Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šā gada 10. oktobri LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens. Operācija: ne mans dzimums" bija pievērsies dzimuma disforijai, kas kļūst arvien izplatītāka pusaudžu vidū, šai neparastajai parādībai hormonu vētras periodā pārņemot jauniešu apziņu un liekot apšaubīt savu piederību kādam no diviem dabā pastāvošajiem dzimumiem.

Interesanti, ka tajā piedalījās LVA pārstāve Evelīna Zilgalve, valodniece Aiga Veckalne un partijas "Progresīvie" pārstāve, parlamentā jaunievēlētā ķīmiķe Jana Simanovska (attēlā), nevis ar pusaudžiem strādājoši psihoterapeiti vai ārsti. Bija dzirdams arī īss bērnu psihiatra Ņikitas Bezborodova un endokrinoloģes Ivetas Dzīvītes-Krišānes viedoklis, ka pusaudža attīstībā daudz ko nosaka hormoni un dzīvē gūtie sociālkulturālie uzslāņojumi — viss kopā veidojot cilvēka dzimuma identitāti.

Raidījuma lielāko dalu aizņēma aizkustinoši nebināru pusaudžu un viņu vecāku cilvēkstāsti, bet pašā noslēgumā vārds tika dots pieaicinātajām ekspertēm - divām valodniecēm un politiķei. Tad arī noskaidrojās raidījuma mērķis - panākt jaunievedumus latviešu valodā, lai apmierinātu nebināru personu vajadzību saukties tādos vidusdzimtes vārdos, kuri latviešu valodā pagaidām nepastāv. Latviešu valodas pamatu pamats ir vārdu dzimtes un to locīšana.

J. Simanovska norāda, ka valsti "jābūt regulējumam, kas atvieglo dzimuma maiņu". Pēc tam raidījuma vadītājs teic, ka jāmaina arī valoda un jāievieš jauni vietniekvārdi, ka „zviedru un angļu valodā ir risinājums". "Ko darīt ar latviešu valodu?" retoriski vaicā Guntis Bojārs. Tad E. Zilgalve pastāsta, ka zviedru vārdnīcās pēkšņi mākslīgi ieviests vietniekvārds nebinārā dzimuma apzīmēšanai, apvienojot vietniekvārdus "viņš" un "viņa", un ka latvieši varot meklēt savas valodas dzīlēs, piemēram, varbūt izmantojot tāmnieku izloksnē dzirdamo "viš", kas nāk no lībiešu valodas, tomēr tas visdrīzāk nebūšot nopietni.

Aiga Veckalne norāda, ka "noteikti vajag sākt meklēt [jaunu vietniekvārdu], izlikties un to nedarīt ir strausa politika. Valoda attīstās! Kaut arī tas skarot nelielu cilvēku grupu, tomēr tas jādara. Tie ir cilvēki, tā ir dala no mūsu kopienas, runa ir par cieņas izrādīšanu". Visbeidzot J. Simanovska norāda, ka jābūt politiskam rīkojumam mainīt valodu, lai apmierinātu nebināro jauniešu vajadzības.

Valoda nav smilšu kaste

Latvijas publiskajā telpā šī saruna nenotiek pirmoreiz. Pirms pusotra gada māksliniece Ieva Raudsepa "punctummagazine.lv" publicēja rakstu "They, hen, hān... viš? Nebinārā dzimte latviešu valodā", kurā, atsaucoties uz citu valstu pieredzi, rosināja to darīt arī Latvijā, piedāvājot sekot zviedru "hen" piemēram. „Teorētiski varētu radīt pavisam jaunu vietniekvārdu, kas nesaistās ar sieviešu vai vīriešu dzimti. Tomēr, šķiet, tas problēmu neatrisinātu, jo dzimtes identitāte vēl joprojām parādītos vārdu galotnēs. Neesam gan tādi vienīgie — daudzās citās valodās, piemēram, franču, spāņu un krievu, lietvārdu galotnes arī nosaka dzimte."

Ak, kāda nelaime tādas valodas! Māksliniece vieglu roku piedāvā variantus: ieviest 1) galotni -s gan vīriešu, gan sieviešu dzimtes vārdiem, kad tas nepieciešams, 2) nelokāmo galotni -o (noteikti nevēlami valodnieku ieskatā, jo mūsu valodas pamats ir lokāmi vārdi - autora piezīme), 3) izmantot tāmnieku dialekta "viš".

Valoda patiešām mainās, vai vienmēr izmaiņas var saukt par attīstību, ir diskutējams. Valodā ienāk gan anglicismi, gan jaunvārdi - reizēm veiksmīgi, reizēm ne. Piemēram, apģērba nosaukums anglicisms "hūdijs", šķiet, organiski ieradies uz palikšanu, to sabiedrība pieņēmusi un lieto, jo esam par to vienojušies. Tāpat jaunvārdu "tīkšķis" "like" vietā. Šie vārdi ienākuši paši, bez politiska spiediena.

Pilnīgi iespējams, ka radīsies latviešu jaunvārdi, lai apzīmētu, piemēram, vīriešus, kuriem publikā patīk tērpties sieviešu kleitās un pielīmēt pie plakstiem garas mākslīgas skropstas. Valodai un sabiedrībai vajadzīgs laiks, lai dzimtu jaunvārdi. Savukārt valodas policija, kas vardarbīgi iejaucas latviešu valodas sistēmā un struktūrā, likvidējot sieviešu un vīriešu dzimtes vārdu galotnes, ir galēji nevēlama.

