Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāpēc lai visi nedomātu, ka Valērijs Kargins ar Viktoru Krasovicki apkrāpa Latvijas valsti - iesmērēja tai savu bankrotējušo banku, izvairījās no atbildības un vēl saglāba pietiekamus finanšu līdzekļus? Kas ar viņiem personiski būtu noticis, ja Latvijas valsts nebūtu pārņēmusi "Parex banku" savā īpašumā? Kāpēc viņi domā, ka Latvijas valsts pārstāvji pret viņiem ir izturējušies negodīgi. Turpinām publicēt ekskluzīvo interviju ar bijušo bankas prezidentu Valēriju Karginu.

- Ja raudzīties uz Latvijas sabiedrības viedokli kopumā, tad iespaids ir - procenti 80-90 ir pārliecināti, ka Kargins ar Krasovicki apkrāpa Latvijas valsti - iesmērēja tai savu bankrotējušo banku, izvairījās no atbildības un vēl saglāba pietiekamus finanšu līdzekļus. Vai jums ir kādi argumenti, kas tiešām varētu apgāzt šo pārliecību?

- Nedomāju, ka Jums būtu pareizi runāt 80- 90% iedzīvotāju vārdā, tādu, kam tas patiktu, arī bez Jums ir gana. Daudziem cilvēkiem raksturīgi vienkāršot lietas, taču Jūsu rīcībā ir gadu pārskatu skaitļi, kurus var apskatīt "Revertas" un "Citadele bankas" mājas lapās, piemēram, www.reverta.lv/files/PDP%20finansu/2007_parskats/2007_5_lv.pdf.

Personīgi es neticu apgalvojumam, ka 90% iedzīvotāju par krīzes cēloni uzskata "Parex banku". Pieļauju, tāda situācija varēja būt 2008.gada beigās - 2009.gadā, tas ir pirmajos mēnešos pēc "Parex bankas" pārņemšanas, kad politiķi paklausīgi pildīja neievēlētās un vienīgi birokrātisko mašinēriju pārstāvošās Eiropas ierēdniecības norādījumus.

Uzskatu, ka 90% iedzīvotāju šodien jau saprot, ka krīzes cēloņi jāmeklē kļūdainajā Eiropas Komisijas ekonomiskajā politikā. Latvijā situāciju padarīja smagāku tas, ka varas struktūras savlaicīgi neveica nepieciešamos pasākumus krīzes ietekmes mazināšanai, kā tas notika mūsu kaimiņvalstīs. Daudzas Latvijas amatpersonas izrādījās negatavas tāda mēroga globālam ekonomiskam satricinājumam.

Tas brīnišķi redzams no tā laika premjera Ivara Godmaņa publicētajām atmiņām. Tā savā intervijā “Latvijas Avīzei” Ivars Godmanis norādījis: “Pirmie nepatīkamie krīzes signāli pienāca 2008. gada pavasarī. Izbraucu uz Īriju palūkot, kā viņi apguvuši Eiropas naudu. (.) Taču īru premjers man saka – nu ir galīgs vakars, jo mums pārplīsis viss nekustamā īpašuma burbulis un bankas tur visur ir iekšā. Pie tam tās iedevušas ne tikai kredītus mājām, bet arī "saindētos" amerikāņu vērtspapīrus sapirkušās! Lai burbuli mazinātu, īri bija pat uzlikuši nodokli nekustamā īpašuma pirkšanai un pārdošanai, kā Latvijā nebija. Budžetā ievāca lielu naudu, taču būvēt nepārstāja, burbulis turpināja augt, un tad, kad tas plīsa, budžetā izveidojās caurums par 25%. No šīm ziņām man palika aukstas kājas."

Tajā pat intervijā toreizējais Latvijas valdības vadītājs atzinis, ka 2008.gada augustā viņš apzinājies, ka banku sektoram draud nopietnas briesmas: “Tāpat vēl pirms krīzes epicentra 2008. gada augustā satikos ar zviedru premjeru. Viņš atvainojās, ka veltīšot man tikai 15 minūtes, jo katru stundu runājot ar Zviedrijas Centrālās bankas prezidentu. Kāpēc? Jautāju, vai zviedru bankām radušās finanšu problēmas. Īstu atbildi nesaņēmu. Tad mani patiešām pārņēma apjauta, ka vairs nekas nav kārtībā.

Atbraucu, parunāju ar finanšu ministru Slakteri, kurš man saka, ka nevaram pārdot tirgū valdības parādzīmes par visiem 500 miljoniem eiro. Neviens, ieskaitot japāņu fondus, nepērk, pietur naudu. Ja pārdotu, tad dabūtu maksāt 10% (.) Tad nāk "Lehman Brothers" sprādzienveida krahs, 17. oktobrī braucu uz ārkārtas Eiropas Padomes sēdi. Visi bāli, un Merkele mums paziņo, ka viņa kopā ar Sarkozī, Berluskoni u. c. ir pieņēmuši lēmumu un aicina mūs visus Eiropas Savienībā glābt sistēmiskās (t. i., lielās) bankas, lai tas maksā ko maksādams, jo citādi būs vispārējs finanšu krahs Eiropā. Visi tam piekrīt.” (Raksts “Latvijas Avīzē” Egils Līcītis. “Godmanis atklāti par "Parex bankas" pārņemšanu.”).

Šajā intervijā Godmanis arī norādījis, ka FKTK vadība viņu vēl 2008.gada oktobrī mierinājusi, ka Latvijas bankās naudas pietiek un viss būs kārtībā.

Latvija nebija savlaicīgi izstrādājusi krīzes pārvarēšanas plānu, pieņēmusi nepieciešamos likumus un izveidojusi krīzes fondu. Kā atzinis Ivars Godmanis, tad Banku pārņemšanas likumam bijis jābūt pieņemtam uz brīdi, kad valsts 2008.gada novembrī iesaistījās atbalsta sniegšanā "Parex bankai". (Skat. Baibas Rulles 2008.gada 16.decembra rakstu “Valdība akceptē banku pārņemšanas likumu”). Faktiski likums tika pieņemts tikai decembrī un stājās spēkā ar 2009.gada janvāri.

Diemžēl Latvijas politiķiem un ar varu saistītajiem žurnālistiem krīzes cēloņus izdevīgāk un patīkamāk bija meklēt biznesmeņu rīcībā, nevis varas kļūdainā pašpārliecinātībā.

Starp 295 tūkstošiem no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju ir arī daudzas ekonomiski aktīvas personas. Daudzus es pazīstu no darba bankā kā mūsu klientus, kuru biznesus tikām kreditējuši. Viņu teiktais par to, kāpēc viņi tagad nodarbojas ar biznesu, piemēram, Krievijā, Anglijā, Baltkrievijā, Āfrikā, bet nevis Latvijā, daudzējādā ziņā saskan ar manu dzīves stāstu. Viņi ir pārliecināti, ka Latvijas varas mašinērija uzskata sevi par gudrāku ekonomikā un tautsaimniecībā par biznesa cilvēkiem un patērētājiem. Bet šī mašinērija neuztur ar saviem nodokļiem ne bērnus, ne invalīdus, ne arī pašu birokrātiju.

Cik zinu, Jūs diezgan labi pārzināt manu biogrāfiju, neraugoties uz to, ka tikušies esam vien dažas reizes. Domāju, ka mana dzīve Jums nedod nekādu pamatu pieņēmumiem, ka varu kādu apzagt vai veikt ko līdzīgu. Sākot jau no 1987.gada, kad mēs izveidojām "Parex", mēs mērķtiecīgi būvējām savu kompāniju ar mērķi iziet aiz Latvijas robežām, padarīt to globālu. Jau no pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma mēs aktīvi ieguldījām piesaistītos līdzekļus Latvijas ekonomikā, cerot Latviju redzēt kā valsti, kas izpelnās atzinību un cieņu. Mēs netieši līdzdarbojāmies tūkstošiem Latvijas kompāniju izaugsmē, piedalījāmies svarīgos infrastruktūras izveides projektos. Bez "Parex bankas" grūti iedomāties Latvijas tautsaimniecības attīstību. Nodokļos esam samaksājuši noteikti ne mazāk kā Jūsu minētos 200 miljonus latu, ko mēs lūdzam aizdot pret Amerikas un Eiropas vērtspapīru ķīlu, kas salīdzinoši īsā laikā atguva savu vērtību, jo fondu tirgi atlaba. Manuprāt, līdz ar to jautājums “palīdzēt vai nepalīdzēt savējiem” ir pagātnes jautājums.

Sniedzot šo interviju, manas ambīcijas ir pieticīgas - es vēlos apmierināt domājošās auditorijas ziņkārību. Varu tikai atklāt, ka mani dzīves uzstādījumi pēc aiziešanas no bankas nav principiāli mainījušies, tajā skaitā, gatavība cīnīties par savu labo vārdu un, protams, arī naudu.

Varu vēlreiz atkārtot, ka 2008.gadā daudzas valstis sniedza palīdzību krīzes ietekmē grūtībās nonākušajām bankām. "Parex banka" bija tikai viena no tām.

