Valmierā ir desmitgadēm ilgas tradīcijas uzņēmēju un politiķu sadarbībā – turklāt tādās formās, ko mūsdienās sauktu par karteli

Tātad: kā tad Baiks kļuva par Valmieras mēru? Dikti vienkārši: mantoja troni. Tā Valmierā ir iegājies, ka mēram ir vietnieks, un, kad mērs izdomā darīt kaut ko citu, vietnieks sēžas tronī viņa vietā. Baiks bija Ineša Boķa vietnieks, kad Boķis tika ievēlēts Saeimā.

No tā var pamatoti izsecināt, ka Baiks ir absolūts sistēmas cilvēks. Viņš ir izaudzēts par Vienu No Mums, nekādas revolūcijas nav rīkojis, nekādu restartu nav piesolījis. Darījis to, ko Lielie Puiši ir darījuši, līdz pats kļuvis par Lielo Puisi.

Tālāk. Baiku sauc par „Jaunās Vienotības” (JV) cilvēku, bet tas nav gluži pareizi. Baiks ir Valmierai un Vidzemei (VuV) cilvēks – un, jā, VuV ietilpst JV. Taču tā tik tiešām ir neatkarīga partija ar saviem cilvēkiem, tradīcijām un vēsturi, kas pievienojusies JV aprēķina dēļ, nevis kāds JV atvasinājums.

Redziet, Valmierā kopš sākta gala – un ar sāktu galu es domāju deviņdesmito sākumu – ir iegājies spēcīgs uzņēmēju lobijs, un tas ir ļoti maigi izsakoties. Tiešāk izsakoties – saulainajos deviņdesmitajos un nulltajos dome bija tāda kā uzņēmēju izpilddirekcija.

Piemēram, uzkrītoši ilgu laiku Valmierā nebija ne Rimi, ne Maksimas, bet bija Valmieras Rajona patērētāju biedrība (VPRB), kas piederēja vienam Valmieras uzņēmējam, par kuru stāsta visādas neglītas lietas. Redziet, es neesmu prokuratūra, nevaru izvirzīt apsūdzības.

Bet Valmierā plaši izplatīts skaidrojums bija tāds, ka VRPB neļāva Rimi te ielīst. Te vietā piebilst, VuV nav jauns veidojums, bet gan pašreizējā inkarnācija Valmieras uzņēmēju izpilddirekcijai. Sauksim to par Valmieras Domes Vadošo Partiju, nosaukumi mainās, vadība paliek.

Un kāpēc reinkarnējās? Vienā brīdī Valmieras Dome pareizi izsecināja, ka ir sasniegusi tādus kā griestus savā neatkarībā un nu ir pienācis tas brīdis, kad viņus uzveikt nevar, tāpēc viņiem jāpievienojas. Kopš sākta gala tā bijusi aprēķina laulība: precamies ar tiem, kas pie varas.

VDVP pirmā sieva bija, jā gan, Tautas partija (TP). Turklāt atkal, nav gluži vietā teikt, ka VDVP bija Tautas Partijas atvasinājums – drīzāk pat tā kā otrādi, bija tak visādas runas par Valmieras grupējumu. Taču, lai arī aprēķina laulība, VDVP un TP bija saskanīgs pāris.

Viņiem sakrita vērtības: ir labi, ja pilsētu un/vai valsti pārvalda uzņēmēji, kas izkārto lietas, kā viņiem vajag, bet visi pārējie zina savu vietu. Pēc TP nelāgā gala VDVP palika atraitnēs, bet nekas! Kā jau aprēķina laulībā VDVP ilgi nesēroja, bet atrada nākamo varas partiju.

Un atkal, arī JV un VDVP – šajā gadījumā jau VuV – ir saskanīgs pāris. VuV nav mainījusi savas vērtības, un JV lielā mērā tam piekrīt. Un še nu mēs nonākam pie stāstiem par korupciju. Redziet, VuV ir ļoti, ļoti cītīgi izmantojusi savu laulību ar JV Eiropas fondu apguvē.

Visi vienmēr ir sapratuši, ka laulība ar varas partiju ir ātrais ceļš uz fondu apguvi. Valmierā daudzas lietas būvē pēc principa "ja var būvēt, tad ir jābūvē". Būvēt var, un ir sabūvēts. Ja jums šķiet, ka pilsētā vajag vairāk betona un mazāk koku – jums Valmierā patiks.

Ja jums tā nešķiet, jūs kaut ko pīkstēsiet par niecīgos apjomos saglabātās vēsturiskās apbūves iznīdēšanu vai pilsētas centra atzaļumošanu, bet jums paskaidros, ka tā nevajag, Pilsēta Attīstās. Vai tad tu negribi, ka Pilsēta Attīstās? Jā, jūs te dzirdat personīgu azvainojumu.

Saliekam visu kopā. Valmierā ir desmitgadēm ilgas tradīcijas uzņēmēju un politiķu sadarbībā – turklāt tādās formās, ko mūsdienās sauktu par karteli, bet tolaik sauca par kopīgu darbu pilsētas attīstībai. Valmierā ir arī desmitgadēm senas tradīcijas sadarbībā ar varas partiju.

Pārpublicēts no Twitter

Novērtē šo rakstu: