Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kas tieši pašreizējo eirokomisāru un partijas "Vienotība" kandidātu Eiroparlamenta vēlēšanās Valdi Dombrovski saista ar „Rietumu banku” un tās īpašniekiem Leonīdu Esterkinu un Arkādiju Suharenko? Iespējams, skaidrība varētu kļūt lielāka, izlasot šo Pietiek ekskluzīvi publicēto nodaļu no jaunā politiskā trillera „Nauda” („Bailes – 3”), kurā atainota divu pilnīgi izdomātu personāžu – eirosekretāra Valda Bebrovska un „Austrumu bankas” akcionāra Leonīda Eserkina – tikpat izdomāta saruna.

53. nodaļa

Ja pavisam īsi un vienkārši, tad Leonīdam Eserkinam bija zivs acis. Stīvas, nemirkšķinošas un aukstas. Biedējošas.

To Valdis Bebrovskis bija pamanījis jau iepriekšējās nedaudzajās tikšanās reizēs, un nez vai kaut kas tagad būs mainījies, viņš nodomāja. Tāpat kā to, ka šķita – ja vien baņķieris pats to negribēja, nebija iespējams saprast, kurp tieši vērsts šis viņa aukstais skatiens.

Pats baņķieris Eserkins, vismaz ciktāl sniedzās Bebrovska pieredze, bija tieši tāds pats kā viņa skatiens – auksts un nepatīkams. Bebrovskis bija pa ausu galam dzirdējis par dažādām sarežģītībām baņķiera ģimenē un varēja saprast cilvēkus, kuriem dienu dienā bija jābūt tādā vai citādā veidā atkarīgiem no šī kunga.

Savā ziņā bija atkarīgs arī pats Bebrovskis. Tāpēc jau viņš arī pašlaik tā vietā, lai klauvētu pie izsoļu nama durvīm un mestos izšķirīgajā cīņā par savu Dārgumu, bija paklausīgi attraucies uz baņķiera lielo, auksto, nemīlīgo Jūrmalas savrupmāju un sēdēja kalpones ierādītajā vietā, gaidot pašu namatēvu.

Jau no veciem laikiem Bebrovskis zināja, ka nesvarīgām sarunām Eserkins izmanto bankas telpas, svarīgākām – vienu no Jūrmalas restorāniem, kur parasti pieņēma viesus no Krievijas un citām bijušajām PSRS republikām, savukārt vissvarīgākajos gadījumos aicināja pie sevis uz mājām. Tātad priekšā stāvošā saruna acīmredzot bija ļoti svarīga, un Bebrovski tas nemaz neiepriecināja.

Likt sarunas biedram pagaidīt, lai uzsvērtu savu svarīgumu un attiecīgi viņa niecīgumu, – tā bija veca un labi zināma metode. Pagāja minūtes desmit, līdz durvis pavērās un ienāca baņķieris – tieši tāds pats kā pirms pāris gadiem, kad pēdējoreiz bija sanācis tikties, ja nu vienīgi nedaudz iesirmāks.

Viņš bija viens no retajiem Bebrovskim zināmajiem cilvēkiem, kurš ar viņu gan premjera un finanšu ministra karjeras laikos, gan tagad runāja tikai un vienīgi krieviski. Savulaik Bebrovskis bija mēģinājis atbildēt latviski – un tā arī nebija sapratis, vai Eserkina kungs patiešām valsts valodu vispār nejēdz vai arī tikai demonstratīvi izliekas.

Arī šoreiz Eserkins savu viesi uzrunāja krieviski.

– Sveiki, Bebrovska kungs… Nē, jūs sēdiet, sēdiet… Atvainojiet, ka nācās uzstāt uz jūsu ierašanos. Kafiju, tēju? Es jūs ilgi neaizkavēšu. Mums tikai vienu lietu vajadzētu izrunāt. Un, cerams, nokārtot.

– Jā… Sveiki, Eserkina kungs, sveiki. Nē, paldies, kafiju jau mājās padzēru, tā ka varam runāt…

– Labi. Labi, ka varam uzreiz. Redziet, Vaļģis… – Bebrovskis neieredzēja šo “Vaļģis” un pieļāva, ka Eserkins to ļoti labi zina un šādu uzrunu lieto tīšām. – Jūs, Vaļģis, taču zināt, ka mums ir grūti laiki. Ļoti grūti. Jūsu draugi amerikāņi… nu, vai jūsu draugs Rimēvičs… labi, nav svarīgi… ar “CBLV” tā izdarījās, ka mums knapi, knapi izdevās izdzīvot, vismaz pagaidām…

Bebrovskis šo to zināja par Rimēviča attiecībām ar “Austrumu bankas” īpašniekiem un vēl šo to nojauta. Patiesībā lietas, par kurām viņš apbrīnoja savu bijušo priekšnieku, varēja saskaitīt uz pirkstiem, bet viena no tām bija – kaut kā viņš šos “austrumniekus” tomēr bija spējis… nu, ja ne pieradināt, tad vismaz saukt pie kaut kādas kārtības.

Tiesa, ļaunas mēles melsa, ka šī saukšana pie kārtības esot notikusi tikai ar vienu mērķi – panākt, lai “austrumnieki” kaut ko regulāri atpilinātu pašam Rimēvičam vai kādiem ar viņu saistītiem cilvēkiem.

Bebrovskis par to vienkārši neko negribēja zināt – viņam Ilmārs Rimēvičs bija un palika izcils Centrālās bankas prezidents un vēl izcilāks makroekonomists, lai ar kādām nomelnošanām šai dižajai personībai nenāktos saskarties.

Bet kaut ko pieklājības pēc vajadzēja atbildēt.

– Nu, Eserkina kungs… jūs taču zināt, ka ģeopolitiskā situācija mainās, mums ir stratēģiskie sabiedrotie, kuri redz notiekošo no globālo interešu viedokļa, un noteiktos apstākļos var nākties taktiski…

– Taktiski, šmaktiski… – namatēvs viņu pārtrauca gluži bezceremoniāli. – Pietiks, Vaļģis, to visu jūs pataupiet savai Strasbūrai… nu vai Briselei. Mums par lietu jāparunā.

Bebrovskis neatcerējās, kad pēdējoreiz kāds būtu atļāvies ar viņu runāt šādi. Tik ļoti neatcerējās, ka nudien nesaprata – kā tagad pareizi vajadzētu rīkoties.

– Piedodiet, Bebrovska kungs, ka es tā strupi, bet situācija ir nepatīkama un prasa rīcību. Dramatiska, es teiktu. Mums nav laika sasaukt ekspertu grupas un uzklausīt viedokļus, kā jūs to esat pieradis. Pašlaik ir izdzīvošanas jautājums.

– Jā, saprotu Eserkina kungs, ir neviennozīmīgi laiki. Kā es tieši…

– Par to runa. Saliksim, Vaļģis, visu pa punktiem. Jūs 2013. gadu labi atceraties, vai ne?

Bebrovskis diemžēl atcerējās. Tas bija, iespējams, vissliktākais gads viņa mūžā.

– Runāsim bez aplinkiem, Vaļģis. Jums smēlās ūdens mutē, jūs bijāt faktiski bankrotējis ar visu sievas un savu paša kopējo biznesu. Reāli bija tā – banka jums varēja visu atņemt, pārdot, un jūs vēl paliktu parādā… cik? Kaut kādus sešsimt vai astoņsimt tūkstošus, ja?… Ā, nē, vairāk tomēr sanāca, ne?

Ko gan te varēja piebilst. Baņķierim ar skaitļiem nekādu problēmu nebija un nevarēja būt. Gan jau mapītē uz galda tie visi bija. Bebrovskis mēmi pamāja ar galvu.

– Tālāk, Vaļģis, tālāk. Cik es atceros, jūs mēģinājāt palūgt palīdzību šeit un tur, un vēl kaut kur, vai ne? Jā, tā bija, tieši tā. Un ko jums visi atbildēja? Visi šie jūsu tautieši un politiķi, un draugi skandināvi? Tiec pats galā, Vaļģis, tavs bizness, tava problēma, visiem tagad grūti, mēs katrs par sevi, neesam jau nekādi Podmaņa pingvīni…

Bebrovskis atkal pamāja. Tās nebija nekādas patīkamās atmiņas. Viņš tiešām bija iedomājies, ka ir pietiekami ietekmīgs un svarīgs cilvēks, lai šādā situācijā varētu cerēt uz… nu, varbūt ne pilnīgi likumīgu, bet pēc būtības pareizu pretimnākšanu. Tā bija pamatīga vilšanās.

Viņš bija iedomājies: protams, valsts nevarēja palīdzēt katram attīstītājam – spekulantam, bet nu vismaz viņa gadījumā… Taču nē – viss bija kā pret sienu. Taisi maksātnespēju – un miers! Bet kā viņš, premjerministrs un finanšu ministrs, nozīmīgs politiķis un vienkārši nozīmīgs cilvēks, varētu atļauties maksātnespēju? Un vēl Ārija – kā viņš spētu izturēt viņas personisko traģēdiju, ko radītu šāds lēmums?

– Jā, es redzu, jūs visu labi atceraties, Vaļģis. Tad jau man nav jums jāatgādina, kā jūs atnācāt pie mums. Kāds jūs atnācāt. Un mēs… mēs nācām jums pretī. Mēs izteicām interesi, mēs oficiāli gājām un kārtojām…

Mēs speciāli palūdzām izveidot atsevišķu portfeli un pielikt vēl šo to klāt, lai tur nebūtu tikai jūsu kredīti un tas neizskatītos tik aizdomīgi. Mēs gājām runāt uz Finanšu ministriju, uz “Hipotekāro banku”, mēs teicām, ka jums ar to nav nekāda sakara, ka mēs paši, ka mums pašiem ir interesanti.

Un tas vēl nebija viss. Vēl mums vajadzēja pat šo to noziedot kaut kādiem tur jūsu partijas biedru pasākumiem – lai viņus pārliecinātu, ka visam šim pasākumam ar jūsu vajadzību nav nekāda sakara un ka mums pašiem briesmīgi vajag tās jūsu rindu mājas… Tā taču bija, vai ne?

Un atkal nācās pamāt. Jā, diemžēl viss bija tieši tā un nekā citādi. Patiesībā toreiz bija tikai trīs iespējas, pie kā aiziet. Baņķieris Melokoņs bija izrādījies sīkmanīgs, piepūties, nožēlojams blēdis dārgā uzvalkā un ar viltotām manierēm. Pie “CBLV” puišiem viņš tā arī nebija aizgājis – tie bija kaut kādi nesaprotami un pārāk pareizi. Atlika “austrumnieki”.

– Vot, Vaļģis, vot, vot, vot. Un tālāk… Vai jūs… vai jūsu sieva uzņēmēja… vai jūs vispār parēķinājāt, cik mums izmaksāja šis jūsu kredīts un šīs jūsu rindu mājas? Kādas pūles mums nācās pielikt, lai no auditoru viedokļa viss izskatītos pareizi? Ka jums nav nekādu īpašo noteikumu? Ka, ja visu sarēķina kopā, nesanāk, ka nevis jūs maksājat procentus bankai, bet gandrīz vai otrādāk? Pareizi, Vaļģis?

Nu un ko te varēja teikt? Bizness bija izrādījies… nu tā, ne visai. Bet bija žēl to pamest, bija žēl sievas, kura tajā bija ieguldījusi tik daudz pūļu… Jā, droši vien tieši uz šo žēlumu “austrumnieki” arī pakampa viņa mazo pirkstiņu un tālāk jau…

– Un vēl, Vaļģis. Mēs taču arī turpmāk tikai ar vislielāko iejūtību un pretimnākšanu. Taču atceraties, vai ne? Vai tad mēs neiedevām šai jūsu padomniecei… nu, kā viņu… Bulkāne, ja? – Bebrovskis nemūžam nenoticētu, ka šī aukstā, biedējošā mašīna viņam iepretim varētu aizmirst kādu uzvārdu vai parāda summu. – Vai tad mēs viņai neiedevām bankas akciju paketi? Iedevām taču, vai ne…

Jā, tiešām, vēl šī Bulkāne ar savu stulbo, alkatīgo vīru – divu zābaku pāris… Paldies Dievam, beidzot viņš bija gandrīz ticis vaļā no šī pārīša. Atlika tikai sadalīt uz viņas vārda noformēto “Austrumu bankas” akciju paketi – un viss. Protams, ja šī pakete vispār kaut jel ko būs vērta.

– Jā, redzu, Vaļģis, visu jūs atceraties un par visu esat padomājis. Es domāju, jūs esat ļoti praktisks cilvēks, Vaļģis. Varbūt kaut kādās lietās arī romantiķis, bet pēc būtības praktiķis… Lietišķs darījumu cilvēks. Domāju, jūs arī labi atceraties, ka visu šo laiku mēs neko no jums neesam ne lūguši, ne prasījuši… gandrīz neko…

Te gan Bebrovskis šo to būtu varējis pateikt. Tā jau nu arī neko… Un visi tie jūsu vēstneši Briselē – vai jūs, Bebrovska kungs, nevarētu ieminēties tur vai aizlikt kādu vārdu šeit, vai varbūt pat iepazīstināt tur un sagādāt ielūgumu uz to un to. Vai, ziniet, Bebrovska kungs, mums tur Francijā tāda nepatīkama tiesvedība, vai jūs tur nevarētu pazondēt… Vai to šie ebreji neuzskatīja par pretimnākšanu un palīdzību?

Bet teica viņš, protams, kaut ko pilnīgi citu.

– Jā, Eserkina kungs, viss ir bijis ļoti… korekti, tiešām korekti. Banka un klients, klients un banka – viss korekti un pieklājīgi. Un pretimnākšana – jā, protams, to nevar nenovērtēt.

– Labi, Vaļģis. Tad par lietu. Diemžēl situācija ir mainījusies. Teikšu pavisam vienkārši – mēs atsakāmies no visiem saviem palīdzības projektiem, visa liekā… pilnīgi visa, ko mēs vairs nevaram uzturēt. Un, redziet, mēs vairs nevaram atļauties arī jūsu… nu, šo te “3.b portfeli”.

– Kā… kā – nevarat atļauties? – Kaut ko tādu Bebrovskis nebija gaidījis. Tas bija trakāk nekā zibens, pērkons, krusa un vēl tornado no skaidrām debesīm, turklāt viss vienlaikus. Nekas tāds nebija iespējams, jo vienkārši nebija iespējams. Ne-ie-do-mā-ja-mi!

– Nevaram, Vaļģis, nevaram. Tiešām nevaram. Redziet, ir ienākumi un ir izdevumi. Jūs kā grāmatvedis taču to lieliski zināt, vai ne? Vēl pirms gada ienākumi bija tādi, ka varēja atļauties arī lielus izdevumus.

Tagad… es esmu atlaidis pusi bankas darbinieku un atlaidīšu vēl pusi no atlikušajiem. Un tie visi bija labi, strādīgi cilvēki. To visu – tāpēc, ka nav ienākumu. Un jūsu portfelis – es jums poētiski pateikšu, ka tas ir nevis portfelis, bet caurs maiss.

– Un tātad jūs gribat teikt…

– Jā, Vaļģis, jā. Man ļoti žēl, bet mēs sasummēsim visu to, ko jūsu bizness šajos gados nav samaksājis… es domāju, tur būs apmēram miljons četrsimt trīsdesmit četri tūkstoši un… nu, vēl daži eiro… Protams, jums un jūsu kundzei būs visas iespējas šo summu nomaksāt, pirms banka to visu nodod tiesu izpildītājiem…

– Kā… Kā – tiesu izpildītājiem? – Nē, šo jaunumu Bebrovskis nespēja uztvert un pieņemt. Tas nebija iespējams. Tas vienkārši nenotika ar viņu.

– Nu… Vaļģis… kā ar visiem parādniekiem, kuri ilgstoši nav spējīgi nokārtot saistības. Citādi mēs diemžēl nevaram. Jūs taču noteikti zināt, kā viss brūk… Mums ir ļoti grūti visu noturēt kopā… Diemžēl tā ir jārīkojas.

– Un… un tiešām nav nekāda cita risinājuma? Abpusēji izdevīga? Kaut kādam kompromisam taču būtu jābūt? – Bebrovskis labi saprata, kā viņš izklausās no malas. Nožēlojami. Taču situācija bija pārāk briesmīga.

Viņš nevarēja, vienkārši nevarēja pārnākt mājās un sievai pateikt – tā un tā, tavu, var teikt, mūža darbu tagad pievāks kaut kādi ebreji un tiesu izpildītāji. Varbūt… varbūt šis cilvēks ar zivs acīm vienkārši viņu centās nobiedēt, lai pēc tam kaut ko izspiestu savām vajadzībām?

– Tiešām, Eserkina kungs. Ja tiešām bankai ir tik grūta situācija… Jums taču vienalga vajadzētu rūpēties par klientu bāzes saglabāšanu un tālāku attīstīšanu… Krīzes beigsies, un biznesam vajadzēs turpināties. Es domāju – vai tiešām jūs kā pieredzējis baņķieris neredzat citu risinājumu. Ka es varētu… ka manās iespējās būtu sniegt palīdzību un…

Paskat tik – zivs acīs parādījās kaut kāda dzīvība un ieinteresētība.

– Nu, Vaļģis… man prieks, ka jūs tomēr esat uzņēmējs ar uzņēmēja dzīslu. Jā, varbūt mēs varam vienoties. Tas gan būtu diezgan nopietns risinājums bet… jā, risinājums pastāv.

Novērtē šo rakstu:

113
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Aicinām Aivaru Lembergu kļūt par saraksta līderi Rīgas Domes vēlēšanās

FotoPolitisko partiju apvienība Jaunā Saskaņa aicina Aivaru Lembergu kļūt par saraksta līderi ārkārtas Rīgas Domes vēlēšanās un aicina partiju Latvijai un Ventspilij iestāties politisko partiju apvienībā Jaunā Saskaņa, deleģējot savus cilvēkus gan Rīgas domes vēlēšanu sarakstā, gan apvienības valdē.
Lasīt visu...

21

Diskursīvā levitācija

FotoZinātniski orientētiem cilvēkiem šodienas Latvijā klājas ļoti labi. Burtiski katru dienu Rīgas mediji sagādā svaigu materiālu zinātniskām studijām. Svaigais materiāls parasti ir ļoti piemērots teoretizēšanai, terminoloģisko novitāšu izdomāšanai, dzīves izpratnes kompetentāka līmeņa sasniegšanai, vispārinātu un idealizētu modeļu veidošanai. Nereti mediju publikācijas praktiski apstiprina intelektuālās intuīcijas nojausmas un abstrahētās hipotēzes.
Lasīt visu...

21

Liekuļi

FotoIr gana vecs liekulības piemērs. Reiz Jēzus Kristus sestdienā sinagogā izārstēja kādu astoņpadsmit gadus vecu meiteni.
Lasīt visu...

21

Latviskās nelietības zvaigžņu stunda

FotoTas viss, kas 2019.gada decembra vidū notiek ar un ap Lembergu, noteikti ir kārtējā tipiski latviskā nelietība divos virzienos: 1) verdziska kalpošana ASV interesēm un 2) zemiski agresīva vēršanās pret gudru tautieti, nelietīgi izmantojot zināmus apstākļus.
Lasīt visu...

12

Draud Kariņa un Bordāna ostu apvērsums

FotoJau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.
Lasīt visu...

21

No LNT ziņām atvadoties

FotoDecembra pašā sākumā apcerīgi un mazliet skumīgās noskaņās atvadījāmies no LNT ziņām. Arī man bija tāda kā savāda sajūta – nu kā var beigties kaut kas tāds, kas šķities vienmēr klātesošs? Nozīmīgās pārmaiņas Latvijas mediju telpā gan bija izziņotas jau kādu brīdi iepriekš ar sekojošo neizbēgamo ņemšanos par to, kā tā drīkst, vai vispār drīkst un kur skatās policija NEPLP!
Lasīt visu...

21

Mēs, Rīgas līga, atbalstām lēmumu par Rīgas domes atlaišanu

Foto6. decembrī VARAM ministrs paziņoja, ka ir lēmis rosināt Rīgas domes atlaišanu. Šo lēmumu, visticamāk, atbalstīs arī Saeima. Iznākums šādā gadījumā būs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas jau nākamā gada sākumā.
Lasīt visu...

6

Spriņģes idejas sasaucas ar Gēbelsa propagandu par rases tīrību

Foto17. novembrī, diskutējot sociālajā tīklā Twitter, žurnāliste Inga Spriņģe izteicās, ka iedzīvotāji, kuri parakstās par Saeimas atlaišanu ir “stulbeņi” (stupid people) un “idioti”, turklāt piebilda, ka šādi cilvēki “nav spējīgi uz pašorganizēšanos, un viņus parasti kāds vada”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Rīgas dome bija atlaižama jau šā gada sākumā līdz ar Gerharda iesniegto likumprojektu

Rīgas domes atlaišana tika iniciēta jau šā gada sākumā, kad Vides aizsardzības un...

Foto

Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet arī neatbilstoša sabiedrības interesēm

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādāts likumprojekts par Rīgas domes (RD)...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: novembra beigas

25.novembrī Rīgas medijos bija lasāma atraktīva (piesaistoša, pievilcīga, vilinoša) ziņa: “Valsts prezidentam Egilam Levitam ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu būtu jāvienojas par...

Foto

Svētā inkvizīcija

Attieksmi pret Svēto inkvizīciju šis rakstiņš lasītāja uzskatos var mainīt tikai tad, ja godīgi atbildēsi uz manu jautājumu: vai tici maģijai? Vai tici, ka...

Foto

Jāsaprot, ka pārsvarā visas runas par 3A varu ir tukša vāvuļošana

Šķēle, kā varam nojaust, pēc Sorosam kalpojošo mediju domām, ir visuvarens, visuresošs un visuredzošs. Kā...

Foto

Vai ir vērts vākt parakstus 13. Saeimas atlaišanas ierosināšanai?

Uz šo jautājumu ir jāatbild katram Latvijas vēlētājam pašam. 13. Saeimā tika ievēlēti vairāk nekā 60 jaunu,...

Foto

Ticība rituāla spēkam

«Tuksnesī parādījās Jānis Kristītājs un sludināja kristību par apliecinājumu grēku nožēlai, kas ļauj saņemt grēku piedošanu. Tad pie viņa iznāca visa Jūdeja un...

Foto

Rīgas administratīvajā teritorijā neviens nav atcēlis veco labo principu, ka demokrātija ir kompromisu māksla

29.novembrī atkal notika otra lielākā valsts politiskā kuģa pašūpināšana, izvēloties otro Rīgas...

Foto

Demogrāfijas bums un tumsonības bums

Rietumu civilizācijā tēma par demogrāfijas straujo kāpumu un tumsonības straujo kāpumu ir ļoti svarīga. Abi bumi ļoti pamatīgi atsaucas uz Rietumu...

Foto

Runājiet bez bufera

Šā gada 20. novembrī LTV Panorāmā bija īsa intervija ar mūsu amatpersonu Eiropas Komisijā....

Foto

Nacionālā apvienība ir latviešu nacionālisti šī vārda labākajā nozīmē

Nacionālā apvienība (NA) ir kā dadzis acīs daudziem. Gan tiem, kas vēlētos Latvijā ievest lēto darbaspēku un...

Foto

Nevajag mācīt un apstulbot

Nevajag mani mācīt, cik amorāli ir atlaiJst Saeimu! Neuzķeršos! Tas, ka manu viedokli valkā arī kāds gramatiku vāji zinošs savādnieks, tautvaldību neizprotošs...

Foto

Sašutuma ventīlis “Atlajst Sajmu!”

Es arī esmu sašutis. Mūsu sabiedriski politiskās (elites) barvežu bezkaunības un alkatības kokteilis tiešām spridzina, un neredzēti straujā parakstu vākšana par iniciatīvu Saeimas atlaišanai...

Foto

Ierēdņi demonstrē augstāko pilotāžu, kā NEVAJADZĒTU rakstīt likumu grozījumus

Situācijas neizpratne, slinkums, vienaldzība vai lobijs? To rādīs laiks. Neievērojot elementārākos juridiskās tehnikas principus, Veterinārmedicīnas likumā faktiski tiek...

Foto

Gļēvulības anatomija. Tārpi zupā. Latvijas politiķu bezkaunības un cinisma virsotnes

Pirms divpadsmit gadiem - 2007. gada 16. novembrī, tieši pirms svētkiem, politoloģe Vita Matīsa rakstīja par...

Foto

Sistēma un opozīcija

Cilvēku dzīvē ļoti svarīga loma ir prasmei lietas un parādības interpretēt sistēmiski. Ne katram cilvēkam mēdz būt tāda prasme. Ne katra cilvēka prāts...

Foto

Levita jaunvārdi un to tulkojums

Levita “jaunvārdi” jeb īpašie termini, ar kuriem “spīd” gluži vai pašpasludinātais “nācijas tēvs”- valstsgriba, turpinātība, likteņkopība, vienvērtība, atjaunotne, brīvtelpa, kopējais labums,...

Foto

Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši

Sakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu...

Foto

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

Zinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz...

Foto

Atlajst sajmu?

Es ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas,...

Foto

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

Kur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa....