pārdošanu JP Morgan Chase bankai. 2008.gada 17.septembrī ar Lielbritānijas valdības atbalstu tika glābta Lloyds banka, kas tika apvienota ar HBO banku. 28.septembrī Nīderlandes, Beļģijas un Luksemburgas valdības kopīgi investēja Fortis bankā 11,2 miljardus EUR.

29.septembrī Islandes valdība nacionalizēja trešo lielāko banku – Glitnir, kurai bija radušās likviditātes problēmas. Tajā pat dienā Lielbritānijas valdība paziņoja par Bradford&Bingley bankas bankrotu un aktīvu pārdošanu Spānijas bankai Santander. 2008.gada 30.septembrī Francijas, Beļģijas un Luksemburgas valdības kopīgi investēja Dexia bankā 6,4 miljardus EUR.

6.oktobrī Vācijas valdība investēja 50 miljardus EUR Hypo Real Estate bankā. 2008.gada 7.un 9.oktobrī Islandes valdība pārņēma divas lielākās bankas - Landsbanki un Kaupthing. 2008.gada 13.oktobrī Lielbritānijas valdība paziņoja, ka investēs divu lielu banku Royal Bank of Scotland un HBOS kapitālā 37 miljardus GBP. 19.oktobrī Nīderlandes valdība investēja 10 miljardus EUR ING bankas stabilizēšanā. 3.oktobrī ASV valdība saņēma atbalstu savam ekonomikas glābšanas plānam 700 miljardu USD apjomā.

Tajā pat dienā Lielbritānijas valdība palielināja noguldījumu garantiju summu no 35 tūkstošiem GBP līdz 50 tūkstošiem GBP. 6.oktobrī Vācijas kanclere paziņoja, ka Vācijas valdība garantē visus privātpersonu noguldījumus pilnā apjomā. 14.oktobrī ASV valdība paziņoja, ka finanšu krīzes pārvarēšanai tā ieguldīs privāto banku kapitālā 250 miljardus USD. 20.oktobrī savu finanšu krīzes pārvarēšanas un seku minimizēšanas programmu paziņoja Zviedrija, kas bija gatava šim nolūkam tērēt 1,5 triljonus SEK.

Īpaši sāpīgi salīdzināt situāciju Latvijā ar situāciju Zviedrijā. Mums tur bija filiāle, un tāpēc mums ir zināms, cik cieši tur valsts sadarbojās ar bankām. Centrālā banka un banku uzraudzība darbojās mērķtiecīgi un rezultatīvi. Valsts atbalsts bija visaptverošs, tajā skaitā arī morālais. Krīzes priekšā Zviedrijas sabiedrība, ko vieno kopēja vēsture un nacionālās jūtas, apvienoja spēkus krīzes ietekmes minimizēšanai.

Savukārt, kad mēs vērsāmies pie valdības ar visai adekvāta, manuprāt, atbalsta lūgumu, izrādījās, ka mūsu valsts amatpersonas nekādi nebija iedomājušās, ka krīze atnāks arī uz Latviju. Valsts varas pārstāvji krīzes situācijā centās labi izskatīties savu vēlētāju acīs. Mēs to uztvērām kā kompetences trūkumu. Ar to mēs izskaidrojām, kāpēc netiek veiktas aktīvas darbības krīzes pārvarēšanai nepieciešami līdzekļu piesaistei finanšu spilvena radīšanai. Patiesībā politiskā elite, izpatīkot sabiedriskajam viedoklim, uzsāka vainīgo meklēšanu, otrajā plānā atstājot praktiskos pasākumus krīzes pārvarēšanai.

Grūtības atgadās gan personīgajā dzīvē, gan valstī. Mūsu valstī tajā brīdī nepietika prasmes grūtību (krīzes) pārvarēšanai, sabiedrībai saliedējoties, kā tas notika Zviedrijā. Situāciju sarežģīja arī tas, ka mēs nebijām koalīcijas partiju sponsori un atbalstītāji. Varbūt tāpēc mums neizdevās izveidot normālu saprašanos un sadarbību ar valsti. Kā piemēru tam varu minēt faktu, ka ne mēs ar Viktoru, nedz jebkurš cits tā laika bankas vadošais darbinieks netika uzaicināts uz Ministru kabineta sēdi, kad tika skatīti jautājumi par "Parex banku". Mūsu kontakti ar izpildvaru aprobežojās ar nesagatavotām, pat haotiskām tikšanās reizēm ar premjeru un finanšu ministru, kas beidzās bez konkrētiem rezultātiem.

