Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāpēc lai visi nedomātu, ka Valērijs Kargins ar Viktoru Krasovicki apkrāpa Latvijas valsti - iesmērēja tai savu bankrotējušo banku, izvairījās no atbildības un vēl saglāba pietiekamus finanšu līdzekļus? Kas ar viņiem personiski būtu noticis, ja Latvijas valsts nebūtu pārņēmusi "Parex banku" savā īpašumā? Kāpēc viņi domā, ka Latvijas valsts pārstāvji pret viņiem ir izturējušies negodīgi. Turpinām publicēt ekskluzīvo interviju ar bijušo bankas prezidentu Valēriju Karginu.

- Ja raudzīties uz Latvijas sabiedrības viedokli kopumā, tad iespaids ir - procenti 80-90 ir pārliecināti, ka Kargins ar Krasovicki apkrāpa Latvijas valsti - iesmērēja tai savu bankrotējušo banku, izvairījās no atbildības un vēl saglāba pietiekamus finanšu līdzekļus. Vai jums ir kādi argumenti, kas tiešām varētu apgāzt šo pārliecību?

- Nedomāju, ka Jums būtu pareizi runāt 80- 90% iedzīvotāju vārdā, tādu, kam tas patiktu, arī bez Jums ir gana. Daudziem cilvēkiem raksturīgi vienkāršot lietas, taču Jūsu rīcībā ir gadu pārskatu skaitļi, kurus var apskatīt "Revertas" un "Citadele bankas" mājas lapās, piemēram, www.reverta.lv/files/PDP%20finansu/2007_parskats/2007_5_lv.pdf.

Personīgi es neticu apgalvojumam, ka 90% iedzīvotāju par krīzes cēloni uzskata "Parex banku". Pieļauju, tāda situācija varēja būt 2008.gada beigās - 2009.gadā, tas ir pirmajos mēnešos pēc "Parex bankas" pārņemšanas, kad politiķi paklausīgi pildīja neievēlētās un vienīgi birokrātisko mašinēriju pārstāvošās Eiropas ierēdniecības norādījumus.

Uzskatu, ka 90% iedzīvotāju šodien jau saprot, ka krīzes cēloņi jāmeklē kļūdainajā Eiropas Komisijas ekonomiskajā politikā. Latvijā situāciju padarīja smagāku tas, ka varas struktūras savlaicīgi neveica nepieciešamos pasākumus krīzes ietekmes mazināšanai, kā tas notika mūsu kaimiņvalstīs. Daudzas Latvijas amatpersonas izrādījās negatavas tāda mēroga globālam ekonomiskam satricinājumam.

Tas brīnišķi redzams no tā laika premjera Ivara Godmaņa publicētajām atmiņām. Tā savā intervijā “Latvijas Avīzei” Ivars Godmanis norādījis: “Pirmie nepatīkamie krīzes signāli pienāca 2008. gada pavasarī. Izbraucu uz Īriju palūkot, kā viņi apguvuši Eiropas naudu. (.) Taču īru premjers man saka – nu ir galīgs vakars, jo mums pārplīsis viss nekustamā īpašuma burbulis un bankas tur visur ir iekšā. Pie tam tās iedevušas ne tikai kredītus mājām, bet arī "saindētos" amerikāņu vērtspapīrus sapirkušās! Lai burbuli mazinātu, īri bija pat uzlikuši nodokli nekustamā īpašuma pirkšanai un pārdošanai, kā Latvijā nebija. Budžetā ievāca lielu naudu, taču būvēt nepārstāja, burbulis turpināja augt, un tad, kad tas plīsa, budžetā izveidojās caurums par 25%. No šīm ziņām man palika aukstas kājas."

Tajā pat intervijā toreizējais Latvijas valdības vadītājs atzinis, ka 2008.gada augustā viņš apzinājies, ka banku sektoram draud nopietnas briesmas: “Tāpat vēl pirms krīzes epicentra 2008. gada augustā satikos ar zviedru premjeru. Viņš atvainojās, ka veltīšot man tikai 15 minūtes, jo katru stundu runājot ar Zviedrijas Centrālās bankas prezidentu. Kāpēc? Jautāju, vai zviedru bankām radušās finanšu problēmas. Īstu atbildi nesaņēmu. Tad mani patiešām pārņēma apjauta, ka vairs nekas nav kārtībā.

Atbraucu, parunāju ar finanšu ministru Slakteri, kurš man saka, ka nevaram pārdot tirgū valdības parādzīmes par visiem 500 miljoniem eiro. Neviens, ieskaitot japāņu fondus, nepērk, pietur naudu. Ja pārdotu, tad dabūtu maksāt 10% (.) Tad nāk "Lehman Brothers" sprādzienveida krahs, 17. oktobrī braucu uz ārkārtas Eiropas Padomes sēdi. Visi bāli, un Merkele mums paziņo, ka viņa kopā ar Sarkozī, Berluskoni u. c. ir pieņēmuši lēmumu un aicina mūs visus Eiropas Savienībā glābt sistēmiskās (t. i., lielās) bankas, lai tas maksā ko maksādams, jo citādi būs vispārējs finanšu krahs Eiropā. Visi tam piekrīt.” (Raksts “Latvijas Avīzē” Egils Līcītis. “Godmanis atklāti par "Parex bankas" pārņemšanu.”).

Šajā intervijā Godmanis arī norādījis, ka FKTK vadība viņu vēl 2008.gada oktobrī mierinājusi, ka Latvijas bankās naudas pietiek un viss būs kārtībā.

Latvija nebija savlaicīgi izstrādājusi krīzes pārvarēšanas plānu, pieņēmusi nepieciešamos likumus un izveidojusi krīzes fondu. Kā atzinis Ivars Godmanis, tad Banku pārņemšanas likumam bijis jābūt pieņemtam uz brīdi, kad valsts 2008.gada novembrī iesaistījās atbalsta sniegšanā "Parex bankai". (Skat. Baibas Rulles 2008.gada 16.decembra rakstu “Valdība akceptē banku pārņemšanas likumu”). Faktiski likums tika pieņemts tikai decembrī un stājās spēkā ar 2009.gada janvāri.

Diemžēl Latvijas politiķiem un ar varu saistītajiem žurnālistiem krīzes cēloņus izdevīgāk un patīkamāk bija meklēt biznesmeņu rīcībā, nevis varas kļūdainā pašpārliecinātībā.

Starp 295 tūkstošiem no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju ir arī daudzas ekonomiski aktīvas personas. Daudzus es pazīstu no darba bankā kā mūsu klientus, kuru biznesus tikām kreditējuši. Viņu teiktais par to, kāpēc viņi tagad nodarbojas ar biznesu, piemēram, Krievijā, Anglijā, Baltkrievijā, Āfrikā, bet nevis Latvijā, daudzējādā ziņā saskan ar manu dzīves stāstu. Viņi ir pārliecināti, ka Latvijas varas mašinērija uzskata sevi par gudrāku ekonomikā un tautsaimniecībā par biznesa cilvēkiem un patērētājiem. Bet šī mašinērija neuztur ar saviem nodokļiem ne bērnus, ne invalīdus, ne arī pašu birokrātiju.

Cik zinu, Jūs diezgan labi pārzināt manu biogrāfiju, neraugoties uz to, ka tikušies esam vien dažas reizes. Domāju, ka mana dzīve Jums nedod nekādu pamatu pieņēmumiem, ka varu kādu apzagt vai veikt ko līdzīgu. Sākot jau no 1987.gada, kad mēs izveidojām "Parex", mēs mērķtiecīgi būvējām savu kompāniju ar mērķi iziet aiz Latvijas robežām, padarīt to globālu. Jau no pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma mēs aktīvi ieguldījām piesaistītos līdzekļus Latvijas ekonomikā, cerot Latviju redzēt kā valsti, kas izpelnās atzinību un cieņu. Mēs netieši līdzdarbojāmies tūkstošiem Latvijas kompāniju izaugsmē, piedalījāmies svarīgos infrastruktūras izveides projektos. Bez "Parex bankas" grūti iedomāties Latvijas tautsaimniecības attīstību. Nodokļos esam samaksājuši noteikti ne mazāk kā Jūsu minētos 200 miljonus latu, ko mēs lūdzam aizdot pret Amerikas un Eiropas vērtspapīru ķīlu, kas salīdzinoši īsā laikā atguva savu vērtību, jo fondu tirgi atlaba. Manuprāt, līdz ar to jautājums “palīdzēt vai nepalīdzēt savējiem” ir pagātnes jautājums.

Sniedzot šo interviju, manas ambīcijas ir pieticīgas - es vēlos apmierināt domājošās auditorijas ziņkārību. Varu tikai atklāt, ka mani dzīves uzstādījumi pēc aiziešanas no bankas nav principiāli mainījušies, tajā skaitā, gatavība cīnīties par savu labo vārdu un, protams, arī naudu.

Varu vēlreiz atkārtot, ka 2008.gadā daudzas valstis sniedza palīdzību krīzes ietekmē grūtībās nonākušajām bankām. "Parex banka" bija tikai viena no tām.

- "Parex banka" nav bankrotējusi un nav bijusi maksātnespējīga.

- Visas Latvijas institūcijas ne reizi vien ir atzinušas, ka problēmas "Parex bankā" izraisīja globālā finanšu krīze, tas nepārprotami ierakstīts arī Ieguldījuma līgumā.

- Atbalsts tika sniegts ar mērķi stabilizēt visu Latvijas finanšu sistēmu.

- Šobrīd valstij pieder sistēmiski nozīmīga, darbojošās banka - "Citadele banka", kuras saprātīga pārdošana atnesīs valstij būtiskus ienākumus.

- "Reverta" pārvalda nekustamos īpašumus un prasījuma tiesības, kuru vērtība nebūt nav maza.

Tāds ir atbalsta sniegšanas rezultāts. Savukārt, kas būtu noticis ar valsti, ja palīdzība nebūtu sniegta, ļoti precīzi raksturojis Latvijas Bankas Prezidents Ilmārs Rimšēvics: "“Aizverot "Parex banku", Latvijas valstij uzreiz būtu saistības pret noguldījumiem 660 miljonu latu apmērā, jo to paredz noguldījumu aizsardzības prasības. "Parex bankas" slēgšanas gadījumā turpinātos noguldījumu izņemšana no pārējām bankām un, iespējams, būtu jāslēdz vēl četras līdz piecas no citām bankām, kuras šobrīd Latvijā turpina sekmīgi darboties. Savukārt šo banku aizvēršana no noguldījumu garantiju fonda izmaksātu vēl 700 miljonus latu,” iespējamo situāciju raksturoja centrālās bankas vadītājs. Sešās aizvērtajās bankās varēja būt arī apmēram 250 miljoni latu valsts un pašvaldību naudas. Turklāt šajās bankās būtu iesaldēti Latvijas valsts un uzņēmumu līdzekļi, skaidroja Rimšēvičs. Rezultātā Latvijas iekšzemes kopprodukts būtu krities vēl par vairākiem procentiem un nodokļu ieņēmumi valstī kristos vēl straujāk. Tādējādi zaudējumi no "Parex bankas" slēgšanas būtu trīs miljardi latu, secināja Rimšēvičs. Viņš akcentēja, ka bankas pārņemšana nekādā gadījumā nenotika tās bijušo īpašnieku labā.” (DELFI “Rimšēvičs: 'Parex' slēgšana valstij būtu izmaksājusi trīs miljardus latu”).

Savukārt laikrakstā “SestDiena” par 2011.gada 17.-23.septembri I.Rimšēvičs sacījis sekojošo: „"Parekss" bija ļoti konservatīva banka un faktiski savās problēmās nenokļuva bezatbildības dēļ. Jums ir jāzina, ka "Pareksa banka" ir Latvijas finanšu politikas upuris. Ja Latvijā 2008.gadā būtu ieviests eiro, Kargins ar Krasovicki šodien būtu spīdoši baņķieri. (...) Šī banka neko nenozaga. Tā nokļuva pārfinansēšanas problēmās, nespēja pārfinansēt 750 miljonus eiro. Ja Latvija būtu eirozonā, šo naudu viņi varētu saņemt Eiropas Centrālajā bankā."

Papildinot Rimšēviča kunga teikto, vēlos norādīt, ka “Reverta” varētu būt daudz vērtīgāka, ja savus aktīvus neizpārdotu pa lēto, tas ir, par cenām, kas acīm redzami ir zemākas par iespējami iegūstamajām. "Revertas" valde atsakās sniegt ticamu informāciju saviem noguldītājiem un investoriem, sabiedrības vadība rīkojas bezatbildīgi. Izteikšu pieņēmumu, ka Kristofers Gviljams (Christopher Gwilliam) iespējams nav slikts cilvēks, bet "Reverta" viņam ir vienīgi neliela epizode viņa karjerā. Paredzu, ka pavisam drīz viņš kā daudzi citi labi apmaksātie konsultanti atstās mūsu viesmīlīgo zemi un viņa vārdu te reti kāds vēl pieminēs.

Tomēr, kad mēs runājam par post-"Parex" aktīviem, nevar aizmirst arī saistības, tajā skaitā arī pret mums ar Viktoru.

- Sakiet, lūdzu, kas ar Jums personiski būtu noticis, ja Latvijas valsts nebūtu pārņēmusi "Parex banku" savā īpašumā? Vai Jums un Jūsu ģimenei tiešām būtu palikuši visi tie īpašumi un finanšu līdzekļi, kas pēcāk ir tikuši minēti medijos? Vai arī maksātnespējas gadījumā kreditori varētu būt bijuši krietni nesaudzīgāki?

- Nav iespējams izskaidrot nezināmo ar vēl mazāk zināmo.

Ar iepriekš teikto esmu centies paust domu, ka valsts varas struktūras 2008.gadā darbojās nepārdomāti un nepietiekami mērķtiecīgi, kas bija rezultāts tam, ka viņi nebija sevi un savas struktūras pakļāvuši stresa testiem. Valsts nebija gatava globālajai finanšu krīzei.

Ja Jūsu jautājums ir vērsts uz to, lai iegūtu apstiprinājumu, ka Godmanis & Co glāba mani un manu ģimeni, tad tas ir absolūti kļūdains pieņēmums un nav patiesība. Par visaplamāko rīcību savā dzīvē es uzskatu sadarbību ar valsti ārpus formulas – es maksāju nodokļus, ievēroju likumus un VISS.

Šobrīd es nelauzu galvu par “visas pasaules problēmām” un par to, kā vadīt lielo biznesu, nedomāju, kā uz mani raugās apkārtējie. Neveiksmes biznesā var gadīties jebkuram, tomēr es ticu, ka vajag būt darbīgam un strādīgam un tad viss izdosies, būs atkal veiksmes.

- Ja pareizi saprotu, Jūs uzskatāt, ka Latvijas valsts pārstāvji pret Jums un Jūsu kompanjonu ir izturējušies negodīgi, mēģinot pārskatīt bankas pārņemšanas laikā panāktās vienošanās. Kas konkrēti ir pamatā šādam uzskatam?

- Es nevēlētos lietot terminus “godīgs-negodīgs”, tas ir, apkrāpa - neapkrāpa. Mēs savas akcijas zaudējām ļoti smagu un no otras puses nepiekāpīgu sarunu rezultātā, parakstot Ieguldījuma līgumu. Sarunas no valsts puses veda Latvijas Hipotēku un zemes bankas nolīgtais advokātu birojs, kas nespēra ne soli pa labi vai kreisi no valdības nospraustā kursa. Līguma sagatavošanas process bija maksimāli birokratizēts, un lieki domāt, ka tur dalību ņēma kādi tālredzīgi stratēģi vai banku speciālisti.

Lai raksturotu tā dēvēto līguma apspriešanas procesu, atsaukšos uz Džina Šarpa grāmatā “No diktatūras uz demokrātiju” teikto. Tā sadaļā “Spēks un taisnīgums sarunās” Šarps norādījis, ka nepieciešams atmest romantisko priekšstatu par sarunām un saprast, kā tās norisinās patiesībā. “Sarunas” nenozīmē, ka divas puses ir apsēdušās pie galda un kā līdzvērtīgas apspriež un atrisina problēmas, kas novedušas pie konflikta. Jāsaprot ļoti svarīga patiesība - apspriežamā vienošanās nebalstās uz to, kurai pusei ir taisnība, bet gan uz to, kura puse ir spēcīgāka.

Kaut arī Ieguldījuma līguma apspriešana, ja to par tādu var saukt, notika tiešā atbilstībā ar Džīna Šarpa teikto, tomēr arī tad līgumā dažas saistības uzņēmās arī citas puses, kuras tās pavisam drīz pārstāja pildīt, izmantojot “spēcīgākā tiesības”.

Saskaņā ar līgumu mums tika uzliktas saistības turpināt turēt bankā savus noguldījumus un atļaut tos izmantot bankas subordinētajā kapitālā. Tā kā Latvijas likumi nedod subordinētā kapitāla definīciju, tad turpmāk lietošu apzīmējumi "Noguldījumi", jo to tiesisko statusu vismaz nedaudz regulē Kredītiestāžu likums. Saskaņā ar šo likumu vienīgi Latvijā reģistrētām bankām vai citu valstu banku filiālēm ir tiesības Latvijā turēt personu noguldījumus. Ieguldījuma līgums noteica, ka procentu likmes šiem noguldījumiem nosaka pircējs, tas ir, LHZB. Nav šaubu, ka LHZB to darīja, saskaņojot ar FKTK un Finanšu ministriju. Mums bija liegtas iespējas apspriest procentu likmes Noguldījumiem, tās mums tika vienkārši nodiktētas.

Tādējādi jebkādi mums izteiktie pārmetumi par it kā pārmērīgi lielām Noguldījumu procentu likmēm ir pilnīgi nepamatoti un aplami. Varu tikai piebilst, ka likmes neatbilda riskiem un tajā laikā par tādām likmēm piesaistīt līdzekļus subordinētajā kapitālā nebija iespējams. To apstiprina fakts, ka jau 2009.gadā Latvijas Bankas Prezidents Ilmārs Rimšēvičs norādīja, ka mūsu Noguldījumi būtu aizstājami ar jebkuriem citiem noguldījumiem, ja ir pieejami lētāki līdzekļi. Tas nenotika, jo nevarēja notikt, tik zemu likmju tirgū tajā laikā vienkārši nebija.

Es arī saprotu, ka aplamais priekšstats par procentu likmēm līdz šim ir tik plaši tiražēts, ka beigu beigās ne tikai vienkārši lasītāji, bet arī paši šo melīgo izdomājumu autori gadu gaitā tam ir noticējuši. Kā gan citādi varētu izskaidrot, ka laikraksts “Телеграф” 2013.gada 28.augustā publicē interviju, kurā intervētais bez jebkādas kautrēšanās melo, ka mums bankā palikuši noguldījumi ar procentu likmi 30% gadā. Mēs, protams, cīnīsimies par šādu nepatiesu ziņu atsaukšanu, bet cik daudz gan tas dos patiesa priekšstata atjaunošanā... Tā arī veidojās vairākuma viedoklis.

Jāatzīst, ka summas, kuras mums bija noteikts turēt Noguldījumos, bija ievērojamas, tāpēc arī izmaksājamie procenti absolūtajos ciparos lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju šķita milzīgi. Taču es nekad neesmu centies apgalvot, ka esmu trūcīgs cilvēks. Piemēram, vienkāršoti rēķinot, mums ar Viktoru uz 2007.gada beigām piederēja 85% no 226 miljoniem latu vai 322 miljoniem EUR "Parex bankas" pašas kapitālā. Tomēr propagandas mašīna aktīvi darbojās, un politiķiem bija izdevīgi daudzināt, ka mēs kļūstam bagāti uz vispārējās nabadzības fona. Tā pret mums sāka cīnīties nevis atsevišķas personas, bet gan politiskie reitingi.

 Valsts uzsāka dažādu pasākumu virkni, lai varētu izvairīties no procentu maksāšanas un gala rezultātā neatmaksātu arī pašus Noguldījumus, ko bija mums piespiedusi saglabāt "Parex bankā". Līdz pat laikam, kad "Parex bankai" tika anulēta licence un tā pārtapa par "Revertu", mūsu Noguldījumi veidoja būtisku daļu bankas pašas kapitāla aprēķinos, nosakot kapitāla pietiekamības prasību izpildi. Lieki atzīmēt, ka kapitāla pietiekamība ir viens no būtiskākajiem bankai obligātajiem normatīviem un tā neizpilde ir priekšnoteikums bankas licences anulēšanai. Tādējādi jaunie akcionāri- valsts un Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības banka (ERAB) ar prieku izmantoja mūsu līdzekļus savam biznesam.

Turpmāk sniegšu īsu to darbību, kuras bija vērstas uz procentu un pašu Noguldījumu nemaksāšanu, uzskaitījumu.

•2009.gada aprīlī FKTK voluntāri paziņoja, ka procenti turpmāk netiks maksāta un deva atbilstošu nelikumīgu rīkojumu AS “Parex banka” tā laika vadībai ar Nilu Melngaili priekšgalā. Tikai pēc pieteikuma sagatavošanas administratīvai tiesai FKTK atzina savas rīcības nelikumību un savu rīkojumu atsauca.

•2009.gada 13.oktobrī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija iesniedza Saeimas Prezidijam likumprojektu par jauna 59.-6. panta ieviešanu Kredītiestāžu likumā. Minētais pants noteica, ka bankai, kura saņem komercdarbības atbalstu, ir aizliegts atmaksāt subordinētajā kapitālā izvietotos līdzekļus, kā arī aprēķināt, uzkrāt un izmaksāt par tiem procentus un citu atlīdzību. Saeima likumprojektu pieņēma, bet ar Pārejas noteikumiem noteica, ka šī norma neattiecas uz kredītiestādēm, kas komerciālo atbalstu saņēmušas pirms likuma spēkā stāšanās.

•Neraugoties uz nepārprotami pausto Saeimas viedokli, valdība 2010.gada 16.februārī nosūtīja Saeimai likumprojektu par grozījumu izdarīšanu Kredītiestāžu likuma Pārejas noteikumos, kas noteica, ka ar 2010.gada 1.jūniju tiks izbeigta procentu izmaksa arī tām bankām, kas valsts atbalstu saņēmušas pirms likuma spēkā stāšanās. Lieki atgādināt, ka tāda bija tikai "Parex banka" un likumprojekts bija vērsts pret manu un Viktora ģimenēm. Likumprojektu Saeima neizskatīja pat pirmajā lasījumā.

•Izvēloties AS “Parex banka” reorganizācijas plānu, Valdība atbalstīja “good out” plānu, kas bija dārgāks un riskantāks. No toreizējā finanšu ministra izteikumiem bija skaidrs, ka šis plāns izraudzīts tāpēc, ka tā vēlas Eiropas Komisija. Šā plāna realizācijas rezultātā mūsu noguldījumi tika atstāti tā sauktajā “sliktajā bankā” ar mērķi tos neatmaksāt.

•2013.gada februārī FKTK anulēja AS “Parex banka” licenci, kaut saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 126.pantu drīkstēja to darīt vienīgi tad, kad nokārtotas visas saistības pret noguldītājiem. Mūs noguldījumi netika atmaksāti un nelikumīgi atrodas akciju sabiedrībā, kas nav kredītiestāde un kurai nav subordinētā kapitāla un kapitāla pietiekamības rādītāju.

Līdz šim laikam "Revertas" akcionāri un vadītāji aktīvi kavē iespēju mums rīkoties ar mūsu likumīgi iegūtiem līdzekļiem. Vienkārši runājot, tos ir atņēmuši un tagad par nodokļu maksātāju naudu cīnās, lai leģitimētu mūsu Noguldījumu piesavināšanos. Mana pārliecība - negodīgi iegūti, pēc būtības bagātniekiem nacionalizēti līdzekļi neatnesīs ieguvumu ilgtermiņā un jebkādu labumu šā procesa organizētājiem un veicējiem.

Uzkūdīt tautas vairākumu pret mazākumu nav sarežģīti. Bet jāapsver, vai no tā, ka valdība kaut ko aizliegs biznesmeņu mazākumam, būs kāds ieguvums vairākumam. Vēsturē tam ir piemēri - 1917.gads Krievijā un 1933.gads Vācijā. Tajās sabiedrībās, ko visu nosaka vairākums, nevar attīstīties moderni, mūsdienīgi, jaunus risinājumus piedāvājošie biznesi, jo visu jauno piedāvā atsevišķi indivīdi. Tajās sabiedrībās, kur dominē vairākuma intereses, tauta dzīvo nabadzīgāk, jo aktīvākā daļa spiesta valsti pamest.

Intervijas pēdējā daļa - rīt. Ja Jums, cienījamie lasītāji, ir racionāli, Jūsuprāt, būtisku sabiedrības daļu interesējoši jautājumi, uz kuriem Jūs vēlētos saņemt atbildes no Valērija Kargina, varam solīt, ka tos visus no Jūsu komentāriem savāksim kopā un nosūtīsim bijušajam baņķierim, - cerams, ka atbildēs.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

FotoNodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī gada 31.jūlijam, lai dotu iespēju pabeigt ligzdošanu šajā teritorijā konstatētajiem putniem, tostarp no īpaši aizsargājamām sugām.
Lasīt visu...

21

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

FotoVecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai.
Lasīt visu...

21

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

FotoSIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā pieprasa atsaukt desmit maldinošas ziņas sižetā, kas tika pieteikts kā "No "Latvijas valsts mežu" koksnes eksporta uz Skandināviju krējumu nosmeļ privāts uzņēmums".
Lasīt visu...

21

Dieva valstība

FotoJānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko kalpošanu un kļuva par ļoti ievērojamu Dieva Vārda sludinātāju.
Lasīt visu...

21

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

FotoRektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Lasīt visu...

18

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

FotoAr nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
Lasīt visu...

21

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

FotoLatvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu ietekmē. Ne mazums no jūras un sauszemes ieradās dažādi pirātiskie ieklejotāji. Un šo kungu valdīšanas vai ietekmes laikā izveidojās arī atsevišķu Latvijas zemes nostūru reliģiskās, kultūras un valodas tendences, ko tagad apzīmē par kultūrvēsturiskiem novadiem, ko saistībā ar novadu reformu izceļ, šķeļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierādītu katra šī “novada” administratīvās robežas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...

Foto

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

Ne tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku...

Foto

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

Mums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu...

Foto

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

Tiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19...

Foto

Kad TAS beigsies?

Ārkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem...

Foto

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

Progresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja...

Foto

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

Izskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un...

Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Vienotā likteņkopībā un vienotā gribā pašnoteicās visa latviešu nācija

Mīļie draugi! Demokrāti! Sirsnīgi jūs visus sveicu šodien mūsu demokrātijas pirmā gadsimta svētkos! Šodien aprit tieši gadsimts,...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Šis piebremzētais laiks un īpatnējās Lieldienas būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā un iespēja apzināties garīgo brīvtelpu

Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām...