Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šā gada 10. oktobri LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens. Operācija: ne mans dzimums" bija pievērsies dzimuma disforijai, kas kļūst arvien izplatītāka pusaudžu vidū, šai neparastajai parādībai hormonu vētras periodā pārņemot jauniešu apziņu un liekot apšaubīt savu piederību kādam no diviem dabā pastāvošajiem dzimumiem.

Interesanti, ka tajā piedalījās LVA pārstāve Evelīna Zilgalve, valodniece Aiga Veckalne un partijas "Progresīvie" pārstāve, parlamentā jaunievēlētā ķīmiķe Jana Simanovska (attēlā), nevis ar pusaudžiem strādājoši psihoterapeiti vai ārsti. Bija dzirdams arī īss bērnu psihiatra Ņikitas Bezborodova un endokrinoloģes Ivetas Dzīvītes-Krišānes viedoklis, ka pusaudža attīstībā daudz ko nosaka hormoni un dzīvē gūtie sociālkulturālie uzslāņojumi — viss kopā veidojot cilvēka dzimuma identitāti.

Raidījuma lielāko dalu aizņēma aizkustinoši nebināru pusaudžu un viņu vecāku cilvēkstāsti, bet pašā noslēgumā vārds tika dots pieaicinātajām ekspertēm - divām valodniecēm un politiķei. Tad arī noskaidrojās raidījuma mērķis - panākt jaunievedumus latviešu valodā, lai apmierinātu nebināru personu vajadzību saukties tādos vidusdzimtes vārdos, kuri latviešu valodā pagaidām nepastāv. Latviešu valodas pamatu pamats ir vārdu dzimtes un to locīšana.

J. Simanovska norāda, ka valsti "jābūt regulējumam, kas atvieglo dzimuma maiņu". Pēc tam raidījuma vadītājs teic, ka jāmaina arī valoda un jāievieš jauni vietniekvārdi, ka „zviedru un angļu valodā ir risinājums". "Ko darīt ar latviešu valodu?" retoriski vaicā Guntis Bojārs. Tad E. Zilgalve pastāsta, ka zviedru vārdnīcās pēkšņi mākslīgi ieviests vietniekvārds nebinārā dzimuma apzīmēšanai, apvienojot vietniekvārdus "viņš" un "viņa", un ka latvieši varot meklēt savas valodas dzīlēs, piemēram, varbūt izmantojot tāmnieku izloksnē dzirdamo "viš", kas nāk no lībiešu valodas, tomēr tas visdrīzāk nebūšot nopietni.

Aiga Veckalne norāda, ka "noteikti vajag sākt meklēt [jaunu vietniekvārdu], izlikties un to nedarīt ir strausa politika. Valoda attīstās! Kaut arī tas skarot nelielu cilvēku grupu, tomēr tas jādara. Tie ir cilvēki, tā ir dala no mūsu kopienas, runa ir par cieņas izrādīšanu". Visbeidzot J. Simanovska norāda, ka jābūt politiskam rīkojumam mainīt valodu, lai apmierinātu nebināro jauniešu vajadzības.

Valoda nav smilšu kaste

Latvijas publiskajā telpā šī saruna nenotiek pirmoreiz. Pirms pusotra gada māksliniece Ieva Raudsepa "punctummagazine.lv" publicēja rakstu "They, hen, hān... viš? Nebinārā dzimte latviešu valodā", kurā, atsaucoties uz citu valstu pieredzi, rosināja to darīt arī Latvijā, piedāvājot sekot zviedru "hen" piemēram. „Teorētiski varētu radīt pavisam jaunu vietniekvārdu, kas nesaistās ar sieviešu vai vīriešu dzimti. Tomēr, šķiet, tas problēmu neatrisinātu, jo dzimtes identitāte vēl joprojām parādītos vārdu galotnēs. Neesam gan tādi vienīgie — daudzās citās valodās, piemēram, franču, spāņu un krievu, lietvārdu galotnes arī nosaka dzimte."

Ak, kāda nelaime tādas valodas! Māksliniece vieglu roku piedāvā variantus: ieviest 1) galotni -s gan vīriešu, gan sieviešu dzimtes vārdiem, kad tas nepieciešams, 2) nelokāmo galotni -o (noteikti nevēlami valodnieku ieskatā, jo mūsu valodas pamats ir lokāmi vārdi - autora piezīme), 3) izmantot tāmnieku dialekta "viš".

Valoda patiešām mainās, vai vienmēr izmaiņas var saukt par attīstību, ir diskutējams. Valodā ienāk gan anglicismi, gan jaunvārdi - reizēm veiksmīgi, reizēm ne. Piemēram, apģērba nosaukums anglicisms "hūdijs", šķiet, organiski ieradies uz palikšanu, to sabiedrība pieņēmusi un lieto, jo esam par to vienojušies. Tāpat jaunvārdu "tīkšķis" "like" vietā. Šie vārdi ienākuši paši, bez politiska spiediena.

Pilnīgi iespējams, ka radīsies latviešu jaunvārdi, lai apzīmētu, piemēram, vīriešus, kuriem publikā patīk tērpties sieviešu kleitās un pielīmēt pie plakstiem garas mākslīgas skropstas. Valodai un sabiedrībai vajadzīgs laiks, lai dzimtu jaunvārdi. Savukārt valodas policija, kas vardarbīgi iejaucas latviešu valodas sistēmā un struktūrā, likvidējot sieviešu un vīriešu dzimtes vārdu galotnes, ir galēji nevēlama.

Valoda patiešām nav smilšu kaste, kurā īslaicīgi parotaļāties. Valoda un vārdi nav atkarīgi no šauras grupas interesēm un emocijām, kuras nav pārbaudījis laiks. Vienu dienu nelielai grupai "viš" varbūt šķitīs pieņemams apzīmējums, bet pēc kāda laika jau, iespējams, izraisīs asociācijas ar krievu vārdu "utis", proti - "vši". Turklāt nevienai grupai nav nekādu tiesību piespiest sevi saukt tā vai šā, jo citiem ir tieši tādas pašas tiesības grupu nesaukt tā, kā tā vēlas. Par šādām lietām vispirms savstarpēji vienojas, panāk konsensu. Un tas arīdzan ir gan cieņas, gan pašcieņas jautājums. Latviešu valoda un tās struktūra nav pakļaujama kultūrkara eksperimentiem.

Iepriekšējie mēģinājumi

Politiski mēģinājumi vardarbīgi pārveidot valodu patiešām nav nekas jauns. 20.-30. gados PSRS darbojās un īslaicīgu slavu guva pseidolingvists, gruzīnu un armēņu izcelsmes filologs Nikolajs Marrs (1865-1934), kurš ieviesa tā dēvēto marrismu - marksismā balstītu teoriju, ka valoda attīstās atbilstīgi šķiru vajadzībām un kā tā pārveidojama pēc šķiru pasūtījuma.

Pēc N. Marra domām, galvenā valodas attīstības likumsakarība - vienai ekonomiskai stadijai nomainot citu, pāreja no valodas vecās kvalitātes uz citu notiek lēcienveidīgi, eksplozijas veidā, noārdot veco un izveidojot jauno valodu. Valodniekus, kuri neatkāpās no saviem uzskatiem un nepieņēma marrismu, dēvēja par reakcionāriem un buržuāziskajiem nacionālistiem. Marrisma iezīmes sakrita ar vēršanos pret buržuāzisko nacionālismu, un tās saglabājās arī vēlākajos gados, piemēram, tendence apkarot tiekšanos pēc skanīgas latviešu valodas, ironizēt par 20. gs. 20.-30. gadu valodniecības autoritātēm un valodas kopšanas jautājumiem attiecīgajā laikposmā.

Marrismā valoda tiek raksturota kā ekonomiskās bāzes ideoloģiska virsbūve. Kā bāzēs, tā arī valodās pastāvot revolucionāru pārmaiņu iespējas, apgalvo N. Marrs. Viņš šķiru intereses liek augstāk par nacionālajām interesēm, uzskatot, ka valoda ir kopīga nevis konkrētai tautai, bet gan šķirai. Pec N. Marra uzskatiem, valodu saplūšanas un izzušanas process jāpaātrina mākslīgi, tas ir, lietojot varas līdzekļus. Pēc komunisma pilnīgas uzvaras pasaules ekonomiskās bāzes radīs pasaules kopvalodu. Marrisma gadījumā tā, protams, balstījās krievu valodā kā visdiženākajā.

Marrisma posmu 1950. gadā noslēdz Staļina raksti „Par marksismu valodniecībā", "Par dažiem valodniecības jautājumiem" un "Atbilde biedriem", kuros definēti padomju valodniecības marksistiski ļeņiniskie pamati. Rakstos marrismu pamatoti pasludina par pseidozinātnisku mācību valodniecībā, tā vietā liek uzsvaru uz marksismu.

Latviešu valoda - nācijas pamats

Pirms simt gadiem valoda tika pakļauta šķiru, šodienas kultūrkarā - nebināru minoritāšu interesēm, jautājumu risinot marksistiskā vizē - ar mākslīgas pārveides paņēmieniem. Šādi eksperimenti ir lemti neveiksmei, nevajadzētu sabiedrību lieki tracināt. Ja pusaudze Ilze sevi lūdz saukt par Jāni, nav taču grūti izpildīt šo iegribas lūgumu. Tas nebūs uz ilgu laiku - kā marrisms.

Raksta tapšanas laikā palūdzu viedokli sociolingvistei Dr. phil. Vinetai Poriņai: "Latvieši ir mantojuši skaistu, senatnīgu un ļoti bagātu valodu. Latviešu valoda ir nācijas pamatu pamats. Būsim zaudētāji, ja ļausim iejaukties savas senatnīgās valodas sistēmā - tā ir lokāma valoda, ar divām dzimtēm un diviem skaitļiem. Vārdi saskaņojas teikumā ar citiem vārdiem, kuriem ir galotnes sieviešu vai vīriešu dzimtē.

Valodā ir arī nelokāmie vārdi, tomēr valodas lietotāji tos neapzināti un dabiski cenšas padarīt lokāmus, piemēram: eiro - eiriki u. tml. Tas notiek tieši tāpēc, lai tie iekļautos valodas sistēmā, ko tās lietotāji apguvuši jau kopš agrīnā vecuma. Pašlaik notiekošais ar vidusdzimtes meklējumiem ir senaizmirstais padomju marrisms jaunās skaņās, un tas ir arī mēģinājums pārbaudīt sabiedrības reakciju, vai tā ļausies šādām provokācijām apšaubīt nācijas identitātes pamatus."

Pārpublicēts no la.lv

Novērtē šo rakstu:

90
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pašmērķīgi aizvainot - tā nav ne liela, ne izsmalcināta māksla

FotoMarks Rotko - “klusums ir precīzs, klusums ir tik akurāts”. Vērojot ļoti atšķirīgos viedokļus par provokatīvo mākslas darbu Rotko centrā Daugavpilī, atcerējos paša Rotko slaveno teicienu - “Silence is so accurate”.
Lasīt visu...

21

Patērētājiem ir jābūt tiesībām iepazīties ar tarifu izmaksu modeļiem un pamatojumu

FotoPatērētājiem taču būtu jāredz Sadales tīkla tarifu pamatojums? Regulators diemžēl ir citās domās un nepiekrīt uzlikt par pienākumu atklāt izmaksu attiecināšanas modeli. Es jūtos nonācis 20 gadus tālā pagātnē, kad šāda ignorance bija lielākās daļas valsts iestāžu norma.
Lasīt visu...

6

2021. gadā veselības jomā valstij atradās 1,897 miljardi eiro, šogad – tikai 1,505 miljardi, nākamgad vēl nedaudz mazāk

FotoBiju jau krustu šķērsu lūdzies dažādu partiju politiķiem uzrādīt, ko viņi sarakstījuši valdības deklarācijā par veselību un medicīnu, bet tie izlikās kurli esam vai vismaz paši teicās neredzējuši šādu sadaļu  deklarācijā. 
Lasīt visu...

21

Ierobežot medības nacionālajos parkos!

FotoĶemeru Nacionālais parks ir otrais Latvijā dibinātais (1997. gadā) nacionālais parks, kas no sava vecākā brāļa – Gaujas Nacionālā parka – atšķiras ar lielāku dzīvās dabas daudzveidību. Dažādiem dzīvniekiem un augiem te ir piemērotākas dzīvotnes lielā meža masīvā, purvos, ezeros un dabīgos zālājos.
Lasīt visu...

21

Mūsdienu feodālisms

FotoPie mums var atrast paralēles ar feodālo iekārtu ar visu tās tiesībatšķirīgo kontingentu - feodāļus, viņu algotņus un pārējos iedzīvotājus, kas sadalās pa slāņiem (kastām) šī vārda nu jau pat tiesiskajā nozīmē, jautājums - kas tad ir Demokrātija? Viens likums, viena taisnība visiem? Un kas tad no tā, kas de iure pieder tautai, ir tas ko tā de facto pārvalda?
Lasīt visu...

21

Indivīda rīcība un „valsts stāvoklis”

FotoIndivīdam ir jānodala lēmumi par savu dzīvi no “valsts stāvokļa”. Savā personīgajā dzīvē ir jārīkojas tā, it kā valstī nekas pašam par labu nemainīsies. Runājot par konkrētu indivīdu ar vārdu un uzvārdu, valstij nav tieša uzdevuma nodrošināt viņam vēlamu dzīvesveidu, nodarbošanos vai jebkādus citus vēlamus apstākļus.
Lasīt visu...

3

Kamēr slimnīcas valdes priekšsēdētājs saņem 8500 eiro mēnesī, negausīgie ārsti prasa 7500!

FotoVakar Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” tika parādīts korespondentes Zandas Ozolas-Balodes sižets “Onkoloģijas centrā darbu gatavi pamest trīs vadošie LOR ārsti; apdraudēta nodaļas pastāvēšana”, kurā neobjektīvi un nepilnīgi atainota situācija saistībā par trīs stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” LOR ārstu iesniegtajiem atlūgumiem un to iesniegšanas patiesajiem iemesliem. Pēc sižeta noskatīšanās rodas priekšstats, ka runa ir vien par pāris simtiem eiro algas pielikumu un ilgstošu atpalicību apgādē ar jaunākajām medicīnas tehnoloģijām un instrumentiem. Tas neatbilst patiesībai!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvija nekad nebūs bagāta, ja...

Pie mums šovakar ir divas spāņu ģimenes ar bērniem. Parasts vakars ar bērnu spēlēm, ēst gatavošanu un sarunām. Mums viss sanāks,...

Foto

Ausīs arī mūsu saule

Motoklubs „Dieva suņi” 20. novembrī savā Twitter kontā publicēja tvītu ”Tā saucamais “urā patriotisms” ir pretīgs ar to, ka viņš balstās un mītiem,...

Foto

Ekonomikas ministrei un valdības vadītājam jāuzņemas politiska atbildība par situāciju enerģētikā

Valdības rīcība sakarā ar AS "Sadales tīkli" regulatoram iesniegto jauno tarifu projektu ir bezatbildīga, un...

Foto

Lūk, cik enerģiski mēs skaldām matus

Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP), kas apvieno 44 mediju asociācijas un individuālus medijus, triju gadu laikā ir sniegusi atbildes...

Foto

Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini

Armands Puče „Ar baltiem cimdiem”. Izcils eksemplārs. Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini. Klauzula viena -...

Foto

Sports visa mūža garumā ir veselības pamats

Laika sprīdis, kad politiķi cenšas izveidot valdību, ir vienīgā iespēja viņiem iedvest, ka valsts nav sadalāma 15 nozaru klucīšos...

Foto

"Sadales tīkla" tarifu celšana kā slēpts nodoklis graus iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspēju

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti aicina nepieļaut krasu elektroenerģijas pārvades tarifa...

Foto

Džeks, kurš pieliek mūli kā mērkaķis, ir patriots?

Labrīt. “Patriotu nedēļa” ar citas valsts karodziņiem Lāčplēša dienā un citu valstu tankiem 18. novembrī krastmalā ir galā,...

Foto

Paziņojums par enerģētisko situāciju valstī

Neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, lai kompensētu apkures un elektroenerģijas izmaksas mājsaimniecībām, par oktobri saņemtie rēķini, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir...

Foto

Par cilvēka nemirstību, kas ir medicīnas nesasniedzamais mērķis

Laika ass ir nežēlīga nākotnes pāreja pagātnē. Cilvēks alkst uzzināt nākotni, parasti viņš interesējas par nākotni savas prognozējamās...

Foto

Prātojums par diagonālēm

Pagājusī nedēļa uzrādīja zināmu bremzēšanos valdības veidošanas gaitā. Lai arī premjerkandidātam pagaidām nav Satversmes 56. panta kārtībā izsniegta aicinājuma uz Ministru kabineta sastādīšanu, uzvedās...

Foto

Prezidenta uzdevums ir izvirzīt premjera amata kandidātu, nevis norādīt partijām, ko tām darīt

Valdības veidošanas sarunas nevedas. “Jaunās vienotības” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš par šo procesu...

Foto

Noticiet man - es tagad lasu Satversmi kā pilsonis

Valsts ir nācijas mājas, bet tās pamatlikums Latvijai – Satversme – ietver nācijas kopdzīves būtiskākos noteikumus, balstītus kopīgās vērtībās,...

Foto

Prezidents Egils ir jocīgs un galīgi neciena ģimenes vērtības un tradīcijas

Kad tad atkal ir noticis. Un ar Egilu un viņa kanceleju notiek. Čalis ar savu...

Foto

Valsts ir slikta, cilvēki ir slikti, pensionāri ir slikti, vēlētāji ir slikti, Lāčplēša diena ir slikta, es gan esmu lielisks

Šis būs personisks ieraksts. Un neapvainojieties....