Ar šā brīža pieredzi ir grūti pārcelties uz 2008.gada rudeni un skatīt notikumus ar tā laika acīm. Tomēr prātā palikuši atsevišķi notikumi, kas raksturo oficiālo personu attieksmi. Tā, atceros FKTK vadītājas Irēnas Krūmanes interviju laikrakstam “Diena” 2008.gada 9.novembrī, kā arī vairākiem interneta portāliem un televīzijas kanāliem, kurā viņa paziņoja, ka no "Parex bankas" izņemti noguldījumi 240 miljonu apjomā. Tas tika pateikts visnepiemērotākajā brīdī, kad vismazāk vajadzēja tam pievērst sabiedrības uzmanību. Tas izprovocēja jaunu naudas aizplūšanas vilni. Līdzīgus piemērus tā laika notikumos varētu atrast ne vienu vien.

Ja man tagad jāatbild uz jautājumu, kas vainīgs— personas vai sistēma, ka stipra un veiksmīga banka (kā tas redzams no 2007.gada un 2008.gada pirmā pusgada auditiem) pēkšņi mainīja vadību un akcionārus, es tomēr teiktu, ka sistēma. Manā izpratnē tā laika valsts vadītāji bija slepeni marksisma ideju piekritēji, jo sabiedrības intereses stādīja augstāk par ekonomikas likumiem un privātajām interesēm. Viņi ticēja tam, ka valsts lomas palielināšana ekonomikā, arī banku sektorā, ir glābējs pret neveiksmēm. Šī ideja, manuprāt, pēdējos gados apgāzta ar prakses piemēriem. "Citadele" ir kļuvusi vājāka, nekā bija "Parex". To pierāda skaitļi. Pārliecība, ka valsts ir gudrāka par biznesu un patērētājiem, apskatāma "Citadele bankas" un "Revertas" piemēros, jo valstij šajās akciju sabiedrībās pieder 75% akciju un valsts tieši piedalās biznesa lēmumu pieņemšanā.

Intervijas turpinājums - rīt. Ja Jums, cienījamie lasītāji, ir racionāli, Jūsuprāt, būtisku sabiedrības daļu interesējoši jautājumi, uz kuriem Jūs vēlētos saņemt atbildes no Valērija Kargina, varam solīt, ka tos visus no Jūsu komentāriem savāksim kopā un nosūtīsim bijušajam baņķierim, - cerams, ka atbildēs.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Jūs neticēsiet, bet es esmu pamanījis – nepieciešamas izmaiņas partiju finansējumā no valsts budžeta

FotoValsts budžeta finansējuma palielināšana politiskajām partijām, vienlaikus samazinot to iespējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus, 2019. gadā bija pareizs un sen nepieciešams lēmums. Tas novērsa būtisku mūsu demokrātiskās valsts iekārtas nepilnību un ilgtermiņā noteikti uzlabos politiskās vides kvalitāti. Nedrīkst būt tā, ka politisko partiju darbība ir atkarīga no to spējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus. Tas rada partiju atkarību no ziedotāju labvēlības, kas parasti nav tīri nesavtīga.
Lasīt visu...

21

Mediķi varas kalpībā

Foto“Vīruss nevar izplatīties starp vakcinētiem cilvēkiem,” - šādas muļķības vēl vasarā melsa Pēteris Stradiņš, kuram piebalsoja citi dakteri. Kas melo vasarā, tas melo arī pārējos gadalaikos (Levits neļaus samelot). Turklāt šie mediķi nebūt nav pārtraukuši aģitēt par potēšanos pret kroņa vīrusu.
Lasīt visu...

18

Es labāk būšu BRĪVS ieslodzījumā nekā IESLODZĪTS brīvībā!

FotoEs kliegšu! Kliegšu un lamāšu tos kretīnus, kas uzdodas par kungiem manā Tēvzemē. Es lamāšu tos, kas sevi augstāk par cilvēkiem tur, kaut aiz kauna tiem jau sen zemē būtu jāielien. Pie velna Jūs visus! Pie velna peklē, kur Jūsu īstā vieta kungus tēlot būs. Šī izrāde jau pārāk ievilkusies. Tā jāpārtrauc tūlīt! Vairs nav nedz smieklīgi, nedz jautri. Vairs nav pat drāma absurdā. Nu skatītāji maksā par to ar savām asarām un sāpi.
Lasīt visu...

20

Levitam šobrīd ir arī citas vissvarīgākās prioritātes: Satversmes simtgade dod iespēju plašai diskusijai par demokrātijas stiprināšanu!

Foto18. janvārī valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes NVO pārstāvjiem. Valsts prezidents sarunā īpašu uzmanību pievērsa nevalstiskā sektora nozīmīgajam darbam un iniciatīvām Satversmes simtgades gadā demokrātijas vērtību stiprināšanā: “Mūsu pilsoniskā sabiedrība ir aktīva, un pilsoniskās sabiedrības iespējas līdzdarboties ir pat augstākas nekā dažā labā senākā demokrātijā. Tas ir ļoti būtiski šajā laikā, kad demokrātija pasaulē piedzīvo pārbaudījumu laikus. Jūsu pienesums šajā gadā, stiprinot demokrātiju un pilsonisko līdzdalību, būs neatsverams.”
Lasīt visu...

8

Situācija ir kritiska, valdības enerģētikas krīzes risinājumi ir lēni un nepietiekami

FotoLatvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo līdz šim piedāvātie atbalsta risinājumi ir nepietiekami un situācija energoresursu patērētājiem - gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem - ir kritiska.
Lasīt visu...

20

Varbūt jūs satrauc rēķinu katastrofa, bet prezidents Saeimā iesniegs grozījumus Partiju finansēšanas likumā

Foto17. janvārī valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Juri Jurašu, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Inesi Lībiņu-Egneri un Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Andreju Judinu, lai izvērtētu 2021. gadā paveikto un pārrunātu plānotos darbus tieslietu jomā 2022. gadā.
Lasīt visu...

3

Ko gribam, to darām, kad vajadzēs informēt Finanšu ministriju, tad arī informēsim, bet sabiedrībai gar to vispār nav daļas

FotoLai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldes funkciju īstenošanu, pilnveidotu ierēdņu profesionālo kompetenci, valsts pārvaldē ir iedibināta ierēdņu pārcelšana jeb rotācija. Rotācija ir būtisks civildienesta izveides elements, un pārcelšana citā amatā valsts pārvaldē ir izplatīta prakse visā pasaulē, lai efektīvi veiktu valsts uzdevumu izpildi sabiedrības labā, elastīgi izmantojot civildienesta resursus pārvaldes iekšienē.
Lasīt visu...

21

Viedais Anonymous

FotoVispirms pateicos portālam PIETIEK par iespēju paust savu viedokli daudzos aktuālos jautājumos. Katra interneta vietne darbojas pēc saviem ieskatiem. Tā, piemēram, te komentāros ikviens var parakstīt savu tekstiņu ar jebkādu segvārdu. Troļļi izmanto šo iespēju, parakstot savus izteikumus ar populāru personu vārdiem vai literārajiem pseidonīmiem.
Lasīt visu...

21

“Zemcilvēkiem” šopinga nebūs!

FotoVietējie tirāniņi nolēmuši aizliegt tirdzniecības vietām samazināt publiski pieejamo platību darbam “sarkanajā režīmā”. Tirgotāji centās saglabāt peļņu, vienlaikus paliekot cilvēcīgi pret visiem klientiem. Tādējādi kupči pārkāpa valstī iedibināto segregāciju, ļaujot arī “zemcilvēkiem” baudīt šopinga prieciņu.
Lasīt visu...

21

Ar interesi gaidu, kad tad Šlesers beidzot sāks priekšvēlēšanu kampaņu!

FotoPretēji daudziem citiem mana prognoze ir tāda, ka Aināram Šleseram ir izredzes vēlēšanās. Tik tāds sīkums — ja viņš beidzot sāks savu kampaņu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

10 padomi, kā nepārvarēt krīzi

1. Vienmēr paturēt prātā divas sava laika nozīmīgu politiķu sentences: “Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis” (A.K. Kariņš) Tāpēc - pirkt!...

Foto

Modelēšana – “KO DARĪT?”

Nesen vairāki opozīcijas partiju pārstāvji un aktīvisti tikās, lai koordinētu savu pretdarbību huntai. Bija pārstāvētas partijas “Latvijā pirmā vietā”, “Likums un kārtība”,...

Foto

Atlīdzība par tautas izdeldēšanu

Činavnieki bāž roku tautas kabatā un nebaidās apdedzināties. Kariņa valdība dāsni atalgo sevi par iedzīvotāju spaidu potēšanu un atstāšanu bez darba, par...

Foto

Smēķēšanas lobists Reirs kā viens no Covid-19 nāves veicinātājiem

Brīdī, kad tapa šis raksts, Covid-19 globāli bija prasījis 5,478 miljonus dzīvību. Katru gadu pasaulē smēķēšanas dēļ...

Foto

Daudzlīmeņu segregācija Latvijā

Es uzskatu nepotēto diskrimināciju par segregāciju, jo pēc potes cilvēks atpakaļ izmainīties vairs nevar. Tātad atšķirība starp injicētajiem un neinjicētajiem ir nevis uzskatos...

Foto

Ko pašreizējie „lēmumi” liecina par to pieņēmēju prāta stāvokli?

Saeima kārtējo reizi atbalsta kārtējos pasākumus "ar mērķi apturēt straujo Covid-19 izplatību". Tikmēr PVO prognozē, ka dažu...

Foto

Bezroku antiutopija

Lai novērstu kleptomānijas epidēmiju, Pasaules Veselības organizācija (PVO), izpētot islāma valstu pieredzi, nolemj turpmāk visiem cilvēkiem noteikt obligātu vienas rokas amputāciju. Vietā tiks piedāvātas...

Foto

„Zombo-kaste”, „zombo-internets” un „modrā acs”

Eksistē jēdziens „zombējošā kaste” – daudzi tā sauc televizoru. Ceru, ka nav jāpaskaidro, kāpēc radies šāds nosaukums, jo visi esam ar...

Foto

Zahejs

Garīgās dzīves avots ir Dievs, un tam ir tiešs sakars ar cilvēka dvēseli. Evaņģēlijā ir stāstīts par kādu maza auguma cilvēku, kuru daudzi tolaik ienīda....

Foto

Vara un tauta – kā sadzīvosim jaunajā gadā?

Gadumijas TV uzrunas ir tāds savdabīgs politisks žanrs. Reti kurš cilvēks atceras to saturu (nu, protams, ar dažiem...

Foto

Ārkārtas situācija ir piesegs “izšķērdības ballītei”

Saeimas “Saskaņas” frakcija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā to plāno noteikt Ministru kabinets, un Saeimas sēdē balsos pret šādu risinājumu....

Foto

Hunta cīnās ar dabu

Pērtiķu sugas “neko neredzu, neko nedzirdu, neko nesaku” bariņš paliek aizvien mazāks. Cilvēki visu redz, dzird un muti ciet netur. Patiesība lien laukā kā...

Foto

Hunta apjāj ganāmpulku

Nepotētos hunta sen uzskata par “zemcilvēkiem”. Vairs netiek slēpts, ka veselie pilsoņi jāiznīdē. Labklājības ministrijas variants – ar ekonomiskām represijām neļaut pārziemot. Ja...

Foto

Par rakstu "Gadumijā deltu mijot pret omikronu"

Labdien, godājamais Māri Uļģi! Es ar interesi izlasīju Jūsu rakstu ”Gadumijā deltu mijot pret omikronu”. Tajā bija interesanti fakti...

Foto

Cik lielisks ir viss, ko mēs darām un nedarām

Godājamie rīdzinieki! Šajā Vecgada vakarā atceros kādu sarunu vienā no Rīgas skolām, kurā biju ieradies, lai sveiktu...

Foto

Ironisks pārskats par Jaungada uzrunām

1. Neatceros, vai klausījos Godmaņa, Birkava, Gaiļa uzrunas, tiesa, toreiz migla izklīda, rozā brilles jau krita nost, taču cerība vēl nebija...

Foto

Pasaule ir tumsā un alkst gaismas

Kad Gaisma atnāca, Pasaule apžilba un novērsās. Tomēr dzīvot tumsā izrādījās labāk un pierastāk. Kopš tiem laikiem Pasaulē valda apjukums...

Foto

Dzīvnieku ferma pašmājās

Orvela “Dzīvnieku ferma” ir klāt. Hunta tautu uzskata pat ne par dzimtcilvēkiem, bet par saviem mājdzīvniekiem, kas jādresē. Sliktie “suņi”, kas izsprukuši gan...