Valoda patiešām nav smilšu kaste, kurā īslaicīgi parotaļāties. Valoda un vārdi nav atkarīgi no šauras grupas interesēm un emocijām, kuras nav pārbaudījis laiks. Vienu dienu nelielai grupai "viš" varbūt šķitīs pieņemams apzīmējums, bet pēc kāda laika jau, iespējams, izraisīs asociācijas ar krievu vārdu "utis", proti - "vši". Turklāt nevienai grupai nav nekādu tiesību piespiest sevi saukt tā vai šā, jo citiem ir tieši tādas pašas tiesības grupu nesaukt tā, kā tā vēlas. Par šādām lietām vispirms savstarpēji vienojas, panāk konsensu. Un tas arīdzan ir gan cieņas, gan pašcieņas jautājums. Latviešu valoda un tās struktūra nav pakļaujama kultūrkara eksperimentiem.

Iepriekšējie mēģinājumi

Politiski mēģinājumi vardarbīgi pārveidot valodu patiešām nav nekas jauns. 20.-30. gados PSRS darbojās un īslaicīgu slavu guva pseidolingvists, gruzīnu un armēņu izcelsmes filologs Nikolajs Marrs (1865-1934), kurš ieviesa tā dēvēto marrismu - marksismā balstītu teoriju, ka valoda attīstās atbilstīgi šķiru vajadzībām un kā tā pārveidojama pēc šķiru pasūtījuma.

Pēc N. Marra domām, galvenā valodas attīstības likumsakarība - vienai ekonomiskai stadijai nomainot citu, pāreja no valodas vecās kvalitātes uz citu notiek lēcienveidīgi, eksplozijas veidā, noārdot veco un izveidojot jauno valodu. Valodniekus, kuri neatkāpās no saviem uzskatiem un nepieņēma marrismu, dēvēja par reakcionāriem un buržuāziskajiem nacionālistiem. Marrisma iezīmes sakrita ar vēršanos pret buržuāzisko nacionālismu, un tās saglabājās arī vēlākajos gados, piemēram, tendence apkarot tiekšanos pēc skanīgas latviešu valodas, ironizēt par 20. gs. 20.-30. gadu valodniecības autoritātēm un valodas kopšanas jautājumiem attiecīgajā laikposmā.

Marrismā valoda tiek raksturota kā ekonomiskās bāzes ideoloģiska virsbūve. Kā bāzēs, tā arī valodās pastāvot revolucionāru pārmaiņu iespējas, apgalvo N. Marrs. Viņš šķiru intereses liek augstāk par nacionālajām interesēm, uzskatot, ka valoda ir kopīga nevis konkrētai tautai, bet gan šķirai. Pec N. Marra uzskatiem, valodu saplūšanas un izzušanas process jāpaātrina mākslīgi, tas ir, lietojot varas līdzekļus. Pēc komunisma pilnīgas uzvaras pasaules ekonomiskās bāzes radīs pasaules kopvalodu. Marrisma gadījumā tā, protams, balstījās krievu valodā kā visdiženākajā.

Marrisma posmu 1950. gadā noslēdz Staļina raksti „Par marksismu valodniecībā", "Par dažiem valodniecības jautājumiem" un "Atbilde biedriem", kuros definēti padomju valodniecības marksistiski ļeņiniskie pamati. Rakstos marrismu pamatoti pasludina par pseidozinātnisku mācību valodniecībā, tā vietā liek uzsvaru uz marksismu.

Latviešu valoda - nācijas pamats

Pirms simt gadiem valoda tika pakļauta šķiru, šodienas kultūrkarā - nebināru minoritāšu interesēm, jautājumu risinot marksistiskā vizē - ar mākslīgas pārveides paņēmieniem. Šādi eksperimenti ir lemti neveiksmei, nevajadzētu sabiedrību lieki tracināt. Ja pusaudze Ilze sevi lūdz saukt par Jāni, nav taču grūti izpildīt šo iegribas lūgumu. Tas nebūs uz ilgu laiku - kā marrisms.

Raksta tapšanas laikā palūdzu viedokli sociolingvistei Dr. phil. Vinetai Poriņai: "Latvieši ir mantojuši skaistu, senatnīgu un ļoti bagātu valodu. Latviešu valoda ir nācijas pamatu pamats. Būsim zaudētāji, ja ļausim iejaukties savas senatnīgās valodas sistēmā - tā ir lokāma valoda, ar divām dzimtēm un diviem skaitļiem. Vārdi saskaņojas teikumā ar citiem vārdiem, kuriem ir galotnes sieviešu vai vīriešu dzimtē.

Valodā ir arī nelokāmie vārdi, tomēr valodas lietotāji tos neapzināti un dabiski cenšas padarīt lokāmus, piemēram: eiro - eiriki u. tml. Tas notiek tieši tāpēc, lai tie iekļautos valodas sistēmā, ko tās lietotāji apguvuši jau kopš agrīnā vecuma. Pašlaik notiekošais ar vidusdzimtes meklējumiem ir senaizmirstais padomju marrisms jaunās skaņās, un tas ir arī mēģinājums pārbaudīt sabiedrības reakciju, vai tā ļausies šādām provokācijām apšaubīt nācijas identitātes pamatus."

Pārpublicēts no la.lv

Novērtē šo rakstu:

91
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

FotoPortālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo portālu. Daži, sauksim tos par “īstiem patriotiem”, kas balso par Vienotību un patiesi tic, ka vara visu dara pareizi un cilvēku labā, sarunā teica - kāpēc ienīsti amerikāņus un ebrejus? Nē, man riebjas ASV un Izraēla, divas terorismu izplatošas organizācijas. Cilvēkus, kuri dzīvo teroristu pārvaldītajās teritorijās, es neienīstu, man viņu žēl. Stokholmas sindroms ir nopietna mentāla problēma.
Lasīt visu...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

Patiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un...

Foto

Ak, eglīte...

Pēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās...

Foto

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

Katrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti...

Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu "sabiedrisko" mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...