Iesaki rakstu: 
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Taču šajā kontekstā kā galvenais jautājums rodas – kā tas iespējams, ka vairāk nekā 30 gadu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mūsu izglītības sistēmā joprojām strādā liels skaits pedagogu, kuri nespēj kvalitatīvi sazināties valsts valodā, kas Latvijā ir un būs viena – latviešu. Vienīgais, kas nāk prātā, – pirmšķietami tā ir bijusi un daļai nelatviešu pedagogu joprojām ir nevēlēšanās runāt latviski. Varbūt kādam pat ar iekšēju cerību, ka reiz Latvijā oficiāli iedibinās divvalodību. Neceriet – tas nekad nenotiks!
Šķiet, ka šāda pedagogu attieksme pret valsts valodu bijusi iespējama arī tādēļ, ka to tieši vai netieši pieļāvuši gan izglītības iestāžu vadītāji, gan arī vienas otras pašvaldības vadība. Protams, var mēģināt publiski stāstīt pasakas, ka šāda situācija pieļauta, baidoties, ka rastos pamatīgs pedagogu trūkums, ja no darba nāktos atlaist valsts valodu atbilstošā līmenī neprotošos pedagogus.
Var jau mēģināt šajā sakarā radīt publisku ažiotāžu, kā to janvārī darīja Daugavpils pašvaldība tās vadītāja Andreja Elksniņa personā saistībā ar Valsts valodas centra (VVC) Daugavpilī īstenoto valsts valodas prasmes pārbaudi pilsētas pedagogiem. Toreiz A. Elksniņš pat atļāvās paust uzskatu, ka VVC īstenotās valsts valodas pārbaudes esot skolotāju "čakarēšana". Savukārt Daugavpils Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova apgalvoja, ka no darba aizejot tie skolotāji, kuriem "netur nervi" un kuri jūtoties aizskarti ar kārtējām pārbaudēm.
Šajā sakarā gribas teikt pavisam tieši – ja kādam "netur nervi" vai kāds jūtas "čakarēts" tāpēc, ka no viņa prasa likuma pildīšanu, tad varbūt ejam lielu soli uz priekšu – sākam čīkstēt par to, ka jāmaksā nodokļi, nedrīkst vadīt auto bez attiecīgiem dokumentiem utt.?
Valsts valodas prasme atbilstošā līmenī ir cieņas un lojalitātes apliecināšana valstij. Un otrādi – tās nezināšana vai apzināta nelietošana ir necieņas izrādīšana. Tik vienkārši.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
