Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kas tieši pašreizējo eirokomisāru un partijas "Vienotība" kandidātu Eiroparlamenta vēlēšanās Valdi Dombrovski saista ar „Rietumu banku” un tās īpašniekiem Leonīdu Esterkinu un Arkādiju Suharenko? Iespējams, skaidrība varētu kļūt lielāka, izlasot šo Pietiek ekskluzīvi publicēto nodaļu no jaunā politiskā trillera „Nauda” („Bailes – 3”), kurā atainota divu pilnīgi izdomātu personāžu – eirosekretāra Valda Bebrovska un „Austrumu bankas” akcionāra Leonīda Eserkina – tikpat izdomāta saruna.

53. nodaļa

Ja pavisam īsi un vienkārši, tad Leonīdam Eserkinam bija zivs acis. Stīvas, nemirkšķinošas un aukstas. Biedējošas.

To Valdis Bebrovskis bija pamanījis jau iepriekšējās nedaudzajās tikšanās reizēs, un nez vai kaut kas tagad būs mainījies, viņš nodomāja. Tāpat kā to, ka šķita – ja vien baņķieris pats to negribēja, nebija iespējams saprast, kurp tieši vērsts šis viņa aukstais skatiens.

Pats baņķieris Eserkins, vismaz ciktāl sniedzās Bebrovska pieredze, bija tieši tāds pats kā viņa skatiens – auksts un nepatīkams. Bebrovskis bija pa ausu galam dzirdējis par dažādām sarežģītībām baņķiera ģimenē un varēja saprast cilvēkus, kuriem dienu dienā bija jābūt tādā vai citādā veidā atkarīgiem no šī kunga.

Savā ziņā bija atkarīgs arī pats Bebrovskis. Tāpēc jau viņš arī pašlaik tā vietā, lai klauvētu pie izsoļu nama durvīm un mestos izšķirīgajā cīņā par savu Dārgumu, bija paklausīgi attraucies uz baņķiera lielo, auksto, nemīlīgo Jūrmalas savrupmāju un sēdēja kalpones ierādītajā vietā, gaidot pašu namatēvu.

Jau no veciem laikiem Bebrovskis zināja, ka nesvarīgām sarunām Eserkins izmanto bankas telpas, svarīgākām – vienu no Jūrmalas restorāniem, kur parasti pieņēma viesus no Krievijas un citām bijušajām PSRS republikām, savukārt vissvarīgākajos gadījumos aicināja pie sevis uz mājām. Tātad priekšā stāvošā saruna acīmredzot bija ļoti svarīga, un Bebrovski tas nemaz neiepriecināja.

Likt sarunas biedram pagaidīt, lai uzsvērtu savu svarīgumu un attiecīgi viņa niecīgumu, – tā bija veca un labi zināma metode. Pagāja minūtes desmit, līdz durvis pavērās un ienāca baņķieris – tieši tāds pats kā pirms pāris gadiem, kad pēdējoreiz bija sanācis tikties, ja nu vienīgi nedaudz iesirmāks.

Viņš bija viens no retajiem Bebrovskim zināmajiem cilvēkiem, kurš ar viņu gan premjera un finanšu ministra karjeras laikos, gan tagad runāja tikai un vienīgi krieviski. Savulaik Bebrovskis bija mēģinājis atbildēt latviski – un tā arī nebija sapratis, vai Eserkina kungs patiešām valsts valodu vispār nejēdz vai arī tikai demonstratīvi izliekas.

Arī šoreiz Eserkins savu viesi uzrunāja krieviski.

– Sveiki, Bebrovska kungs… Nē, jūs sēdiet, sēdiet… Atvainojiet, ka nācās uzstāt uz jūsu ierašanos. Kafiju, tēju? Es jūs ilgi neaizkavēšu. Mums tikai vienu lietu vajadzētu izrunāt. Un, cerams, nokārtot.

– Jā… Sveiki, Eserkina kungs, sveiki. Nē, paldies, kafiju jau mājās padzēru, tā ka varam runāt…

– Labi. Labi, ka varam uzreiz. Redziet, Vaļģis… – Bebrovskis neieredzēja šo “Vaļģis” un pieļāva, ka Eserkins to ļoti labi zina un šādu uzrunu lieto tīšām. – Jūs, Vaļģis, taču zināt, ka mums ir grūti laiki. Ļoti grūti. Jūsu draugi amerikāņi… nu, vai jūsu draugs Rimēvičs… labi, nav svarīgi… ar “CBLV” tā izdarījās, ka mums knapi, knapi izdevās izdzīvot, vismaz pagaidām…

Bebrovskis šo to zināja par Rimēviča attiecībām ar “Austrumu bankas” īpašniekiem un vēl šo to nojauta. Patiesībā lietas, par kurām viņš apbrīnoja savu bijušo priekšnieku, varēja saskaitīt uz pirkstiem, bet viena no tām bija – kaut kā viņš šos “austrumniekus” tomēr bija spējis… nu, ja ne pieradināt, tad vismaz saukt pie kaut kādas kārtības.

Tiesa, ļaunas mēles melsa, ka šī saukšana pie kārtības esot notikusi tikai ar vienu mērķi – panākt, lai “austrumnieki” kaut ko regulāri atpilinātu pašam Rimēvičam vai kādiem ar viņu saistītiem cilvēkiem.

Bebrovskis par to vienkārši neko negribēja zināt – viņam Ilmārs Rimēvičs bija un palika izcils Centrālās bankas prezidents un vēl izcilāks makroekonomists, lai ar kādām nomelnošanām šai dižajai personībai nenāktos saskarties.

Bet kaut ko pieklājības pēc vajadzēja atbildēt.

– Nu, Eserkina kungs… jūs taču zināt, ka ģeopolitiskā situācija mainās, mums ir stratēģiskie sabiedrotie, kuri redz notiekošo no globālo interešu viedokļa, un noteiktos apstākļos var nākties taktiski…

– Taktiski, šmaktiski… – namatēvs viņu pārtrauca gluži bezceremoniāli. – Pietiks, Vaļģis, to visu jūs pataupiet savai Strasbūrai… nu vai Briselei. Mums par lietu jāparunā.

Bebrovskis neatcerējās, kad pēdējoreiz kāds būtu atļāvies ar viņu runāt šādi. Tik ļoti neatcerējās, ka nudien nesaprata – kā tagad pareizi vajadzētu rīkoties.

– Piedodiet, Bebrovska kungs, ka es tā strupi, bet situācija ir nepatīkama un prasa rīcību. Dramatiska, es teiktu. Mums nav laika sasaukt ekspertu grupas un uzklausīt viedokļus, kā jūs to esat pieradis. Pašlaik ir izdzīvošanas jautājums.

– Jā, saprotu Eserkina kungs, ir neviennozīmīgi laiki. Kā es tieši…

– Par to runa. Saliksim, Vaļģis, visu pa punktiem. Jūs 2013. gadu labi atceraties, vai ne?

Bebrovskis diemžēl atcerējās. Tas bija, iespējams, vissliktākais gads viņa mūžā.

– Runāsim bez aplinkiem, Vaļģis. Jums smēlās ūdens mutē, jūs bijāt faktiski bankrotējis ar visu sievas un savu paša kopējo biznesu. Reāli bija tā – banka jums varēja visu atņemt, pārdot, un jūs vēl paliktu parādā… cik? Kaut kādus sešsimt vai astoņsimt tūkstošus, ja?… Ā, nē, vairāk tomēr sanāca, ne?

Ko gan te varēja piebilst. Baņķierim ar skaitļiem nekādu problēmu nebija un nevarēja būt. Gan jau mapītē uz galda tie visi bija. Bebrovskis mēmi pamāja ar galvu.

– Tālāk, Vaļģis, tālāk. Cik es atceros, jūs mēģinājāt palūgt palīdzību šeit un tur, un vēl kaut kur, vai ne? Jā, tā bija, tieši tā. Un ko jums visi atbildēja? Visi šie jūsu tautieši un politiķi, un draugi skandināvi? Tiec pats galā, Vaļģis, tavs bizness, tava problēma, visiem tagad grūti, mēs katrs par sevi, neesam jau nekādi Podmaņa pingvīni…

Bebrovskis atkal pamāja. Tās nebija nekādas patīkamās atmiņas. Viņš tiešām bija iedomājies, ka ir pietiekami ietekmīgs un svarīgs cilvēks, lai šādā situācijā varētu cerēt uz… nu, varbūt ne pilnīgi likumīgu, bet pēc būtības pareizu pretimnākšanu. Tā bija pamatīga vilšanās.

Viņš bija iedomājies: protams, valsts nevarēja palīdzēt katram attīstītājam – spekulantam, bet nu vismaz viņa gadījumā… Taču nē – viss bija kā pret sienu. Taisi maksātnespēju – un miers! Bet kā viņš, premjerministrs un finanšu ministrs, nozīmīgs politiķis un vienkārši nozīmīgs cilvēks, varētu atļauties maksātnespēju? Un vēl Ārija – kā viņš spētu izturēt viņas personisko traģēdiju, ko radītu šāds lēmums?

– Jā, es redzu, jūs visu labi atceraties, Vaļģis. Tad jau man nav jums jāatgādina, kā jūs atnācāt pie mums. Kāds jūs atnācāt. Un mēs… mēs nācām jums pretī. Mēs izteicām interesi, mēs oficiāli gājām un kārtojām…

Mēs speciāli palūdzām izveidot atsevišķu portfeli un pielikt vēl šo to klāt, lai tur nebūtu tikai jūsu kredīti un tas neizskatītos tik aizdomīgi. Mēs gājām runāt uz Finanšu ministriju, uz “Hipotekāro banku”, mēs teicām, ka jums ar to nav nekāda sakara, ka mēs paši, ka mums pašiem ir interesanti.

Un tas vēl nebija viss. Vēl mums vajadzēja pat šo to noziedot kaut kādiem tur jūsu partijas biedru pasākumiem – lai viņus pārliecinātu, ka visam šim pasākumam ar jūsu vajadzību nav nekāda sakara un ka mums pašiem briesmīgi vajag tās jūsu rindu mājas… Tā taču bija, vai ne?

Un atkal nācās pamāt. Jā, diemžēl viss bija tieši tā un nekā citādi. Patiesībā toreiz bija tikai trīs iespējas, pie kā aiziet. Baņķieris Melokoņs bija izrādījies sīkmanīgs, piepūties, nožēlojams blēdis dārgā uzvalkā un ar viltotām manierēm. Pie “CBLV” puišiem viņš tā arī nebija aizgājis – tie bija kaut kādi nesaprotami un pārāk pareizi. Atlika “austrumnieki”.

– Vot, Vaļģis, vot, vot, vot. Un tālāk… Vai jūs… vai jūsu sieva uzņēmēja… vai jūs vispār parēķinājāt, cik mums izmaksāja šis jūsu kredīts un šīs jūsu rindu mājas? Kādas pūles mums nācās pielikt, lai no auditoru viedokļa viss izskatītos pareizi? Ka jums nav nekādu īpašo noteikumu? Ka, ja visu sarēķina kopā, nesanāk, ka nevis jūs maksājat procentus bankai, bet gandrīz vai otrādāk? Pareizi, Vaļģis?

Nu un ko te varēja teikt? Bizness bija izrādījies… nu tā, ne visai. Bet bija žēl to pamest, bija žēl sievas, kura tajā bija ieguldījusi tik daudz pūļu… Jā, droši vien tieši uz šo žēlumu “austrumnieki” arī pakampa viņa mazo pirkstiņu un tālāk jau…

– Un vēl, Vaļģis. Mēs taču arī turpmāk tikai ar vislielāko iejūtību un pretimnākšanu. Taču atceraties, vai ne? Vai tad mēs neiedevām šai jūsu padomniecei… nu, kā viņu… Bulkāne, ja? – Bebrovskis nemūžam nenoticētu, ka šī aukstā, biedējošā mašīna viņam iepretim varētu aizmirst kādu uzvārdu vai parāda summu. – Vai tad mēs viņai neiedevām bankas akciju paketi? Iedevām taču, vai ne…

Jā, tiešām, vēl šī Bulkāne ar savu stulbo, alkatīgo vīru – divu zābaku pāris… Paldies Dievam, beidzot viņš bija gandrīz ticis vaļā no šī pārīša. Atlika tikai sadalīt uz viņas vārda noformēto “Austrumu bankas” akciju paketi – un viss. Protams, ja šī pakete vispār kaut jel ko būs vērta.

– Jā, redzu, Vaļģis, visu jūs atceraties un par visu esat padomājis. Es domāju, jūs esat ļoti praktisks cilvēks, Vaļģis. Varbūt kaut kādās lietās arī romantiķis, bet pēc būtības praktiķis… Lietišķs darījumu cilvēks. Domāju, jūs arī labi atceraties, ka visu šo laiku mēs neko no jums neesam ne lūguši, ne prasījuši… gandrīz neko…

Te gan Bebrovskis šo to būtu varējis pateikt. Tā jau nu arī neko… Un visi tie jūsu vēstneši Briselē – vai jūs, Bebrovska kungs, nevarētu ieminēties tur vai aizlikt kādu vārdu šeit, vai varbūt pat iepazīstināt tur un sagādāt ielūgumu uz to un to. Vai, ziniet, Bebrovska kungs, mums tur Francijā tāda nepatīkama tiesvedība, vai jūs tur nevarētu pazondēt… Vai to šie ebreji neuzskatīja par pretimnākšanu un palīdzību?

Bet teica viņš, protams, kaut ko pilnīgi citu.

– Jā, Eserkina kungs, viss ir bijis ļoti… korekti, tiešām korekti. Banka un klients, klients un banka – viss korekti un pieklājīgi. Un pretimnākšana – jā, protams, to nevar nenovērtēt.

– Labi, Vaļģis. Tad par lietu. Diemžēl situācija ir mainījusies. Teikšu pavisam vienkārši – mēs atsakāmies no visiem saviem palīdzības projektiem, visa liekā… pilnīgi visa, ko mēs vairs nevaram uzturēt. Un, redziet, mēs vairs nevaram atļauties arī jūsu… nu, šo te “3.b portfeli”.

– Kā… kā – nevarat atļauties? – Kaut ko tādu Bebrovskis nebija gaidījis. Tas bija trakāk nekā zibens, pērkons, krusa un vēl tornado no skaidrām debesīm, turklāt viss vienlaikus. Nekas tāds nebija iespējams, jo vienkārši nebija iespējams. Ne-ie-do-mā-ja-mi!

– Nevaram, Vaļģis, nevaram. Tiešām nevaram. Redziet, ir ienākumi un ir izdevumi. Jūs kā grāmatvedis taču to lieliski zināt, vai ne? Vēl pirms gada ienākumi bija tādi, ka varēja atļauties arī lielus izdevumus.

Tagad… es esmu atlaidis pusi bankas darbinieku un atlaidīšu vēl pusi no atlikušajiem. Un tie visi bija labi, strādīgi cilvēki. To visu – tāpēc, ka nav ienākumu. Un jūsu portfelis – es jums poētiski pateikšu, ka tas ir nevis portfelis, bet caurs maiss.

– Un tātad jūs gribat teikt…

– Jā, Vaļģis, jā. Man ļoti žēl, bet mēs sasummēsim visu to, ko jūsu bizness šajos gados nav samaksājis… es domāju, tur būs apmēram miljons četrsimt trīsdesmit četri tūkstoši un… nu, vēl daži eiro… Protams, jums un jūsu kundzei būs visas iespējas šo summu nomaksāt, pirms banka to visu nodod tiesu izpildītājiem…

– Kā… Kā – tiesu izpildītājiem? – Nē, šo jaunumu Bebrovskis nespēja uztvert un pieņemt. Tas nebija iespējams. Tas vienkārši nenotika ar viņu.

– Nu… Vaļģis… kā ar visiem parādniekiem, kuri ilgstoši nav spējīgi nokārtot saistības. Citādi mēs diemžēl nevaram. Jūs taču noteikti zināt, kā viss brūk… Mums ir ļoti grūti visu noturēt kopā… Diemžēl tā ir jārīkojas.

– Un… un tiešām nav nekāda cita risinājuma? Abpusēji izdevīga? Kaut kādam kompromisam taču būtu jābūt? – Bebrovskis labi saprata, kā viņš izklausās no malas. Nožēlojami. Taču situācija bija pārāk briesmīga.

Viņš nevarēja, vienkārši nevarēja pārnākt mājās un sievai pateikt – tā un tā, tavu, var teikt, mūža darbu tagad pievāks kaut kādi ebreji un tiesu izpildītāji. Varbūt… varbūt šis cilvēks ar zivs acīm vienkārši viņu centās nobiedēt, lai pēc tam kaut ko izspiestu savām vajadzībām?

– Tiešām, Eserkina kungs. Ja tiešām bankai ir tik grūta situācija… Jums taču vienalga vajadzētu rūpēties par klientu bāzes saglabāšanu un tālāku attīstīšanu… Krīzes beigsies, un biznesam vajadzēs turpināties. Es domāju – vai tiešām jūs kā pieredzējis baņķieris neredzat citu risinājumu. Ka es varētu… ka manās iespējās būtu sniegt palīdzību un…

Paskat tik – zivs acīs parādījās kaut kāda dzīvība un ieinteresētība.

– Nu, Vaļģis… man prieks, ka jūs tomēr esat uzņēmējs ar uzņēmēja dzīslu. Jā, varbūt mēs varam vienoties. Tas gan būtu diezgan nopietns risinājums bet… jā, risinājums pastāv.

Novērtē šo rakstu:

113
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...