- "Parex banka" nav bankrotējusi un nav bijusi maksātnespējīga.

- Visas Latvijas institūcijas ne reizi vien ir atzinušas, ka problēmas "Parex bankā" izraisīja globālā finanšu krīze, tas nepārprotami ierakstīts arī Ieguldījuma līgumā.

- Atbalsts tika sniegts ar mērķi stabilizēt visu Latvijas finanšu sistēmu.

- Šobrīd valstij pieder sistēmiski nozīmīga, darbojošās banka - "Citadele banka", kuras saprātīga pārdošana atnesīs valstij būtiskus ienākumus.

- "Reverta" pārvalda nekustamos īpašumus un prasījuma tiesības, kuru vērtība nebūt nav maza.

Tāds ir atbalsta sniegšanas rezultāts. Savukārt, kas būtu noticis ar valsti, ja palīdzība nebūtu sniegta, ļoti precīzi raksturojis Latvijas Bankas Prezidents Ilmārs Rimšēvics: "“Aizverot "Parex banku", Latvijas valstij uzreiz būtu saistības pret noguldījumiem 660 miljonu latu apmērā, jo to paredz noguldījumu aizsardzības prasības. "Parex bankas" slēgšanas gadījumā turpinātos noguldījumu izņemšana no pārējām bankām un, iespējams, būtu jāslēdz vēl četras līdz piecas no citām bankām, kuras šobrīd Latvijā turpina sekmīgi darboties. Savukārt šo banku aizvēršana no noguldījumu garantiju fonda izmaksātu vēl 700 miljonus latu,” iespējamo situāciju raksturoja centrālās bankas vadītājs. Sešās aizvērtajās bankās varēja būt arī apmēram 250 miljoni latu valsts un pašvaldību naudas. Turklāt šajās bankās būtu iesaldēti Latvijas valsts un uzņēmumu līdzekļi, skaidroja Rimšēvičs. Rezultātā Latvijas iekšzemes kopprodukts būtu krities vēl par vairākiem procentiem un nodokļu ieņēmumi valstī kristos vēl straujāk. Tādējādi zaudējumi no "Parex bankas" slēgšanas būtu trīs miljardi latu, secināja Rimšēvičs. Viņš akcentēja, ka bankas pārņemšana nekādā gadījumā nenotika tās bijušo īpašnieku labā.” (DELFI “Rimšēvičs: 'Parex' slēgšana valstij būtu izmaksājusi trīs miljardus latu”).

Savukārt laikrakstā “SestDiena” par 2011.gada 17.-23.septembri I.Rimšēvičs sacījis sekojošo: „"Parekss" bija ļoti konservatīva banka un faktiski savās problēmās nenokļuva bezatbildības dēļ. Jums ir jāzina, ka "Pareksa banka" ir Latvijas finanšu politikas upuris. Ja Latvijā 2008.gadā būtu ieviests eiro, Kargins ar Krasovicki šodien būtu spīdoši baņķieri. (...) Šī banka neko nenozaga. Tā nokļuva pārfinansēšanas problēmās, nespēja pārfinansēt 750 miljonus eiro. Ja Latvija būtu eirozonā, šo naudu viņi varētu saņemt Eiropas Centrālajā bankā."

Papildinot Rimšēviča kunga teikto, vēlos norādīt, ka “Reverta” varētu būt daudz vērtīgāka, ja savus aktīvus neizpārdotu pa lēto, tas ir, par cenām, kas acīm redzami ir zemākas par iespējami iegūstamajām. "Revertas" valde atsakās sniegt ticamu informāciju saviem noguldītājiem un investoriem, sabiedrības vadība rīkojas bezatbildīgi. Izteikšu pieņēmumu, ka Kristofers Gviljams (Christopher Gwilliam) iespējams nav slikts cilvēks, bet "Reverta" viņam ir vienīgi neliela epizode viņa karjerā. Paredzu, ka pavisam drīz viņš kā daudzi citi labi apmaksātie konsultanti atstās mūsu viesmīlīgo zemi un viņa vārdu te reti kāds vēl pieminēs.

Tomēr, kad mēs runājam par post-"Parex" aktīviem, nevar aizmirst arī saistības, tajā skaitā arī pret mums ar Viktoru.

- Sakiet, lūdzu, kas ar Jums personiski būtu noticis, ja Latvijas valsts nebūtu pārņēmusi "Parex banku" savā īpašumā? Vai Jums un Jūsu ģimenei tiešām būtu palikuši visi tie īpašumi un finanšu līdzekļi, kas pēcāk ir tikuši minēti medijos? Vai arī maksātnespējas gadījumā kreditori varētu būt bijuši krietni nesaudzīgāki?

- Nav iespējams izskaidrot nezināmo ar vēl mazāk zināmo.

Ar iepriekš teikto esmu centies paust domu, ka valsts varas struktūras 2008.gadā darbojās nepārdomāti un nepietiekami mērķtiecīgi, kas bija rezultāts tam, ka viņi nebija sevi un savas struktūras pakļāvuši stresa testiem. Valsts nebija gatava globālajai finanšu krīzei.

Ja Jūsu jautājums ir vērsts uz to, lai iegūtu apstiprinājumu, ka Godmanis & Co glāba mani un manu ģimeni, tad tas ir absolūti kļūdains pieņēmums un nav patiesība. Par visaplamāko rīcību savā dzīvē es uzskatu sadarbību ar valsti ārpus formulas – es maksāju nodokļus, ievēroju likumus un VISS.

Šobrīd es nelauzu galvu par “visas pasaules problēmām” un par to, kā vadīt lielo biznesu, nedomāju, kā uz mani raugās apkārtējie. Neveiksmes biznesā var gadīties jebkuram, tomēr es ticu, ka vajag būt darbīgam un strādīgam un tad viss izdosies, būs atkal veiksmes.

- Ja pareizi saprotu, Jūs uzskatāt, ka Latvijas valsts pārstāvji pret Jums un Jūsu kompanjonu ir izturējušies negodīgi, mēģinot pārskatīt bankas pārņemšanas laikā panāktās vienošanās. Kas konkrēti ir pamatā šādam uzskatam?

- Es nevēlētos lietot terminus “godīgs-negodīgs”, tas ir, apkrāpa - neapkrāpa. Mēs savas akcijas zaudējām ļoti smagu un no otras puses nepiekāpīgu sarunu rezultātā, parakstot Ieguldījuma līgumu. Sarunas no valsts puses veda Latvijas Hipotēku un zemes bankas nolīgtais advokātu birojs, kas nespēra ne soli pa labi vai kreisi no valdības nospraustā kursa. Līguma sagatavošanas process bija maksimāli birokratizēts, un lieki domāt, ka tur dalību ņēma kādi tālredzīgi stratēģi vai banku speciālisti.

Lai raksturotu tā dēvēto līguma apspriešanas procesu, atsaukšos uz Džina Šarpa grāmatā “No diktatūras uz demokrātiju” teikto. Tā sadaļā “Spēks un taisnīgums sarunās” Šarps norādījis, ka nepieciešams atmest romantisko priekšstatu par sarunām un saprast, kā tās norisinās patiesībā. “Sarunas” nenozīmē, ka divas puses ir apsēdušās pie galda un kā līdzvērtīgas apspriež un atrisina problēmas, kas novedušas pie konflikta. Jāsaprot ļoti svarīga patiesība - apspriežamā vienošanās nebalstās uz to, kurai pusei ir taisnība, bet gan uz to, kura puse ir spēcīgāka.

Kaut arī Ieguldījuma līguma apspriešana, ja to par tādu var saukt, notika tiešā atbilstībā ar Džīna Šarpa teikto, tomēr arī tad līgumā dažas saistības uzņēmās arī citas puses, kuras tās pavisam drīz pārstāja pildīt, izmantojot “spēcīgākā tiesības”.

Saskaņā ar līgumu mums tika uzliktas saistības turpināt turēt bankā savus noguldījumus un atļaut tos izmantot bankas subordinētajā kapitālā. Tā kā Latvijas likumi nedod subordinētā kapitāla definīciju, tad turpmāk lietošu apzīmējumi "Noguldījumi", jo to tiesisko statusu vismaz nedaudz regulē Kredītiestāžu likums. Saskaņā ar šo likumu vienīgi Latvijā reģistrētām bankām vai citu valstu banku filiālēm ir tiesības Latvijā turēt personu noguldījumus. Ieguldījuma līgums noteica, ka procentu likmes šiem noguldījumiem nosaka pircējs, tas ir, LHZB. Nav šaubu, ka LHZB to darīja, saskaņojot ar FKTK un Finanšu ministriju. Mums bija liegtas iespējas apspriest procentu likmes Noguldījumiem, tās mums tika vienkārši nodiktētas.

Tādējādi jebkādi mums izteiktie pārmetumi par it kā pārmērīgi lielām Noguldījumu procentu likmēm ir pilnīgi nepamatoti un aplami. Varu tikai piebilst, ka likmes neatbilda riskiem un tajā laikā par tādām likmēm piesaistīt līdzekļus subordinētajā kapitālā nebija iespējams. To apstiprina fakts, ka jau 2009.gadā Latvijas Bankas Prezidents Ilmārs Rimšēvičs norādīja, ka mūsu Noguldījumi būtu aizstājami ar jebkuriem citiem noguldījumiem, ja ir pieejami lētāki līdzekļi. Tas nenotika, jo nevarēja notikt, tik zemu likmju tirgū tajā laikā vienkārši nebija.

Es arī saprotu, ka aplamais priekšstats par procentu likmēm līdz šim ir tik plaši tiražēts, ka beigu beigās ne tikai vienkārši lasītāji, bet arī paši šo melīgo izdomājumu autori gadu gaitā tam ir noticējuši. Kā gan citādi varētu izskaidrot, ka laikraksts “Телеграф” 2013.gada 28.augustā publicē interviju, kurā intervētais bez jebkādas kautrēšanās melo, ka mums bankā palikuši noguldījumi ar procentu likmi 30% gadā. Mēs, protams, cīnīsimies par šādu nepatiesu ziņu atsaukšanu, bet cik daudz gan tas dos patiesa priekšstata atjaunošanā... Tā arī veidojās vairākuma viedoklis.

Jāatzīst, ka summas, kuras mums bija noteikts turēt Noguldījumos, bija ievērojamas, tāpēc arī izmaksājamie procenti absolūtajos ciparos lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju šķita milzīgi. Taču es nekad neesmu centies apgalvot, ka esmu trūcīgs cilvēks. Piemēram, vienkāršoti rēķinot, mums ar Viktoru uz 2007.gada beigām piederēja 85% no 226 miljoniem latu vai 322 miljoniem EUR "Parex bankas" pašas kapitālā. Tomēr propagandas mašīna aktīvi darbojās, un politiķiem bija izdevīgi daudzināt, ka mēs kļūstam bagāti uz vispārējās nabadzības fona. Tā pret mums sāka cīnīties nevis atsevišķas personas, bet gan politiskie reitingi.

 Valsts uzsāka dažādu pasākumu virkni, lai varētu izvairīties no procentu maksāšanas un gala rezultātā neatmaksātu arī pašus Noguldījumus, ko bija mums piespiedusi saglabāt "Parex bankā". Līdz pat laikam, kad "Parex bankai" tika anulēta licence un tā pārtapa par "Revertu", mūsu Noguldījumi veidoja būtisku daļu bankas pašas kapitāla aprēķinos, nosakot kapitāla pietiekamības prasību izpildi. Lieki atzīmēt, ka kapitāla pietiekamība ir viens no būtiskākajiem bankai obligātajiem normatīviem un tā neizpilde ir priekšnoteikums bankas licences anulēšanai. Tādējādi jaunie akcionāri- valsts un Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības banka (ERAB) ar prieku izmantoja mūsu līdzekļus savam biznesam.

Turpmāk sniegšu īsu to darbību, kuras bija vērstas uz procentu un pašu Noguldījumu nemaksāšanu, uzskaitījumu.

•2009.gada aprīlī FKTK voluntāri paziņoja, ka procenti turpmāk netiks maksāta un deva atbilstošu nelikumīgu rīkojumu AS “Parex banka” tā laika vadībai ar Nilu Melngaili priekšgalā. Tikai pēc pieteikuma sagatavošanas administratīvai tiesai FKTK atzina savas rīcības nelikumību un savu rīkojumu atsauca.

•2009.gada 13.oktobrī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija iesniedza Saeimas Prezidijam likumprojektu par jauna 59.-6. panta ieviešanu Kredītiestāžu likumā. Minētais pants noteica, ka bankai, kura saņem komercdarbības atbalstu, ir aizliegts atmaksāt subordinētajā kapitālā izvietotos līdzekļus, kā arī aprēķināt, uzkrāt un izmaksāt par tiem procentus un citu atlīdzību. Saeima likumprojektu pieņēma, bet ar Pārejas noteikumiem noteica, ka šī norma neattiecas uz kredītiestādēm, kas komerciālo atbalstu saņēmušas pirms likuma spēkā stāšanās.

•Neraugoties uz nepārprotami pausto Saeimas viedokli, valdība 2010.gada 16.februārī nosūtīja Saeimai likumprojektu par grozījumu izdarīšanu Kredītiestāžu likuma Pārejas noteikumos, kas noteica, ka ar 2010.gada 1.jūniju tiks izbeigta procentu izmaksa arī tām bankām, kas valsts atbalstu saņēmušas pirms likuma spēkā stāšanās. Lieki atgādināt, ka tāda bija tikai "Parex banka" un likumprojekts bija vērsts pret manu un Viktora ģimenēm. Likumprojektu Saeima neizskatīja pat pirmajā lasījumā.

•Izvēloties AS “Parex banka” reorganizācijas plānu, Valdība atbalstīja “good out” plānu, kas bija dārgāks un riskantāks. No toreizējā finanšu ministra izteikumiem bija skaidrs, ka šis plāns izraudzīts tāpēc, ka tā vēlas Eiropas Komisija. Šā plāna realizācijas rezultātā mūsu noguldījumi tika atstāti tā sauktajā “sliktajā bankā” ar mērķi tos neatmaksāt.

•2013.gada februārī FKTK anulēja AS “Parex banka” licenci, kaut saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 126.pantu drīkstēja to darīt vienīgi tad, kad nokārtotas visas saistības pret noguldītājiem. Mūs noguldījumi netika atmaksāti un nelikumīgi atrodas akciju sabiedrībā, kas nav kredītiestāde un kurai nav subordinētā kapitāla un kapitāla pietiekamības rādītāju.

Līdz šim laikam "Revertas" akcionāri un vadītāji aktīvi kavē iespēju mums rīkoties ar mūsu likumīgi iegūtiem līdzekļiem. Vienkārši runājot, tos ir atņēmuši un tagad par nodokļu maksātāju naudu cīnās, lai leģitimētu mūsu Noguldījumu piesavināšanos. Mana pārliecība - negodīgi iegūti, pēc būtības bagātniekiem nacionalizēti līdzekļi neatnesīs ieguvumu ilgtermiņā un jebkādu labumu šā procesa organizētājiem un veicējiem.

Uzkūdīt tautas vairākumu pret mazākumu nav sarežģīti. Bet jāapsver, vai no tā, ka valdība kaut ko aizliegs biznesmeņu mazākumam, būs kāds ieguvums vairākumam. Vēsturē tam ir piemēri - 1917.gads Krievijā un 1933.gads Vācijā. Tajās sabiedrībās, ko visu nosaka vairākums, nevar attīstīties moderni, mūsdienīgi, jaunus risinājumus piedāvājošie biznesi, jo visu jauno piedāvā atsevišķi indivīdi. Tajās sabiedrībās, kur dominē vairākuma intereses, tauta dzīvo nabadzīgāk, jo aktīvākā daļa spiesta valsti pamest.

Intervijas pēdējā daļa - rīt. Ja Jums, cienījamie lasītāji, ir racionāli, Jūsuprāt, būtisku sabiedrības daļu interesējoši jautājumi, uz kuriem Jūs vēlētos saņemt atbildes no Valērija Kargina, varam solīt, ka tos visus no Jūsu komentāriem savāksim kopā un nosūtīsim bijušajam baņķierim, - cerams, ka atbildēs.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Zāļu valsts aģentūrai nebija likumīgu šķēršļu zāles „Rigvir” nepārreģistrēt

FotoZāļu valsts aģentūra (turpmāk – Aģentūra) sniedz informāciju par Aģentūras un tās Zāļu reģistrācijas komisijas veikto darbu zāļu novērtēšanā un reģistrēšanā.
Lasīt visu...

21

Smiekli nevietā

FotoPirms nedēļas Pietiek iepazīstināja ar manu piedāvājumu Valsts prezidenta amatam, kurš bija publicēts rubrikā "Pietiek nopietnības". Komentāros izraisījās diskusija, kurā jautrības bija maz. Izvirzījās nopietni, Latvijai smagi jautājumi, uz kuriem atbildot esmu sagatavojis jaunus video un rakstveida materiālus.
Lasīt visu...

21

Dzirkstele

FotoMaz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis, uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu, vēršoties pie žurnālistiem, uzrunāja bijušās Padomju Savienības valstis, sakot - mēs varam! Mēs spējam nostumt malā padomju nomenklatūru un atbrīvoties no viņu virsvadības. Ja mums tas izdevās – arī jūs to spējat!
Lasīt visu...

12

Vēstījums 2019. gada Lieldienās

FotoKristus ir augšāmcēlies! Priecīgas Lieldienas! Jau divtūkstoš gadus mēs cits citu šādi sveicam. Kad kaut ko dara tik ilgi, var iezagties pierastība, taču šoreiz īstuma elpu Lieldienu sveicienam piešķir apņēmība atjaunot kristīgās Eiropas simbolu – Parīzes Dievmātes katedrāli. Piepeši tas ir ļoti svarīgi franču tautai un daudziem cilvēkiem visā pasaulē, arī Latvijā.
Lasīt visu...

21

Latvijā valsts apmaksā par trešdaļu mazāk inovatīvo medikamentu nekā Lietuvā un Igaunijā

FotoLatvijā pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem būtiski atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Turklāt, neskatoties uz būtisko izrāvienu 2018.gadā, Latvijas atpalicība šajā jomā ar katru gadu pieaug, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) apkopotie dati par inovatīvo zāļu pieejamību Baltijas valstīs 2018.gadā.
Lasīt visu...

21

Nacionālais suicīds

Foto2019.gada 15.aprīlī viena latviešu tautas daļa tika iepriecināta ar šādu ziņu: “Koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojušās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam Levitam Valsts prezidenta amatā. Kandidatūra Valsts prezidenta amatam koalīcijai būs jāiesniedz maija sākumā Saeimas prezidijam. Visticamāk, opozīcijas partijas līdz maija sākumam nāks klajā ar savu redzējumu par labākajiem augstā amata kandidātiem. "No koalīcijas partijām ir izvirzīts viens kandidāts, vairāk nav. Es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc Levita kungam nevarētu būt Saeimas vairākuma atbalsta," pēc sadarbības sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).”
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par mūslaiku šucmanietēm un par Rimšēviču

Šucmaņi – oficiāli sardzes dienests – Otrā pasaules kara laikā bija tāda pretīga kolaboracionistu pasuga, kuras pārstāvjus vācieši sūtīja uz...

Foto

Kad Bordāns vēl uztraucās nevis par bezkompromisa tiesiskumu, bet par to, kurš viņu paņems uz vēlēšanām...

Klausoties, kā tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns vietā un nevietā...

Foto

Palīdzība...

2009. gada marta nogalē ASV ekonomisko palīdzību Centrālamerikas valstīm – Salvadoras Republikai (República de El Salvador), Gvatemalas Republikai (República de Guatemala) un Hondurasai (Honduras). Kāpēc?...

Foto

Piedāvājums Latvijas prezidenta amatam

Esmu piedāvājis savu kandidatūru Latvijas Valsts prezidenta amatam. Par šo faktu esmu saņēmis apstiprinājumu no Saeimas Pieprasījumu komisijas 2019.gada 11.aprīlī. Savu programmu http://www.societyandnature.org/lpp.pdf esmu...

Foto

Ansis Pūpols: Meroni atzīstams par oligarhu

Beidzot kāds to pateicis skaļi — Ventspils kriminālprocesu «arestētās mantas glabātājs» Rūdolfs Meroni atbilst visām trim klasiskajām oligarhijas pazīmēm: ietekme...

Foto

Jūrmalas opozīcijas deputāts Grūba izmanto skolēnu vecāku sapulci savās politiskajās interesēs

Otrdien, 9. aprīlī, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā notika informatīva vecāku sapulce, kurā kā vecāks piedalījās arī...

Foto

Alvis, Žeņa un Vova. Tiem, kas man Pārdaugavā sārtu krāva

Tas nebūs gari. Bet sākumā daži skaidrojumi par manis pieminētajiem tēliem virsrakstā....

Foto

Teikumi aplaužas

Publiskās telpas viedokļos par Egila Levita izredzēm tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā teikumi gludi, bet kaut kā neizbēgami aplaužas ar loģiski izrietošiem “bet”....

Foto

Televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas

Ja kādu interesē, man arī ir, ko teikt LTV un NEPLP sakarā....

Foto

PAR izdarīja to, ko nespēja NA: EP priekšvēlēšanu partiju cīņas/veļas mazgāšana ir sākusies

Pēdējo dienu laikā redzams, ka partijas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām aktivizē savas priekšvēlēšanu...

Foto

Nenosūtīta atklātā vēstule Arkādijam Suharenko

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāj Arkādij Suharenko! Rakstu Jums atklātu vēstuli, aicinot darīt visu iespējamo, lai neļautu Levita kungam...

Foto

Vējoņa miesassargi invalīdu stāvvietu neaizņēma

Sadarbībā ar arValsts prezidenta drošības dienestu Valsts prezidenta vizītes dienā  šī gada 5. aprīlī tika organizētas stāvvietas pie Carnikavas novada domes...

Foto

Privatizācijas aģentūra vēlas turpināt bezatbildīgi šķiest nodokļu maksātāju naudu, aicinu Ekonomikas ministriju izvērtēt aģentūras vadības rīcību

Paziņojot par savu ieceri lūgt Augstākās tiesas rīcības sēdē tiesnešu...

Foto

Varbūt pienācis laiks likt izšķērdētājiem maksāt?

To, ka uzņēmējs Kirovs Lipmans sūdzas par valsts iestāžu attieksmi konkrētā lietā, bet valsts iestāde – Privatizācijas aģentūra Ministru kabineta...

Foto

Īsi par jauno valdību un tās stutēm

Kartona Jurašs Saeimā ir JKP sektantu prāta nabadzības apliecinājumus, bet smagos noziegumos apsūdzētais Jurašs - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra...

Foto

Hipotēze par globālas parādības cēloni

Šajā esejā vēlos iepazīstināt ar hipotēzi par globālas parādības cēloni. Virsraksts varēja būt savādāks. Virsrakstā iederas vārdi – “Modernā obsesija jeb...

Foto

Atpakaļ deviņdesmitajos, rindā pēc desas pie „Olainfarm”

Šajā rakstā vēlos paust savu kā mazākuma akcionāru pārstāvja viedokli par notikumiem, kas norisinājās 1. aprīlī pie AS „Olainfarm”...

Foto

Kad politiķi un ierēdņi mēģina sava nesaimnieciskuma dēļ radušos zaudējumus piedzīt no uzņēmējiem

Šodien, 2019. gada 3. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pilnībā noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret...

Foto

Ir nopietnas problēmas ar Laimas slimības novēlotu diagnosticēšanu un nekorektas ārstēšanas vai neārstēšanas sekām

Laimas slimības slimnieku biedrības viedoklis par 2019.gada 27.marta Latvijas Infektologu un Hepatologu...

Foto

Nejaukais metējs Artuss Kaimiņš aizmirsis visas manas veltes un labos darbus

Metējs laikam atkal ir uzkāpis uz korķa, met un cenšas jokot. Laikam metienā būs aizmirsis,...

Foto

Kas vēl ir atkarīgs no Meroni?

1. Valsts drošības dienesti atzīst, ka Meroni ir apdraudējums Latvijas valstij, tādēļ ar Meroni saistītai kompānijai aizliedz iegādāties Radio SWH....

Foto

Kā neapzinīgajām „nepareizajām” influencerēm kļūt „pareizākām” un apzinīgākām - abonējiet pareizo žurnālu un rakstiet par pareizajām lietām

Pirms nedēļas sociālajos tīklos publicēju ierakstu par Latvijas “influenceriem”....

Foto

Par Īvānu un pašiem

Šodien daudz manu sekotāju trako par Daiņa Īvāna rakstu avīzē "Cīņa" pirms gadiem 30, kas piespēlēja sociālismam un PSRS*. Lai būtu....

Foto

Šodiena bieži atklāj pagātni

Gadās, ka nākotne ir nenovēršama, it kā kāda augstāka spēka nolemta. Nav neviena, kas spētu to apturēt. Cilvēki un notikumi virzās līdzīgi...

Foto

Latvijas politikā pārāk ilgi dominē vājoņi

Latvijas politikā pārāk ilgi dominē vājoņi. Cilvēki, kuriem nacionālās pašapziņas un nacionālo interešu jēdziens šķiet kaut kas svešs. Būdami politikā,...

Foto

Mūsu esības antipodi

Latviešu tautas esību tagad nosaka antipodi – divas diametrāli pretējas dzīves izpausmes. Par katru no šīm izpausmēm ir emocionāli vingra atziņa. Par vienu...

Foto

Atklāta vēstule Kariņa valdībai: lūdzam apturēt ekoloģiskās sistēmas iznīcināšanu

Biedrība “Aleju aizsardzība” un dabas draugi Latvijā lūdz Jūs kļūt par pirmo valdību Latvijā, kura izveido ekoloģisko...

Foto

Čekas „stukaču” kartiņu sāga turpinās

Savdabīgi, ka pēdējās nedēļas laikā ir atklājies fakts, ka nav publiskotas visas „čekas” kartītes. Medijos raksta, ka vēl ir aptuveni 447...

Foto

Moceklis Nils veic gājienu ar bandinieku: EP priekšvēlēšanu kampaņa ir sākusies

Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlikuši divi mēneši, un ir interesanti vērot, kā notiek “Saskaņas” līdera...

Foto

Aicinām piketā pie Saeimas piedalīties ikvienu, kuru neapmierina stāvoklis dzīvnieku aizsardzības jomā Latvijā

Aicinām piedalīties piketā pie Saeimas trešdien, 27.martā plkst. 8.30 – 10.30 ikvienu, kuru...

Foto

Prātojums par raibiem laikiem

Prātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības...

Foto

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

Jau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir...

Foto

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

Aizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās...

Foto

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

Vai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds...

Foto

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

Tas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika...

Foto

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

Jau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un...

Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...