Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs šobrīd ir pasaulē zinošākais mūsdienu karadarbības vadības speciālists, jo jau gandrīz divus gadus organizē un vada Ukrainas armijas pretestību Krievijas militārajam pārspēkam.

Šajās dienās, kad atkal aktivizējušās runas par Zalužnija it kā nenovēršamo atlaišanu (par viņa domstarpībām ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski jau rakstījām šeit), viņš publicējis CNN interneta mājaslapā rakstu “Karadarbības zīmējums ir mainījies” (The design of war has changed). Šajā rakstā Zalužnijs ieskicē modernā, 21. gadsimta kara iezīmes. Lūk, šī raksta tulkojums latviešu valodā.

„Otrais pasaules karš noslēdzās gandrīz pirms 80 gadiem, taču tas joprojām nosaka stratēģisko redzējumu par karu. Lai kāds progress būtu panākts aviācijas, raķešu tehnoloģiju un kosmosā bāzētu līdzekļu jomā, uzvaras koncepcija paliek nemainīga: iznīcināt ienaidnieku un ieņemt vai atbrīvot teritoriju. Tomēr katrs karš ir vienreizējs.

Militārajam komandierim, manuprāt, nav lielāka izaicinājuma kā laikus saprast, kas katrā karā darbojas atšķirīgi. Pirmkārt, tas ir tehnoloģiskais progress, kurš nosaka ieroču un aprīkojuma attīstību. Otrkārt, iekšpolitiskie un ārpolitiskie apstākļi, kā arī ekonomiskā situācija. Uzvarai nepieciešama īpaša stratēģija, kas izriet no šīs īpašās loģikas.

Kā zināms, šī kara galvenais virzītājspēks ir tādu ieroču sistēmu attīstība, kas spēj darboties bez cilvēku tiešas vadības. Šādu ieroču sistēmu izplatība notiek satraucošā tempā, un to izmantojuma sfēras strauji izplešas.

Ārkārtīgi svarīgi saprast, ka tieši šīs bez cilvēku klātbūtnes sistēmas, piemēram, bezpilota lidaparāti, kopā ar citiem modernu ieroču veidiem ir labākais ceļš, kā Ukrainai izvairīties no ieslīgšanas pozicionālā karā, kurā mums nav priekšrocību.

Lai gan šādu tehnoloģiju apgūšana ir ļoti svarīga, tas nav vienīgais faktors, kas ietekmē pašreizējo stratēģiju.

Mums jāsaskaras ar militārā atbalsta samazināšanos no galveno sabiedroto puses, jo viņi paši cīnās ar savu iekšpolitisko spriedzi.

Mūsu partneru raķešu, pretgaisa aizsardzības pārtvērējraķešu un artilērijas lādiņu krājumi izsīkst gan augstās karadarbības intensitātes Ukrainā dēļ, gan arī tāpēc, ka pasaulē trūkst sprāgstvielu ražošanas jaudas.

Ņemot vērā to, ka notikumi Tuvajos Austrumos ir novērsuši starptautiskās sabiedrības uzmanību, Krievija varētu mēģināt izprovocēt jaunus konfliktus citur. Starptautisko sankciju režīma vājums savukārt nozīmē to, ka Krievija sadarbībā ar citām valstīm joprojām var stiprināt savu militāri rūpniecisko kompleksu, lai sekmīgi īstenotu novājināšanas karu “uz izturību”.

Jāatzīst, ka ienaidniekam ir ievērojamas priekšrocības cilvēkresursu mobilizēšanā. Īpaši tas redzams salīdzinājumā ar Ukrainas valsts iestāžu nespēju nodrošināt mūsu bruņoto spēku cilvēkresursu līmeni bez nepopulāru pasākumu izmantošanas.

(Šeit nepieciešams papildu paskaidrojums. Ukrainas armijā jūtams ass cilvēkresursu trūkums. Negribas izteikt pārmetumus karojošai valstij, bet, karam sākoties, netika prognozēts tik ilgs un visaptverošs karadarbības posms, kā rezultātā mobilizācijas pasākumi aizgāja, manuprāt, pa nepareizo gultni. Uzsvars tika likts uz jau nobriedušu vīriešu iesaukumu un uz brīvprātīgajiem, kamēr pasaules militārā prakse liecina: jo jaunāks karotājs, jo viņš enerģiskāks, pārgalvīgāks un straujāk apgūst karošanas mākslu.

Šobrīd vidējais karavīra vecums Ukrainas bruņotajos spēkos ir virs 40 gadiem, un šis vecums tikai palielinās. Jauno likumu par mobilizāciju nekādi nevar pieņemt, jo tas ir nepopulārs, bet politiķi tradicionāli (izrādās, pat kara laikā) baidās no jebkuriem nepopulāriem lēmumiem. Iespējams, tieši domstarpības mobilizācijas jautājumos bija vienas no būtiskākajām Zalužnija/Zelenska konfliktā.)

Mums ir jārēķinās ar galveno sabiedroto militārā atbalsta samazināšanos.

Visbeidzot, mūs joprojām kavē mūsu valsts tiesiskā regulējuma nepilnības, kā arī daļēja aizsardzības rūpniecības monopolizācija. Tas rada ražošanas sastrēgumus, piemēram, munīcijas jomā, kas vēl vairāk padziļina Ukrainas atkarību no sabiedrotajiem.

Mūsu kaujas pieredze, īpaši kopš 2022. gada, ir unikāla - taču uzvaras labā mums pastāvīgi jāatrod jauni veidi un jaunas iespējas, kas ļautu mums iegūt pārsvaru pār ienaidnieku. Iespējams, prioritāte numur viens šeit ir salīdzinoši lētā, modernā un ļoti efektīvā bezpilota transportlīdzekļu un citu tehnoloģisko līdzekļu arsenāla apguve.

Jau tagad šādi līdzekļi ļauj komandieriem novērot situāciju kaujas laukā reālā laika režīmā, dienā un naktī, jebkuros laika apstākļos. Bet ne tikai tas. Tie nodrošina reāllaika izlūkdatus, kas ļauj koriģēt uguni visu diennakti, bez pārtraukuma - ļaujot veikt augstas precizitātes triecienus ienaidnieka mērķiem priekšējās pozīcijās un dziļākā aizmugurē. Citiem vārdiem, tas nozīmē ne mazāk kā kaujas operāciju vadības pilnīgu pārveidi un atteikšanos no novecojušiem stereotipiem.

Jaunās operācijas iekļauj digitālo lauku izveidi, radioelektronisko vides kontroli vai kombinētu operāciju, izmantojot uzbrukuma dronus un kiberiekārtas. Šādas operācijas tiktu koordinētas un vadītas atbilstoši vienotai koncepcijai un plānam.

Svarīgi, ka to mērķis ne vienmēr būs tikai kaujas mērķis. Tas var būt vērsts arī uz ienaidnieka ekonomisko iespēju samazināšanu, tā izolēšanu vai novājināšanu. Uzbrukuma operācijām var būt arī psiholoģiski mērķi. Tomēr pagaidām prioritāte saglabājas: situācijas uzlabošana kaujas laukā.

Šeit arī izpaužas moderno tehnoloģiju neapšaubāms pārākums pār tradicionālo, jo kaujas līdzekļu attālināta vadība nozīmē, ka mazāk karavīru iet bojā, tādējādi samazinot cilvēku zaudējumus. Tas dod iespēju samazināt (lai gan, protams, ne pilnībā) smagās tehnikas nozīmi kaujas misijās un vispārējā karadarbības vadīšanā. Tas paver iespēju veikt pēkšņus masveida triecienus kritiskās infrastruktūras objektiem un komunikāciju centriem, neizmantojot dārgas raķetes vai pilotējamas lidmašīnas. Laika gaitā kļūs redzamas arī citas priekšrocības, lai gan, protams, ienaidnieks visu laiku meklēs veidus, kā aizsargāties pret šādām operācijām un pārņemt vai atgūt iniciatīvu. Tāpēc arī aizsardzības sistēmas ir pastāvīgi jāuzlabo, tāpat kā pretpasākumi, kas vērsti pret ienaidnieka jauno tehnoloģiju izmantošanu.

Izaicinājumus, kādi gaida mūsu bruņotos spēkus, nedrīkst nenovērtēt. Tie prasa izveidot pilnīgi jaunu valsts tehnoloģiskās pārapbruņošanās sistēmu. Ņemot vērā visu, kas šobrīd tiek darīts, mēs uzskatām, ka šādas sistēmas izveide būtu paveicama piecu mēnešu laikā. Mūsu partneri uzskata tāpat. (Ņemot vērā Krievijas potenciālos draudus, pie šo jautājumu risināšanas nekavējoties jāķeras arī mūsu - Latvijas - augstākajai politiskajai un militārajai vadībai. B.L.)

Šis laiks tiks veltīts atbilstošas organizatoriskās struktūras izveidei. Attiecīgo amatpersonu atrašanai, darba vietu aprīkošanai, apmācībām, atbalsta infrastruktūras un loģistikas izveidei, kā arī idejiskās doktrīnas izstrādei.

Nobeigumā jāsecina, ka 2024. gadā mums jākoncentrējas trijos galvenajos virzienos:

1) Tādas sistēmas izveide, kas nodrošinātu mūsu bruņotos spēkus ar augstajām tehnoloģijām.

2) Jaunas apmācību un karadarbības filozofijas ieviešana, kurā būtu ņemti vērā resursu ierobežojumi un to ierobežojošās izmantošanas iespējas.

3) Pēc iespējas ātrāk apgūt jaunas kaujas iemaņas.

Mums jau tagad ir iespējas iznīcināt ienaidnieku un nodrošināt valsts pastāvēšanu. Mūsu mērķim jābūt: izmantojot momentu, maksimāli likt lietā jauniegūtās kara zināšanas, kas ļaus mums ar mazākiem resursiem nodarīt maksimālu kaitējumu ienaidniekam, izbeigt agresiju un pasargāt Ukrainu no tās nākotnē.”

Novērtē šo rakstu:

60
19

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vācija iznīcina pati savu nākotni

FotoKamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Lasīt visu...

21

Arodbiedrības vēl varētu kļūt par reālu spēku darba tirgū, kas aizstāv darbiniekus un uzlabo viņu dzīves kvalitāti

FotoCik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Lasīt visu...

21

Mans amerikāņu draugs man pastāstīja patiesību par Donaldu Trampu, kas bieži tiek aizmirsta

FotoNeatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Lasīt visu...

21

Pie kā noved lēmumi, kas balstīti aplamos datos? Pie betonā izpļakarētiem simtiem miljonu

FotoIedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Lasīt visu...

21

Krievijas dienesti izmanto nevalstiskās organizācijas, domnīcas un zinātniskos institūtus kā piesegu savām izlūkdarbībām, kā arī ietekmes operāciju īstenošanai

FotoRīgas rajona tiesa 14. februārī  piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Lasīt visu...

3

Re, kāds man bija foršs plezīrs Amerikā

FotoPagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Lasīt visu...

21

Rīgas Stradiņa universitātes studentu aicinājums Latvijas Republikas valdībai

FotoCienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Lasīt visu...

21

Pabriks nav apdraudēts

FotoVisu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Lasīt visu...

21

Musulmaņi vēlas uzcelt pirmo mošeju Latvijā. Kāpēc mēs nevaram ieklausīties viņu vēlmēs?

FotoDemogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi